Ietekmes uz vidi novērtējuma Tukuma lidostas darbības paplašināšanai (SIA Tukums Airport ) ziņojums

Size: px
Start display at page:

Download "Ietekmes uz vidi novērtējuma Tukuma lidostas darbības paplašināšanai (SIA Tukums Airport ) ziņojums"

Transcription

1 LATEKOIL SIA Latekoil, Reģ. nr , Bezdelīgu iela 12, Rīga, LV 1048, Tālr.: , e-pasts: Ietekmes uz vidi novērtējuma Tukuma lidostas darbības paplašināšanai (SIA Tukums Airport ) ziņojums gada jūnijs

2 Saturs Ievads Vides aizsardzības normatīvie akti Tukuma lidostas JURMALA AIRPORT esošās situācijas un attīstības raksturojums Lidostas teritorijas pašreizējā izmantošana; esošo ēku un objektu apraksts Lidostas esošās darbības apraksts un raksturlielumi Esošās piesārņojošās darbības veikšanai izsniegtās atļaujas prasību analīze Pacelšanās/nosēšanās koridora un šķērsojamo teritoriju raksturojums Nepieciešamie pievadceļi un infrastruktūra Lidostas teritorijas plānotā izmantošana; plānoto ēku un objektu apraksts Plānotās darbības apraksts un raksturlielumi, iespējamās alternatīvas Ārkārtas situācijas, to nepieļaušanas un novēršanas pasākumi Paredzētajai darbībai nepieciešamie energoresursi, to veidi un patēriņš Objekta uzturēšanai nepieciešamo materiālu daudzums un raksturojums Nepieciešamais ūdens daudzums, tā lietošana un ieguves avoti Notekūdeņu daudzums un attīrīšana, to rašanās avoti Virszemes noteces ūdeņu savākšana, attīrīšana un novadīšana Dzesēšanas iekārtu nepieciešamības izvērtējums Stacionārie gaisa izmešu avoti Trokšņa emisijas avoti Lidostas apgaismojuma ietekme uz piegulošo teritoriju iedzīvotājiem Elektromagnētiskā lauka ietekmes novērtējums Atkritumu veidi, daudzumi un utilizācija Lidostas interešu zonā noteiktie citu objektu izvietošanas ierobežojumi Plānotie inženiertehniskie risinājumi putnu un zīdītāju atbaidīšanai Teritorijas ierobežošana, uzraudzība un kontrole Esošā monitoringa sistēma Vides stāvokļa novērtējums lidostas teritorijā un tās apkārtnē Lidostai piegulošo teritoriju apraksts Paredzētās darbības atbilstība teritorijas plānojumam Lidostas interešu zonā esošie potenciāli bīstamie objekti Teritorijas hidroģeoloģiskie apstākļi Teritorijas ģeoloģiskie apstākļi Augsnes, grunts un gruntsūdeņu piesārņojuma raksturojums Gaisa kvalitātes novērtējums Trokšņa līmeņa novērtējums Apkārtnes dabas vērtības Ķemeru nacionālais parks Putnu masveida pulcēšanās vietas un migrācijas koridori Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi, rekreācijas un tūrisma objekti Iespējamā ietekme uz vidi lidostas ekspluatācijas laikā Ar lidostas darbības paplašināšanu saistīto būvniecības darbu raksturojums Nepieciešamie ietekmju samazināšanas pasākumi būvdarbu laikā Objekta izbūvei nepieciešamo būvmateriālu transportēšana Būvmateriālu transporta radītais gaisa piesārņojums un troksnis Satiksmes traucējumu raksturojums saistībā ar būvdarbiem Gaisa kvalitātes izmaiņu novērtējums Latekoil,

3 4.7. Trokšņa izplatības novērtējums Augsnes kvalitātes izmaiņu novērtējums Ietekme uz apkārtējo teritoriju hidroloģisko režīmu un ūdensobjektiem Ietekme uz apkārtnes bioloģisko daudzveidību Ietekme uz ainavu, kultūrvēsturisko vidi un rekreācijas resursiem Ietekme uz autoceļu A10 Rīga-Ventspils Paredzētās darbības ietekmes uz vidi būtiskuma izvērtējums Paredzētās darbības iespējamo limitējošo faktoru analīze Nepieciešamās izmaiņas teritorijas plānojumā Paredzētās darbības sociāli-ekonomiskie aspekti un sabiedrības attieksme Sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopojums Sākotnējā sabiedriskā apspriešana Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma pirmā sabiedriskā apspriešana Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma otrā sabiedriskā apspriešana Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma trešā sabiedriskā apspriešana Pasākumi negatīvo ietekmju uz vidi novēršanai vai samazināšanai Kritēriji alternatīvu salīdzināšanai. Alternatīvu salīdzinājums un izvērtējums Vides kvalitātes novērtēšanas monitoringa nepieciešamība Plānotās darbības nozīmīguma izvērtējums Informācijas avoti Pielikumi I pielikums. Tukuma lidostas JURMALA AIRPORT esošā un plānotā izmantošana II pielikums. Tukuma lidostas JURMALA AIRPORT drenāžas sistēmas shēma III pielikums. Esošā vides trokšņa testēšanas pārskats IV pielikums. Perspektīvā vides trokšņa novērtēšanas pārskats un māju izvietojums pacelšanās-nolaišanās koridorā V pielikums. Eksperta-ornitologa atzinums VI pielikums. SIA Tukums Airport lidostas ēkas ģenerālplāns VII pielikums. Elektromagnētiskā lauka testēšanas pārskats VIII pielikums. Grunts un gruntsūdens kvalitātes izpētes atskaites IX pielikums. Gaisa piesārņojuma modelēšanas ievades dati un VSIA LVMĢC izziņas X pielikums. Stacionāro piesārņojuma avotu emisijas limitu projekts XI pielikums. Ūdensieguves urbumu pases XII pielikums. Ūdens attīrīšanas iekārtu sūkņu stacijas shēma XIII pielikums. Ziņojuma aktuālās redakcijas sabiedriskajā apspriešanā saņemtais iedzīvotāju iesniegums 2 Latekoil, 2014

4 Ievads Latvijas Nacionālā arhīva sniegtā informācija liecina, ka lēmums par lidlauka izveidi Smārdes pagastā (pašreizējā Tukuma lidostas teritorijā) pieņemts gada 6. augustā. Tukuma lidosta ir atjaunota uz bijušās PSRS armijas lidlauka Tukums bāzes. Neregulāriem civilās aviācijas lidojumiem Tukuma lidosta ir sertificēta kopš gada. Laika posmā no 2001.gada līdz 2007.gadam lidlauka infrastruktūra bija piemērota vispārējās nozīmes aviācijas lidojumu veikšanai, līdz ar ko vispārējās nozīmes aviācijas lidojumi uz/no šī objekta ir notikuši visu apskatāmo laika periodu. Infrastruktūras objekts bija atvērts brīvai piekļuvei, Smārdes pagasts šķēršļus vispārējās nozīmes aviācijas aktivitātēm nelika. Līdz ar to, Aizsardzības ministrijai atstājot objektu, aviācijas nozares entuziasti to sāka izmantot privātiem lidojumiem. Iespējams tieši skrejceļa salīdzinoši regulāra izmantošana ir bijusi par iemeslu tam, ka lidlauka skrejceļa plāksnes nav pazudušas kā citviet Latvijā un lidlauka skrejceļš ir palicis nemainīgs Tukuma lidosta tās ģeogrāfiskās atrašanās vietas un tehniskā stāvokļa dēļ ir uzskatāma par stratēģiski svarīgu objektu civilās aviācijas infrastruktūras attīstībai un sabiedrības interešu nodrošināšanai, kura tālākā attīstība var sniegt būtisku ieguldījumu ne tikai reģiona ekonomiskajā izaugsmē, bet arī tādu valsts funkciju nodrošināšanā kā meklēšanas un glābšanas pasākumu veikšana. Tukuma lidostas ekspluatants SIA Tukums Airport gadā plāno uzsākt regulārus pasažieru un kravu pārvadājumus, pakāpeniski palielinot lidojumu skaitu no spēkā esošajā B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā atļautajiem 130 lidojumiem gadā līdz 3000 apkalpojamo regulāro reisu lidmašīnu gadā, izmantojot jau esošo lidlauka infrastruktūru. Plānotajam projektam gada 20. februārī tika piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūra un tā paša gada 12. jūnijā Vides pārraudzības valsts birojs izdeva programmu ietekmes uz vidi novērtējumam SIA Tukums Airport lidlauka Tukums-Jūrmala darbības paplašināšanai gada 23. aprīlī lidlauka nosaukums oficiāli tika mainīts uz JURMALA AIRPORT. Šajā sabiedrībai mazpazīstamu nelokāmu nosaukumu daudzveidībā, no kuriem jaunākais, no vietējā skatpunkta raugoties, pat neatbilst lidostas patiesajam novietojumam, ietekmes uz vidi novērtējuma ērtībām pārsvarā lietots latviski ērti lokāms apzīmējums Tukuma lidosta, kas sasaucas ar jau vēsturiski iegājušos nosaukumu Tukuma lidlauks un arī turpmāk, visticamāk, tiks valodā lietots. Latekoil,

5 1. Vides aizsardzības normatīvie akti Tukuma lidostas darbības paplašināšanai ir piemērojami zemāk uzskaitītie vides aizsardzības normatīvie akti to aktuālajās redakcijās. Vispārīgie normatīvie akti vides aizsardzības jomā Vides aizsardzības likums ( ) Ietekmes uz vidi novērtējums Likums Par ietekmes uz vidi novērtējumu ( ) Ministru kabineta gada 25. janvāra noteikumi Nr. 83 Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi " Ministru kabineta gada 15. marta noteikumi Nr. 200 Paredzētās darbības akceptēšanas kārtība Aizsargjoslas Aizsargjoslu likums ( ) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Likums Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ( ) Ķemeru Nacionālā parka likums ( ) Ministru kabineta gada 18. jūnija noteikumi Nr. 236 Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi Ministru kabineta gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 300 Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) Ministru kabineta gada 18. jūlija noteikumi Nr. 594 Par kritērijiem, pēc kuriem nosakāmi kompensējošie pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam, to piemērošanas kārtību un prasībām ilgtermiņa monitoringa plāna izstrādei un ieviešanai 4 Latekoil, 2014

6 Sugu un biotopu aizsardzība Sugu un biotopu aizsardzības likums ( ) Ministru kabineta gada 14. novembra noteikumi Nr. 396 Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu Ministru kabineta gada 5. decembra noteikumi Nr. 421 Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu Ministru kabineta gada 18. decembra noteikumi Nr. 940 Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu Ministru kabineta gada 21. februāra noteikumi Nr. 153 Par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu Ministru kabineta gada 27. marta noteikumi Nr. 211 Noteikumi par putnu sugu sarakstu, kurām piemēro īpašus dzīvotņu aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu sugu izdzīvošanu un vairošanos izplatības areālā Ministru kabineta gada 27. marta noteikumi Nr. 213 Noteikumi par kritērijiem, kurus izmanto, novērtējot īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskumu Dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība Likums Par kultūras pieminekļu aizsardzību ( ) Ministru kabineta gada 26. augusta noteikumi Nr. 474 Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu Ministru kabineta gada 17. aprīļa noteikumi Nr. 175 Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem Ūdens aizsardzība Ūdens apsaimniekošanas likums ( ) Ministru kabineta gada 12. marta noteikumi Nr. 118 Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti Ministru kabineta gada 22. janvāra noteikumi Nr. 34 Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī Gaisa aizsardzība Ministru kabineta gada 3. novembra noteikumi Nr Noteikumi par gaisa kvalitāti Latekoil,

7 Aizsardzība pret troksni Ministru kabineta gada 7. janvāra noteikumi Nr. 16 Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība. Ministru kabineta gada 28. jūnija noteikumi Nr. 499 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN Būvakustika Rūpnieciskais piesārņojums Likums Par piesārņojumu ( ) Atkritumu apsaimniekošanas likums ( ) Ministru kabineta gada 25. oktobra noteikumi Nr. 804 Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem Ministru kabineta gada 20. februāra noteikumi Nr. 74 Prasības degvielas uzpildes staciju tehnoloģiskajām iekārtām un iekārtu tehniskās uzraudzības kārtība Ministru kabineta gada 12. jūnija noteikumi Nr. 409 Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām Ministru kabineta gada 29. jūnija noteikumi Nr. 575 Noteikumi par ķīmisko vielu un maisījumu uzskaites kārtību un datubāzi Ministru kabineta gada 12. marta noteikumi Nr. 107 Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība Ministru kabineta gada 26. septembra noteikumi Nr. 801 Noteikumi par sēra satura ierobežošanu atsevišķiem šķidrās degvielas veidiem Ministru kabineta gada 21. jūnija noteikumi Nr. 484 Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība Ministru kabineta gada 19.jūnija noteikumi Nr. 404 Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju Ministru kabineta gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 302 Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus Ministru kabineta gada 2. maija noteikumi Nr. 362 Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli Ministru kabineta gada 15. jūnija noteikumi Nr. 214 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN Kanalizācijas ārējie tīkli un būves Starptautiskie normatīvie akti vides aizsardzībā Ramsāres konvencija, gads. Latvijā pieņemta un apstiprināta ar likumu Par gada 2. februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi ( ) Konvencija Par bioloģisko daudzveidību, Riodežaneiro, gads. Latvijā pieņemta un apstiprināta ar likumu Par gada 5. jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību ( ) Bernes konvencija, gads. Latvijā pieņemta un apstiprināta ar likumu Par gada Bernes Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu ( ) Bonnas konvencija, gads. Latvijā pieņemta un apstiprināta ar likumu Par gada Bonnas Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu 6 Latekoil, 2014

8 aizsardzību ( ) Orhūsas konvencija, gads. Latvijā pieņemta un apstiprināta ar likumu Par gada 25. jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem ( ) Eiropas ainavu konvencija, gads. Latvijā pieņemta un apstiprināta ar likumu Par Eiropas ainavu konvenciju ( ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 ( ), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu un ierobežošanu (REACH) Sīkāk paredzētajai darbībai piemērojamo normatīvo aktu prasības apskatītas attiecīgajās nodaļās. Latekoil,

