Saieta nams 300 gadus vēlāk

Transcription

1 14 LA95 APSKATS Saieta nams 300 gadus vēlāk Adrese Jaunklidzis, Plāņu pagasts, Valkas rajons. Pasūtītājs Strenču novada dome. Projekta autori AB ARCHITEKTI, Armands Bisenieks, Artūrs Čepulis, Ruta Millere, Aigars Frīdrihsons, piedaloties Lailai Biseniecei. Būvfirma SIA Bazalts, Valmiera. Projektēšana no gada oktobra līdz gada septembrim. Būvniecība no gada jūnija līdz novembrim. Tehniski ekonomiskie rādītāji: lietderīgā platība 199,80 m 2, kubatūra 1060 m 3, būvdarbu izmaksas LVL. TEKSTS JĀNIS LEJNIEKS, DR. ARCH. FOTO INDRIĶIS STŪRMANIS Autoram jumis ir sens simbols, bez kura nevarēja iztikt. Ü Fasādes griezumi. Vidzemē ap gadu notika savādas lietas. Muižu krogi kļuva tukšāki, bet ļaudis saticīgāki un laipnāki. Daudzviet zemnieki kopīgiem spēkiem cēla saiešanas jeb saieta namus, lai svētdienās pulcētos uz dievvārdiem, kurus vadīja nevis mācītāji, bet sacītāji jeb tētiņi no pašu vidus gadā Rīgā ieradās pirmie hernhūtiešu misionāri, kas savu darbību izvērsa vācu sabiedrībā, bet, pateicoties Rīgas latviešu uzņēmējam Šteinhaueram, jaunā ticība izplatījās arī nevācu vidū. Hernhūtisma pamatideja cilvēka vērtību nosaka tikai viņu jūtu un pārdzīvojuma spēks. Morālais atbalsts, ko šepat zemes virsū sniedza savējie, ļāva nomāktajiem cilvēkiem atplaukt. Saietos brāļu draudzes locekļi dziedāja reliģiskas dziesmas, lasīja priekšā ziņojumus no draudzes ikdienas un atsevišķu darbinieku dzīves stāstus. Sākās sava dzīves stāsta rakstīšana, kas bieži glabājās pēcnācēju ģimenēs. Tapa pat veselas dzimtas hronikas, un no tā laika latvieši Bībelē ierakstīja ievērojamākos notikumus ģimenes dzīvē. Brāļu draudzes mudināti, viņi kopa kapus, kapsētās notika piemiņas pasākumi, no kuriem radās kapu svētki. Vidzemē, salīdzinot ar Kurzemi, kur brāļu draudžu kustība nebija izplatīta, kapsētas kļuva lielākas. Oficiālo baznīcu intrigas ar cara valdības pavēli brāļu draudžu kustību laikā no līdz gadam aizliedza, tad atļāva, bet saieta nami nozuda 20. gadsimta sākumā, kad kustība bija pārdzīvojusi ziedu laikus. Brāļu draudžu saieta namus veidoja: lūgšanu telpa, sacītāja istaba, vīriešu un sieviešu uzgaidāmās telpas un vējtveris. Daudzreiz vēl nāca klāt telpa zirgu iebraukšanai. Pirmo saieta namu uzcēla Dzērbenē, un būvmateriālus deva barons Kampenhauzens. Ēkai bija plašas paspārnes, kur iebūvētie soli, domāti lielākiem svētkiem, apņēma visu namu. Saieta namos lauku amatnieki lietoja tos pašus būvmākslas principus kā latvju

2 APSKATS LA95 15 Ēkai tik nepieciešamās virsgaismas saraibina jumtu, un, ja tas būtu tumšāks, logailas neizceltos tik krasi. Ö Saieta namā pārkare ir viegla un caurspīdīga, ēkai nav gleznieciska efekta, bet telpas ir izgaismotas. Būvnieki ir vienkāršojuši galveno fasādi, kur koka stabu ar dekoratīvi izveidotu vidusdaļu vietā iebūvētas kvadrāta vienlaidus šķērsgriezuma betona kolonnas. sētas ēkās, nemeklējot paraugus muižu un baznīcu formās. Kopīgais darbs un dāvinājumi atspoguļojas dažādo veidu un izmēru logos, durvīs un to apkalumā. Solus dāvināja draudzes locekļi, ko apliecina tajos iededzinātie iniciāļi un gada skaitļi. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā saieta namus pārstāv gadā celtā ēka no Valkas apriņķa Plāņu pagasta «Mežuļiem», kuru uz Rīgu pārveda gadā. 200 m 2 lielā guļbūve celta no egles un priedes būvkokiem. Koki apstrādāti tikai ar cirvi, bez zāģa. Jumta segums, rudzu salmu kore bijusi nostiprināta ar spaļu uzbērumu. Lūgšanu telpā nolikts lauku amatnieku darināts galdiņš ar baroka stila pazīmēm. Tik gara priekšvēsture bija nepieciešama, jo ēkas atklāšanas svētkos gada 30. oktobrī arhitekts Armands Bisenieks atzina klonēšanu par savu darba metodi, kā avotu norādot tieši saieta namu «Mežuļos». Šodien Latvijas laukos reti top sabiedriskas ēkas, un unikāls ir piedāvājums atveidot 18. gadsimta brāļu draudžu saiešanas namu. Pārsteidzoša ir jaunbūves programmas un telpu kopplatības līdzība, kā arī novietnes tuvums prototipam. Jūtama arhitekta vēlme uzsvērt tradīciju un Vidzemes rijas arhetipa pēctecību ēkas siluetā jeb kopformā, vienlaikus atklājot tādas jaunas telpiskās un tehnoloģiskās iespējas kā vairāklīmeņu telpa, virsgaisma, kā arī inženiertehniskais nodrošinājums. Kāds ir publiskas ēkas būvniecības modelis, ja salīdzinām pasūtītāja darbības mehānis-

3 16 LA95 APSKATS mu dzimtbūšanas laikos un mūsdienās? Tolaik ar būvprogrammu atnāca hernhūtes brāļi no Morāvijas, un Latvijā bija muižnieki, kas simpatizēja hernhūtiešiem un deva materiālus saieta namiem. Šodien ēkas finansējumu nodrošina ES fondi, un tas nāk kopā ar ierobežojumiem. Tie ļāva tikai vienstāva ēku, tāpēc otro stāvu arhitektam nācās nosaukt par pirmā stāva otro līmeni. Iespējams, ES norma par vienstāva ēku sacerēta citai klimatiskajai joslai, kur dominē plakana pārseguma ēkas un izmantojama bēniņu stāva nav!? Mūsdienās konkursus nomaina valsts un pašvaldību pasūtījuma iepirkuma procedūras, kurās cena ir izšķirošais faktors, mazāka nozīme ir projektēšanas biroja kvalifikācijai, bet vēl mazāka arhitekta idejai. Līdz ar to nereti arhitekts, vasaras pirmdienā birojā atvēris internetu, atklāj, ka kāda projekta iepirkuma piedāvājumam dažus simtus kilometru no galvaspilsētas dots ļoti īss termiņš. Nākas vien apskatīties gūglē objekta novietni un izstrādāt priekšlikumu, uz vietu tā arī neaizbraucot. Tāds bija Bisenieka piedāvājums izvērstam skiču projektam par trim tūkstošiem, kas ir pielīdzināms būvprojektam kā pamatam būvniecībai, kuru bija paredzēts pabeigt uz Ziemassvētkiem. Šādā situācijā būtiska kļūst pašvaldības arhitekta loma, jo projekta vadītāja uzdevums ir tikai rūpīgi sekot visām ES regulu finesēm, lai iepirkumu uzraudzības iestādes nesodītu finansējuma saņemēju par procedūras Vairāku līmeņu telpa ar virsgaismām atšķir ēku no rijas arhetipiskā piemēra. Ñ Bibliotēkas lasītava ar pārbīdāmiem plauktiem. Ö Pirmā stāva 1. un 2. līmenis.

4 APSKATS LA95 17 pārkāpumiem. Valkas apvienotās būvaldes arhitekte Sarmīte Spuldzeniece uzlaboja saieta nama novietnes izvēli, radot nepieciešamo priekšlaukumu. Arhitekts darbu sāka ar sev ierasto metodi uzaicinot zemes magnētiskā starojuma speciālistu Māri Zvauni noteikt zelta un sudraba āderu izvietojumu gruntsgabalā. Ēkas būvprograma ietvēra jaunas telpas Jaunklidžu bibliotēkai ar piekļuvi internetam, ārsta privātpraksei, istabas interešu grupām un vietu sapulcēm visu, kas vajadzīgs nepilniem 700 iedzīvotājiem. Būvniecības termiņš pagarinājās līdz nākamā gada rudens valsts svētkiem, un rūpes par kvalitāti nodrošināja gan lietpratīgs un atsaucīgs pasūtītājs, gan apzinīgs arhitektu darbs, gan projektēšana birojā un pašvaldībā, gan prasmīgi būvnieki. Arī kontrolējošās institūcijas izprata lietas būtību un samēroja līdzekļus ar mērķi, nevis mehāniski vilka ar pirkstu gar ES finansējumu regulējojošo dokumentu garajām burtu rindām, meklējot atbildi uz jautājumu vai pirmā stāva otrais līmenis ir vai nav otrais stāvs? Morāle: var iegūt labu arhitektūru, arī sākot ar mazu budžetu un bez konkursa, jo iepirkuma procedūru par tādu nevar uzskatīt nav profesionālas žūrijas. Varbūt šoreiz tādas neesamība izglāba arhitekta nacionālo un romantisko ideju? Nav izslēgts, ka eventuālajā žūrijā mūsdienīgi un racionāli noskaņoti kolēģi, salīdzinot Bisenieka biroja piedāvājumu ar kāda cita kolektīva skici, būtu nosvērušies par labu raksturīgai neofunkcionālisma arhitektūrai! Latviskajai rijai un arī saieta namiem raksturīgi jumti, kas būvapjomam pārlaisti visās pusēs apmēram centimetrus astoņdesmit. Tā saucamo piedarba telpu garumā lievenis jeb paspārne, kur lietus laikā paslēpties, tika veidots turpat vai divu metru platumā. Rijām platspārnītēm lielie jumti radīja dziļu ēnu un aptumšoja telpu. Jaunklidžu saieta namā pārkare ir viegla un caurspīdīga, nav gleznieciska efekta, bet telpas ir izgaismotas. Ēkai tik nepieciešamā virsgaisma gan saraibina jumtu, un, ja tas būtu tumšāks, tik krasi neizceltos logailas. Ēka būvēta vieglbetonā ar koka pārseguma konstrukcijām. Salīdzinot projektu ar realizāciju, redzams, ka būvnieki vienkāršojuši galveno fasādi. Tur koka stabu ar dekoratīvās vidusdaļas vietā iebūvētas kvadrāta vienlaidus šķērsgriezuma betona kolonnas. Žēl, ka rustikalizācija skārusi tieši sauļotās kolonnas, kas bija iemīļots motīvs trīsdesmito gadu arhitektūrā, kur Pauls Kundziņš ieviesa bumbuļstabus tieši no saieta namiem. Arī pēckara sociālistiskā reālisma arhitektūrā šīs kolonnas bija viens no atļautajiem nacionālās formas elementiem. Jumis kores galos ir strīdīgs. Uz platformas a4d diskusijā izteikto piezīmi, ka «bez tā jumīša jau gan varēja iztikt» (tautiets: jumis; 26/04/ :51) un oponenta atbildi, ka «nevarēja viss! Jumis kā simbols ir tikpat sens kā visums! Tas pats attiecas arī uz citiem senlatviešu un baltu simboliem!» (NAV VIENALGA; 27/04/ :52), autors atklāj SIMBOLA nozīmi: «pēc ilgas šaubīšanās un maketēšanas dabā (neskatoties uz atbildīgu speciālistu iebildumiem: ja tāmē nav iekļauts, nevar atļauties: Eiropas finansējuma «griesti» jau stipri pārsniegti); autoruzraudzības izskaņā izdomājām pievienot Jumi simbolu; tas, tāpat kā enerģijas āderes, kas ietekmēja ēkas novietojumu zemesgabalā, un daudzas citas lietas (piemēram, savas zemes un tautas neniecināšana), manuprāt, ir cita dimensija, nevis tikai Jumja un jumta materiālu tieša saskaņa.» (AB; 29/04/ :05) Kopumā tomēr vecā un jaunā saspēle ir pārliecinoša. Pat ja novadu nākotnē gaida tā saucamais melnais scenārijs kad ļaužu vairākums būs miris vai aizbraucis, un reģiona depopulācijas rezultātā ēkas nebūs vajadzīgas, arī tad saieta nams varēs pretendēt uz novadam vajadzīgas un valstij nozīmīgas būves statusu. Kaut vai ar faktu, ka iemūžina vairākus gadsimtus vecu ļaužu kopāsanākšanas tradīciju, kas realizējusies tieši šādas formas celtnē. Jāpievieno arguments, bez kura nevar iztikt neviena mūsdienu ēkas analīze, un tā ir energoefektivitāte. Saieta nama lietotāja viedoklis: «..ēkā ir notikuši semināri, teātra izrādes, koncerti, kāzas, tur darbojas bibliotēka, interneta pieeja un ģimenes ārsts. Kritizē izšķērdību, apkurinot ēku ar zemes siltumsūkni, bet vai kritizētāji zina, ka apkurei visaukstākajā ziemas mēnesī kopējas izmaksas bija 180 lati. Tieši tādas, kurinot ar malku, būtu izmaksas tikai kurinātāja algai, nemaz nerunājot par pašu malku. (..) Paldies Armandam Biseniekam un celtniekiem par kopīgi radītu skaistu, funkcionālu un šai vietai ļoti vajadzīgu un piemērotu ēku.» (a4d, A. Auniņš, Strenču novada domes izpilddirektors; 12/05/ :12.) â