9 2. Tukuma lidostas JURMALA AIRPORT esošās situācijas un attīstības raksturojums 2.1. Lidostas teritorijas pašreizējā izmantošana; esošo ēku un objektu apraksts Tukuma lidosta atrodas Engures novada Smārdes pagastā (1. attēls). Pašlaik lidostu izmanto neregulāriem lidojumiem privātiem, izklaides, mācību lidojumiem u.tml.. 1. attēls. Tukuma lidostas JURMALA AIRPORT atrašanās vieta Lidostas teritorija ir iežogota un apsargāta. Tajā esošās ēkas un objekti kartogrāfiski attēloti I pielikumā. Lidmašīnu garāžas (Nr. 1-4 I pielikumā) izmanto kā lidmašīnu ilgtermiņa stāvvietas. Garāžu Nr. 4 arī kā pagaidu muitas preču noliktavu. Lidmašīnu garāžu raksturlielumi parādīti 2. attēlā. 8 Latekoil, 2014

10 2. attēls. Lidmašīnu garāžu Nr. 1-4 raksturlielumi Garāža (Nr. 5) izmanto lidostas uzturēšanai un lidmašīnu virszemes apkalpošanai nepieciešamās tehnikas remontam, kā arī kā ugunsdzēsības depo. Garāžā tiek izvietotas arī citas lidostu apkalpojošās tehnikas vienības. Garāža sastāv no četriem boksiem; katram boksam ir divi vārti iebraukšanai. Vienā boksā ir izvietota remontbedre. Garāžas izmēri ir 37 x 18 m. Administratīvā ēka Nr. 108 (Nr. 6) tajā izvietots lidostas administratīvo darbinieku korpuss un angārs lidmašīnu novietošanai. Ēkā vienlaicīgi paredzēts strādāt līdz 20 cilvēkiem; tā aprīkota ar četrām tualetēm un vienu dušas telpu. Ēkas izmēri ir 25,6 x 27,0 m. Angārs/darbnīca ēka Nr. 107 (Nr. 7) tajā izvietota aviokompānija, kas veic lidmašīnu apkalpošanu, un angārs ar palīgtelpām, kā arī lidmašīnu stāvvietas un apkalpošanai nepieciešamās telpas. Ēku paredzēts arī izmantot nelieliem lidmašīnu remontdarbiem. Tajā vienlaicīgi paredzēts strādāt līdz 50 cilvēkiem; tā aprīkota ar četrām tualetēm un vienu dušas telpu. Auto nojume (Nr. 8) vaļēja tipa ēka, kurā tiek izvietoti transportlīdzekļi gaisa kuģu apkalpošanai, kā piemēram, bagāžas ratiņi, to vilcēji, pasažieru kāpnes, bagāžas lentas u.c. virszemes apkalpošanas tehnika. Nojumes izmēri ir 40 x 18 m. Sargpostenis (Nr. 9) apsardzes postenis, kurā dežūrē apsargs. Apsargs, izmantojot lidostas novērošanas sistēmas monitorus, uzrauga, lai lidostas teritorijā neiekļūtu nepiederošas personas. Būve ir izveidota no moduļtipa konteinera ar izmēriem 6,0 x 2,5 m. Tornis (Nr. 10) paredzēts gaisa vadības dispečera vajadzībām. Tornis ir ēka ar četriem stāviem. Tā paredzēta, lai nodrošinātu gaisa satiksmes vadību lidostā. Torņa pirmajā stāvā ir izvietotas biroja telpas, kuras paredzētas lidostas koordinatora darbam. Latekoil,

11 Torņa otrajā stāvā ir izvietotas tehniskās iekārtas (gaismas sistēmas vadība, instrumentālās nolaišanās sistēmas vadība, meteoroloģisko datu novērošanas sistēmas vadība u.c.), kuras nepieciešamas, lai nodrošinātu gaisa kuģu nolaišanos atbilstoši ICAO (Čikāgas konvencijas) I kategorijas instrumentālās nolaišanās skrejceļam. Torņa trešajā stāvā ir izvietota apsardze, kura veic lidostas novērošanu caur torņa logiem un datoru monitoros, uz kuriem izvadīta video novērošanas sistēma. Torņa ceturtais stāvs ir paredzēts gaisa vadības dispečera darbam. Tajā ir izvietotas vadības pultis lidostas apgaismojuma sistēmai, gaisa satiksmes novērošanai, meteoroloģisko datu novērošanai un radiostacijas. Šobrīd Tukuma lidostā netiek nodarbināts gaisa vadības dispečers: gaisa kuģu kustības regulēšanu lidostā veic koordinators atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Peroni (Nr. 11; APRON 1 un APRON 2) cietā seguma laukumi bez nojumes, kas paredzēti kā lidmašīnu stāvvieta un apkopes vieta. Perona APRON 1 izmēri ir 120 x 95 m, platība m 2. Uz tā ir plānots veikt lidmašīnu pretapledošanas apstrādi un mazgāšanu. Šim peronam ir izbūvēta notekūdeņu savākšanas sistēma. Nākotnē ir plānots izbūvēt notekūdeņu uzkrāšanas tvertnes, lai notekūdeņi no pretapledošanas apstrādes tiktu savākti un pēc tam utilizēti normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Gaisa kuģu pretapledošanas apstrāde tiks uzsākta pēc notekūdeņu uzkrāšanas tvertnes izbūves (skat nodaļu). Perona APRON 2 izmēri ir 385 x 55 m, platība m 2. Perons ir paredzēts ilglaicīgai lidmašīnu novietošanai, tomēr nepieciešamības gadījumā pasažieru iekāpšanu var organizēt arī no šī perona. Notekūdeņi no perona APRON 2 tiek savākti kopējā lidostas notekūdeņu savākšana sistēmā un pa to novadīti līdz izplūdes vietai grāvī. Manevrēšanas ceļi (Nr. 12) cietā seguma ceļi, pa kuriem tiek organizēta lidmašīnu kustība lidostas teritorijā. Lidostā ir pieci manevrēšanas ceļi A, B, C, D un E (1. tabula). Lietus ūdens no manevrēšanas ceļiem tiek savākts kopējā lidostas notekūdeņu sistēmā un tiek novadīts līdz izplūdes vietai grāvī. 1. tabula. Manevrēšanas ceļu raksturlielumi Manevrēšanas ceļa apzīmējums 1 Garums, m Platums, m Platība, m 2 TWY-A TWY-B TWY-C TWY-D TWY-E Skrejceļš (Nr. 13) cietā seguma ceļš, no kura tiek organizēta lidmašīnu pacelšanās un nosēšanās. Skrejceļa izmēri ir 2502 x 45 m, platība m 2. Tas aprīkots ar uguņu sistēmu un instrumentālās nosēšanās sistēmu, kas atbilst ICAO (Čikāgas konvencijas) I kategorijas instrumentālajam skrejceļam. Skrejceļa virsma ir veidota no dzelzsbetona plāksnēm PAG 14. To šuvju salaidumu vietas ir aizpildītas ar bitumena emulsiju. Notekūdeņi no skrejceļa virsmas tiek novadīti uz kopējo lidostas notekūdeņu savākšanas sistēmu un pa to aizvadīti uz izplūdes vietu grāvī. Degvielas uzpildes stacija (Nr. 14) tiek izmantota lidmašīnu degvielas uzpildei un kā akcīzes preču (degvielas JET-A1 un AVGAS 100LL) noliktava. Degvielas uzglabāšanas tvertne ir horizontāls virszemes dubultsienu rezervuārs VT 75/2500A/D, 1 Atbilstoši I pielikuma shēmai. 10 Latekoil, 2014

12 sastāvošs no diviem nodalījumiem ar kopējo tilpumu 75 m 3, aprīkots ar automātisko pārliešanas aizsardzības sistēmu FaFNIR. Lai konstatētu dubultsienu rezervuārā esošās degvielas noplūdi, uzstādīts pārspiediena noplūdes uzrādītājs SGB (modelis DL). Kontroles iekārta uzstādīta torņa ēkas pirmajā stāvā. Aviācijas benzīna AVGAS 100LL uzpildīšanai ierīkota pirmās un otrās pakāpes tvaiku atsūknēšanas sistēma. Darba zonā ap degvielas uzpildes staciju ir ierīkots ūdens un degvielu necaurlaidīgs pretinfiltrācijas segums ģeomembrāna HDPE 1 mm. Degvielas pārlējumu gadījumos ir paredzēts izmantot absorbenta paklāju ar apjomu 12 m 2. Ir izbūvēts nokrišņu ūdeņu savākšanas tīkls no degvielas uzpildes stacijas teritorijas. Savākto nokrišņu ūdeņu attīrīšanai uzstādītas attīrīšanas ietaises ar jaudu 3,0 l/s. Tās sastāv no smilšu ķērāja, eļļas separatora EKO-VIP un paraugu ņemšanas akas. Attīrītie nokrišņu ūdeņi tiek novadīti kopējā lidostas notekūdeņu savākšanas sistēmā. Lidostas ēka ar kopējo platību ~ 4000 m 2 (Nr. 15). Lidostas ēkai ir četri stāvi. Ēkas pirmais stāvs paredzēts, lai nodrošinātu lidojumu tehnoloģisko procesu. Pirmajā stāvā tiks nodrošināta biļešu reģistrācija, bagāžas pieņemšana, bagāžas pārbaude, pasažieru drošības pārbaudes, pasu kontrole, robežsardzes telpas, muitas kontrole, tirdzniecības telpas, pasažieru uzgaidāmās telpas, drošības dienesta telpas, izlidošanas uzgaidāmās telpas, bagāžas saņemšanas telpa, nozaudētās bagāžas telpa, tualetes un pilotu atpūtas telpa. 1. stāva kopējā platība ir 1674 m 2. Otrais stāvs ir paredzēts kā izklaides un biroja telpu komplekss. Tajā paredzēts izvietot biroja telpas, virtuvi, VIP atpūtas telpu, restorānu, atpūtas telpas, personāla telpas. Otrā stāva restorāns būs brīvi pieejams jebkuram apmeklētājam, ne tikai izlidojošajiem pasažieriem. No restorāna virtuves notekūdeņi vispirms tiek attīrīti tauku atdalītājā EcoDRY-T-10 (ražība līdz 10 l/sek.) un pēc tam aizvadīti uz kopējām attīrīšanas iekārtām. Otrā stāva kopējā platība 1558 m 2. Trešais stāvs ir paredzēts SIA Tukums Airport administrācijas vajadzībām. Tajā plānots izvietot biroju telpas. Trešā stāva kopējā platība ir 368 m 2. Ceturtais stāvs tiks izmantots kā tehniskais stāvs. Tajā ir izvietoti ventilācijas agregāti un citas komunikācijas ēkas mikroklimata nodrošināšana Ceturtā stāva kopējā platība ir 360 m 2. Lidostas ēkas būvniecība ir saskaņota un veikta izpildot visas tai izvirzītās prasības un nav šā IVN priekšmets Lidostas esošās darbības apraksts un raksturlielumi No gada 1. marta Tukuma lidosta ir sertificēta neregulārajiem pasažieru, pasta un kravas pārvadājumiem ar lidojumiem pēc vizuālajiem lidojumu noteikumiem dienā un naktī, t.i. piloti paši uzņemas atbildību par nosēšanos lidostā un par laiku, kurā to darīt. Pašlaik lidostu izmanto pasažieru un kravu pārvadājumiem ar mazām lidmašīnām, kuru maksimālā pacelšanās masa ir līdz 5,7 t. Pārsvarā tiek apkalpoti sporta, privātie un vieglie lidaparāti gadā ir bijuši 117 lidojumi (2. tabula). Latekoil,

13 Izlidojošie Ielidojošie Izlidojušie Ielidojušie Izlidojušie Ielidojušie Izlidojušie Ielidojušie Izlidojušie Ielidojušie Izlidojušie Ielidojušie Izlidojušie Ielidojušie Izlidojušie Ielidojušie Izlidojušie Ielidojušie Izlidojušie Ielidojušie Izlidojušie Ielidojušie Izlidojušie Ielidojušie Izlidojušie Ielidojušie Ietekmes uz vidi novērtējums Tukuma lidostas darbības paplašināšanai 2. tabula. Lidojumu skaita sadalījums pa diennakts laikiem Tukuma lidostā JURMALA AIRPORT gadā Lidojumu skaits gada mēnešos JAN FEB MAR APR MAY JUN JUL AUG SEP OCT NOV DEC KOPĀ Diennakts laiks gadā Diena (7:00-19:00) Vakars (19:00-23:00) Nakts (23:00-7:00) gadā Diena (7:00-19:00) Vakars (19:00-23:00) Nakts (23:00-7:00) gadā Diena (7:00-19:00) Vakars (19:00-23:00) Nakts (23:00-7:00) Latekoil, 2014

14 2.3. Esošās piesārņojošās darbības veikšanai izsniegtās atļaujas prasību analīze Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde SIA Tukums Airport ir izsniegusi atļauju B kategorijas piesārņojošai darbībai Nr.VE13IB0022. Atļauja izsniegta gada 1. jūlijā un nav terminēta. Piesārņojošās darbības veidi ir Lidostas un lidlauki. un Degvielas uzpildes stacijas ar degvielas apjomu (lielāko kopējo degvielas daudzumu, kas pārsūknēts pēdējo triju gadu laikā) līdz 2000 m 3 gadā.. Atļaujas nosacījumi Nosacījumi uzņēmuma darbībai Darbība un vadība Tukums Airport saimnieciskā darbība jāveic saskaņā ar atļaujas B kategorijas piesārņojošām darbībām turpmāk nosacījumiem. Turpinājumā analizēti spēkā esošās atļaujas nosacījumi un novērtēts, kuri no tiem pienācīgi attiecas arī uz lidostas darbību pēc tās paplašināšanas un kuriem būs nepieciešamas izmaiņas. - lidostas apsaimniekošana. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas, jo paredzētās darbības veids nemainās. Atļauja izsniegta C kategorijas piesārņojošai darbībai: - degvielas uzpildes stacija (atļautais degvielas apgrozījums benzīns 45 t/gadā; petroleja 180 t/gadā). Šajā atļaujas nosacījumā būs nepieciešamas izmaiņas lielāka patērētās degvielas apjoma dēļ plānotais aviācijas dīzeļdegvielas JET-A1 patēriņš ir t/gadā un aviācijas benzīna AVGAS 100 LL patēriņš 45 t/gadā. Paredzētā darbība vairs neatbilst C kategorijas piesārņojošai darbībai degvielas uzpildes stacijas ar degvielas apjomu (lielāko kopējo degvielas daudzumu, kas pārsūknēts pēdējo triju gadu laikā) līdz 2000 m 3 gadā (MK noteikumu Nr ( ) Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai 2. pielikuma 1.3. punkts), bet gan B kategorijas piesārņojošai darbībai degvielas uzpildes stacijas ar degvielas daudzumu (lielākais kopējais degvielas daudzums, kas pārsūknēts pēdējo triju gadu laikā) 2000 un vairāk kubikmetru gadā (1. pielikuma 1.4. punkts). Latekoil,

15 Līdz ierīkot lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu atbilstoši MK noteikumu Nr. 400 Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām ( ) prasībām. Šāds nosacījums vairs nav nepieciešams, jo tas jau ir izpildīts. Nosacījumā ietvertie MK noteikumi vairs nav spēkā. To vietā ir stājušies MK noteikumi Nr. 409 ( ) Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām. Saskaņā ar MK noteikumu Nr Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojušās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojušās darbības veikšanai ( ) 4. punktu iesniegt Ventspils RVP iesniegumu atļaujas saņemšanai vismaz 60 dienas pirms būtisku izmaiņu uzsākšanas esošajā piesārņojošajā darbībā vai 30 dienas pirms B kategorijas atļaujas termiņa beigām. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Katru gadu līdz 1. martam Ventspils RVP Piesārņojuma kontroles daļas Tukuma sektorā iesniegt pārskatu par B kategorijas atļaujas nosacījumu izpildi iepriekšējā gadā. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Reģistrēt saņemtās sūdzības, veikt to izmeklēšanu un korektīvās darbības sūdzību cēloņu novēršanai. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Darba stundas Nosacījumu nav. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Te jāuzsver, ka tas nenozīmē atkāpes no šajā ietekmes uz vidi novērtējumā definētā regulāro lidojumu laika ierobežojuma , jo lidosta strādā cauru diennakti, nevis tikai lidojumu laikā. Resursu izmantošana Ūdens Nosacījumu nav. 14 Latekoil, 2014

16 Šajā atļaujas nosacījumā ir nepieciešamas izmaiņas atbilstoši plānotajam ūdens patēriņa pieaugumam. Enerģija Nosacījumu nav. Šajā atļaujas nosacījumā ir nepieciešamas izmaiņas atbilstoši lidostas ēkas apsildei izmantotās siltumenerģijas pieaugumam. Izejmateriāli un palīgmateriāli Ķīmisko vielu, ķīmisko produktu un palīgmateriālu uzglabāšanas veids un vienlaicīgi uzglabājamais daudzums atļauts saskaņā ar atļaujas 9.2. tabulu (skat. 3. tabulu). Šajā atļaujas nosacījumā būs nepieciešamas izmaiņas ailē Izmantotais daudzums (tonnas/gadā) lielāka patērētās degvielas apjoma dēļ plānotais aviācijas dīzeļdegvielas JET-A1 patēriņš ir t/gadā un aviācijas benzīna AVGAS 100 LL patēriņš 45 t/gadā, taču degvielas uzglabāšanas veids un vienlaicīgi uzglabājamais daudzums nemainās. Būs jānorāda arī lidmašīnu mazgāšanas, pretapledošanas apstrādes un citu līdzekļu patēriņš. Veikt ķīmisko produktu uzskaiti un inventarizāciju saskaņā ar MK noteikumu Nr. 575 Noteikumi par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāzi ( ) 2. un 3. punkta prasībām. Nosacījumā ietvertie MK noteikumi vairs nav spēkā. To vietā ir stājušies MK noteikumi Nr. 575 ( ) Noteikumi par ķīmisko vielu un maisījumu uzskaites kārtību un datubāzi, taču to 2. un 3. punktā ietvertās prasības ir tādas pašas kā spēku zaudējušajos noteikumos: 2. Persona, kura veic darbības ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem (turpmāk darbību veicējs), nodrošina rakstisku vai elektronisku šādas informācijas uzskaiti: 2.1. ķīmiskās vielas vai maisījuma nosaukums, daudzums, klasifikācija un marķējums; 2.2. ķīmiskās vielas vai maisījuma drošības datu lapas. 3. Darbību veicējs vismaz reizi gadā veic ķīmisko vielu un maisījumu inventarizāciju un atjauno šo noteikumu 2. punktā minēto informāciju. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Veicot darbības ar ķīmiskiem produktiem, ievērot drošības datu lapās norādītās vides aizsardzības prasības. Latekoil,

17 Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Ķīmisko vielu drošības datu lapas glabāt personālam pieejamā vietā. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakojumam un uzglabāšanai jāatbilst MK noteikumu Nr. 107 Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība ( ) IV nodaļā noteiktajām prasībām. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 801 Noteikumi par sēra satura ierobežošanu atsevišķiem šķidrās degvielas veidiem ( ) 13. punktu komersantam aizliegts izlaist brīvam apgrozījumam vai realizēt dīzeļdegvielu, kurā sēra saturs pārsniedz 0,10 masas procentus no gada 1. janvāra. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Katru gadu līdz 10. janvārim Ventspils RVP Piesārņojuma kontroles daļas Tukuma sektorā iesniegt informāciju par iepriekšējā gadā realizēto degvielas apjomu pēc tās veidiem. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Darbības ar ķīmiskajām vielām veikt atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu un ierobežošanu (REACH), (..) prasībām. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. 16 Latekoil, 2014

18 3. tabula. Atļaujas B kategorijas piesārņojošai darbībai Nr tabula Bīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas izmantoti ražošanā kā izejmateriāli, palīgmateriāli vai veidojas starpproduktos vai gala produktos Piezīmes. (1) Eiropas Savienībā klasificētās un marķētās bīstamās ķīmiskās vielas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes gada 16. decembra Regulas Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk regula Nr. 1272/2008) 6. pielikumā. Ķīmiskā viela uzskatāma par bīstamu, ja tā ir klasificēta kā bīstama saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu. (2) Izejmateriālu veids: naftas produkti, darvas produkti, neorganiskie savienojumi, organiskie savienojumi, krāsas ar vairāk nekā 5 % GOS saturu un citi. (3) CAS numurs vielu indekss ķīmijas referatīvajā žurnālā (Chemical Abstracts Service). (4) Vielas iedarbības raksturojums (R-frāze) riska frāze raksturo bīstamās ķīmiskās vielas iedarbību; drošības prasību apzīmējums (S-frāze) drošības frāze raksturo nepieciešamos drošības pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu. (5) Uzglabāšana: mucās, tvertnēs (norāda tvertnes veidu), zem zemes, ārpus telpām, iekštelpās un citur. Sniegt atsauci uz karti. Latekoil,

19 Gaisa aizsardzība Emisija no punktveida avotiem, emisijas limiti Nosacījumu nav. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas pēc būtības. Jaunās atļaujas iesnieguma vajadzībām būs jāizstrādā jauns maksimāli pieļaujamo emisijas limitu projekts, un atbilstoši tam būs attiecīgi jāizmaina lidostas radīto gaisa piesārņojumu raksturojošie skaitļi, bet, tāpat kā līdzšinējā, arī jaunajā atļaujā nebūs nepieciešami nosacījumi attiecībā uz gaisa piesārņojumu, kas būs niecīgs, ko pierāda šajā IVN veiktā gaisa piesārņojuma prognoze. Emisija no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem, emisiju limiti Nosacījumu nav. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas vai nu tāpēc, ka paredzētās darbības ietvaros nerodas jauni neorganizēti emisijas avoti, vai arī tāpēc, ka, ja tomēr jaunajā emisijas limitu projektā Ventspils reģionālā vides pārvalde kā neorganizētus emisijas avotus prasīs iekļaut arī šajā ietekmes uz vidi novērtējumā vērtēto lidostas autotransportu un tās apkalpojamos gaisa kuģus, kas līdz šim nav tikuši iekļauti, no tā neizrietēs nekādi nosacījumi attiecībā uz gaisa piesārņojumu, jo tas būs niecīgs. Procesa un attīrīšanas iekārtu darbība Paredzot degvielas, ar piesātinātu tvaiku spiedienu 27,6 kilopaskāli un vairāk, apjomu lielāku par 100 m 3 gadā, nodrošināt pirmās un otrās pakāpes tvaiku atsūknēšanas sistēmu atbilstoši MK noteikumu Nr. 400 Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām III. nodaļas prasībām. Nosacījumā ietvertie MK noteikumi vairs nav spēkā. To vietā ir stājušies MK noteikumi Nr. 409 ( ) Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām. Šajā atļaujas nosacījumā būs nepieciešamas izmaiņas lielāka patērētās degvielas apjoma dēļ plānotais aviācijas dīzeļdegvielas JET-A1 patēriņš ir t/gadā un aviācijas benzīna AVGAS 100 LL patēriņš 45 t/gadā. DUS cisternu un cauruļvadu darbināšanu veikt atbilstoši MK noteikumu Nr. 400 Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām ( ) VI nodaļas prasībām. Nosacījumā ietvertie MK noteikumi vairs nav spēkā. To vietā ir stājušies MK noteikumi Nr. 409 ( ) Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas pēc būtības. 18 Latekoil, 2014

20 Smakas Ja smakas koncentrācija pārsniedz noteikto smakas mērķlielumu, un Valsts vides dienesta Ventspils RVP ir iesniegusi operatoram lēmumu par pasākumiem smaku traucējumu samazināšanai, rīkoties saskaņā ar MK noteikumu Nr. 626 Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos 11. punkta prasībām. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Emisijas uzraudzība un mērīšana (mērījumu vietas, regularitāte, metodes) Vienu reizi gadā veikt piesārņojošo vielu emisijas limitu kontroli ar aprēķinu metodi. Datus reģistrēt uzskaites žurnālā. Žurnālā reģistrēt arī datus par uzskaites periodā realizēto degvielu. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Emisijas veidu pārraudzība, kas rodas no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem Nosacījumu nav. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Gaisa monitorings Nosacījumu nav. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija Nosacījumu nav. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām Katru gadu līdz 10. janvārim iesniegt Ventspils RVP Piesārņojuma kontroles daļas Tukuma sektorā C kategorijas piesārņojošās darbības deklarāciju par iepriekšējo gadu saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu ( ) un MK noteikumu Nr. 404 Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju 41. punkta un 5. pielikuma prasībām. Latekoil,

21 MK noteikumu Nr. 404 Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju 41. punkta un 5. pielikuma prasības kopš gada 13. aprīlī veiktajiem grozījumiem vairs nav spēkā. Paredzētā darbība vairs neatbilst C kategorijas piesārņojošai darbībai degvielas uzpildes stacijas ar degvielas apjomu (lielāko kopējo degvielas daudzumu, kas pārsūknēts pēdējo triju gadu laikā) līdz 2000 m 3 gadā, bet gan B kategorijas piesārņojošai darbībai degvielas uzpildes stacijas ar degvielas daudzumu (lielākais kopējais degvielas daudzums, kas pārsūknēts pēdējo triju gadu laikā) 2000 un vairāk kubikmetru gadā. Par katru kalendāro gadu līdz noteiktajam termiņam iesniegt Ventspils RVP Piesārņojuma kontroles daļā valsts statistikas pārskatu Nr. 2-Gaiss. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Notekūdeņi Izplūdes, emisijas limiti Nepieļaut naftas produktu noplūdi vidē saskaņā ar MK noteikumu Nr. 34 Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī ( ) III sadaļas prasībām. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Procesa norise un attīrīšanas iekārtu darbība Lietus notekūdeņu iekārtas ekspluatāciju un tīrīšanu veikt atbilstoši notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ekspluatācijas noteikumiem, informāciju par veiktajiem darbiem reģistrēt notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ekspluatācijas žurnālā. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes) Nosacījumu nav. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Mērījumi saņēmējā ūdenstilpē Nosacījumu nav. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija Nosacījumu nav. 20 Latekoil, 2014

22 Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām Nosacījumu nav. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Troksnis Trokšņa avoti un nosacījumi troksni radošo iekārtu darbībai Uzņēmuma radītais troksnis nedrīkst pārsniegt MK noteikumu Nr. 597 Vides trokšņa novērtēšanas kārtība ( ) 2. pielikumā norādītos lielumus. Šajā atļaujas nosacījumā būs nepieciešamas izmaiņas, aizstājot novecojušos MK noteikumus ar atbilstošajiem MK noteikumiem Nr. 16 Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība ( ), no kā arī izrietēs izmaiņa nosacījumos pēc būtības, jo jauno noteikumu 2. pielikumā norādītie trokšņa lielumi ir izmainīti. Pēc būtības šis nosacījums jau šobrīd ir izmainīts, vienu MK noteikumu vietā spēkā stājoties citiem: kaut arī līdzšinējās atļaujas prasība nav atbilstoši redakcionāli koriģēta, no tās nevar izrietēt, ka uzņēmumam saistoši paliek spēku zaudējušie, nevis jaunie MK noteikumi. Trokšņa emisijas limiti Nosacījumu nav. Šajā atļaujas nosacījumā būs nepieciešamas izmaiņas sakarā ar lidojumu skaita būtisku pieaugumu, apkalpojot līdz 3000 regulāro reisu lidmašīnu gadā (katra vienu reizi nolaižas un attiecīgi vienu reizi paceļas). Uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes) Nosacījumu nav. Šajā atļaujas nosacījumā var būt nepieciešamas izmaiņas sakarā ar lidojumu skaita būtisku pieaugumu, apkalpojot līdz 3000 regulāro lidmašīnu reisu gadā, bet var arī nebūt, ņemot vērā, ka šis pieaugums joprojām ir ļoti niecīgs, salīdzinot, piemēram, ar MK noteikumu Nr. 16 ( ) Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība lidostas definīciju: 4.6. lidosta pasažieru lidosta, kurā notiek gaisakuģu pārvietošanās (pacelšanās vai nosēšanās) vairāk nekā reižu gadā (..). Atkritumi Atkritumu veidošanās Atkritumu veidi, apjomi un savākšana noteikti saskaņā ar un tabulu (skat 4. un 5. tabulu). Latekoil,

23 Šajā atļaujas nosacījumā būs nepieciešamas izmaiņas atbilstoši sadzīves atkritumu apjoma pieaugumam paredzētās darbības rezultātā 100 t/gadā. Atkritumu apsaimniekošanas nosacījumi Sadzīves atkritumu apsaimniekošanu veikt atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma ( ) V daļas prasībām. Nosacījumā ietvertais likums vairs nav spēkā. Tā vietā stājies likums Atkritumu apsaimniekošanas likums ( ). Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas pēc būtības. Nešķirotus sadzīves atkritumus nodot apsaimniekošanā firmai, kas saņēmusi šī atkritumu veida apsaimniekošanas atļauju. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16. pantu aizliegts sajaukt bīstamos atkritumus ar sadzīves atkritumiem. Nosacījumā ietvertais likums vairs nav spēkā. Tā vietā stājies likums Atkritumu apsaimniekošanas likums ( ). Nosacījumā minētā norma ietverta likuma 19. pantā. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas pēc būtības. Gadījumā, ja uzņēmuma darbības rezultātā rodas bīstamie atkritumi, tos: iepakot un uzglabāt uzņēmuma teritorijā atbilstoši MK noteikumu Nr. 107 Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība ( ) IV nodaļas prasībām; nodot apsaimniekošanai firmai, kas saņēmusi attiecīgā atkritumu veida apsaimniekošanas atļauju. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Nodrošināt bīstamo atkritumu no smilšu uztvērēja, kā arī eļļas un tauku maisījumu apsaimniekošanu atbilstoši MK noteikumu Nr. 319 Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājuma kārtība ( ) prasībām. Bīstamos atkritumus nodot apsaimniekošanā firmām, kas ir saņēmušas attiecīgajam atkritumu veidam atkritumu apsaimniekošanas atļauju. Nosacījumā ietvertie MK noteikumi vairs nav spēkā. To vietā ir stājušies MK noteikumi Nr. 484 ( ) Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, 22 Latekoil, 2014