5 18 LA95 APSKATS Armands Bisenieks Dzimis Rīgā. Beidzis RTU (1975), arhitekts. Strādājis «Pilsētprojektā» ( ), bijis galvenais arhitekts mēbeļu ražotnē «Gauja» ( ), Latvijas Dizaina fonda priekšsēdētājs ( ), «Armands Bisenieks Arhitekti» ( ), kopš gada «AB Architekti». Projekti: Robežsardzes nodaļu kompleksi; Valsts robežsardzes koledža Rēzeknē; saieta nams Plāņu pagastā, savrupmājas Rīgā, Jūrmalā, Mārupē, Vidzemē. Uzvaras konkursos: ledus halle Valkā; Siguldas stacijas laukuma rekonstrukcija (2010). Arhitekts uzsver Vidzemes rijas arhetipa pēctecību ēkas siluetā jeb kopformā. Artūrs Čepulis Dzimis Tukumā. Beidzis RTU (2010), arhitekts. Strādājis «AKA birojs» ( ). Piedalījies privātmāju, piebūvju, dažādu publisko ēku izstrādē. Sadarbojas ar arhitektu biroju «AB Architekti» (kopš 2009). Līdzdalība projektos: sporta zāles jaunbūve Rēzeknes rajona Dricānos; saieta nams Plāņu pagastā. Ruta Millere Dzimusi Rīgā. Studē RTU Būvniecības fakultātē. Strādā «AB Architekti» (kopš 2010). Piedalījusies projektos: saieta nams Plāņu pagastā; Jērcēnmuižas rekonstrukcija Strenču novadā; Siguldas stacijas un stacijas laukuma rekonstrukcija Rūķu sēta Tērvetē; Ķekavas ūdenstorņa rekonstrukcija. Kaspars Mednis Dzimis Rīgā. Beidzis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (2003), Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina nodaļu (2007). Darba pieredze: ar «AB Architekti»; «AGF Pluss»; «Kroks»; «Syntesthetic» 3D vizualizācijas, interjera un mēbeļu dizains. SUMMARY Gathering House 300 Years Later In 1729 Hernhutian missionaries arrived in Rīga and spread their activities in Germanspeaking society. Thanks to a Latvian entrepreneur Steinhauer from Rīga, the new «belief» spread also among «non-germans», especially in Vidzeme called Livland at the time. The first gathering house (in Latvian saieta nams) was built in Dzērbene, and building materials were given by baron Campenhausen. The building had wide spaces under hip ends where built-in benches for larger festivities stretched along the whole inside. In gathering houses country craftsmen employed the same building art principles as in Latvian farmsteads, not looking for models in estate building and church forms. The common work and donations reflect in the windows and doors of various forms and sizes. In the gathering house s opening celebration architect Armands Bisenieks recognised cloning as his work method. The similarity of the newbuild s programme and total spatial volume with a nearby situated analogue building brought to the Latvian Ethnographical Open-Air Museum in Rīga in 1940 is stunning. One may feel the author s wish to underline tradition and succession of Vidzeme barn s archetype in the building s silhouette, or total form, at the same time revealing new spatial and technological possibilities. The building programme included new rooms for a library with internet access, private medical practice, hobby group events and a space for meetings. According to tradition, the architect started his work with determining the places of earth s magnetic radiation belts in the land plot. The Latvian barn and gathering houses are characterised by roofs that create a deep shadow and obscure the interior space. In the new gathering house its overhang is transparent and has no picturesque effect; rooms are lighted up. Builders, however, simplified main facade and built columns of concrete of a square cross-section instead of wooden poles with decoratively cut middle parts. A pity that rusticalisation has struck sun-shaped columns, a favourite motif in 1930s architecture where Pauls Kundziņš introduced such columns straight from gathering houses. Also in post-war socialist realism architecture these columns were one of the permitted elements of national forms. A disputable element is the symbol of the believed spirit of the fields (in Latvian jumis) at crest ends, yet the author believes that this symbol is necessary. On the whole the combination of the old and the new is convincing. Even if in the future the province will face the so-called black scenario when most people will have died or emigrated, and in the result of depopulation houses will not be necessary, even then the gathering house will be able to qualify for a status of a building of province necessity and state importance. Also, if only due to the fact that it immortalises a centuries old tradition of people gathering that manifests in the particular form of the house. Jānis Lejnieks dr. arch.

6 20 LA95 saruna foto: Alessandro Russotti Saverio Lombardi Vallauri «Euroluce» tendences Agritas Lūses saruna ar Alīnu Šmuceri, «Misura» apgaismojuma dizaineri lījās, toties dienu pirms tās slēgšanas šauram un uzticību iekarojušam speciālistu lokam organizēja rūpnīcas apmeklējumu inovatīvo produktu demonstrēšanai un iepazīstināšanai ar to tehniskajiem parametriem un darbības principiem. Tālāk jau profesionāļiem ir iespēja rast šiem produktiem lietojumu objektu izgaismošanā savā mītnes zemē. «Delta Light» rūpnīcā viesojās arī ražotāja ilgstošā Latvijas sadarbības partnera interjera salona «Misura» apgaismojuma dizainere Alīna Šmucere. Rūpnīcā citu jaunumu starpā tika izrādīts viens no tehnoloģiskajiem jaunumiem gaismeklis ar LED spuldzēm, kas funkcionāli lietojams nevis tikai dekoratīviem risinājumiem, bet telpu apgaismošanai tērējot 8 W, gaismeklis ir adekvāts 75 W kvēlspuldzes jaudai. LED spuldžu iespējas raisa gaismekļu ražotāju interesi jau gadiem, jo tas ir ilgmūžīgs ( darba stundas), pat pret 60 grādu amplitūdas temperatūras svārstībām noturīgs produkts, kas enerģiju patērē minimāli. Reti kurš ražotājs spēj atrisināt tehnoloģiskos uzdevumus, tāpēc tirgū masveidā pieejami energoefektīvi dekoratīviem mērķiem, bet ne telpu izgaismojumam izmantojami gais- Telpu un āra apgaismojuma inovāciju izstāde «Euroluce» tradicionāli norisinās Milānas starptautiskajā mēbeļu forumā «Salone Internazionale del Mobile» reizi divos gados. Šoreiz izstādes bija atvērtas no 12. līdz 17. aprīlim, turklāt «Salone Internazionale del Mobile» atzīmēja 50 gadu pastāvēšanas jubileju. «Euroluce» 450 ražotāju stendos bija apskatāms plašs apgaismojuma nozares jaunumu spektrs, tostarp dekoratīvie un ielas gaismekļi, tehniskā apgaismojuma risinājumi, jaunākās paaudzes gaismas vadības sistēmas, kuras integrējamas gudro māju sistēmās šai tēmai bija atvēlēta pat atsevišķa zona. Taču ne visi atzītie pasaules ražotāji uzskata par pareizu atklāti rādīt jaunumus izstādēs: pārāk daudz ir «copy-paste» meistaru gadās, ka inovācijas demonstrētājs nepaspēj savu novitāti pat noņemt no izstādes stenda, kā tā jau ar nelielām izmaiņām parādījusies pārdošanā mazumtirdzniecības plauktos. Beļģu ražotāju «Delta Light» tehnoloģiskās iespējas gaismekļu un to sistēmu izgatavošanā, kā arī sastādīto un katru gadu papildināto «Gaismas Bībeli» jau sen novērtējuši profesionāļi visā pasaulē. Beļģi izstādē nepiedamekļi ar LED spuldzēm. Pagaidām LED iespējas plaši tiek adaptētas āra gaismekļos, kur lielākoties nepieciešama mazākas jaudas un spilgtuma gaisma nekā interjerā. Tos piedāvā ražotāji, kas izmanto zinātnes un pētniecības sasniegumus. Vēl viena LED spuldžu priekšrocība ir niecīgais izmērs, kas ļauj samazināt arī gaismekļa korpusa vai abažūra izmērus un veidot tos elegantās formās. «Euroluce» stendos gandrīz katrs ražotājs uzskatīja par goda lietu iekļauties enerģijas taupīšanas tēmā un demonstrēt savu sniegumu, tomēr daudzi priekšlikumi atgādināja izmisīgi komisku mēģinājumu būt aktuāliem tehnoloģisko inovāciju lauciņā. To gan nevarētu teikt par dizaina risinājumiem, tie kā vienmēr pārsteidza ar formu, materiālu un funkcionālo daudzveidību. Līderi tehnoloģisko risinājumu jomā ir vācieši un beļģi, atpaliek francūži un itāļi, bet pavisam vāji attīstītas inovācijas ir spāņiem. Valda uzskats, ka vienīgā iespēja elektroenerģiju lietot taupīgi ir ar LED spuldzēm, lai gan to iespējams paveikt arī ar jaunās paaudzes halogēnspuldzēm, kas ir par 30% ekonomiskākas nekā iepriekšražotās, un ar dienas gaismas spuldzēm, kurām patēriņš ir

7 saruna LA95 21 foto: Alessandro Russotti samazināts 5 reizes un kuras nodrošina to pašu gaismas apjomu. Augstas energoefektiviātes klases ir jaunākās paaudzes metāla halīda spuldzes, ko izmanto preču izgaismošanai veikalos. Gaismekļu efektivitāte būtu mērāma divējādi no elektrības patēriņa un korpusa ražošanai izmantoto materiālu aspekta. Arī pēdējā ziņā izstāde demonstrēja lieliskus piemērus jaunas paaudzes ekoloģisko plastmasu. Koncerna «Firme di Vetro» ražotne ITRE publikai atrādīja funkcionālu jaunumu audiogaismas tehnoloģiju apvienojumu un pozicionēja to ar nosaukumu «Dual Inside». Kopumā izstrādāti 10 modeļi galda un griestu lampas, stāvlampas ar LED spuldzēm, kuru korpusā integrētas mūzikas sistēmas ar skaļruņiem. Lai atskaņotu ierakstus, var izmantot arī wi-fi sistēmu, gaismekli var pieslēgt tieši vai attālināti datoram vai «iphone». Risinājums iekļaujams arī gudro māju vadības sistēmā. Viens no muzikālā gaismekļa modeļiem ir iekārta griestu lampa to var izmantot, piemēram, viesnīcās virs reģistrācijas letes. Gaisma, dators, komunikācija ar telefonu urbānā džentlmeņa vai lēdijas cienīgs komplekts. Vēl divi ražotāji ir uzdrošinājušies radīt pa vienam modelim gaismas un augsto skaņu tehnoloģiju apvienošanai «Gallery» un «Luxit». Milānā tika demonstrētas jaunas konstrukcijas iebūvējamo gaismekļu montāžai iekaramajos griestos. Tās ir gandrīz nepamanāmas griestos integrētas ģipša kārbas, līdz ar to nav nepieciešami metāla stiprinājumi, kas Saverio Lombardi Vallauri bojā griestu plaknes estētiku. Savukārt Itālijas ražotājs «Muranodue» jaunās sērijas modeļos «Eris» eksponē gaismekļu stikla korpusa dekorēšanas tehnoloģiskās iespējas ar lāzeru izveidotā padziļinājumā 3 4 slāņos tiek iestrādāts stikls citos toņos. Dekoratīvās motīvu atsauces meklējamas grieķu klasiskā ornamenta mantojumā, vai arī... vienlīdz var raisīties asociācijas ar mikroshēmu platēm. Ar ekskluzīviem, eleganti grezniem risinājumiem pārsteidza «Swarovski» stends. Lai gan klasiskā stila ražotājs zināms kā apgaismojumā izmantojamu kristālu izgatavotājs un šauras specifikas iebūvējamo gaismekļu izgatavotājs, Milānā «Swarovski» dizaineri publikai bija sagatavojuši iedvesmojošu koncepta jaunumu izmantojot visjaunākās apgaismes tehnoloģijas, taupīgās LED diodes apvienojumā ar kristālu spēju atstarot un lauzt starus, panākts neatkārtojams efekts. Iekaramo griestu gaismekļu «ReveaLED» vienkāršā dizaina ideja pieļauj neskaitāmas variācijas. Gaismekļa pamata forma ir taisnstūris vai kvadrāts, jebkura virsma var būt gaismas caurlaidīga vai necaurlaidīga kā to prasa interjera koncepts. Caurlaidīgās virsmas ir formētas no sīkiem kristālu graudiņiem (gandrīz smilšu frakcijas), kas nodrošina vienmērīgas un maigas gaismas ieplūdināšanu telpā. Šobrīd iespējams individuāli izvēlēties gaismas caurlaidīgo un necaurlaidīgo virsmu izvietojumu gaismeklī, varbūt pēc kāda laika ražotājiem varēs pasūtīt arī individuālus izmērus. Grezni un tehnoloģiski, atraktīvi un atturīgi, krāsaini, spoži un matēti, izgatavoti no stikla, plastikas, tekstilijas, pat riepu gumijas, vairāk vai mazāk enerģiju taupoši tik daudzveidīgi gaismas ķermeņi bija sastopami dažādu valstu ražotāju «Euroluce» stendos. Taču ne viss ir zelts, kas spīd labi, ja dizainiski izvērsta forma ir pamatota tehnoloģiskajā gaismekļa darbības principā, labi, ja precīzi tiek definēts gaismekļa uzdevums izgaismot vai kalpot par dizaina objektu. â