24 uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas pēc būtības. Ķīmisko produktu izlijumu savākšanu veikt saskaņā ar drošības datu lapās norādītajām vides aizsardzības prasībām. Pēc izlējumu savākšanas radušos atkritumus apsaimniekot atbilstoši MK noteikumu Nr. 484 Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība ( ) prasībām. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Katru bīstamo atkritumu iepakojumu marķēt atbilstoši MK noteikumu Nr. 319 Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu kārtība ( ) 10. punktā noteiktajām prasībām. Nosacījumā ietvertie MK noteikumi vairs nav spēkā. To vietā ir stājušies MK noteikumi Nr. 484 ( ) Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība. Nosacījumā ietvertā 10. punkta prasības šajos noteikumos ir iekļautas 7. punktā. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas pēc būtības. Uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes) Gadījumā, ja rodas bīstamie atkritumi, veikt bīstamo atkritumu uzskaiti un datus reģistrēt žurnālā saskaņā ar MK noteikumu Nr. 319 Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu kārtība ( ) II nodaļas noteiktajām prasībām. Nosacījumā ietvertie MK noteikumi vairs nav spēkā. To vietā ir stājušies MK noteikumi Nr. 484 ( ) Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas pēc būtības. Ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām Nosacījumu nav. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai Divas reizes gadā veikt gruntsūdeņu kvalitātes kontroli (monitoringu) saskaņā ar MK noteikumu Nr. 400 Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām ( ) II nodaļas prasībām. Latekoil,

25 Nosacījumā ietvertie MK noteikumi vairs nav spēkā. To vietā ir stājušies MK noteikumi Nr. 409 ( ) Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas pēc būtības. Gruntsūdeņu testēšanu atļauts veikt tikai akreditētām laboratorijām saskaņā ar MK noteikumu Nr. 400 Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām ( ) II nodaļas prasībām. Nosacījumā ietvertie MK noteikumi vairs nav spēkā. To vietā ir stājušies MK noteikumi Nr. 409 ( ) Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas pēc būtības. Katru gadu līdz 1. martam iesniegt VVD Ventspils RVP Piesārņojuma kontroles daļas Tukuma sektorā iepriekšējā gada gruntsūdeņu monitoringa rezultātus saskaņā ar MK noteikumu Nr. 409 Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām ( ) II nodaļas 6. punkta prasībām. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Degvielas noplūdes gadījumā rīkoties saskaņā ar MK noteikumu Nr. 409 Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām ( ) 15. un 16. punkta prasībām. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos Uzņēmuma darbības pārtraukšanas vai izbeigšanas gadījumā nodrošināt dīzeļdegvielas nodošanu licenzētai organizācijai. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. 24 Latekoil, 2014

26 4. tabula. Atļaujas B kategorijas piesārņojošai darbībai Nr tabula Atkritumu veidošanās un rīcība ar tiem (1), (2), (3) Atbilstoši Ministru kabineta gada 30. novembra noteikumiem Nr. 985 Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus (jaunajā atļaujā tie būs jāaizstāj ar atbilstošajiem Ministru kabineta gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 302) un Ministru kabineta gada 2. maija noteikumiem Nr. 362 Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli. (4) Atsauce jāsniedz par galveno darbību un procesu katram atkritumu veidam. (5) R-kods atkritumu pārstrādes veids saskaņā ar Ministru kabineta gada 20. aprīļa noteikumiem Nr. 365 Noteikumi par atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas veidiem (patlaban jau zaudējuši spēku). (6) D-kods atkritumu apglabāšanas veids saskaņā ar Ministru kabineta gada 20. aprīļa noteikumiem Nr. 365 Noteikumi par atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas veidiem (patlaban jau zaudējuši spēku). 5. tabula. Atļaujas B kategorijas piesārņojošai darbībai Nr tabula Atkritumu savākšana un pārvadāšana (1), (2), (3) Saskaņā ar Ministru kabineta gada 30. novembra noteikumiem Nr. 985 Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus (jaunajā atļaujā tie būs jāaizstāj ar atbilstošajiem Ministru kabineta gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 302). (4) Konteineri, mucas, maisi un citi. (5) Autotransports, dzelzceļš, jūras transports. Latekoil,

27 Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās Ugunsgrēka gadījumā uzņēmumā rīkoties saskaņā ar izstrādāto rīcības plānu. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Avārijas gadījumā 10 dienu laikā Ventspils RVP Piesārņojuma kontroles daļas Tukuma sektorā iesniegt rakstisku pasākumu plānu avārijas seku novēršanai. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Izstrādāt rīcības plānu naftas produktu neparedzētas noplūdes novēršanai un iesniegt Ventspils RVP Piesārņojuma kontroles daļas Tukuma sektorā. Šis atļaujas nosacījums jau ir izpildīts (skat nodaļu). Prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības institūcijām, ja pārkāpti atļaujas nosacījumi vai notikusi avārija Avārijas gadījumā nekavējoties rīkoties saskaņā ar operatīvās apziņošanas shēmu un 10 dienu laikā Ventspils RVP iesniegt rakstisku pasākumu plānu avārijas seku novēršanai. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas (skat nodaļu). Atļaujas nosacījumu pārkāpšanas gadījumā 10 dienu laikā iesniegt Ventspils RVP rakstisku paskaidrojumu un pasākumu plānu neatbilstības novēršanai. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārajām kontrolēm Nodrošināt Ventspils RVP inspektoriem brīvu pieeju nepieciešamajai dokumentācijai, kā arī pēc inspektoru pieprasījuma sagatavot informāciju par SIA Tukums Airport saimniecisko darbību. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. Nodrošināt Ventspils RVP inspektoriem iespēju netraucēti veikt pārbaudes un nodrošināt to laikā atbildīgo amatpersonu klātbūtni. Šajā atļaujas nosacījumā nebūs nepieciešamas izmaiņas. 26 Latekoil, 2014

28 2.4. Pacelšanās/nosēšanās koridora un šķērsojamo teritoriju raksturojums Tukuma lidostas pacelšanās-nosēšanās koridori ir izvietoti ZR un DA virzienos. To garums ir 15 km. Koridora pacelšanās virsmai platums no skrejceļa tālākajā galā ir 1,8 km, bet nolaišanās virsmai 4,8 km. ZR koridora nolaišanās virsma šķērso Engures novada Smārdes pagasta teritoriju, kurā atrodas deviņas viensētas. Tālāk ZR koridora nolaišanās virsma šķērso Tukuma pilsētas rajonus Durbi, Tīli un Ozoliņus, Tukuma novada Tumes pagasta teritoriju, kurā atrodas 18 viensētas un Tukuma novada Sēmes pagasta teritoriju, kurā atrodas 21 viensēta. DA koridora nolaišanās virsma šķērso Engures novada Smārdes pagasta teritoriju, kurā atrodas 23 viensētas un apdzīvota vieta Ozolpils. Tālāk DA koridora nolaišanās virsma šķērso Tukuma novada Slampes pagasta teritoriju, kurā atrodas 36 viensētas un apdzīvota vieta Vīksele. Latekoil,

29 3. attēls. Vēja virzienu atkārtošanās Likuma Par aviāciju ( ) 45. pantā Lidojumi virs apdzīvotajām vietām teikts: Gaisa kuģu lidojumi virs apdzīvotajām vietām jāveic tādā augstumā, kas, ja nepieciešams, nodrošinātu gaisa kuģu piespiedu nosēšanos ārpus apdzīvotās vietas teritorijas. Ministru kabinets var noteikt minimālos gaisa kuģu lidojumu augstumus virs atsevišķām apdzīvotajām vietām.. Šajā likumā ir noteikti ierobežojumi lidojumiem virs apdzīvotām vietām, taču tie neattiecas uz pacelšanās-nosēšanās koridoru. Saskaņā ar ICAO (Čikāgas konvencija par civilo aviāciju) 14. pielikumu, lidostas skrejceļam ir šādas deklarētās distances (6. tabula): pieejamais pacelšanās ieskrējiena garums (TORA) skrejceļa garums, kas tiek deklarēts par pieejamu un derīgu ieskrējienam lidmašīnai, kas veic pacelšanos; pieejamā pacelšanās distance (TODA) pieejamais pacelšanās ieskrējiena garums plus šķēršļu brīvās joslas 2, ja tāda ir, garums; pieejamā pārtrauktās pacelšanās distance (ASDA) pieejamais pacelšanās ieskrējiena garums plus skrejceļa gala bremzēšanas josla, ja tāda ir; pieejamā nosēšanās distance (LDA) skrejceļa garums, kāds ir pieejams un derīgs gaisa kuģa noskrējienam pēc nosēšanās. Deklarētās distances nozīmē, ka skrejceļš jau tagad tiek izmantots pilnā garumā un to plānots izmantot arī nākotnē, jo, kaut arī lidmašīnas reti izmanto maksimālās distances, tās ir pieejamas un tiek uzskatītas par izmantotām. Skrejceļam ir iespējami divi kursi RWY 13 un RWY 31. Paceļoties no skrejceļa kursa RWY 13, lidojums tiek veikts Ozolpils virzienā, bet no skrejceļa kursa RWY 31 Tukuma virzienā. Nosēžoties, savukārt, ir otrādi ja nosēžas no RWY 13 kursa, tad lidojums ir virs Tukuma, bet, ja no RWY 31 kursa, tad lidojums ir no Ozolpils puses. 6. tabula. Tukuma lidostas skrejceļa deklarēto distanču garumi Skrejceļa TORA, m TODA, m ASDA, m LDA, m Piezīmes kurss RWY RWY RWY RWY Pacelšanās no krustojuma ar manevrēšanas ceļu B Pacelšanās no krustojuma ar manevrēšanas ceļu C 2 Šķēršļu brīvā josla pilnvarotās iestādes kontrolē esošā taisnstūrveida zona uz zemes vai ūdens, kas izvēlēta vai sagatavota kā piemērota zona, virs kuras lidmašīna var veikt daļu no sākotnējās augstuma uzņemšanas līdz noteiktam augstumam. Tukuma lidlaukā tā ir 300 x 150 m zona abos skrejceļa galos aiz cietā seguma. 28 Latekoil, 2014

30 Nepieciešamais skrejceļa garums, paceļoties/nolaižoties, atkarībā no lidmašīnu tipa, apkopts 7. tabulā. Tabulā ir iekļautas populārākās lidmašīnas, ko izmanto aviokompānijas. Šie lielumi ir ražotāja sniegtie dati pie maksimālās masas, tomēr realitātē ir daudzi citi faktori, kas ietekmē ieskrējiena garumu, kā piemēram, pretvējš, skrejceļa virsmas stāvoklis, skrejceļa augstums virs jūras līmeņa, skrejceļa slīpums un daudzas citas lietas. Gaisa koridoru izmantošana pacelšanās vai nosēšanās manevram ir atkarīga arī no vēja virziena manevra brīdī lidmašīnām pacelšanās vai nosēšanās manevrs jāveic vairāk vai mazāk pret vēju. Lidostā valdošie vēji ir sānu vēji attiecībā pret skrejceļa garenasi (skat. 3. attēlu: skrejceļa garenass orientācija ir ), tāpēc apmēram 60% gadījumu dispečers pieņem lēmumu, no kura kursa lidmašīnai nosēsties, balstoties uz citiem apsvērumiem, kas arī dara iespējamu plānotā lidojumu virzienu sadalījuma īstenošanu. Līdz šim Tukuma lidostā abi koridori ir tikuši izmantoti vienlīdz bieži, bet sagaidāmā trokšņa novērtējumā (skat nodaļu un IV pielikumu) ir izstrādāta shēma maksimālai trokšņa izkliedei. Sakarā ar nepieciešamību pēc iespējas samazināt lidmašīnu troksni virs Tukuma apdzīvotajām teritorijām, lidojumu skaita pieauguma gadījumā plānots ne vien pārdalīt lidojumu virzienu pārsvarā uz Tukumam pretējo pusi, bet arī, balstoties uz lidmašīnu atšķirīgajiem lidojuma maršrutiem pēc pacelšanās, vienmērīgi sadalīt Tukuma virzienā paceļošos un nolaižošos lidmašīnu kustības virzienus gan taisni uz ZR pusi pa definēto pacelšanās-nolaišanās koridoru, gan arī pa loku ZA virzienā no tā. 7. tabula. Pacelšanās un nolaišanās ceļa garums dažādiem lidmašīnu tipiem Lidmašīnas tips Pacelšanās ieskrējiena garums, m Nosēšanās bremzēšanas ceļa garums, m Airbus A Airbus A R Airbus A Airbus A Airbus A Airbus A400M Boeing Airbus A Boeing Boeing Boeing Embraer Embraer Embraer Embraer ERJ Bombardier CRJ Bombardier CRJ Bombardier Q Bombardier CRJ Latekoil,

31 Lidostas skrejceļš ir aprīkots ar ILS (instrumentālās nosēšanās sistēmu), kura atbilst I kategorijas precīzas nolaišanās skrejceļam, atbilstoši ICAO (Starptautiskās Čikāgas konvencijas par civilo aviāciju) 14. pielikumam. Viena virziena jeb kursa instrumentālās nolaišanās sistēma sastāv no GP (glisādes) antenas, LLZ (lokalaizera) antenas un NF monitoriem. Šāds iekārtu komplekss ir uzstādīts abiem nosēšanās kursiem. I kategorijas instrumentālās nolaišanās sistēmā ietilpst arī skrejceļa ugunis, ar kurām skrejceļš ir aprīkots visā tā garumā. GP (glisādes) antena ir novietota 120 m attālumā no skrejceļa ass līnijas un ir paredzēta, lai gaisa kuģis samazinātu augstumu nolaišanās beigu fāzē atbilstoši noteiktajam lidojuma profilam. Ideālais lidojuma profils jeb leņķis pret skrejceļa virsmu ir 3, bet tam ir pieļaujamas nelielas nobīdes saskaņā ar ICAO (Starptautiskās Čikāgas konvencijas par civilo aviāciju) noteiktajām prasībām. LLZ (lokalaizera) antena ir paredzēta, lai lidmašīna nosēžoties, virzītos precīzi pa skrejceļa ass līniju un, piezemējoties, atrastos uz skrejceļa ass līnijas. NF monitoru funkcija ir kontrolēt GP antenas un LLZ antenas pareizu darbību. Ja monitori fiksē, ka antenām ir neprecīzi radījumi vai ieviesusies kļūda, tie iekārtas atslēdz, tādejādi novēršot iespēju lietot neprecīzas iekārtas. Monitori ir uzstādīti noteiktā attālumā pretim GP un LLZ antenām Nepieciešamie pievadceļi un infrastruktūra gadā ir pabeigta lidostas ēkas būvniecība ar pievadceļiem un pasažieru automašīnu stāvvietām. Lidostā plānots apkalpot līdz 3000 lidmašīnu gadā, t.i pacelšanos un 3000 nosēšanos gadā. Vidēji diennaktī būs ne vairāk kā deviņas pacelšanās un deviņas nosēšanās epizodes. Lai sagatavotu lidmašīnu izlidošanai, nepieciešamas apmēram divas stundas un, tā kā lidostas plānotais darba laiks ir no 6:00-24:00, diennaktī var apkalpot maksimums deviņus izlidojošus reisus. Ielidojošā reisa apkalpošanai nepieciešama apmēram stunda, lai veiktu visas ar atlidošanu saistītās procedūras, bet, ņemot vērā, ka vienlaicīgi nav iespējams apkalpot atlidojošo un izlidojošo reisu, dienā iespējams pieņemt maksimums deviņus reisus. Ņemot vērā plānoto lidmašīnu kapacitāti, vienā reisā, iespējams, tiks apkalpoti 150 pasažieri, tādējādi vienlaicīgi lidostā iespējams atrasties 300 pasažieriem. Tas nozīmē, ka dienas laikā caur lidostas ēku izies 2700 pasažieru, savukārt, stundas laikā 150 pasažieru. Lidostas ēkas projektā ir ticis paredzēts lidojumu skaita pieaugumam atbilstošs automašīnu stāvvietu daudzums (skat. VI pielikumu un 4. attēlu). Lidostas stāvlaukums paredzēts 106 pasažieru un 10 darbinieku automašīnām. Ēkā ir uzstādīti jauni gāzes apkures katli gadā ir uzstādīta instrumentālās nolaišanās sistēma un tiek veikta tās sertifikācija. Uz dienvidrietumiem no lidostas (~900 m attālumā) atrodas autoceļš A10 Rīga- Ventspils (skat. 1. attēlu 2.1. nodaļā). Starp lidostu un autoceļu A10 ir atjaunots asfaltēts pievadceļš, kas savieno autoceļu A10 ar lidostas infrastruktūras objektiem. Arī lidostas teritorijā esošie ceļi ir asfaltēti un ar prognozētājām slodzēm atbilstošu nestspēju un tehnisko stāvokli. Tuvākā autobusa pietura atrodas ~1 km attālumā no Tukuma lidostas, taču tiks organizēta arī autobusu satiksme tieši no lidostas ēkas. Papildus autobusu transportam ir 30 Latekoil, 2014

32 paredzēti taksometru pakalpojumi un auto noma. Arī sabiedriskā ēdināšana tiks nodrošināta lidostas ēkā. Lidostas autobāzē ir 44 sauszemes transporta līdzekļi, kas nodrošina lidostas apkalpošanu, apkalpojošā personāla un pasažieru pārvadājumus, kā arī var tikt izmantoti operatīvai rīcībai nelaimes gadījumā: traktori BELARUS (2 gab.). Traktori tiek izmantoti, lai vasaras periodā pļautu zāli, attīrītu lidostas cieto segumu no netīrumiem, un lidostas saimnieciskajiem darbiem. Ar diviem traktoriem lidojumu nodrošināšanai nepieciešamo zāles pļaušanu var veikt 12 stundu laikā. Ziemas periodā tie tiek izmantoti sniega tīrīšanai no lidostas cietajiem segumiem. degvielas uzpildes automašīnas RENAULT (3 gab.) un MAZ (1 gab.). Automašīnas paredzētas, lai piegādātu degvielu no DUS tieši gaisa kuģiem, ja tiem nav iespējams pie tās piebraukt. Katras mašīnas cisternas tilpums ir 22 m 3. Tas nozīmē, ka vienlaicīgi tās var uzpildīt trīs gaisa kuģus. 4. attēls. Automašīnu stāvvietu izvietojums pie lidostas ēkas vieglās automašīnas TOYOTA AYGO (2 gab.). Tiek izmantotas, lai pēc nosēšanās pavadītu gaisa kuģus (FOLLOW ME pakalpojums) līdz stāvvietai. Ar tām tiek pavadīti arī transportlīdzekļi, kuri pārvietojas pa Latekoil,

33 lidostas manevrēšanas teritoriju un kuriem nav tiesības pa to pārvietoties vieniem pašiem. Automašīnas tiek izmantotas arī skrejceļa inspekcijai. vieglā automašīna TOYOTA HILUX. Tiek izmantota, lai veiktu skrejceļa un pārējo lidostas daļu inspekciju. vieglā automašīna SKODA OCTAVIA. Tiek izmantota lidostas administrācijas vajadzībām. vieglā automašīna SUZUKI JIMNY. Tiek izmantota apsardzes vajadzībām, lai veiktu lidostas novērošanu un kārtības uzturēšanu tajā. mikroautobuss VW TRANSPORTER. Tiek izmantots inženiertehniskā dienesta vajadzībām, pārvietojoties pa lidostas teritoriju un veicot sīkus remontdarbus. glābšanas smagā automašīna MERCEDEZ BENZ. Tiek izmantota glābšanas dienesta vajadzībām. Ar to uz negadījuma vietu izbrauc seši ugunsdzēsēji-glābēji. Automašīna ir aprīkota ar piekabi, kurā atrodas putas ugunsgrēka dzēšanai. ugunsdzēšanas smagās automašīnas URAGAN AA-60 (2 gab.). Paredzētas ugunsdzēšanas darbiem. Ar to uz negadījuma vietu izbrauc divi ugunsdzēsēji. Šīs automašīnas kopā ar automašīnu MERCEDES BENZ spēj tehniski nodrošināt vismaz septīto ugunsdzēšanas kategoriju pēc ICAO, kas ir pietiekama, lai pieņemtu 3000 regulāros reisus gadā. sniega tīrīšanas mašīnas DE235 (3 gab.). Aprīkotas ar 5,4 m platām sniega tīrīšanas lāpstām un rotējošo birsti. Trīs transporta vienības var notīrīt sniegu no manevrēšanas teritorijas divu stundu laikā. Pirmkārt tiek tīrīts skrejceļš, tad manevrēšanas ceļi un peroni, pēc tam pārējās virsmas ar cieto segumu. Vasarā tehnikas rotējošās birstes izmanto, lai attīrītu cietos segumus no netīrumiem. sniega tīrīšanas mašīnas DE-707 (2 gab.). Šnekorotori, ar kuru palīdzību gar skrejceļa un manevrēšanas ceļu malām sastumtais sniegs tiek aizpūsts līdz 50 m attālumam, lai, atsākoties sniega snigšanai, sniega tīrīšanas mašīnām DE235 būtu atbrīvota vieta, kur stumt notīrīto sniegu. dīzeļģeneratori GAZ53 HAOCHIN un APA5. Patstāvīgs elektrības avots, kurš domāts, lai, lidmašīnai stāvot ar izslēgtiem dzinējiem, netiktu darbināti lidmašīnas akumulatori. Var tikt izmantots arī kā strāvas avots dzinēju iedarbināšanai. vilcēji-stūmēji TLD TMX 20 (2 gab.). Paredzēti bagāžas vai kravas pārvadāšanai pa peronu, kā arī citu iekārtu pārvadāšanai pa peroniem vai servisa ceļiem. To vilktspēja un stumtspēja līdz 20 t. vilcējs-stūmējs TLD TMX 400. Paredzēts lidmašīnu līdz 250 t pārvietošanai. vilcēji-stūmēji TUG (3 gab.). Paredzēti bagāžas vai kravas pārvadāšanai pa peronu, kā arī citu iekārtu pārvadāšanai pa peroniem vai servisa ceļiem. To vilktspēja un stumtspēja ir līdz 20 t. vilcēji-stūmēji JT 20 (2 gab.). Paredzēti bagāžas vai kravas pārvadāšanai pa peronu, kā arī citu iekārtu pārvadāšanai pa peroniem vai servisa ceļiem. To vilktspēja un stumtspēja ir līdz 20 t. 32 Latekoil, 2014

34 ELEKTROKĀRI (3 gab.). Paredzēts bagāžas vai kravas pārvadāšanai pa peronu, kā arī citu iekārtu pārvadāšanai pa peroniem vai servisa ceļiem. To vilktspēja un stumtspēja ir līdz 10 t. pasažieru kāpnes (Traps) MANUAL (2 gab.), FMC, MERCEDES (2 gab.) un ENGLISH. Paredzētas, lai pasažieri varētu izkļūt no lidmašīnas (durvju augstums ir apmēram 3 m no zemes līmeņa). bagāžas lentas TLD un HONDA (2 gab.). Konveijera tipa lentas, ar kuru palīdzību bagāža no kravas ratiņiem tiek nogādāta lidmašīnas kravas nodalījumā. Lentas tiek paceltas nepieciešamajā leņķī, lai kravu būtu iespējams iekraut vai izkraut no lidmašīnas kravas nodalījuma. notekūdeņu savākšanas automašīna MERCEDES. Paredzēta, lai no lidmašīnas savāktu tajā radušos notekūdeņus un tos uzglabātu līdz tālākai utilizācijai. Automašīnas tvertnes tilpums ir 4 m 3. Vienai lidmašīnai ir apmēram l notekūdeņu. Tas nozīmē, ka mašīnas kapacitāte ir pietiekama, lai līdz to utilizēšanai uzkrātu notekūdeņus no vismaz 20 lidmašīnām. ūdensapgādes automašīna ZODIAC. Paredzēta, lai lidmašīnai piegādātu dzeramo ūdeni. Automašīnas tvertnes tilpums ir 1,5 m 3, kas ir pietiekams, lai bez uzpildīšanas apkalpotu septiņas lidmašīnas Lidostas teritorijas plānotā izmantošana; plānoto ēku un objektu apraksts Lidostas teritoriju plānots izmantot civilās aviācijas vajadzībām regulāriem pasažieru un kravu pārvadājumiem. Lidostas teritorijas platība nemainīsies tā ir ~300 ha un tajā ir izvietoti infrastruktūras objekti, lai nodrošinātu sekmīgu un drošu lidojumu izpildi. Zemes transformācija nav nepieciešama. Lidostas ēkas būvniecība šobrīd ir pabeigta. Ēkas un objekti, kuri tiks izmantoti plānotās darbības nodrošināšanai būs tie paši, kuri tiek izmantoti esošajā situācijā un ir attēloti I pielikumā. Esošās ēkas un objekti ir jau papildināti ar instrumentālās nolaišanās sistēmu un tās sertifikācija ir neatkarīgi no šajā IVN vērtējamās darbības apkalpoto lidojumu skaita pieauguma īstenošanas vai neīstenošanas, tātad arī no šā IVN rezultātiem Plānotās darbības apraksts un raksturlielumi, iespējamās alternatīvas Lidostā notiek esošās infrastruktūras paplašināšana un uzlabošana ar mērķi nodrošināt augstus drošības un kvalitātes standartus gadā lidostā ir plānots pabeigt lidostas ēku un ieviest gaisa satiksmes vadības pakalpojuma sniegšanu, kas nodrošinās drošākus lidojumus un samazinās potenciālos avāriju riskus. Instrumentālā lidojumu vadības sistēma ļaus arī paplašināt lidostas sniegto pakalpojumu klāstu. Tiek veiktas pārrunas ar vairākām aviokompānijām ar mērķi piesaistīt tā sauktās mazcenas aviokompānijas (Low-cost), kas turpmāk dotu iespēju palielināt pārvadājumu skaitu līdz 3000 pacelšanās un 3000 nosēšanās reizēm gadā. Plānots apkalpot gan Latekoil,

35 regulāros lidojumus, gan čarterlidojumus. Papildus nacionālā aviokompānija AS Air Baltic Corporation Tukuma lidostu plāno izmantot kā rezerves lidlauku. Regulārie lidojumi ir plānoti diennakts periodā no 6 rītā līdz 24 vakarā; to sadalījums pa sezonām plānots vienmērīgs. Tukuma lidosta lidsabiedrībām piedāvās pakalpojumus, kas saistīti ar lidmašīnas sagatavošanu nākamajam reisam (degvielas uzpilde, salona uzkopšana, robežkontrole, muitas formalitātes, pasažieru apkalpošana un serviss u.c.). Lidostā veiks lidmašīnu tehnisko apkopi un remontu, izņemot lidmašīnu dzinēju pārbaudes un testēšanu (dzinēju pārbaudes starp reisiem nav plānotas). Iespējamās alternatīvas Paredzētā darbība ir apkalpoto lidojumu skaita palielināšana Tukuma lidostā, izmantojot esošo un jau uzlaboto (lidostas ēka) vai tuvākajā laikā uzlabot paredzēto (instrumentālā vadības sistēma) infrastruktūru; tai nav vietas vai tehnoloģiju alternatīvas. Tāpēc vienīgā reālā paredzētās darbības alternatīva ir esošā apkalpoto lidojumu apjoma saglabāšana uzlabotās infrastruktūras apstākļos, kas nav šā ietekmes uz vidi novērtējuma objekts. Lidostas kapacitātes nodrošinājums Šobrīd lidostu izmanto gaisa kuģi, kuru apkalpošanai nav nepieciešams ilgs laiks (netiek apkalpoti pasažieri), tāpēc teorētiski šādu lidojumu skaits var būt daudz lielāks. Savukārt, uzsākot plānoto darbību regulāro pasažieru reisu apkalpošanu, katra gaisa kuģa apkalpošanas laiks būs aptuveni divas stundas, kas, ņemot vērā lidmašīnu stāvvietu skaitu uz peroniem, būtiski samazinās lidostas kapacitāti. Ieviešot kontrolētu gaisa telpu, tiks ierobežota arī mazo gaisa kuģu pieņemšana lidostā. Faktiskā lidostas kapacitāte pēc plānotās darbības uzsākšanas būs aptuveni deviņi gaisa kuģi dienā. Sīkāk aspekti, kas nosaka šādu kapacitāti, aplūkoti nākamajās rindkopās. Lidostas ēkā vienlaicīgi tiks apkalpota viena lidmašīna atlidojusī vai izlidojošā. Lidostas ēkas uzgaidāmajā telpā vienlaicīgi var uzturēties līdz 300 pasažieriem. Izlidojošo pasažieru apkalpošanai tiks uzstādīti četri reģistrācijas galdi ar bagāžas svariem un konveijera lenta. Vienā reģistrācijas vietā var piereģistrēt vienu cilvēku divu minūšu laikā. Tātad, četrās reģistrācijas vietās minūtē var reģistrēt divus pasažierus. Tālāk, kad reģistrējoties nodota bagāža, tā pa konveijera lentu nonāk bagāžas telpā, kur tiek pārbaudīta ar rentgena aparātu. Rentgena aparāts var pārbaudīt apmēram divas somas minūtē, bet tas atkarīgs no tā, vai somās nav neatļautu preču. Ja atklāj, ka bagāžā ir kaut kas aizdomīgs, tiek izsaukta policija un bagāžas īpašnieks, tādējādi radot aizkavēšanos bagāžas komplektācijas laikā. Ņemot vērā visus iepriekš minētos apstākļus, stundā var iereģistrēt maksimums 120 izlidojošos pasažierus. Pēc reģistrēšanās pasažieri dodas uz robežkontroli un drošības pārbaudi. Robežkontrolei tiks izvietotas divas darba vietas robežsargu vajadzībām. Vienas minūtes laikā ir iespējams pārbaudīt četru pasažieru pases. Ja reiss ir uz Šengenas līguma dalībvalsti, tad robežkontrole nav nepieciešama un šis faktors lidostas kapacitāti neietekmē. Pēc robežkontroles notiek drošības pārbaude. Drošības pārbaudei paredzēts uzstādīt divus rentgena aparātus un divas metāla detektoru arkas. Caur rentgena aparātu vidēji var izlaist viena pasažiera rokas bagāžu un personīgās mantas minūtē. Tas nozīmē, ka labvēlīgā gadījumā, ja nav daudz aizkavēšanās ar bagāžas atvēršanu un papildu pārbaudīšanu, minūtes laikā iespējams pārbaudīt divus pasažierus. Ņemot vērā 34 Latekoil, 2014