8 22 LA95 komentārs Pasīvās mājas Ventspilī Piecas vienģimenes ēkas Ventspilī, Robežu iela 192. Arhitektūras projekts: Ināra Kārkliņa, «Arhitektūras birojs Forma» SIA, Krists Kārkliņš, arhitektūras birojs «Krists Karklins Design», LLC, pasūtītājs būvfirma «Samrode» SIA, divstāvu dzīvojamā ēka ar platību 180 m 2, saimniecības ēka un auto nojume. Projekts gads. Passivhaus Institut, Darmštate (Vācija) sertifikāts gads. Teksts Agrita Lūse ilustrācijas i. kārkliņa un k. kārkliņš Skats uz dzīvojamās un saimniecības ēkas apjomiem no pagalma puses. Ü Ēkas novietne gruntsgabalā un apzaļumošanas plānojums. Arhitektūras projekts piecām pasīvi enerģiju taupošām (turpmāk tekstā pasīvās mājas jeb Passivhaus) ģimeņu ēkām ir vienīgais Latvijā, kas saņēmis «Passivhaus Institut» sertifikātu (Darmštate, Vācija). Iespējams, pēc uzbūvēšanas tās būs pirmās oficiāli atzītās pasīvās mājas Latvijā. Projekts sākās vēl pirms jēdziena «krīze», tas ir saskaņots Ventspils būvvaldē, un realizācija gaida finansējumu. Idejas iniciators bijis pasūtītājs, mudinot arhitektus iedziļināties tobrīd Latvijā pasvešā tēmā un citādos projektēšanas principos. Savulaik pasīvo māju idejas izcelsmes vietā Dānijā principi neiedzīvojās, tie aizceļoja uz Vāciju un ātri ieguva popularitāti speciālistu vidū, kas, apzinoties valsts atkarību no energoresursu un izejvielu importa, šķiet, loģiski. Vairāk nekā 10 gadu laikā ir panākts ievērojams progress, un drīzumā Vācijā gaidāma pasīvo māju tehnoloģijas atzīšana, nostiprinot to ar likumdošanu. Alternatīvo enerģiju un citu jaunu tehnoloģiju meklējumu lauciņā pasaules līdervalstis ir Vācija, Japāna, arī Skandināvijas zemes, tāpēc pasīvo māju princips tur iedzīvojas aktīvāk, turklāt valstis dažādos veidos atbalsta iedzīvotāju ieceri būvēt pasīvās mājas: dažviet par velti tiek izsniegts lietošanā zemesgabals, citviet atviegloti kredīta saņemšanas nosacījumi. Citāda situācija vērojama ASV valstī, ko daba bagātīgi apdāvinājusi ar fosilajiem resursiem. Pilsoņi atļaujas tos tērēt izšķērdīgi izmaksas nav tik lielas, lai par tām lauzītu galvu. Tikai pēdējā laikā amerikāņi sākuši interesēties par iespējām taupīt resursus mājokļa uzturēšanai, it īpaši pēc ASV prezidenta aicinājuma ekonomēt un apgūt jaunas enerģijas iegūšanas tehnoloģijas. 1, 2 Amerikā ar Vācijas vēstniecības atbalstu nodibinātā «Passivhaus Institut» ASV nodaļa 3 ir nopietna sabiedrības attieksmes maiņas pazīme. Vēl nesenā pagātnē pasīvo māju būvniecības tehnoloģija izmaksāja dārgāk nekā tradicionālā, un tas bija objektīvs iemesls, lai atteiktos no ieceres. Īsā laika periodā situācija ir mainījusies, un tagad šīs izmaksas vairs neatšķiras. Kas ir pasīvi enerģiju taupoša ēka? Saskaņā ar «Passivhaus» principiem labvēlīga mikroklimata nodrošināšana iekštelpās iespējama bez aktīvu apsildes un dzesēšanas ierīču palīdzības. Tā uzstādījumu definējuši metodes pamatlicēji Zviedrijas Lundas universitātes profesors Bo Ādamsons (Bo Adamson) un Vācijas Mājas un vides institūta (Institut für Wohnen und Umwelt) profesors Volfgangs Feists (Wolfgang Feist). Ēka apsilda un dzesē pati sevi, pateicoties noteiktu projektēšanas un būvniecības principu ievērošanai. Vispārēji atzītie pasīvo māju standarti 4 : siltumenerģijas patēriņš <15 kwh/m 2 gadā, garantējot labvēlīgu mikroklimu telpās; primārās enerģijas patēriņš, 120 kwh/m 2 gadā (iekļauj sadzīves tehnikas, gaismekļu, un citu patēriņu);

9 APSKATS LA95 23 Plānošanas secīgums: 1. Kompakta forma un stiklotās fasādes orientācija tieši uz dienvidiem. 2. Saimniecības ēka novietota īpašuma dziļumā un uz Z no dzīvojamas ēkas pēc Ventspils būvvaldes plānošanas un arhitektūras projektēšanas uzdevuma prasībām. 3. Ainavas un apstādījumu elementi rada ēnojumu vasarā un vizuāli aizsargā īpašumu. 4. Trīs dažādi pagalmi daudzpusīgai teritorijas izmantošanai. 5. Ziemas un vasaras saulgriežu ēnas. 6. Galvenā ieeja novietota pēc iespējas tuvāk ielai. Divas pret ielu vērstās fasādes ir arhitektoniski izteiksmīgas Ventspils būvvaldes plānošanas un arhitektūras projektēšanas uzdevuma prasība. gaisa tilpums, kas aizplūst caur ārsienām un jumtu, vienas stundas laikā nedrīkst pārsniegt 0,6 daļu no ēkas kopējā tilpuma. Standarti ir nosacīti, to izpilde atkarīga no pasīvās mājas ģeogrāfiskās vietas. Vācijā prasības iespējams izpildīt bez ārējas enerģijas avotu piesaistes, bet, būvējot ēkas saskaņā ar pasīvo māju principu Eiropas ziemeļu daļā, jānodrošina papildu enerģijas piegāde, izmantojot kādu no alternatīvajiem (vēja, saules, biomasas) vai tradicionālajiem enerģijas avotiem. Tiek pieļauts, ka Skandināvijā ar laiku prasības varētu nedaudz samazināt, siltumenerģijas patēriņu paredzot lielāku par 15 kwh/m 2 gadā. Passivhaus standartam atbilstošu ēku projektēšanas principi Projektējot pasīvu māju ar labvēlīgu iekštelpu mikroklimatu, jāievēro vairāki principi: 1) kompakts apjoms, 2) konstrukcijām atbilstoša siltumizolācija, 3) fasāžu orientācija precīzi pret debespusēm, 4) plašāki stiklojumi veidojami D fasādē, savukārt Z fasādē stikloto virsmu apjomu pēc iespējas samazinot; D fasāde jāveido ar pārkari, nodrošinot ēnojumu gada karstajos mēnešos, 5) logu profilu, stikla veida, paketes kameru skaita izvēle, aprēķinu ceļā nosakot šīs būvkonstrukcijas maksimālo iespējamo efektivitāti, tātad nepieciešams izvēlēties energoefektīvus logus, 6) ēkas ārējās virsmas blīvums, ēka ir jāveido hermētiska, 7) pasīva aukstā ieplūstošā gaisa sasildīšana, aprīkojot ventilācijas sistēmu ar rekuperāciju, kuras laikā aizvadāmais siltais gaiss atdod siltumu ieplūstošajam aukstajam gaisam, 8) sanitārā siltā ūdens sagatavošana, izmantojot alternatīvās enerģijas ieguves tehnoloģijas, piemēram, uz jumta uzstādītus saules kolektorus, 9) enerģiju taupošas sadzīves tehnikas izmantošana 5. Ievērojot šos principus, Vācijas klimatiskajos apstākļos uzbūvējamas ēkas, kas patērē tikai 10% tās enerģijas, kuru patērē ēkas, celtas ar standartehnoloģijām. 6 Latvijā vēl nav precīzi novērtēts pasīvo māju enerģijas patēriņš, neoficiāls speciālistu viedoklis liecina, ka būtu iespējams uzbūvēt mājas, kas tērēs 33% enerģijas, kuru patērē tradicionāli būvētās. Aktīva vai pasīva enerģijas taupīšana Kopš gada cilvēku skaits ir palielinājies četras reizes 7. Aizvien lielākam pasaules iedzīvotāju skaitam pievēršoties Rietumu pasaules patērētāju sadzīves modelim, dabas resursu patēriņš pieaug ģeometriskā progresijā. Daudzu resursu krājumi cilvēcei ir pieejami ierobežotā daudzumā, turklāt nav atjaunojami. Atjaunojamie enerģijas avoti (saule, vējš, ģeotermālā un atomenerģija) vēl neļauj pilnībā pārslēgties un aizmirst fosilo resursu eksistenci, jo enerģijas ieguve no šiem avotiem vēl nav pietiekami attīstīta tehnoloģiski.

10 Atturīgais interjers, kur individuālus akcentus radīs paši īpašnieki. Alternatīvie risinājumi vairāk kalpo kā sekundārie enerģijas avoti, bet ne primārie. Turklāt traģiskā katastrofa Fukušimas atomreaktorā Japānā no jauna salikusi vairākas jautājuma zīmes attiecībā uz atomenerģijas izmantošanu. Pamazām, pareizi izprotot statistikas datus, populāra un moderna kļūst taupīšanas tendence. Viens no ekonomēšanas veidiem ir AKTĪVĀ taupīšana, kas nozīmē ikdienas aktivitāšu un patēriņa samazinājumu. Šādu veidu publiski atbalstījis arī ministru prezidents Valdis Dombrovskis, aicinot iedzīvotājus izslēgt gaismu ikgadējās akcijas «Zemes stunda» laikā, bet tas nozīmē atteikšanos no komforta, kas ilgtermiņā diez vai ir pieņemami. Cits veids ir PASĪVĀ taupīšana, kas nozīmētu nevis izslēgt apgaismojumu, bet, nesamazinot apgaismojuma kvalitāti un apjomu, patērēt mazāk enerģijas, izmantojot ekonomiskus gaismekļus. Cits piemērs ar sasniegumiem tehnoloģiju jomā var lepoties vācieši, kas izstrādājuši un tirgū ieviesuši ierīci vienotam energoresursu menedžmentam ēkā, apvienojot rekuperācijas iekārtu, siltumsūkni, boileru arī tas sniedz iespēju būtiski ietaupīt enerģiju pasīvā veidā. Plašākam sabiedrības lokam pieņemamāks ir risinājums ar konceptu «comfort through efficiency» (energoefektīvs komforts), kas ir pasīvo māju filozofijas pamatā, aicinot izmantot ekonomiskākas tehnoloģijas ierastās dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Pasīvās mājas Ventspilī Sākot darbu pie Robežu ielas kvartāla projekta, autori vienlaicīgi sāka arī nopietnu pašizglītošanos pasīvo ēku dizaina principu apgūšanu, zināšanas smeļoties starptautiskās konferencēs, no «Passivhaus Institut» mācību grāmatām un virtuālās vides. Kā viens no pamatprincipiem tika pieņemta doma, ka ēkā jāizmanto tikai energoefektīvi sadzīves tehnikas modeļi, elektrības patēriņu būtiski samazinot ilgtermiņā. Nākamais solis siltināšana, novēršot siltumzudumus un uzmanību pievēršot termisko tiltu likvidēšanai ēkas, logu un durvju konstrukcijās. Ventilācijas sistēmu paredzēts aprīkot ar rekuperācijas iekārtu. Jāuzsver dizaina principa loma ekonomiski ekspluatējamas ēkas projekta izstrādē. Labs piemērs ir funkcionālais pasīvo māju un apstādījumu kopefekts. Plānojot koku rindu gruntsgabala dienvidu pusē, ziemā telpas saņems saules siltumu, samazināsies apkurei izmantojamā enerģija, bet vasarā lapotne sargās no pārkaršanas. Ainavu arhitektūra un apstādījumi kļūst par neatņemamu pasīvās mājas elementu. Ventspils projekts tapa laikā, kad Latvijā nebija pieredzes zema energopatēriņa ēku izstrādē, tāpēc konsultācijām tika aicināts Vācijas inženieru birojs. Aprēķini tika veikti ar «Passivhaus Institut» apstiprinātu programmu «Passive House Planning Package 2007» (PHPP 2007). Projektēšanas programmatūra vienlaikus veic kalkulāciju, izvērtējot katra materiāla, konstrukcijas un formas ietekmi kombinācijā ar citiem materiāliem. Piemēram, ja kādā vietā ir vēlme atļauties nedaudz lielākus logus, kompensācijas mehānisms jārod logu paketēs ar augstākām siltumizolācijas prasībām. Projektēšanas programmā tiek ievadīti dati un meklēts līdzsvars pasīvās mājas standarta sasniegšanai. Gala aprēķinā iespējamas tikai divas atbildes kā programmēšanā: jā vai nē. Jāpiemin, ka, iesniedzot projektu sertificēšanai un atbilstības «pasīvo māju projekts» novērtēšanai, tas bija jāizstrādā mērogā 1:50 (nevis 1:100 kā ierasts) ar paaugstinātu detalizācijas pakāpi, lai būtu redzams, kā risināti mezgli tradicionālajās aukstumtiltu vietās. Detalizācija novērš nekorektu interpretāciju būvniecības laikā, kā arī palīdz definēt izmaksas. Svarīgākais ir augstas darbu kvalitātes nodrošināšana celtniecības laikā. Kopējais gruntsgabals Robežu ielā Ventspilī tika sadalīts 5 apbūves gabalos, katram atvēlot apmēram 3000 m 2 lielu platību. Klienta uzstādījums ietvēra nosacījumu radīt vienkāršas, mūsdienīgas privātmājas ar elegantu ārējo dizainu. Plānojot pasīvo māju, jātiecas samazināt virsmas laukumu, caur