36 iepriekš minētos apstākļus, stundā var apkalpot līdz 120 pasažieriem; ļoti labvēlīgā situācijā līdz 150. Pēc drošības pārbaudes pasažieri nonāk uzgaidāmajā telpā, kur vienlaicīgi iespējams atrasties līdz 170 cilvēku. Tādējādi, nav iespējama situācija, ka tiks apkalpoti vairāki izlidojošie reisi ar pasažieru skaitu 150 vienlaicīgi, jo tīri fiziski uzgaidāmajā telpā nepietiks vietas. Tātad, lai reģistrētos, izietu robežkontroli un drošības pārbaudi, kā arī iekāptu lidmašīnā, 150 pasažieriem ir nepieciešama pusotra stunda. Ielidojot vispirms tiek veikta robežkontrole. Šim nolūkam ielidošanas zonā paredzēts uzstādīt divas robežsargu darba vietas, kuras kopā var apkalpot līdz četriem pasažieriem minūtē. Ja reiss ir no Šengenas līguma dalībvalsts, tad šis faktors lidostas kapacitāti neietekmē, jo pārbaude nav nepieciešama. Pēc robežkontroles ielidojošie pasažieri dodas saņemt bagāžu. Šim nolūkam paredzēts uzstādīt apaļu bagāžas konveijera lentu, uz kuras vienlaicīgi var izvietot apmēram 35 bagāžas vienības. Pēc bagāžas saņemšanas pasažieri dodas uz muitas zonu. Ja pasažierim nav deklarējamu preču, viņš pa zaļo koridoru dodas uz izeju. Ja pasažierim ir deklarējamas preces, viņš pa sarkano koridoru dodas uz muitas pārbaudi. Šim nolūkam plānots uzstādīt vienu rentgena aparātu, kurš minūtes laikā pārbauda apmēram vienu somu. Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, vienas stundas laikā iespējams apkalpot aptuveni 240 pasažieru no ne Šengenas dalībvalstīm un aptuveni 300 pasažieru no Šengenas līguma dalībvalstīm Ārkārtas situācijas, to nepieļaušanas un novēršanas pasākumi Lidmašīnu apkalpošana tiks veikta ievērojot Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus. Lidostas drošības dienests tiek sertificēts VA Civilās aviācijas aģentūra. Šai pašai sertifikācijai tiek pakļauti arī bagāžas pārbaudes rentgena aparāti. Lidmašīnu apkalpošanā tiks ievēroti aviācijā vispārpieņemtie ICAO (Čikāgas konvencija par civilo aviāciju) standarti. Dažas aviokompānijas pirms lidojumu uzsākšanas pieprasa ievērot dažādus citus standartus, kuri nedrīkst būt zemāki par ICAO norādītajiem. Arī lidlauka fiziskie raksturlielumi tiek pakļauti sertifikācijai un regulārai inspekcijai no VA Civilās aviācijas aģentūra puses. Regulāri tiek pārbaudīts skrejceļš, manevrēšanas ceļi, gaismu sistēma, instrumentālās nosēšanās sistēma, lidostas dienesti u.c.. Avāriju riskus lidostā var iedalīt divās pamatgrupās: dabiskie avāriju riski; tehniskie avāriju riski. Dabiskie avāriju riski, kas var ietekmēt lidostas darbību un sniegto pakalpojumu kvalitāti, rodas apkārtējās vides ietekmē. Galvenokārt tie ir ārkārtēji (stiprs vējš vai viesuļvētra, putenis, tornado, pērkona negaiss) vai nelabvēlīgi (apledojums, lietus, sniegs, slapjš sniegs, vējš, migla) laikapstākļi vai citi vides apstākļi, piemēram, meža ugunsgrēki. Tehniskie riska faktori ir saistīti ar enerģijas avotiem elektrību, degvielu, hidraulisko vai pneimatisko spiedienu. Kā tehnisko risku piemērus var minēt gaisa kuģu konstrukcijas un lidostas tehniskos dienestus (to iekārtas un aprīkojumu). Latekoil,

37 Uzņēmumā tiek ievēroti darba drošības un ugunsdrošības noteikumi. Iespējamā avārijas situācija ir saistīta ar ugunsgrēka izcelšanos gaisa kuģu avāriju gadījumā un lidostas objektos. Šādā situācijā var rasties lokāls piesārņojums ar degšanas gāzēm un sodrējiem, kura apmēri un izplatīšanās virziens atkarīgs no ugunsgrēka apjoma un vēja virziena. Uzņēmumā ir izstrādāta ugunsdrošības instrukcija, kura ietver arī rīcības plānu ugunsgrēka izcelšanās gadījumā telpās. Divas reizes gadā tiek veikta darbinieku apmācība rīcībai ārkārtas gadījumos. Avārijas situāciju novēršanai lidostā ir izveidots Avārijas glābšanas un ugunsdzēsības dienests, kurš ir speciāli apmācīts un aprīkots ar visu avārijas situāciju novēršanai nepieciešamo aprīkojumu. Lidostas ēkās pieejami seši pulvera, seši putu ugunsdzēšamie aparāti, kā arī lielāka tilpuma ugunsdzēšamie līdzekļi. Operatīvai rīcībai ugunsgrēka gadījumā lidostas teritorijā atrodas divas ugunsdzēšamās automašīnas URAGAN, kuru cisternas ir pildītas ar 11 t ūdens un 1 t putu. Šobrīd lidlauka Avāriju glābšanas un ugunsdzēsības dienests ir sertificēts 2. kategorijai pēc ICAO 14.pielikuma (avārijas situāciju pasākumu plāns apstiprināts gada 10. martā). Lidosta ir jau izstrādājusi arī jaunu rīcības plānu ārkārtas situācijām, kurš atbilst 7.kategorijai pēc ICAO 14.pielikuma, bet tas pagaidām vēl nav saskaņots ar CAA, kura ir pēdējā saskaņošanas instance. Ārkārtas situāciju plāns nekalpo aviokatastrofu novēršanai, bet gan to seku minimizēšanai: lai pēc iespējas operatīvāk izglābtu pēc iespējas vairāk cilvēku. Plānā ir noteikta rīcība šādās avārijas situācijās: A1 Gatavība vai trauksme; A2 Aviācijas negadījums lidostā; A3 Aviācijas negadījums ārpus lidostas; B1 Sabotāžas akts pret lidostu, tās objektiem vai aeronavigācijas iekārtām; B2 Sabotāžas akts pret gaisa kuģi; B3 Gaisa kuģa sagrābšana; C1 Negadījums bez cietušajiem; C2 Negadījums ar cietušajiem; C3 Ugunsgrēks vai sprādziens; Ķīmiskais, radioaktīvais vai bioloģiskais piesārņojums. Pasākumos, kas saistīti ar avārijas situāciju novēršanu, bez lidostas atbildīgajiem dienestiem ir paredzēts iesaistīt arī valsts atbildīgos kompetentos dienestus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Drošības policiju u.c.. Efektīvai šo dienestu sadarbībai avārijas situāciju novēršanā un iespējamo risku samazināšanā lidostā plānots rīkot regulāras mācības, gan atsevišķi lidostas struktūrvienībām, gan arī paredzot iesaistīt visus atbildīgos dienestus. SIA Tukuma Airport atbilstoši MK noteikumu Nr. 635 ( ) Noteikumi par civilās aviācijas lidlauku izveidošanu, sertifikāciju un ekspluatāciju prasībām: izstrādājot lidostas avārijas situāciju plānu, ņēma vērā apkārtējo apdzīvoto vietu attiecīgo dienestu un organizāciju (ugunsdzēsēju, policijas, armijas, medicīnas iestāžu u.c.) iespējas piedalīties avārijas situāciju novēršanā lidostā un tā apkārtnē; 36 Latekoil, 2014

38 vietējām pašvaldībām nosūtīja lūgumu iekļaut lidostu vietējā un reģionālajā civilās aizsardzības plānā. Lidostai Jurmal Airport ir noslēgti līgumi ar transporta uzņēmumiem par nodrošināšanu ar papildus transporta līdzekļiem un speciālo tehniku nepieciešamības gadījumos, kā arī palīdzības sniegšanai avārijas situācijās. Pēc avārijas glābšanas un ugunsdzēšanas transportlīdzekļu daudzuma lidostā (skat. 8. tabulu), Avārijas glābšanas un ugunsdzēsības dienests (AGUD) atbilst lidlauka 7. kategorijai 14. pielikuma ICAO. Lidostas AGUD sagatavots avārijas glābšanas un ugunsdzēsības darbu veikšanai lidlauka teritorijā un AGUD reaģēšanas zonā atbilstoši prasībām un rekomendācijām ICAO Doc AGUD personāls ir apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā un sniedz to negadījuma vietā kritiskā perioda laikā uzreiz pēc negadījuma līdz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vienību ierašanās brīdim un cietušā nosūtīšanai uz medicīniskās palīdzības iestādi. AGUD personāls, kurš iesaistīts avārijas situācijā, ir nodrošināts ar speciāliem apģērbiem un respiratoriem, lai efektīvi izpildītu savus pienākumus. Viss AGUD personāls, kurš iesaistīts avārijas situācijā, ir nokomplektēts ar pārnēsājamām četrkanālu radiostacijām. Gaisa kuģu piloti iesniedzot lidojumu plānu (Flight plan) tajā norāda rezerves lidlauku, kuru izmantos nepieciešamības gadījumā, ja konkrētā lidostā nolaisties nav iespējams. Tukuma gadījumā tuvākais rezerves lidlauks ir lidosta Rīga, kurš atrodas 55 km attālumā no Tukuma lidlauka. Avārijas situācijā gaisa kuģa pilots pats pieņem lēmumu, kur mēģināt nosēdināt lidmašīnu. Ap lidlauku ir daudz lauksaimniecības zemju platību ar līdzenu reljefu, kurās var veikt avārijas nosēšanos. Arī jūra atrodas apmēram 15 km attālumā no lidlauka, kur var nosēdināt lidmašīnu avārijas gadījumā. Latvijā komerciālo reisu lidmašīnu avārijas nekad nav notikušas, tikai sīki starpgadījumi, kas novērsti bez sekām. Latekoil,

39 8. tabula. Avārijas glābšanas un ugunsdzēšanas transportlīdzekļi Nr. Mašīnas tips, modelis numurs Mašīnas aprīkojums 1 ugunsdzēšanas mašīna ūdens daudz l URAGAN Nr. 01 putu daudz l 2 ugunsdzēšanas mašīna ūdens daudz l URAGAN -Nr. 02 putu daudz l 3 ugunsdzēšanas un - nestuves 1gab. glābšanasmašīna Mercedes - cirvis 2 gab - Nr. 03 arpiekabinfcaf - - ugunsdzēsības lauznis 2 gab. 200G - diska zāģis Bosch 11 1 gab. - dīzeļģenerators kw5,2 1 gab. - elpošanas aprīkojums Sigma2 2 gab. - pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti PA-6 2 gab. ūdens daudz. 756 l pulvera daudz. 180 kg СО2 daudz. 90 kg jauda 11.5 l/sek Ekipāža 2 ugunsdzēsēji glābēji 2 ugunsdzēsēji glābēji 4 inženiertehniskā dienesta (ITD) darbinieki 4 tehniskā a/m Toyota-Hilux 2 AGUD un ITD vad. 5 tehniskā a/m VW 2 ITD darbinieki Transporter 6 traktors BELARUS-920 ar piekabi 1 vadītājs ITD darbinieks 7 mikroautobuss Renault pārnēsājamie ugunsdzēšamie 6 ITD darbinieki Traffic aparāti PA-6 6 gab. 8 a/m Toyota Aygo Operation 2 operatīviedežurant i 9 drošības dienesta a/m SUZUKI JIMNY 2 drošības dienesta (DD) darbinieki 10 a/m ZIL-131 KPM ūdens daudz l 1- vadītājs 11 Lidlauka bagāžas vilcēji TMX20 (2 gab.) 12 Lielais lidlauka vilcējs TMX Pārvietojamie pasažieru trapi (1nemotorizētais, 4 motorizētie) ITD un VAD darbinieki ITD un VAD darbinieki ITD un VAD darbinieki 14 Bagāžas lentas (3. gab) ITD un VAD darbinieki 15 6 pārvietojamās ugunsdzēšanas iekārtas NFCAF -30G ūdens daudz. 113 l pulvera daudz. 26 kg СО2 daudzums 90 kg jauda 11.5 l/sek 38 Latekoil, 2014