11 komentārs LA un 2. stāva plāns. Ü Piecu pasīvo māju kopskats. kuru tiek zaudēta enerģija, respektīvi ārējās virsmas laukumu. Ideāla forma šajā gadījumā būtu lode vismazākais virsmas laukums ar vislielāko ietilpību. Nākamais ar vislabāko tilpuma un virsmas proporciju ir kubs vai maksimāli tam pietuvināta forma, kāds ir Ventspils pasīvo māju arhitektonisko aprišu siluets. Stiklotās fasādes orientētas precīzi uz dienvidiem, lai ziemā telpu apsildei maksimāli izmantotu saules enerģiju. No pārkaršanas dienvidu puses telpas vasarā sargā slīpā jumta pārkare un balkona apjoms otrajā stāvā, kura konstrukciju aprēķinos ņemts vērā saules staru krišanas leņķis vasarā un ziemā, un jau iepriekš pieminētā koku rinda, kas funkcionāli aizsedz arī pagalmu no ielas. Austrumu, ziemeļu un rietumu fasādē stiklojums izmantots minimāli tik, cik nepieciešams komfortablam dienas gaismas pienesumam. Apvienojot pasīvajai mājai nepieciešamo orientāciju uz dienvidiem un Ventspils pilsētas izdotā projektēšanas uzdevuma prasību ielas fasādi novietot, pieskaroties ielas pusē esošajai sarkanajai līnijai, ēkas ieguva pašreizējo izvietojumu pret īpašuma robežām. Patīkams šo noteikumu izpildes blakusefekts ir māju nobīde vienai pret otru, dienvidu fasādēm palīdzot skatīties garām kaimiņu īpašumam. Pēc klienta vēlmes dzīvojamās mājas papildinātas ar neapkurināmu ārējās formās atturīgu saimniecības ēkas apjomu, kas novietots ar minimālu atkāpi no īpašumu ZA robežas. Katrai teritorijai organiski izveidojušies trīs pagalmi. Priekšpagalms pārskatāms no ielas, otrs svešiem skatieniem slēpts pagalms orientēts uz DR ar daudzveidīgu izmantojumu: baseina izbūvei, augļu koku vai ogu krūmu stādījumiem, nelielam sporta laukumam, bet trešais saimniecības pagalms. Kontekstuāli iekļaujoties Ventspils tradicionālajā apbūvē, fasādes apdarei izvēlēts koks un krāsainas eternīta plātnes, kas izmantotas arī jumta segumā. Krāsu akcenti, kurus varēs izvēlēties topošie ēku īpašnieki, katrai piešķirs individualitāti. Interjeri iecerēti estētiski pieklusināti gaišas koka grīdas un baltas krāsotas sienas. Ja īpašnieki vēlēsies personificēt interjeru, tas būs viegli izdarāms. Kompaktais ēku plānojums ir ērts 4 5 cilvēku ģimenei, jo visas telpas izvietotas 180 m 2 platībā divos stāvos. Ieejas mezglā paredzēts vējtveris, pirmajā stāvā ieplānotais priekšnams savienots ar dzīvojamo un ēdamzonu, virtuve un neliels kabinets vai potenciālā viesu istaba. Gaisam un telpiskumam paredzēta atvērta telpa jeb neliels ātrijs tas savieno pirmo un otro stāvu, kurā izvietotas 3 guļamistabas. Viena no galvenajām plānojuma vadlīnijām ir pastāvīga vizuāla saikne ar dabu un iekštelpas/ārtelpas robežu saplūdināšana. Gandrīz katra istaba ir viens vertikāls franču stila logs, kas ierāmē atsevišķus ārtelpas fragmentus un rada mērķa izjūtu, pārvietojoties ēkā. Tāpat ir viens vai vairāki logi, kas paver panorāmas skatus un rada tuvību ar dabu. Telpās, kurās jāierobežo iekštelpas un ārtelpas saikne, izmantoti daļēji caurredzami fasādes elementi, kā arī apstādījumi. Ēkai piekļaujas saimniecības ēka, pirts, noliktavas telpa un auto nojume. Mājas taps no koka konstrukcijām ar zemu siltuma caurlaidības koeficientu (ārsienām u=0,087, jumtam u=0,066, pamatu plātnei u=0,077, logiem u=0,69, ārdurvīm u=0,63), un, izslēdzot termisko tiltu esamību, sienu biezums kopā ar siltinājumu 50 cm, jumta konstrukcijas kopā ar siltinājumu 65 cm. Katrā telpā būs verams vismaz viens logs. Būtiska detaļa siltumsūkņa ierīci plānots novietot ēkas centrā, nevis pie ārsienas, jo arī tā izdala siltumu un rada pienesumu kopējā bilancē. Būvmateriālu iegāde paredzēta Ventspils apkārtnes uzņēmumos, kas ļaus ietaupīt pārvadāšanas resursus. Ināra Kārkliņa un Krists Kārkliņš ar Ventspils pasīvo māju projektiem pierāda: neraugoties uz tehnoloģiskajiem un funkcionālajiem nosacījumiem, arhitektoniskās formas meklējumos arhitekts spēj radoši izpausties arī šajā segmentā. Uzsverot darbības pragmatisko pieeju, autori norāda uz izaicinājumu radošajam potenciālam situācijās, kad ierobežojumu ir ārkārtīgi daudz. Arhitekti sevi pozicionē kā problēmu risinātāji un stratēģi, kuru galvenais pienākums ir rast optimālas atbildes plānošanas uzdevumiem. Ievērojot principu «forma seko funkcijai», atbilstošas formas rodas brīvi un nepiespiesti. Apzināti izslēgts jebkāds ārišķīgums, katra ēkas dizaina elementa atbilstība ir argumentēta un saprotama visām iesaistītajām pusēm arhitektiem un pasūtītājam. Pasīvās mājas nenozīmē neinteresantas kastītes, kā tas daudzviet nepamatoti izskanējis. Formveides iespējas ir plašas un no arhitekta prasa stratēģisku domāšanu, prasmi ar arhitektūras izteiksmes līdzekļiem rīkoties lakoniski un vienlaicīgi eleganti. Pasīvo māju projektu izstrāde jāuzskata par izaicinājumu ar nozīmīgu oriģinālā arhitektūras dizaina potenciālu. â 1 and environment/new foundation 2 carbon pollution climate change%e2%80%99/

12 26 LA95 komentārs Zema energopatēriņa koka paneļu ēkas Rīgas centrā DZĪVOJAMĀ ĒKA AR SOCIĀLĀS APRŪPES DZĪVOKĻIEM RĪGĀ, PIENA IELĀ 7. Projekta autori SIA «NAMS», SERGEJS ŅIKIFOROVS, RŪDOLFS MAURĀNS. LABIEKĀRTOJUMS SIA «NAMS» GUNITA ČEPANONE, RŪDOLFS MAURĀNS. BŪVKONSTRUKCIJAS SIA «INNA PROJEKTS», SIA «HUSVIK». RŪPNIECISKI IZGATAVOTI KOKA KARKASA PANEĻI SIA «HUSVIK». LOGI, SOLĀRIE PANEĻI SIA «SCHÜCO LATVIJA». INŽENIERTĪKLU PROJEKTS ŪDENSAPGĀDE, KANALIZĀCIJA, APKURE, VĒDINĀŠANA, ELEKTROAPGĀDE, VĀJSTRĀVAS TĪKLI SIA «INNA PROJEKTS». SILTUMSŪKŅU SISTĒMA, SILTUMMEZGLA TEHNOLOĢIJA SIA «NIBE». ZEMESGABALA PLATĪBA 1628 m 2, KOPĒJĀ TELPU PLATĪBA 2385 m 2, KOPĒJĀ DZĪVOKĻU PLATĪBA 1711 m 2, DZĪVOKĻU SKAITS 38. Projekts gads. Teksts Agrita Lūse ilustrācijas arhitektu biroja «Nams» arhīvs Koka paneļu ēku projekts Piena ielā ir veiksmīgi saskaņots Rīgas būvvaldē, bet būvniecību pasūtītājs plānojis sākt pārredzamā nākotnē. Ņemot vērā aktuālās pasaules tendences, arhitektoniskajā struktūrā iestrādāti energoefektīvi risinājumi, mērķējot uz taupīgi ekspluatējamu dzīvojamo māju statusu. Jāuzsver, ka šāda veida objektu tapšanā laika un citu resursu ietilpīgāko daļu aizņem projektēšana, plānošana un saskaņošana, jo būvniecības process vairāku stāvu koka paneļu mājām būs ātrs un pietiekami vienkāršots. Projektēšana un arī realizācija apliecinās pilsētas centrā ir iespējams kvalitatīvi un īsā laikā uzbūvēt arhitektoniski elegantas, energoefektīvas daudzdzīvokļu ēkas no vietējiem materiāliem, aprobējot pie mums citur Eiropas modernajā būvniecībā zināmas lietas. Pagaidām vēl Latvijas praksē katastrofāli trūkst laikmetīgas pieejas un praktisku piemēru energoefektīvu mazstāvu vai daudzstāvu jaunu koka apjomu projektēšanā. Valsts atbalsts šādai būvniecībai pagaidām izpaužas ar dažādu ES finansēto konkursu administrēšanu, viens no tādiem bija Vides ministrijas Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātais konkurss «Zema enerģijas patēriņa ēkas» (tā rezultāti būs zināmi jūnijā), kura nolikums piedāvāja attiecināmās izmaksas būvdarbu veikšanai, bet neparedzēja attiecināmo finansējumu projektēšanai, kas tomēr būtu uzskatāms par pamatu pamatu būvniecības metodoloģijas izvēlei, lai taptu ekspluatācijā enerģiju taupošas jaunas ēkas vai lai veci nami renovācijā tiktu transformēti par zema enerģijas patēriņa mājām. Vieta jaunajām koka paneļu ēkām tika nolūkota Mazās un Lielās Piena ielas krustojumā, kas, lai gan atrodas Rīgas centrā, ir klusa, bagāta ar stādījumiem un dievu aizmirsta ar raksturīgo veldzējošo klusumu. Rajona vēsturiskā koka apbūve, jāteic, gan ir ļoti bēdīgā tehniskā stāvoklī, un vides mērogus nepārkāpjoša koka jaunbūve būtu labs sākums vietas tēla spodrināšanai. Dažādu nosacījumu izpildes rezultātā bija jāapvieno divi gruntsgabali, uz katra izvietojot vienu apjomu. Paralēli Piena ielai iecerētajai ēkai plānoti 3 stāvi no koka konstrukcijām uz plātņveida betona pamatnes, fasādes faktūrā iezīmējot vēsturisku atsauci uz divu nojaukto namu apjomiem. Otru 4 stāvu ēku iecerēts novietot pagalmā, starp abiem apjomiem ieplānojot labiekārtojuma un relaksācijas zonu. Ēkas konstrukcija tiks izbūvēta uz dzelzsbetona cokola, zem tās ierīkojot nepieciešamo autostāvvietu skaitu. Labiekārtojuma projekts ietver zālāju, soliņus, bērnu rotaļu laukumu, sakārtotu zonu ap vecajiem kokiem Mazās Piena ielas malā un saglabātu rajonam raksturīgo miermīlīgo noskaņu. Normatīvie akti ugunsdrošības apsvērumu dēļ vairāk nekā 150 gadu garumā nepieļāva

13 komentārs LA95 27 pilsētas vēsturiskajā vidē projektu realizāciju no koka konstrukcijām, bija atļauts būvēt tikai mūra namus. Latvijas likumdošana un mūsdienu tehnoloģijas piedāvā citas iespējas, tāpēc, izskatot daudzveidīgo piedāvājumu, arhitekti par materiālu konstrukcijām izvēlējās rūpnieciski izgatavotus koka paneļus ar iestrādātiem kanāliem komunikācijām, rozetēm, logu un durvju ailām. Lielgabarīta izstrādājumus būvlaukumā nāksies tikai samontēt un noblīvēt salaidumu vietas. Paneļu ražotājs ir vietējais uzņēmums «Husvik» ar plašu produkcijas tirgu vairāku gadu garumā skandināvijas valstīs un pirmo cerīgo iespēju paneļus izmantot vietējam projektam. Plānojot pārsegumu risinājumu, lietderīgs izrādījās «Husvik» speciālistu ieteikums pārņemt Skandināvu pieredzi un izmantot tur ražotus plāna betona ribveida pārseguma paneļus, tādējādi paaugstinot ēkas ugunsdrošību. Saliekamie paneļi tiek izgatavoti katram projektam individuāli, risinājumi ir pietiekami elastīgi, lai sarunu rezultātā arhitekti un ražotāji nonāktu pie estētismu un funkcionālismu apvienojoša kompromisa. Latvijas normatīvi pieļauj maksimāli 4 stāvu augstas koka ēkas, nākotnē pastāv iespējas pieredzes apmaiņai piesaistīt koka paneļu izmantošanas pionierus Austrijas speciālistus, kuru valstī no koka atļauts būvēt arī debesskrāpjus. Aizliegt Latvijā ir bijis vieglāk, nekā valstiskā līmenī stimulēt koka patēriņu būvniecībā, kas atšķirībā no citiem būvmateriāliem nav jāieved. Pēdējos gados atradušās dzirdīgas ausis, un, skatot ugunsdrošības noteikumu ievērošanu konkrētā tehnoloģisko iespēju vidē, tiek atļauta koka paneļu ēku būvniecība vietās, kur agrāk tas nebija iedomājams. Piena ielas ēkas būs pilnībā tehnoloģiski aprīkotas, lai izpildītu ugunsdrošības normas tehniskā projekta izstrāde notika, arhitektiem cieši sadarbojoties arī ar attiecīgajiem speciālistiem. Pieskaņojoties rajona būtībai, projektos iestrādāti nelieli, kompakti, ekspluatācijā ekonomiski gandrīz vienāda plānojuma un platības vienistabas dzīvokļi. Katrā ēkā ir 20 dzīvokļi, 5 6 dzīvokļi vienā kāpņu telpā. Plānojuma sistēma, citējot arhitektu Sergeju Ņikiforovu, ir tik triviāla, cik vien iespējams. Tā nav ironizēšana par ierobežotas platības vienīgo iespēju, izšķiršanās par labu vienistabas dzīvokļiem ir reaģēšana uz tirgus tendencēm nekustamā īpašuma tirgū, kur vērojams lielo dzīvokļu pārpalikums un stabils nelielu, bet kvalitatīvu dzīvokļu pieprasījums. Atvērtajā plānojumā apvienotas priekšnama, dzīvojamā un virtuves zona, izolēta ir viena istaba un apvienotais sanitārais mezgls. Visi dzīvokļi vērsti uz D pusi, tātad ir pilnībā insolēti, Z pusē izvietots koplietošanas gaitenis. Logi apzināti veidoti plaši ar platu palodzi sienas biezumā. Pievēršoties Piena ielas ēku attīstības projektā iestrādātajiem energoefektīvajiem risinājumiem, jāsāk ar kopējās enerģijas bilances definēšanu ekspluatācijas laikā mājas tērēs kw/m 2 gadā (tradicionāli dzīvokļu ēkas tērē 90 kw/m 2 un vairāk). Norobežojošo konstrukciju atbilstība nosacījumiem ir pirmais un galvenais punkts, koka paneļi jumtam un sienām tiks veidoti ar paaugstinātu siltumizolācijas koeficientu un būs izgatavoti no koka rāmja, akmens vates, tvaika izolācijas un vēja barjeras. Kopējais daudzslāņainā paneļa biezums 45 cm (salīdzinājumam uz pusi plānākus paneļus varētu izmantot, būvējot ēku ar plānotu patēriņu 90 kw/m 2 gadā). Koka profila logiem nodrošināt augstus siltumizolācijas parametrus ir sarežģīti un dārgi, tāpēc šajā gadījumā tika izvēlēti alumīnija profilu logi ar 5 gaisa kamerām un pietiekami augstiem tehniskajiem parametriem stiklotajai daļai u vērtība ir 1,7. Mājas mikroklimata uzturēšanā vienmēr vājais punkts ir logi, taču Piena ielas ēku projektos iestrādāti pietiekami daudz stiklojuma, kas garantē pietiekami daudz dienas gaismas. Varētu samazināt stikla platību, bet, zaudējot dienas gaismu, telpas nāktos gaismot ar elektrību, un tas nav lietderīgi. Latvijā jau tā ilgstoši, gandrīz 60 dienas jeb novembrī un decembrī, valda pelēcība un krēsla, saule ir reta viešņa, tāpēc ir būtiski maksimāli ieplūdināt telpās lai arī skopo, tomēr dienas gaismu. Telpas sildīs atjaunojamie enerģijas avoti no zemes, gaisa un saules iegūstamais siltums. Divas dažādas apkures ierīces apvienojumā ar zemgrīdas apkuri ļaus katru atsevišķi ieslēgt laikā, kad āra temperatūra būs optimāla maksimāli efektīvai tās darbība, savukārt saules paneļi uz jumta nodrošinās ūdens sildīšanu sadzīves vajadzībām. Ģeotermālā siltuma piegādē paredzēts inovatīvs risinājums, iesaistot pamatu pāļus. Individuāli virtuvēs uzstādītās rekuperācijas sistēmas īpašnieki varēs izmantot atkarībā no tā, cik paši būs ieinteresēti siltuma taupīšanā, no aizvadāmā gaisa atgūstot siltumu un to izmantojot ieplūstošā sildīšanai. Piespiedu vēdināšanas variants tika izskatīts, bet ierīcības izmaksas arī ilgtermiņā aprēķinos neuzrādīja atmaksāšanos, tāpēc no tās atteicās. Inženiertehnisko ierīču piemeklēšana, to darbības aprēķins un lietderība no projektētājiem prasīja papildu darbu un laiku, jo lietas bija jāskata kontekstā ar būvmateriāliem, to spēju nodrošināt siltumizolāciju, blīvumu un citiem tehniskajiem parametriem. Provizoriskie aprēķini uzrādīja, ka ne vienmēr izvēlētā aparatūra ir racionāla izvēle konkrētajam projektam, tāpēc nācās meklēt un aprēķinos iekļaut citu. Un tā soli pa solim tika meklēts visu elementu vidējais aritmētiskais kompromiss un piemērotība ieplānotajam 35 kw/m 2 patēriņam. Projektam ar energoefektīviem parametriem palīdzēja tapt izvērstā resursu taupīšanas kampaņa. Katrā ziņā valstij un pašvaldībām būtu jāstimulē šāda veida apbūves attīstītāji. Projekts Latvijas šībrīža situācijā šķiet novatorisks, taču tam būtu jākļūst par ikdienas paraugu, kas izdarāms, tikai nedaudz pamainot stereotipos iesīkstējušo domāšanu. Būtisku lomu spēlētu noteikta arhitektūras politika valstī un pilsētās, kurā būt izvirzīti mērķi, uz kuriem tiekties, un rādīti labas prakses paraugi. Piemēram, Eiropas Komisija pieņēmusi savu arhitektūras politiku un vienā punktā norādījusi, ka visām EK ēkām jābūt energoefektīvām. Tas arī tiek īstenots. Rosinot taupīt enerģiju ekspluatācijā, nevis tikai gudri mācot. â

14 28 LA95 intervija «Eden Bio» sociālie dzīvokļi un mākslinieku darbnīcas, Ö «Love Table» galds biroju ēkā, Arhitektūra nav iedvesmas avots arhitektam Intervēja Elēna Melzoba, arhitekte (Parīzē) Eduārs Fransuā (Edouard Franēois) Studējis Mākslas akadēmijā Parīzē, ieguvis arhitekta un pilsētplānotāja licenci. Izveidojis biroju kopā ar «Franēois Roche» ( ), ar «Duncan Lewis» ( ) un kopš gada savu praksi, kas pazīstama ar ekoloģisku pieeju. Slaveni ir projekti «Māja, kas aug» Monpeljē, «Tower Flower» Parīzē, dzīvokļu ēka no bioloģiskajiem ķieģeļiem Luvjē pilsētā, viesnīca «Fouquet s Barričre» Parīzē, ekoloģiskais kvartāls «Eden Bio» Parīzē un nesenais «Club Med» projekts Senegālā. Mācījis arhitektūras skolās Francijā un ārzemēs, arī Londonas AA skolā. Viņa darbi iekļauti Pompidū centra un FRAC (Reģionālie modernās mākslas fondi) kolekcijās, kā arī izstādīti Gugenheima muzejā Ņujorkā, «Victoria&Albert» muzejā Londonā un citur. Jūs esat izvēlēts par salona «Maison&- Objet» 1 Gada radošo personību. Jūs strādājat ļoti dažādos mērogos gan projektējat ēkas, gan arī veidojat priekšmetu dizainu. Kāds izmēra ziņā ir mazākais un kāds lielākais jūsu radītais objekts? Mazākais, ko esmu uztaisījis, ir rotaslieta arhitektei ar lāzeri izfrēzētas kāpnes no neliela organiskā stikla klucīša. Un pats lielākais objekts ir «Love Table» ļoti liels (5 metrus plats un 30 metrus garš) galds ar caurumiem, kuros iekšā sēž un strādā cilvēki kopā ar kaktusiem. Es domāju, ka lielāku uztaisīt ir grūti. Jūsu projektu pamatideja ir vides konteksts. Bet kāda ir pieeja, radot ar konkrētu vietu nesaistītu priekšmetu? Šo jautājumu par priekšmetu kontekstualizāciju esmu sev jau uzdevis. Es mēģinu izteikties ar vienkāršām formām, pamatotu lietojumu un mazliet poētisku aspektu. Es radu objektus, kas vidē ir klusi. Tāpat domāju par priekšmetu attiecībā pret cilvēka ķermeni. Tas ir pilnīgā pretstatā «Memphis» stilam, kurā krēslam bija uzlikta sarkana bumba, rokturis bija dzeltens, bet kāja zaļa. Parīzē ir trīs slaveni jūsu projekti «Tower Flower» dzīvokļu ēka jaunā dzīvojamajā kvartālā, «Fouquet s» viesnīca pie Elizejas laukiem un «Eden Bio» sociālie dzīvokļi un mākslinieku darbnīcas bijušajā vēsturiskajā piepilsētas zonā. Tie visi atrodas ļoti atšķirīgā kontekstā. Kāda ir jūsu pieeja, lai atrastu īsto koncepciju projekta ievietošanai vidē? Darbs ar kontekstu ir ļoti specifisks. Pirmkārt, nevajag baidīties, jo puse problēmu rodas no cilvēkiem, kam ir bail. Visgrūtāk ir sākt ar pilnīgu tukšumu galvā, diemžēl visbiežāk arhitekti sāk ar pretenciozām idejām. Šobrīd Šampinjī pilsētā pēc mana projekta tiek būvēta dzīvojamā ēka. Tas atrodas vietā, kur ir barakas, torņi un paviljoni. Tāda milzīga, neglīta vieta, un man bija jāprojektē šī ansambļa centrā. Es sev uzdevu jautājumu vai vajag radīt skaistumu? Ja mēs šeit radīsim skaistumu, tas visu padarīs ļoti neglītu. Tāpat jau esošās ēkas nespēj sarunāties savā starpā, bet, ja tās nespēs sarunāties skaista objekta dēļ, tas būs briesmīgi. Es izlēmu, ka jaunajā projektā būtu interesanti vienkārši vienu uz otra

15 intervija LA95 29 sakraut šos dažādos elementus un skatīties, kā tie mijiedarbojas. Vietās vajag pavadīt mazliet laika. Mēs ļoti bieži vērtējam vietas, bet tās vajag mīlēt. Svarīgs jūsu arhitektūras aspekts ir ekoloģija. Viens no jūsu pirmajiem pazīstamajiem ekoloģiskajiem projektiem ir «Māja, kas aug», kas tika uzbūvēta gadā Monpeljē pilsētā. Kādas bija jūsu pirmo projektu ekoloģiskās idejas? Monpeljē projektā es ieinteresējos par attiecību starp iekštelpu un ārtelpu. Būtībā jau nevajag celt neko jaunu. Vietas ir jāatstāj tādas, kā ir. Ja nu tomēr tiešām liekas, ka vajag kaut ko būvēt, tad ar nosacījumu, ka, pirmkārt, cilvēks ēkā jutīsies apmierināts. Monpeljē būdiņas, terases un balkoni ir vietas, kurās ir prieks un dzīvība. Es risināju pretrunīgās cilvēka problēmas pilsētā mēs gribam būt pilsētā, taču mums gribētos savu privātmāju, bet mums nevar būt māja pilsētā. Būdiņa ir vieta ārpus dzīvokļa un rada sajūtu, ka katram pašam ir savs dārzs. Pēdējos desmit gados kopš «Mājas, kas aug» uzcelšanas tehnoloģijas ir ļoti attīstījušās, tiek daudz strādāts ar fasādēm, «Club Med» ēka Senegālā, enerģijas ražošanas idejām. Kas ir mainījies jūsu projektos? Pirms 25 gadiem es uzvarēju starptautiskā konkursā «Youville» laukuma renovācijai Kanādā. Projekts gan netika uzcelts. Toreiz es teicu, ka veikali ir jāliek fasādē, kur ir saule. Žūrijai tas likās kaut kas neparasts, jo viņi par sauli bija pilnīgi aizmirsuši. Šodien tas šķiet pašsaprotami ja mēs gribam radīt kaut ko mazliet ekoloģisku, tad ir jādomā par orientāciju, novietni, gaisa plūsmu, piesārņojumu. Man gribētos, lai, piemēram, izolācija nekļūst par arhitektūras problēmu, jo tā tomēr ir tehniska tēma. Arhitektūrai ir jāizraisa citas pārdomas, no kurām pirmā kā mēs ievietojam vidē, pēc tam kā mēs mēģinām novietot ēku un telpas, lai būtu laba orientācija, kā mēs mēģinām panākt, lai cilvēki būtu apmierināti. Ja mēs ieprojektējam logu, tad tāpēc, lai pa to kaut ko redzētu. Protams, beigās ir jāpieliek arī pareizā izolācijas kārta. Bet ne jau tas rada atšķirību starp diviem namiem. Monpeljē ēka noteikti ir enerģētiski mazāk produktīva nekā ēkas, ko mēs projektējam šodien, tomēr tieši tā ir simbols. Vasarā gan Monpeljē ēkai ir arī ļoti labi termiskie rādītāji. Kad ir saule, tad fasādē ir tikai mazliet jāaplaista oļi, un tā saglabā vēsumu. Bet es negribētu, lai mūsu sabiedrība interesētos tikai par tehniku, citādi mēs nonākam līdz absurdiem projektiem ar pilnībā stiklotām fasādēm saulē, kurās paredzētas trīs stikla paketes ar argonu un ventilāciju. Tiek ielikti milzīgi līdzekļi, bet varētu taču darīt daudz vienkāršāk. Pagājušā gada rudenī jūs Parīzē uzvarējāt vēl vienā projektā konkursā ar 50 metrus augstu torni ar dzīvokļiem. Ideja ir apzaļumots tornis izteikti urbānā kontekstā. Vai jūs varat paskaidrot šīs ēkas vides konteksta ideju? Torņa tēma mani interesē jau sen, es tam biju gatavojies. Es sev teicu ja ir jātaisa tornis Parīzē, tad tā, lai to neredz. Lielākā problēma šajā gadījumā ir augšējā daļa, kas būs apzaļumota, un tā ainavu ietekmēs ļoti nedaudz. Šo projektu es taisīju gadā, kurš bija bioloģiskās daudzveidības gads. Veģetācija pilsētā ir diezgan deģenerējusies. Augi, kas tiks sastādīti augstu torņa fasādē, ienesīs pilsētā bioloģisko daudzveidību. Torņa apakša būs no zaļa oksidēta titāna, līdz ar to fasādē veidosies gradācija. Tornis atradīsies tieši pie zaļās jostas 2, kas būtiski pamato šādu ēkas risinājumu. Vai, jūsuprāt, mūsu laikmetu raksturos tieši ekoloģiskā arhitektūra? Es domāju, ka tā pilnīgi noteikti ir mūsu laika raksturīgākā iezīme. Mēs esam pametuši moderno pasauli, esam jaunā pasaulē, kurā viss ir mainījies, visi magnētiskie lauki, intereses. Šodien mēs runājam par kontekstu, materiālu, cilvēku, ekonomiku, ekoloģiju, ilgtspējību, ainavu, tā vietā kādreiz mēs teicām internacionāls, nākotne, labāks, tehnoloģijas, higiēna, abstrakcija. Bet joprojām pastāv arhitektūra, ko saucam par «arhitektūru izrādi». Ļoti slaveni meistari projektē pilnīgi nekontekstuālas ēkas. Jā, bet šī problēma neattiecas uz mani. Es domāju, ka ekonomiskās krīzes dēļ viņiem ir ļoti daudz problēmu, daudzi projekti ir apturēti. Piemēram, parametriskā arhitektūra Dubajā tas ir smieklīgi, jo viņiem neizdodas uztaisīt burbuļarhitektūru. Viņi uztaisa taisnstūrveida ēku ar kaut kādu burbuli pa virsu, kam nav nekādas funkcijas. Piemēram, «Formulas 1» viesnīca Abū Dabī ar ķiveri pa virsu, kura nesargā ne pret lietu, ne pret sauli, tā ir bezjēdzīga. Šī arhitektūra nebūs ilgtspējīga ne fiziski, ne sociāli. Daudzi arhitekti no Eiropas projektē arī Ķīnā, Korejā, nezinot turienes kontekstu. Ķīnas pasūtījums ir bilde, tas ir imidža pasūtījums, viņiem nav vajadzīgs pasūtījums ar saturu. Tāpēc es tur nestrādāju. Es biju aizbraucis paskatīties, bet šobrīd tur nav ko darīt.