40 2.9. Paredzētajai darbībai nepieciešamie energoresursi, to veidi un patēriņš Lidosta elektroenerģiju iegādājas no SIA Enfit. No AS Sadales tīkli apakšstacijas līdz lidostai ir izbūvētas divas 20 kv augstsprieguma līnijas, no kurām uz doto brīdi darbojas tikai viena. Kā rezerves barošanas avoti tiek izmantoti dīzeļģeneratori, kuri nodrošina elektroapgādi avārijas gadījumā. Lidostas ēkas apsildei ir uzstādīti četri apkures katli (Prextherm RSW 350, Pegasus N 170 LN un divi Vitoplex 200 SX2A), kuriem kā kurināmo izmanto sašķidrināto gāzi. Sašķidrinātās gāzes patēriņš ir 720 t/gadā. Lidostā ir izbūvētas divas sašķidrinātas gāzes tvertnes apkures vajadzībām ar kopējo tilpumu 12 m 3. Lidostas ēkā ir izbūvētas vēl divas pazemes sašķidrinātās gāzes tvertnes ar kopējo apjomu 18 m 3. Lidosta nodrošina gaisa kuģu uzpildi ar degvielu. Šim nolūkam lidostā ir izbūvēts aviācijas 75 m 3 liels degvielas rezervuārs (degvielas uzpildes stacija (DUS)) ar diviem nodalījumiem 60 m 3 reaktīvās degvielas (aviācijas dīzeļdegvielas) JET-A1 uzglabāšanai un 15 m 3 aviācijas benzīna AVGAS 100 LL uzglabāšanai. Lidostā tiek ekspluatētas arī trīs degvielas pārvadāšanas un uzpildes automašīnas ar cisternas tilpumu 22 m 3 katrai. Tās tiek izmantotas, ja gaisa kuģu uzpilde nav iespējama pie DUS, kā arī lai nodrošinātu degvielas piegādi DUS. Attiecīga pieprasījuma gadījumā degvielas piegāde no naftas bāzes ar trim automašīnām plānota ik dienas. Plānotais aviācijas dīzeļdegvielas patēriņš ir t/gadā un aviācijas benzīna patēriņš 45 t/gadā Objekta uzturēšanai nepieciešamo materiālu daudzums un raksturojums Skrejceļu un manevrēšanas ceļus ziemā no sniega un apledojuma plānots attīrīt gan mehāniski, gan izmatojot līdzekli Clearway 6s Runway Deicer. Tas ir videi draudzīgs, uz nātrija acetāta bāzēts, ciets skrejceļu atledotājs [7]. Tas viegli bioloģiski noārdās, ar mazāku skābekļa patēriņu, nekā tradicionālie atledotāji urīnviela un glikola bāzes produkti (5. attēls). Šis līdzeklis atbilst visām AMS (Aerospace Materials Division) 1431B specifikācijas prasībām; tam ir piešķirta I ūdens bīstamības klase (WGK), kas nozīmē, ka tas neapdraud ūdens vidi un nav kaitīgs personālam vai dzīvniekiem [9]. Vienā skrejceļa apstrādes reizē tiek izlietotas ~5 t līdzekļa Clearway 6s Runway Deicer. Pie visnelabvēlīgākajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, pieņemot, ka skrejceļš tiktu apstrādāts četras reizes nedēļā trīs mēnešu periodā, maksimālais šī līdzekļa patēriņš gada laikā sasniegtu 260 t. Latekoil,

41 5. attēls. Skrejceļa atledotāja Clearway 6s biodegradēšanās spēja 3 [8] Nezāles no skrejceļa betona plākšņu salaiduma vietām tiks attīrītas mehāniski, kā arī, izmantojot kādu no Latvijā atļautajiem herbicīda Roundup veidiem, kuri atbilst trešajai reģistrācijas klasei atbilstoši Augu aizsardzības likuma 7. pantam: (..) (4) Iekļaujot augu aizsardzības līdzekļus reģistrā, tiem nosaka trīs reģistrācijas klases. (5) Uz pirmās un otrās klases augu aizsardzības līdzekļiem attiecas šādi ierobežojumi: 1) tos atļauts lietot profesionālam augu aizsardzības līdzekļu lietotājam, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operatoram vai augu aizsardzības konsultantam; 2) tos atļauts iegādāties profesionālam augu aizsardzības līdzekļu lietotājam vai augu aizsardzības konsultantam. (6) Trešās klases augu aizsardzības līdzekļus drīkst iegādāties un lietot visas personas. (..). Atbilstoši Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā publicētajai informācijai, trešajai reģistrācijas klasei atbilst divi herbicīda Roundup veidi: Roundup Garden un Roundup Quick. Abi šie līdzekļi ir reģistrēti Latvijā līdz Tajos esošā darbīgā viela ir glifosfāts; tās saturs Roundup Garden ir 120 g/l, bet Roundup Quick 7,2 g/l. Atbilstoši Roundup Garden iepakojuma marķējumā sniegtajai informācijai, tas ir vispārējs sistēmas iedarbības herbicīds daudzgadīgo un īsmūža nezāļu un to sakņu iznīcināšanai mazdārziņos pirms koku, krūmu, daudzgadīgo puķu stādīšanas, zālāja 3 Paskaidrojumi attēlam: ThOD teorētiskais skābekļa patēriņš, % Degraded līdz cik atlikušiem procentiem produkts degradējies 20 dienu laikā. 40 Latekoil, 2014

42 ierīkošanas, zem dekoratīvajiem kokiem un krūmiem, zem augļu kokiem, sakņu dārzā pēc ražas novākšanas, neapstrādātās platībās, kā arī veģetācijas ierobežošanai pie ēku pamatiem, starp plātnēm uz taciņām un piebraucamiem ceļiem. Lietojot Roundup Garden, jāievēro sekojošas vides aizsardzības prasības: nelietot tuvāk par 10 m no ūdenstilpēm un ūdenstecēm; nepiesārņot ūdeni ar augu aizsardzības līdzekli un tā iepakojumu; netīrīt smidzināšanas tehniku ūdenstilpju un ūdensteču tuvumā; ievērot Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi Latvijā rekomendācijas; noplūdes gadījumā piesārņoto materiālu savākt un ziņot attiecīgajai Reģionālajai vides pārvaldei. Tukuma lidostā apstrādei pakļauto teritoriju kopējā platība būs aptuveni 2,5 ha. Herbicīda Roundup Garden maksimālais patēriņš (daudzgadīgajām nezālēm) ir 200 ml/100 m 2, tātad viena gada laikā tiks izlietoti aptuveni 50 l herbicīda koncentrāta. Gaisa kuģu pretapledošanas apstrāde notiks uz perona APRON 1 (skat. I pielikumu), izmantojot ūdeni un sertificētu šķidrumu CRYOTECH POLAR PLUS. Tas ir uz propilēna glikola bāzēts šķidrums; atbilst AMS (Aerospace Materials Division) 1424 specifikācijas prasībām. Līdzeklis nesatur triazolu un nonilfenola etoksilāta virsmaktīvās vielas; tas bioloģiski viegli sadalās un nav bīstams; pēc izlietošanas tas netiek klasificēts kā bīstamais atkritums [10,11]. Vienas lidmašīnas pretapledošanas apstrādei nepieciešami 300 l līdzekļa CRYOTECH POLAR PLUS. Tā lietošanas biežums ir atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem. Pie vissliktākajām prognozēm gada laikā būtu nepieciešams apstrādāt 750 lidmašīnu, tātad maksimālais pretapledošanas līdzekļa patēriņš gada laikā sasniegtu 225 tūkstošus litru. Gaisa kuģu mazgāšana arī notiks uz perona APRON 1 (skat. I pielikumu), izmantojot ūdeni un atbilstošu mazgāšanas līdzekli Calla 301A. Šis mazgāšanas līdzeklis ir apstiprināts ASV EPA (Environmental Protection Agency) DfE (Design for the Environment) programmā. Tas ir nedegošs, bioloģiski sadalās, neizdala kairinošus tvaikus, nesatur bīstamas fenolu, hromātu un hlorētu šķīdinātāju koncentrācijas. Līdzeklis nav bīstams ūdens videi [12,13]. Tas atbilst AMS (Aerospace Materials Division) 1526C un 1550B specifikācijas prasībām [12]. Lidmašīnu mazgāšanas biežums nav saistīts ar drošības apsvērumiem, tāpēc mazgāšanas šķidruma patēriņš būs atkarīgs no lidsabiedrību pieprasījuma. Prognozēts, ka aptuveni trešdaļa lidmašīnu varētu izmantot šo pakalpojumu, t.i. ~1000 lidmašīnu pēc maksimālā scenārija. Vienas lidmašīnas mazgāšanai tiek izlietoti ~ 15 l līdzekļa, tātad maksimālais mazgāšanas līdzekļa Calla 301A gada patēriņš varētu sasniegt 15 tūkstošus litru Nepieciešamais ūdens daudzums, tā lietošana un ieguves avoti Lidostā ir ierīkoti divi pazemes ūdeņu artēziskie urbumi (to izvietojumu un aizsargjoslas skat. I un VIII pielikumā, pases XI pielikumā), ar kuru palīdzību plānots nodrošināt lidostu ar ūdeni, kas bez attīrīšanas tiks izmantots zālāja laistīšanai, tehnikas un gaisa kuģu mazgāšanai, kā arī ugunsdzēsības vajadzībām. Dzeramo ūdeni iegūst pēc tā filtrācijas caur attīrīšanas iekārtām, kuru shēma dota XII pielikumā Ūdens attīrīšanas iekārtu sūkņu stacijas shēma. Latekoil,

43 Plānotais ūdens patēriņš ir līdz 7000 m 3 gadā. Ūdensapgādes urbuma, kas paredzēts lidostas ēkas ūdensapgādei, debits ir 3 l/s. Tas nozīmē, ka ar šādu debitu pie maksimālās lidostas ēkas noslodzes katram cilvēkam ir nodrošināts ūdens patēriņš 0,6 l/min Notekūdeņu daudzums un attīrīšana, to rašanās avoti Lidostā galvenokārt rodas sadzīves notekūdeņi. Tos plānots attīrīt, izmantojot 12 m 3 septisko tvertni un lokālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas BioDRY-S-12 (to izvietojumu un aizsargjoslu skat. VIII pielikumā). Plānotais notekūdeņu apjoms ir 3000 m 3 gadā jeb vidēji 8,2 m 3 /diennaktī. MK noteikumu Nr. 214 ( ) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN Kanalizācijas ārējie tīkli un būves 37. punktā teikts: Rajonos, kur nav kanalizācijas tīklu, notekūdeņu daudzumu nosaka atkarībā no ēkas labiekārtotības pakāpes, bet ne mazāk kā 25 litri diennaktī vienam iedzīvotājam.. Pie teorētiski maksimālās lidostas ēkas noslodzes 300 cilvēkiem, aprēķinātais notekūdeņu daudzums ir 7,5 m 3 /diennaktī. Tātad, plānotais notekūdeņu apjoms un tam atbilstošās attīrīšanas iekārtas ir atbilstošas paredzētajai darbībai. VI pielikumā parādītās esošās bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ir nenozīmīgs objekts, tajās nonāk personāla sadzīves notekūdeņi no torņa ēkas, kopumā 1 izlietnes un 1 poda. Notekūdeņi no gaisa kuģiem, t.sk. tualetēm, tiek savākti speciālā mašīnā, kurā tos uzglabā līdz brīdim, kamēr tie tiek nodoti tālākai utilizācijai Tukuma pilsētas komunālajam dienestam. Starpība starp plānoto ūdens patēriņu 7000 m 3 gadā un attīrāmajiem notekūdeņiem 3000 m 3 gadā ir 4000 m 3 gadā: tas ir plānotais ūdens daudzums zāles laistīšanai, ugunsdzēsības vajadzībām (mācības, ugunsdzēsības baseina ūdens apmaiņa u.c.) un citām saimnieciskām vajadzībām, kurš nav jāattīra un netiek attīrīts, bet nonāk apkārtējā vidē tiešā veidā vai caur lietus notekūdeņu sistēmu. No lidmašīnu mazgāšanas un pretapledošanas apstrādes laukuma (APRON 1) notekūdeņi satecēs tvertnē ar tilpumu 12 m 3, kuras iztukšošanai tiks slēgts līgums ar atbilstoši licenzētu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu. Tvertnei būs manuāli regulējami vārsti, kas pastāvīgi atradīsies slēgtā stāvoklī un neļaus tajā iekļūt nokrišņu ūdeņiem, kuri šajā laikā pašplūsmā nonāks kopējā lidlauka drenāžas sistēmā ar izplūdi grāvī. Lidmašīnas mazgāšanas un/vai pretapledošanas apstrādes laikā vārsti tiks atvērti, ļaujot uz perona izlijušajam izlietotajam mazgāšanas un/vai pretapledošanas līdzeklim satecēt tvertnē. Pretapledošanas apstrādes laikā lietus nelīs, jo lietus laikā pretapledošanas apstrāde (nerunājot par ārkārtīgi retajiem gadījumiem, kad lietus līst sala laikā un sasalst uz zemes vai lidmašīnas katrā šādā gadījumā tiks rasts atsevišķs unikāls risinājums bez ietekmes uz vidēji statistiskajām procedūrām) nav vajadzīga. Ja pretapledošanas apstrāde būs jāveic sniega segas apstākļos, tad pirms tās no perona sniegs tiks notīrīts. Lidmašīnu mazgāšanu lietus laikā neveic. 42 Latekoil, 2014