16 30 LA95 intervija «Fouquet s» viesnīca Parīzē, pie Elizejas laukiem, baltvīnu. Tas nedarbojas. Neeksistē virtuve, kas parādītu modernisma vērtības. Savukārt ilgtspējīgas attīstības ideoloģijā kulinārija ir dominējoša māksla. Mēs tanī varam atrast daudzas lietas veselības problēmas, lauksaimniecības ainavu, gadalaikus. Tās ir tās pašas problēmas, kas ilgtspējīgā attīstībā, tikai ļoti izkristalizētas. Piemēram, «Eden Bio» ēkai ir gadalaiki, tā nemitīgi mainās, jo projektā ir bioloģisks dārzs. Es ielieku naudu zemē sēklas izdīgst un rada dabīgu ainavu. Tātad tas ir bioloģijas jautājums. To pašu mēs atrodam virtuvē. Vienmēr vajag paskatīties, kas notiek citās jomās. Pēc tam interpolējot mēs nonākam pie tā, ka kādas citas nozares idejas varam izmantot savā darba jomā. Tikai tā mēs varam tikt uz priekšu. Mani iedvesmo virtuves māksla. Arhitektūrā ir jāprot strādāt ar materiāliem, jo tā ir visinteliģentākā atbilde, kad mēs mēģinām radīt kontekstā. Kad radi ēku, ir jāatrod materiāls, kas to asimilēs vidē. Šis piemeklēšanas process notiek tajā pašā Tātad izvēlaties projektēt Eiropā? Ne tikai. Es taisīju lielu «Club Med» 3 ēku Senegālā Āfrikā. Es lieku strādāt afrikāņu māksliniekiem, amatniekiem, es mēģinu atmodināt vietējo tirdzniecību, tradicionālās tehnikas. Es tur ierodos apriori ar jautājumiem un gribu parādīt, ka afrikāņi nav zemāki par eiropiešiem. Piemēram, ieejas hallē ir pulksteņi ar dzeguzi. Šos milzīgos koka pulksteņus es pērku Šveicē, Parīzē, Tokijā, Milānā un citur. Ir ļoti lieli un mazāki atkarībā no valsts izmēra. Visi pulksteņi zvana vienā laikā, bet, tā kā tie ir mehāniski, tie nav precīzi, ir sekunžu nobīde, un tas rada nekārtību. Tādā veidā es parādu, ka pie mums Eiropā, kur šie mehānismi ir izgatavoti, arī ir nekārtība. Mēs ieraugām tehnikas relatīvo pusi. Tā ir ēka, kas tomēr kalpos Āfrikā dzīvojošiem cilvēkiem? Tā nodarbina daudz cilvēku apmēram no 400 līdz 500 afrikāņu ģimenes. Tā ir izglītošanas forma eiropieši, ieradušies tur, uzzina jaunas lietas un, kad atgriežas Eiropā, to stāsta. Tāpēc arhitektūra ir interesanta, jo, pat ja mēs uztaisām kaut ko ļoti lokālu, tam var būt daudz plašāka ietekme par to runā, tas ir redzams medijos, un tādā veidā ziņa tiek nodota tālāk. «Maison&Objet» video intervijā jūs runājat par kulināriju kā par paralēlu mākslu... Modernismā kulinārija neeksistēja, no tā perioda nav daudz pazīstamu pavāru. Vienīgais, ko rakstīja par virtuvi popmodernismā, bija ja jūs gribat pagatavot «cassoulet» 4, atveriet konservu kārbu, ielieciet to krāsnī, uzberiet grauzdiņus, pasniedziet ar Ö Dzīvojamā ēka «Tower Flower», Ü Dzīvojamā ēka Šampinjī (Champigny), projekts tiek realizēts.

17 intervija LA95 31 smadzeņu zonā, kurā notiek garšu apstrāde. Tāpēc, ja mums ir jāeksperimentē ar materiāliem, vajag trenēt arī garšas maņu. Pagājušā gada rudenī jūs apmeklējāt Latvijas galvaspilsētu. Rīgā ļoti lepojas ar nelielo kultūrvēsturisko mantojumu un ļoti cenšas to saudzēt. Kāds ir jūsu iespaids par Rīgu? Tur ir skaistas ainavas. Tā ir savāda pilsēta, jo tajā ir mazs blīvums. Visur ir mežs. Tā ir viena no retajām pilsētām, kurā blīvums ir tik mazs. Nevarētu gan teikt, ka Rīgas mantojums ir kaut kas īpašs. Ir ļoti daudz poļu un vāciešu pilsētu, kurām ir daudzreiz izteiksmīgāka viduslaiku vēsturiskā centra identitāte un kultūras pieminekļi. Bet septiņdesmitajos gados Rīgā ienāca bloku ēkas. Cilvēkiem parasti nepatīk tā laika arhitektūra, bet tagad, kad esat tikuši ārā no Austrumu bloka, ir jāiemācās to mīlēt. Tas ir pārsteidzoši, cik ļoti svarīgs šajās valstīs ir bijis modernisms. Jūs esat bijis pasniedzējs vairākās skolās. Ko jūs mācījāt saviem studentiem likāt analizēt nesenus projektus vai vēsturiskas ēkas? Vai balstīties tikai uz paša idejām? Es viņiem liku skatīties mūsdienu mākslu, jo tajā var redzēt milzīgu attīstību. Nevar daudz iemācīties, skatoties uz arhitektūru. Arhitektūra nav iedvesmas avots arhitektam. Virtuve nav iedvesmas avots pavāram un mūzika mūziķim. Turklāt iedomājieties: jūs ieraugāt brīnišķīgu cita projektētu ēku ko jūs darīsiet? Kopēt nedrīkst. Beigās jūs jutīsieties nelaimīgs, sapratīsiet, ka ko tādu uzzīmēt būtu gribējis pats, bet vairs nedrīkstat. Jūs pats esat mācījies Parīzes Mākslas akadēmijā. Esat mācījis Francijā un ārzemēs, tai skaitā Londonas AA skolā. Pastāv uzskats, ka šobrīd, salīdzinot ar Holandi un Angliju, Francijā izglītība nav tik laba, ka tā ir veca, tradicionāla skola. Kādas ir Francijas arhitektūras skolas atšķirības? Ārzemēs skolas ir atvērtākas, bet ir jāuzmanās, jo nevajag salīdzināt Francijas skolas ar ekselentām ārzemju iestādēm. Protams, Holandes «Design Academy» ir labākā dizaina skola pasaulē. AA un «Barlett School» ir vienas no labākajām arhitektūras skolām pasaulē. Mēs nedrīkstam salīdzināt, jo šīs ir privātas, ļoti internacionālas skolas ar pasniedzējiem, kas nāk no ļoti dažādām vietām. Bet man labāk patika mācīt ārzemēs nekā Francijā. Tā kā studenti tur par mācībām maksā ļoti daudz un iekšā tikt ir ļoti grūti, viņi ir patiešām motivēti. Francijā jauniešiem ir pilnīgi vienalga, viņi neko nemaksā un iekļūst bez konkursa. Tas gan nenozīmē, ka Francijas skolas ir sliktas. Vai jūs kādreiz esat projektējis privātmājas? Tas ir ļoti specifiski, jo bieži vien pretī ir pasūtītājs ar konkrētu viedokli, kādā mājā viņš gribēs dzīvot. Vienreiz esmu projektējis gan, bet nekas labs no tā nesanāca. Un ir pilnīgi pretēji klients nezina, ko viņš grib. Projektēt privātmāju ir sarežģīti, jo tas ir ļoti psihoanalītisks darbs. Vienreiz man bija klienti, kas guļamistabā gribēja kamīnu. Tas bija absolūti muļķīgi, jo tā bija maza istaba un kamīnam tajā nebija vietas, tāpēc es piedāvāju to likt lielākā telpā. Bet viņi man saka, ka viņiem patīk mīlēties pie kamīna. Lūk, kādas problēmas jārisina. Bet arī publiskajos pasūtījumos ir savas grūtības, īpaši Parīzē. Piemēram, šobrīd jūs projektējat zaļo torni, un jums noteikti būs jāsaskaras ar dažādām institūcijām. Vai, realizējot iepriekšējos projektus, jums nav bijušas problēmas? Nē, es daru, ko es gribu. Ir jātaisa dinamiski, ambiciozi, laimīgi projekti, un viss būs kārtībā. Ja jūs gribat uztaisīt tizlu torni, protams, jums būs problēmas. Manā gadījumā, piemēram, pilsēta mēģina atvieglot problēmas. Viņi prasa, kas nav labi; ja man kaut kas traucē, piedāvā lietas interpretēt savādāk. Arhitektūra nozīmē radīt pozitīvas zīmes. Un ko jūs domājat par citu arhitektu projektiem Parīzē? Kā jau teicu arhitektūra mani īpaši neiedvesmo. Es īpaši uz to neskatos. Bet, dzīvojot pilsētā, esat taču spiests! Tas ir sāpīgi. Ir tik daudz pretenciozu, neglītu, ātri uzzīmētu un uzbūvētu ēku, un man negribas uz viņām skatīties. Es neskatos uz ēkām kā uz arhitektūru, es skatos uz kontekstu. Piemēram, šobrīd es strādāju pie «Samaritaine» 5 renovācijas projekta. Es ļoti daudz laika pavadu, skatoties, kā ēka ir tikusi būvēta, kāda ir tās vēsture, kas ir noticis. Un tagad man viņa sāk patikt. Taču es vēl nedrīkstu jums stāstīt par šo projektu vairāk. Bet uz saviem projektiem, kad tie ir uzbūvēti, jūs taču tomēr paskatāties? Ar tiem ir līdzīgi man nepatīk skatīties uz saviem projektiem. Man ir bail, ka viņi slikti noveco. Ir viens brīdis, kad ielieku tajās maksimāli enerģijas, bet pēc tam ēkām ir jādzīvo pašām. Vēl vairāk tās ir jāaizmirst

18 32 LA95 intervija Dzīvojamā ēka Parīzē, 50 metrus augsts tornis, projekts, Ü «Māja, kas aug» Monpeljē (Montpellier), un jātaisa kaut kas cits. Es reti taisu līdzīgas mājas, tāpēc es tās gribu aizmirst, citādi atkal uzzīmēšu to pašu. Ir daudz stārarhitektu, kas zīmē diezgan līdzīgas ēkas, un to tad sauc par arhitekta rokrakstu... Tā ir modernisma ideja, tas ir internacionālisms, tātad mēs drīkstam atkārtoties. Ekoloģiskajā virzienā nedrīkst atkārtot. Katru reizi ir jātaisa projekts pēc pasūtījuma konkrētai vietai. Starp šiem bezkonteksta projektiem ir tādi piemēri kā Gerija Bilbao muzejs. Radot kaut ko vizuāli pilnīgi ārpus konteksta, viņš pievērsa uzmanību pilsētai. Varbūt tam ir kontekstuāla nozīme idejiski nodoms padarīt šo vietu slavenu? Taisnība, tas mainīja Bilbao, par to daudz runāja, bet tā ir kā slepkavība. Ja es jūs tagad noslepkavotu, protams, par to rīt rakstītu presē. Tas, ko Gerijs izdarīja ar Bilbao, ir milzīga slepkavība. Vai ir kāda ēka, ko jūs vēl neesat uzprojektējis, bet gribētu? Pagaidām nav. Man tāpat ir daudz ko darīt. Es vienkārši gribu to izdarīt labi. Ir gan viens projekts, kas mani ļoti interesē mana dzīvokļa projekts. Es šobrīd pārbūvēju savu dzīvokli. Tas ir ļoti interesanti, jo arī klients nekrīt uz nerviem, tāpēc ka tas esmu es pats. Es sev uzdodu daudzus jautājumus piemēram, kas ir izlietne, ko nozīmē mazgāties, kas ir vanna, kas ir duša, kas ir grīdlīste, kāpēc ir vajadzīga krāsa, kā mēs gatavojam ēst, kur telpā atrodas virtuve, kas ir ieeja. Bieži arhitekti, projektējot sev, vairs nezina atbildes. Vai jums izdodas atbildēt? Jā, man ir pilnīgi vienalga, ka tas ir man. â 1 «Maison&Objet starptautisks mēbeļu un dizaina salons, kas notiek divreiz gadā Parīzē. Intervija ar Eduāru Fransuā notiek gada janvāra salona laikā. 2 Zaļā josta (no angļu Green Belt) koncepts, kas radies angļu urbānismā, lai kontrolētu pilsētu attīstību. Tā ideja ir aptvert neapbūvētas zonas aglomerāciju, kurā tiks ierobežota urbanizācija, lai saglabātu vietu, kur attīstīt lauksaimniecību, mežus un brīvdabas aktivitātes. Zaļās jostas politikas galvenais mērķis ir novērst pilsētu izplešanos. Parīzes zaļās jostas plāns tika radīts gadā, un tā ir zona starp Parīzes aglomerāciju un lauku joslu, kas ietver teritorijas km attālumā no pilsētas centra. 3 «Club Med» milzīgs internacionāls franču uzņēmums, kas nodarbojas ar tūrisma un atpūtas biznesu. 4 cassoulet tradicionāls Francijas Langdokas reģiona ēdiens, kura pamatā ir balto pupiņu un gaļas ragū. 5 «Samaritaine» m 2 liels universālveikals, kas tika atklāts gadā un atrodas tam speciāli projektētā jūgendstila ēkā Parīzes centrā Sēnas krastā.

19 34 LA95 komentārs Siltināšanas materiāli un lietošana teksts Agrita Lūse foto «Caparol» arhīvs Jautājums kāpēc siltināt ir aktuāls tikai izņēmuma gadījumos: ja ēkas konstrukciju kalpošanas resursi izsmelti, ja siltināšana ir krietni dārgāka nekā labums no siltumzudumu samazināšanas, ja jaunas ēkas norobežojošās konstrukcijas tiek būvētas no materiāliem, kas garantē normatīviem atbilstošu siltumizolācijas koeficientu. Pārējos gadījumos, rēķinoties ar resursu sadārdzinājumu, siltināšana ir nepieciešama un arī ekonomiski efektīva. Taču vienmēr aktuāls ir jautājums ar ko siltināt? Kurš materiālu veids ir vislabākais minerālvate vai putupolistirols, vai kāds cits? Viennozīmīgas atbildes nav, katrs ir lietderīgs noteiktās situācijās. Izvēloties materiālu, pasūtītājam jābūt pārliecinātam, ka produkts spēs veikt siltināšanas funkciju iecerētajā līmenī. Materiāls ir tikai viena siltināšanas sistēmas sastāvdaļa, vienlīdz svarīga ir projektēšana, būvdarbu izpilde, uzturēšana un remonts ekspluatācijas laikā. Uzticamas ir siltināšanas sistēmas, kam piešķirts ETAG 004 sertifikāts ar garantiju, ka, ievērojot ekspluatācijas nosacījumus, rezultāts kalpos vismaz 25 gadus. Tādu sistēmu lietošanu likums nosaka publiskajā sektorā, savukārt privātajā sektorā likums materiālu izmantojumu neregulē. Latvijā nav noteiktas normas, kā siltināšana būtu jāveic tehniski pareizi, precīzas instrukcijas saviem materiāliem nodrošina katrs ražotājs pats. Taču ir vērts ieskatīties Vides ministrijas gada izdevumā, kur profesionāli aprakstīta tehniski pareiza siltināšanas procedūra ja padomus ņemtu vērā, kļūmju būtu krietni mazāk. Pievēršoties konkrētu ražotāju rekomendācijām, Gunārs Freidenfelds, «Caparol Baltica» tehnologs saka: «Jebkura konstruktīvā fasāžu siltumizolācijas sistēma sastāv no savstarpēji ķīmiski un būvfizikāli savienojamiem produktiem, kuru iebūve jāveic, stingri ievērojot darbu pēctecību.» «Caparol» piedāvā savu fasāžu siltumizolācijas aprakstu un iebūves pamācību, informācija pieejama vietnē Pamācība veidota, pamatojoties ne tikai uz ražotāju pieredzi, bet arī uz ciešu sadarbību un ieteikumu uzklausīšanu no profesionāliem būvniekiem, pētniecības institūtu speciālistiem un testēšanu praksē. Iebūvējot «Caparol» siltumizolācijas sistēmu, nevienu elementu nedrīkst aizstāt ar citu ražotāju analogiem jauktu sistēmu gadījumā garantijas nav. To apstiprina arī būvniecības vispārējie nosacījumi iestrādāt drīkst tikai sevī noslēgtas sistēmas, visi atsevišķie komponenti un arī detaļas ir uzskatāmi par sistēmas sastāvdaļām. Nav pieļaujamas sistēmas no dažādu kompāniju komponentiem, tas ietver bojājumu risku, un tādējādi ražotāja garantija zaudē spēku. Izstrādājot un uzlabojot «Caparol» siltināšanas sistēmu produktus, daudz tiek domāts par kvalitātes noturību ilgā laikā, pastāvīgi tiek radīti jauninājumi siltumizolāciju mezglos, palīgmateriālu izveidošanā. «Caparol» izstrādājis efektīvus risinājumus siltumizolācijas sistēmu remontēšanai un bojājumu novēršanai. Jaunumi ir krāsu paletē, fasādes piedāvājot veidot izteikti tumšos toņos, kas ar standarta materiāliem nav izdarāms. Tiek piedāvātas īpaši noturīgas sistēmas cokola stāvu siltināšanai. Atsevišķi apdares veidi izstrādāti, lai samazinātu fasādes sistēmas svaru, piedāvājot vieglāku dekoratīvo apmetumu un apdares plātnes. Estētiskās «Caparol» siltināšanas sistēmas priekšrocības ir iespēja izveidot gandrīz melnas, elegantas un izturīgas fasādes. «Capatect A sistēma», kas ir nedegoša un izmantojama daudzdzīvokļu ēkām, sastāv no pamatnes, līmjavas, minerālvates plātnes, dībeļiem, armējošās kārtas un noslēdzošās apdares kārtas. Tai ir piešķirts ETAG 004 sertifikāts. «Capatect B sistēma», kas paredzēta 2 3 stāvu ēkām un ir droša pret uzliesmošanu, sastāv no pamatnes, līmjavas, putupolistirola plātnes, dībeļiem, armējošās kārtas un noslēdzošās apdares kārtas. Ir ETAG 004 sertifikāts. Citai siltināšanas kategorijai pieder uzņēmuma «Vides tehnika» ekovate jeb celulozes Ar ekovati siltināta ēka no iekšpuses.

20 komentārs LA95 35 vate, kas tiek iestrādāta ar īpašu aparatūru (tā dēvētā beramā siltumizolācija). Lai gan materiāls Latvijas tirgū ir pieejams 15 gadus, ne visi būvniecības speciālisti ir informēti par materiālu, tā iestrādi un kalpošanu. Ekovatei ir divi iestrādes veidi sausais un mitrais. Pēdējais nozīmē, ka vispirms ekovate tiek pavisam nedaudz samitrināta un tad to iestrādā iepriekš sagatavotā atvērtā karkasā. Šo veidu izmanto vertikālajām sienām, un šī metode tiek plaši izmantota koka karkasu un guļbūvju renovācijā samitrinātā celulozes šķiedras sastāvdaļa lignīns kļūst lipīgs, tāpēc kokmateriālā aizpilda pat mazākas spraugas un noblīvē. Sauso paņēmienu izmanto slīpajām, vertikālajām un horizontālajām virsmām. Siltinot slīpās un vertikālas virsmas, ir jāizveido slēgts karkass, un tajā tiek sapūsta siltumizolācija. Šis paņēmiens plaši tiek izmantots bēniņos. Ar ekovati var siltināt ēkas no fasādes puses, nepieciešamības gadījumā konstrukcijas no iekštelpām, pārsegumus (šādām virsmām 8 stundu laikā šādi apgūstami 600 m 2 ) un dažādas jumta konstrukcijas. Tehnoloģija ļauj izvairīties no cilvēciskām kļūmēm, jo nav šuvju, siltumizolācijas slānis veidojas homogēns, darbus var veikt arī ziemā. Iestrādes risinājumu piemeklēšana sarežģītu mezglu gadījumā jāveic projektēšanas laikā. Fasādes siltināšanai izmantojot ekovati, to iestrādā karkasā, piestiprinātā pie fasādes, nosedz ar pretvēja barjeru un ievieto pa speciāli izveidotiem caurumiem, ko pēc siltumizolācijas materiāla iestrādes aizlīmē. Jāraugās, lai konstrukcijas ārpusē būtu materiāli ar lielāku tvaika caurlaidības koeficientu nekā iekšpusē. Siltinot ar ekovati, vēlams veidot ventilējamas fasādes konstrukciju. Kā priekšrocība jāpiemin bezatlikumu tehnoloģija, jo materiāls pēc sausās iestrādes tiek savākts un lietots atkārtoti. Tāpat notiek pēc mitrā paņēmiena izmantošanas, vienīgi tad mitrais materiāls aparātā ir jāliek attiecībā 1:3 ar sauso. Iestrāde jāveic tieši no piegādes automašīnas. Vasarā pēc mitrās iestrādes materiālam būtu jāļauj žūt 1 1,5 nedēļas. Ekovatei ir C ugunsdrošības klase, materiāls ir tvaika caurlaidīgs, šādi siltinātu telpu mikroklimats ir patīkams, ekovates slānis pilda arī skaņas izolācijas funkciju. Ēkas, siltinātas ar ekovati, nav īpaši cieņā grauzējiem. Galvenā šī veida niša ir koka, koka karkasa ēkas un bēniņu pārsegumi, taču šis ir ļoti labs risinājums arī modernajai arhitektūrai, piemēram, šādi fasāde ir siltināta A. Kronberga projektētajam TC «Riga Plaza». Būtiska ekovates priekšrocība, uzsver uzņēmuma «Vides tehnika» tirdzniecības vadītājs Intars Rozmans, ir ekoloģiskums, kā arī iestrādes kvalitāte un ātrums. Materiāls top no dabīgiem izejmateriāliem avīžu papīra. «Vides tehnika» Baltijas valstīs piedāvā Somijā ražoto «Termex» un Čehijā ražoto «Climatizer Plus» un ir viens no lielākajiem ekovates piegādātājiem Latvijā. Tehnoloģisks jaunums «Vides tehnikas» klāstā, bet ne īpaši izplatīts ir beramais siltinājums HK 35 putupolistirola grafīta lodītes augsta siltumizolācijas koeficienta nodrošināšanai. Specifisks materiāls, paredzēts ļoti šaurām vietām, piemēram, apmūrētām mājām starp ķieģeli un nesošo sienu. Jauni, tehnoloģiski inovatīvi SIA «Tenapors» ražoti produkti no gada jūnija vidus būs pieejami būvmateriālu tirdzniecības tīkla veikalos vairāku veidu 2 m gari paaugstinātas stiprības putupolistirola fasāžu dekoratīvie elementi «Tenapors Decor» un dekoratīvās plātnes «Tenapors Decor Fasad» ar iespēju uz virsmas radīt daudzveidīgas faktūras. Plātnes lietojamas kā dekoratīvs apdares materiāls ar siltumizolējošām funkcijām. Tās iespējams izmantot visu veidu fasāžu apdarē un siltināšanā. Unikālus jaunos SIA «Tenapors» produktus padara inovatīvais pārklājumus, kas izgatavots uz akrila bāzes. Pārklājums dekoratīvo elementu padara elastīgu, noturīgu pret mehānisku iedarbību (piemēram, futbolbumbas atsitienu) un mitruma iedarbību. Dekoratīvos elementus un plātnes iespējams krāsot ar tekstūrkrāsām, kas ražotas uz akrila bāzes. Ekoloģisku un unikālu siltināšanas materiālu izstrādājis «Knauf Insulation» un tirgū to piedāvā no gada. Minerālvate šīs kompānijas rūpnīcās tiek ražota saskaņā ar inovatīvo «ECOSE Technology», un tās ražošanā netiek izmantoti formaldehīdi, fenoli un akrilāti. Minerālvate ir patīkama taustei, rada mazāk putekļu, tai nav smaržas, un tā ir viegli griežama. Tā kā netiek izmantotas mākslīgās krāsvielas, minerālvate ir dabīgi brūnganā tonī. Iekštelpās minerālvate uzlabo mikroklimatu, par to liecina produktam piešķirtais «Eurofins Gold» sertifikāta «Indoors Air Comfort» zelta standarts. â

21 36 LA95 tehnika Zaļās ēkas, zaļā ekonomika, globālā sasilšana, ekoloģiskā pēda, , ēku enerģijas patēriņš, ēkas ar nullei tuvu enerģijas patēriņu, pasīvās mājas šie jēdzieni jau stabili ir ienākuši mūsu leksikā. Jaunums ir pasīvās skolas bet kāpēc tās būtu jābūvē? Pasīvās skolas: kā būvēt? Teksts Jelle Laverge Pasīvās mājas jēdziens Daudzi domā, ka pasīvā māja ir ēka ar saules paneļiem, bet tas ir ļoti tālu no īstenības. Citiem šķiet, ka tā ir ēka ar gaisa caurlaidību zem 0,6 ACH uz 50 Pa, maksimālo enerģijas patēriņu apsildei 15 kwh/am 2 un apkures jaudu 10 W/m 2. Lai gan tas jau ir tuvu patiesībai, šajā izpratnes variantā vairāk ir runa nevis par patieso pasīvās mājas jēdzienu, bet par līdzekļiem, kā to panākt. Atbilstoši sākotnējam pasīvās mājas jēdzienam, ko radīja un popularizēja Dr. Volfgangs Faists un viņa Pasīvās mājas institūts Darmštatē, tādas mājas čaula ir tik efektīva, ka enerģiju iekštelpu apsildei iespējams nodrošināt caur ventilācijas sistēmu, nepaaugstinot gaisa plūsmas intensitāti. Tas HVAC (heating, ventilating and air conditioning) sistēmu samazina līdz minimumam, no kā arī cēlies nosaukums «pasīvā māja». Vārdu sakot, līdzekļi jāiegulda kvalitatīvā mājas čaulā tā vietā, lai tērētu naudu apsildei. Lai enerģijas zudumu samazinātu līdz minimumam, to var izdarīt ar biezu termoizolācijas kārtu un radikālu gaisa noplūdes samazināšanu. Papildus tam ēkas ģeometrijai jābūt piemērotai optimālam saules enerģijas izmantojumam. Dzīvojamajām mājām ir ieviests atskaites rādītājs 15 kwh/am 2, kas tika aprēķināts, analizējot statistiski raksturīgu dzīvojamo ēku ģeometriju. Par pasīvās mājas pasīvumu tomēr ir daži komentāri. Lai gan minimālā prasība ir ventilācija un bez tās nevar, līdzsvarotu mehānisku ventilācijas sistēmu ar siltā gaisa atgriezes elementu neatņemamu sastāvdaļu zema enerģijas patēriņa plānošanai diez vai var uzskatīt par minimālo HVAC sistēmu. Ja vēlas samazināt būvniecības pakalpojumu apjomu, pēc iespējas jāsamazina ieguldījumi un uzturēšanas izmaksas. Tomēr līdzsvarota ventilācijas sistēma ir diezgan dārga un prasa regulāru apkopi: reizi sešos mēnešos jāmaina filtri, reizi gadā jātīra gaisa izvads, un reizi divos gados jāveic ventilatora apkope. Siltā gaisa atgriezes elements (heat recovery unit) paaugstina ieguldījumu izmaksas un apkopes intensitāti vēl vairāk. Pasīvo māju īpašnieki to bieži aizmirst, un rodas problēmas ar iekštelpu gaisa kvalitāti un pat mitrumu, kas rada sēnīti. Turklāt efektīvās čaulas dēļ pasīvās mājas ir jutīgas pret pārkaršanu. Tāpēc, lai saglabātu komfortablus apstākļus vasarā, ļoti svarīgi ir nodrošināt labu mājas noēnojumu. Visefektīvākā metode ir žalūzijas, taču tikai elektriskās konceptuāli stingro gaisa blīvējuma nosacījumu dēļ. Arī šis aspekts vairo attiecīgo būvniecības pakalpojumu tehnisko sarežģītību. Neskatoties uz šiem apsvērumiem, pēdējos 20 gados pasīvās mājas koncepcijas efektivitāti ir pierādījuši vairāki paraugprojekti, no kuriem zināmākie ir Sisīmiutā Grenlandē un polārā stacija Antarktikā. Pateicoties mārketinga potenciālam laikā, kad oglekļa izmešu jautājums ir ļoti aktuāls, pasīvās mājas koncepcija gūst popularitāti arī vidusšķiras dzīvojamo māju tirgū. Turklāt atjaunotajā energoefektivitātes direktīvā (EPBD jeb Energy Performance of Building Directive) Eiropas Savienība pieprasa tādu ēkas čaulas kvalitāti, kas ir ļoti tuva pasīvās mājas koncepcijai. Šķiet, pasīvā māja ir atradusi savu vietu plaša patēriņa būvniecības tirgū. Ar ko skolas ir īpašas Skolu apsildei piešķirama ievērojama daļa atbildības par oglekļa dioksīda izmešiem nedzīvojamo ēku sektorā. Dažās Flandrijas skolās kurināmā iegādei tiek tērēta apmēram trešdaļa budžeta. Skolu ēkas izmanto diezgan ilgi, tāpēc pašlaik celtās stāvēs vēl labu laiku. Lai izglītības sistēmu budžetu nenoslogotu pieaugošās kurināmā cenas un lai virzītos uz klimata pārmaiņu novēršanas mērķi, augsti kvalitatīvām skolu ēkām būtu jābūt

22 tehnika LA95 37 ikvienas valdības prioritāšu sarakstā. Turklāt šīm iestādēm ir liela loma sabiedriskās disonanses radīšanā, jo skolu kopienas ir nozīmīga sabiedrības daļa, kā arī politisko lēmēju ikdienas tēma. Salīdzinot ar dzīvojamajām ēkām, skolās ir diezgan atšķirīgi ierobežojošie nosacījumi. Būtiskākā atšķirība ir apdzīvotība. Atšķirībā no dzīvojamajām mājām skolas ir apdzīvotas tikai noteiktās stundās, turklāt piepildījuma pakāpe ir daudz augstāka: dzīvojamajās ēkās uz cilvēku tā ir 40 m 2, savukārt klasēs 2 m 2. Pētījumi Nīderlandē un Skandināvijā atklāj, ka spējas mācīties samazinās līdz ar iekštelpu gaisa pasliktināšanos, tāpēc ir svarīgi uzturēt augstu ventilācijas līmeni. Ir acīmredzams, ka kopējais enerģijas patēriņš ventilācijai aizņems arvien lielāku daļu kopējās telpu apsildei nepieciešamās enerģijas. Tātad pasīvās skolas Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir skaidrs, ka pasīvās skolas atšķiras no pasīvajām dzīvojamajām mājām. Pirmkārt, svarīgi ir tas, ka pēc būtības ir nepareizi uz skolām attiecināt to pašu atskaites rādītāju 15 kwh/am 2, kā tiek darīts daudzās valstīs. Būtiski atšķirīgo ierobežojošo nosacījumu dēļ tas lielā mērā nesaskan ar sākotnējo pasīvās ēkas koncepciju. Kā tad būvēt pasīvās skolas? Kā jau teikts iepriekš, ventilācija rada lielāko daļu kopējā siltumzuduma. Tas dod zināmu brīvību ēkas čaulas izvēlē. Viens no galvenajiem pielāgojumiem salīdzinājumā ar tradicionālāku pasīvās mājas čaulu ir stiklojumi. Skolotājiem un skolēniem patīk, ka ir daudz dienasgaismas, tāpēc projektos neizbēgami parādīsies lieli izvirzīti logi, un tas rada lielāko projektēšanas izaicinājumu pārkaršanu. Lielo logu dēļ iekštelpas uzkarst gan no saules, gan no blīvā cilvēku piepildījuma. Pretstatā tam ēkas parasti ir samērā kompaktas, un tas samazina siltumzudumu caur čaulu. Lai koncepcija darbotos, nepieciešams atbilstošs noēnojums. Papildus sistēmā jāietver brīva dzesēšanas iespēja, ko var nodrošināt, apejot siltā gaisa atgriezes elementu. Otrais tehniskais jautājums ir diezgan stingrais apdzīvotības jeb piepildījuma ierobežojums ārpus nodarbību laika. Vairākums skolu ir piepildītas ne vairāk kā 9 stundas dienā. Ja netiek veikti nepieciešamie pasākumi, ventilācijas sistēma intensīvā režīmā nevajadzīgi darbojas 2/3 diennakts, jo šajā laikā nenotiek ventilāciju kompensējošā iekšējā apsilde. Tas, protams, ir pilnīgā pretrunā ar pasīvās mājas koncepciju, jo ievērojami palielina apsildes pieprasījumu. Vēl vairāk nekā pasīvajās mājās pasīvās skolas koncepcijas dzīvotspēju nosaka efektīva un precīza būvniecības pakalpojumu dinamiskā kontrole. Augsts ēkas piepildījuma līmenis noved arī pie ātras filtru aizsērēšanas, un tas savukārt liek plānot pienācīgu tīrīšanu. Kāpēc būvēt pasīvi Sākotnējā atbilde, kas tiktu sniegta koncepcijas radīšanas laikā, būtu: pasīvas ēkas darbībā jāiegulda mazāk darba. Tomēr, kā jau tika minēts, pasīvs nemaz nav tik pasīvs, it īpaši tad, ja šo ideju īsteno pareizi. Kāpēc tad jābūvē pasīvi? Tā joprojām ir laba koncepcija. Oglekļa dioksīda izmešu ierobežojumi kļūs arvien stingrāki. Enerģija kļūs dārgāka. Intensīvāka ventilācija skolās faktiski atvieglo aizstāvību idejai par ventilācijas izmantošanu apsildei. Tādējādi arhitekta ziņā paliek izdarīt to, kas viņam padodas vislabāk iemiesot šo koncepciju konkrētā ēkā. â No angļu valodas tulkojusi Aija Lejas-Sausa. JELLE LAVERGE Maģistra grāds inženierzinātnēs Ģentes universitātē (2007) par darbu «Ģentes universitātes centrālās bibliotēkas zaļās renovācijas stratēģija» (sadarbībā ar Joahimu Rummenu). Strādājis «Bureau Bouwtechniek» Antverpenē ( ), kopš gada Ģentes universitātes Būvfizikas un būvkonstrukciju izpētes grupā. Bakalaura grāds tiesību zinātnēs Ģentes universitātē (2009). Strādā pie disertācijas «Mājokļa vēdināšanas sistēmu dizains» (vadītājs Arnolds Jansens). ABONĒJIET 12 NUMURU CENA LS 24.98

23 38 LA95 APSKATS Moduļu ēka ESCLICE Atrašanās vietas Valmiera (LV), Milāna (IT), Rojana (FR). Projekta autori birojs «Arhiidea», Toms Kokins, Mārtiņš Hermansons, Ēriks Grūbe. Konstruktīvie aprēķini «IG Kurbads». Būvfirma-ražotājs «Bykolat». Projekts gads. Būvniecība gads. Tehniski ekonomiskie rādītāji: apbūves laukums 40,2 m 2, stāvu skaits 2, kvadratūra 42,1 m 2, kubatūra 148,2 m 2, ārējie gabarīti 3,0 m x 13,5 m x 5,4 m (h), iedzīvotāju skaits 2+2. TEKSTS TOMS KOKINS, MG. ARCH. FOTO «ARHIIDEA» arhīvs Koncepcija tā radīta, iedvesmojoties no rupjmaizes klaipa, ne tikai semantiski, bet arī idejiski. Lai gūtu laba sāta sajūtu, pietiek ar kārtīgu maizes riku un nav nepieciešams apēst visu klaipu. Idejas pamatā ir radīt dzīvojamo vidi, kas būtu līdzsvarā starp iegribām un nepieciešamību. Mūsu ikdienas vajadzības bieži vien tiek pārspīlētas, un tas noved pie pārmērīga materiālo resursu patēriņa, tajā skaitā nesaudzīgas telpas apgūšanas. Labsajūta un labklājība kā prioritāte «Esclice» ēka ir telpisks kopums, kas apmierina vajadzību pēc augstas kvalitātes dzīvojamās vides, dizaina un tehniskā izpildījuma, vienlaicīgi samazinot tā izmaksas, nevajadzīgās telpas patēriņu un ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Veselīga vide ir viena no prioritātēm dabīgi materiāli, dabīga vēdināšana un izgaismojums organizēti tā, lai kalpotu cilvēka labsajūtai. Tā ir telpa, ko viegli lietot, pielāgot un uzturēt. Tā vietā, lai cilvēks kalpotu ēkai, ēka kalpo cilvēkiem. Katrs mākslīgi radītās vides kvadrātcentimetrs prasa nepārtrauktu uzmanību un apkopi. Jo mazāk cilvēkam pieder, jo vairāk laika atliek dzīves priekiem. Energoefektivitāte Tās palielināšanai tiek izvēlēti trīs stratēģiskie punkti enerģijas ģenerēšana, enerģijas zudumu minimalizēšana un enerģijas izlietošanas efektivitāte. Arhitektūra risināta, lai nerastos ierobežojumi dažādu enerģiju ražojošu avotu izbūvei atkarībā no klienta vēlmēm solārajiem paneļiem paredzēts jumts, paredzēta arī vieta siltumsūkņa katlam. Sienas pīrāgi variē atkarībā no konkrētās valsts normatīviem un klientu vēlmēm. Efektīvai enerģijas lietošanai akcentējām telpiski arhitektonisko risinājumu sākot ar orientāciju pret debess pusēm un beidzot ar konceptuālo uzstādījumu, ka mazākai kubatūrai nepieciešams mazāk enerģijas. Tēls Pretēji pierastajam moduļu arhitektūras tēlam, šai ēkai ir divslīpņu jumts, kas dod virsgaismu un var tikt izmantots solāro paneļu izvietošanai. Līdz ar to iekštelpa iegūst papildu vertikālo dimensiju, kas ne tikai ļauj veiksmīgi lietot dabīgās vēdināšanas principus, bet arī labvēlīgi ietekmē psiholoģisko telpas uztveri. Salīdzinoši nelielā apbūves laukumā ir radīta plaša telpas sajūta, ko pastiprina logu ģeometrija un mākslīgā apgaismojuma līdzsvarots lietojums.

24 APSKATS LA95 39 Modularitāte «Esclice» ir viegli pielāgojama, adaptējama un transformējama; tā iet līdzi laikam un iemītniekam. Moduļu sistēma un savienojumu mezgli uz šīs ēkas bāzes dod iespēju radīt dzīvojamās vienības lielākam cilvēku skaitam. Plānojuma fleksibilitāte piemērota arī sabiedriskām telpām kioskiem, paviljoniem, birojiem u. c. Ēkas konfigurācija un apjoms izriet no transportēšanas iespējām. Rūpnieciskā ražošana Tehnoloģijas ļauj mums «Esclice» būvniecību veikt slēgtās telpās, līdz ar to darba procesu neietekmē klimatiskie apstākļi. Kontrolētie apstākļi, sistematizācija un optimizācija ne tikai nodrošina augstākās kvalitātes būvniecības izpildījumu, bet arī samazina ar būvniecību saistītos videi nelabvēlīgos loģistikas apjomus. Ar diviem strādniekiem un celtni ēku iespējams uzstādīt divās stundās. Tā tiek piegādāta ar pilnīgu apdari un visām dzīvei nepieciešamajām instalācijām un ierīcēm. Pasūtītājs iegūst ne tikai pilnībā gatavu dzīves telpu, bet arī kvalificētu arhitektu un dizaineru pakalpojumu, ietaupītu laiku un saudzētus nervus. Pēc ekspluatācijas beigām ēku iespējams atkal pārvietot vai arī realizēt otrreizējā tirgū. Arhitektūra un dizains kā eksports Pievienojot mūsu nozīmīgākajam dabiskajam resursam arhitektūras un dizaina intelektuālo ieguldījumu, ienākumus no koksnes eksporta iespējams kāpināt. «Esclice» tam ir dzīvs apliecinājums, kur vienas kravas vērtība vairākkārt pārsniedz apaļkoku kravas vērtību. Nākotnes izaicinājumi «Esclice» koncepcija ir nepārtrauktā attīstībā, tiek ģenerēti arvien jauni modeļi un risinājumi. Kā vienu no svarīgākajiem mērķiem izvirzām ēkas filozofijas aprobāciju pilsētvidē. Ir svarīgi, lai cilvēkiem būtu dota iespēja arī blīvos urbānos un sociālos apstākļos piedzīvot mājīguma, siltuma un drošības izjūtu. Pilsēta nedrīkst būt kā piespiedu posms piecu nedēļas dienu garumā, kur jāpavada, lai uzturētu savu piepilsētas mitekli; pilsētai ir jābūt patiesām mājām visās šī jēdziena izpausmēs. Turklāt jo mazāk telpas mēs patērējam un jo rūpīgāk to organizējam, jo vairāk paliek pāri brīvām dabas teritorijām. â