44 2.13. Virszemes noteces ūdeņu savākšana, attīrīšana un novadīšana No skrejceļa un manevrēšanas ceļiem lietusūdens tiek savākts drenāžas sistēmā un daļa infiltrējas gruntī. Lidostas drenāžas sistēmas shēma attēlota II pielikumā. Attīrīšanas iekārtas skrejceļa lietus notekūdeņiem nav paredzētas. Ūdens no gaisa kuģu pretapledošanas apstrādes un mazgāšanas tiks savākts 12 m 3 tvertnē, kuras iztukšošanai tiks slēgts līgums ar atbilstoši licenzētu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu. Lietus notekūdeņus no lidostas ēkas autostāvvietām paredzēts attīrīt naftas produktu atdalītājā un pēc tam infiltrēt gruntī. Degvielas uzpildes stacijas un lietusūdeņu kanalizācija ir ierīkota atbilstoši MK noteikumu Nr. 74 ( ) Prasības degvielas uzpildes staciju tehnoloģiskajām iekārtām un iekārtu tehniskās uzraudzības kārtība un institūciju izdotajiem nosacījumiem un tehniskajiem noteikumiem. Piesārņotie lietusūdeņi tiek attīrīti trīspakāpju attīrīšanas sistēmā, kas sastāv no smilšu ķērāja, eļļas separatora un akas ar absorbējošo filtru. Lidostā ir sekojošas platības ar cieto segumu, no kurām notekūdeņi tiek savākti un attīrīti pirms iesūcināšanas gruntī: laukums pie degvielas uzpildes stacijas 105 m 2 ; lidostas ēkas stāvlaukumi 9900 m 2. Kopā platības, no kurām notekūdeņi tiek savākti un attīrīti, sastāda m 2 jeb 1,00 ha. Lidostā ir sekojošas platības ar cieto segumu, no kurām notekūdeņi tiek savākti lidostas kopējā notekūdeņu savākšanas sistēmā un tālāk novadīti uz izplūdes vietu grāvī bez attīrīšanas: skrejceļš m 2 ; manevrēšanas ceļš A 3150 m 2 ; manevrēšanas ceļš B 2800 m 2 ; manevrēšanas ceļš C 3150 m 2 ; manevrēšanas ceļš D 3500 m 2 ; manevrēšanas ceļš E m 2 ; stāvlaukums administratīvo ēku zonā 8620 m 2. Kopā platības, no kurām virsmas notekūdeņi tiek savākti kopējā notekūdeņu savākšanas sistēmā, sastāda m 2 jeb 17,70 ha. ceļā: Lidostā ir sekojošas platības ar cieto segumu, no kurām ūdens notek pašteces ceļš no lidostas ēkas līdz administratīvajām ēkām 6120 m 2 ; laukums pie torņa ēkas 3610 m 2 ; ceļi lidmašīnu garāžu teritorijā 8712 m 2. Latekoil,

45 Ja pieskaita šīm platībām, kopā m 2, vēl arī peronu APRON 1 ( m 2 ) un APRON 2 ( m 2 ), tad kopējā platība, no kuras virsmas notekūdeņi notek pašteces ceļā, ir apmēram 5 hektāri Dzesēšanas iekārtu nepieciešamības izvērtējums Jaunās lidostas ēkas arhitektoniskajā risinājumā ir izmantotas daudzas stiklotas virsmas, tāpēc ir nepieciešama tās dzesēšana. Ēkā ir uzstādītas deviņas kondicionēšanas sistēmas ar kopējo dzesēšanas jaudu 290 kw. Kā aukstumnesējs tiek izmantots dzesēšanas freons R-410 A Stacionārie gaisa izmešu avoti Tukuma lidostas galvenie gaisa piesārņojuma avoti būs apkures iekārtas, degvielas uzglabāšanas rezervuārs, apkalpojošais transports un gaisa kuģu dzinēji to sildīšanas laikā. Apkalpojošais transports gada laikā patērē 32 t dīzeļdegvielas un 5 t benzīna. Lidmašīnas dzinēju sildīšanas laikā katra lidmašīna patērē 100 kg degvielas. Atbilstošā izmešu daudzuma no šiem avotiem aprēķini doti IX pielikumā. Lidostas ēkas apsildei ir uzstādīti četri gāzes apkures katli Prextherm RSW 350 (uzstādītais dūmenis ir 11 m augsts; tā diametrs ir 200 mm; apkures katla maksimālā jauda ir 0,35 MW), Pegasus N 170 LN (dūmeņa augstums 10,5 m; diametrs 180 mm; maksimālā jauda 0,17 MW) un divi Vitoplex 200 SX2A (dūmeņa augstums 7,5 m; diametrs 250 mm; maksimālā jauda 0,2 MW un 0,35 MW). Gāzes apkures katli atrodas administratīvajā ēkās Nr. 108 un 107, un jaunuzbūvētajā lidostas ēkā (skat. I pielikumu un 9. tabulu). Sašķidrinātās gāzes patēriņš ir 720 t/gadā, ja katli tiek darbināti nepārtraukti ar nominālo jaudu. No apkures katliem gaisā tiek emitēts slāpekļa dioksīds un oglekļa oksīds. Degvielas uzglabāšanas rezervuārs ir ar diviem nodalījumiem viens ar tilpumu 60 m 3 reaktīvās degvielas (aviācijas dīzeļdegvielas) JET-A1 uzglabāšanai un otrs ar tilpumu 15 m 3 aviācijas benzīna AVGAS 100 LL uzglabāšanai. Plānotais aviācijas dīzeļdegvielas patēriņš ir t/gadā un aviācijas benzīna patēriņš 45 t/gadā. Punktveida (stacionāro) emisijas avotu fizikālais raksturojums dots 9. tabulā un atbilstošo izmešu daudzumu aprēķini doti X pielikumā. 44 Latekoil, 2014

46 9. tabula. Emisijas avotu fizikālais raksturojums Emisijas avota un emisijas raksturojums Emisijas avota apraksts ģeogrāfiskās koordinātas avota iekšējais plūsma, emisijas emisijas ilgums, Z platums A garums augstums, m diametrs, mm Nm 3 /h temperatūra, ºC h/gadā Sadedzināšanas iekārta 56º56'14,8" 23º13'26,5" 11, , Sadedzināšanas iekārta 56º55'59,5" 23º13'54" 10, , Sadedzināšanas iekārta 56º56'14,8" 23º13'28" 7, , Sadedzināšanas iekārta 56º56'14,8" 23º13'28" 7, , Degvielas rezervuārs Ārgaisa 56º56'10,4" 23º13'32,6" 4, ,00 emisijas uzpildīšanas laikā temperatūra 51 Degvielas rezervuārs Ārgaisa 56º56'10,4" 23º13'32,6" 4, ,00 emisijas uzglabāšanas laikā temperatūra 8790 Latekoil,

47 2.16. Trokšņa emisijas avoti Galvenais trokšņa avots lidostā ir gaisa kuģu pacelšanās un nolaišanās. Aviācijas radītais troksnis ietver gan lidostas piezemes līmenī radīto troksni lidmašīnu motoru, rotoru, ģeneratoru, riteņu (šasijas) kustības u.c. mehānisku ierīču un aprīkojuma, kā arī lidmašīnu pārvietošanās pa lidlauku radīto troksni, gan aerodinamisko troksni, lidmašīnām paceļoties un nolaižoties. Cilvēkus, kas dzīvo tiešā lidlauku tuvumā, ietekmē gan piezemes līmenī radītais troksnis, gan aerodinamiskais troksnis. Pašlaik lidostu izmanto pasažieru un kravu pārvadājumiem ar mazām lidmašīnām, kuru maksimālā pacelšanās masa ir līdz 5,7 t gadā Tukuma lidosta ir apkalpojusi 228 lidojumus (skat. 1. tabulu 2.2. nodaļā). Lidojumu skaitu plānots palielināt līdz 3000 lidmašīnām (3000 pacelšanās un 3000 nosēšanās) gadā. No tiem daļu veidos regulārie lidojumi un čarterlidojumi. Lidojumu īpatsvara sadalījums pa sezonām būs vienmērīgs. Regulārie lidojumi ir plānoti diennakts laikā no plkst. 6:00-24:00, lai maksimāli samazinātu trokšņa traucējumus tuvākajā dzīvojamā apbūvē. MK noteikumu Nr. 16 ( ) Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība izpratnē 78 % no kopējā lidojumu skaita notiks dienas laikā (no plkst. 7:00 līdz 19:00), 12 % vakara periodā (no plkst. 19:00-23:00) un 10 % nakts laikā (no plkst. 23:00 līdz 24:00 un no 6:00 līdz 7:00). Prognozētā trokšņa modelēšanā tika pieņemts, ka lidostā apkalpoto lidmašīnu veidu sadalījums būs tāds pats, kāds tas bijis starptautiskajā lidostā Rīga gadā (10. tabula). 10. tabula. Starptautiskajā lidostā Rīga gadā apkalpotās lidmašīnas Īpatsvars, Pasažieru Gaisa kuģis Galvenie izmantotāji % skaits Fokker 50 21,1 50 AirBaltic Bombardier Dash 8-20,1 70 AirBaltic Q400NextGen Boeing ,1 128 AirBaltic Boeing ,8 103 AirBaltic Boeing ,4 162 Ryanair Airbus A320 2,8 164 Wizz air, Smartlynx Boeing ,2 219 AirBaltic Ebraer E170 1,6 69 Finncomm airlines, Finnair Bombardier CRJ200 1,5 50 Utair aviators Airbus A319 1,2 130 Aeroflot, Czech Airlines Pārējās 9,4 - - Vēl viens trokšņa avots Tukuma lidostā bez gaisa kuģiem ir divu veidu putnu atbaidītāji (6.-8. attēls): seši gāzes lielgabali GUARDIAN-2 (150 db); darbosies 20 minūtes katrā stundā (viens šāviens minūtē) no plkst. 6:00-24:00; četri akustiskie putnu atbaidītāji BIRD-X MEGABLASTER, kas imitē putnu ķērcienus (125 db); darbosies 20 minūtes katrā stundā (viens ķērciens minūtē) no plkst. 6:00-24: Latekoil, 2014

48 6. attēls. Putnu atbaidītājs gāzes lielgabals GUARDIAN-2 7. attēls. Akustiskais putnu atbaidītājs BIRD-X MEGABLASTER 8. attēls. Putnu atbaidītāju izvietojums Tukuma lidostā Latekoil,

49 2.17. Lidostas apgaismojuma ietekme uz piegulošo teritoriju iedzīvotājiem Lidostas apgaismojuma infrastruktūra ir attēlota I pielikumā. Šī sistēma ir jau esoša, tā darbojas, un, pieaugot apkalpoto lidojumu skaitam, izmaiņas lidostas apgaismojuma infrastruktūrā nav paredzētas. Lidostā jau ir izbūvēta uguņu sistēma, kas ir pietiekama, lai nodrošinātu instrumentālos lidojumus gan dienā, gan naktī atbilstoši ICAO (Čikāgas konvencija par civilo aviāciju) I kategorijai. Te gan atkārtoti jāuzsver, ka lidojumi nakts stundās nav paredzēti. Tuvošanās uguņu sistēma kursam 13 sastāv no centrālās uguņu rindas, kura uzstādīta uz skrejceļa ass līnijas turpinājuma 840 m garā posmā no skrejceļa sliekšņa. Ugunis, kas veido gaismas horizontu ir novietotas uz skrejceļa ass līnijas turpinājumam perpendikulāras taisnes, kura krustpunktā sadalās uz pusēm. Gaismas horizonta ugunis ir uzstādītas, lai radītu nepārtrauktas līnijas efektu. Skrejceļa ass līnijas pagarinājumu veidojošās ugunis ir uzstādītas ar intervālu 30 m. Lukturu tips EL 217 APH (balta gaisma) (9. attēls). 9. attēls. Tuvošanās uguņu sistēma Tuvošanās uguņu sistēma kursam 31 sastāv no centrālās uguņu rindas, kura uzstādīta uz skrejceļa ass līnijas turpinājuma 510 m garā posmā no skrejceļa sliekšņa. Ugunis, kas veido gaismas horizontu ir novietotas uz skrejceļa ass līnijas turpinājumam perpendikulāras taisnes, kura krustpunktā sadalās uz pusēm. Gaismas horizonta ugunis ir uzstādītas, lai radītu nepārtrauktas līnijas efektu. Skrejceļa ass līnijas pagarinājumu veidojošās ugunis ir uzstādītas ar intervālu 30 m. Lukturu tips EL 217 APH (balta gaisma). 48 Latekoil, 2014

50 Glisādes vizuālās indikācijas sistēma PAPI PAPI sistēma ir flanga horizonts, kurš sastāv no četrām vienspuldžu pāra ugunīm ar krasu krāsas pāreju no baltas uz sarkanu. Glisādes vizuālās indikācijas sistēma ir paredzēta, lai nodrošinātu nolaišanos neatkarīgi no tā, vai skrejceļš ir vai nav aprīkots ar citiem vizuāliem vai nevizuāliem nolaišanās līdzekļiem. PAPI flanga horizonts ir izgatavots un uzstādīts tādā veidā, lai, veicot nolaišanos, pilots, atrodoties uz glisādes vai tuvu tai, redzētu divas ugunis, kuras atrodas tuvāk skrejceļam, kā sarkanas, bet tālākās divas kā baltas. Atrodoties augstāk par glisādi, redzētu vienu skrejceļam tuvāko uguni kā sarkanu, bet tālākās ugunis kā baltas (ja vēl augstāk par glisādi redzētu visas ugunis kā baltas). Atrodoties zemāk par glisādi, redzētu trīs skrejceļam tuvākās ugunis kā sarkanas, bet vienu tālāko kā baltu (ja vēl zemāk par glisādi visas ugunis sarkanas). Sistēma ir uzstādīta abos skrejceļa galos kreisajā pusē, skatoties no nolaišanās virziena. Nosēšanās līniju indikatori PAPI THORN tips PBA (10. attēls). Skrejceļa malu (REH) un gala (RWE) ugunis skrejceļa malu un gala ugunis ir paredzētas nakts laikā, sliktas redzamības apstākļos dienas laikā vai citos nepieciešamības gadījumos. Skrejceļa malu ugunis uzstādītas visā skrejceļa garumā divās paralēlās uguņu rindās, vienādā attālumā no skrejceļa ass līnijas un vienmērīgi izvietotas ar 60 m intervālu. Skrejceļa gala ugunis ir uzstādītas uz skrejceļa ass līnijai perpendikulāras līnijas 1 m attālumā ārpus skrejceļa. Skrejceļa malu ugunis ir maināmas intensitātes divvirzienu baltas krāsas ugunis, izņemot skrejceļa pēdējos 600 m, kur ugunis ir dzeltenā krāsā. Skrejceļa gala ugunis ir sarkanā krāsā, vērstas uz skrejceļa pusi. Skrejceļa sānu un gala ugunis tiek ieslēgtas vienlaicīgi. 10. attēls. Nosēšanās līniju indikatori-papi Sānu uguņu marka EL 225REH w/w (11. attēls), EL 225REH w/y (12. attēls), EL225REH w/y. Gala uguņu marka EL 217RWE. Latekoil,

51 11. attēls. Sānu ugunis ar marku EL 225 REH w/w 12. attēls. Sānu ugunis ar marku EL 225 REH y/w Skrejceļa sliekšņu ugunis (THR) Skrejceļa sliekšņa ugunis ir paredzētas ar skrejceļa malu ugunīm aprīkotiem skrejceļiem. Skrejceļa slieksnis ir skrejceļa galā uzstādīta skrejceļa asij perpendikulāra uguņu rinda 1 m attāluma ārpus skrejceļa. Skrejceļa abi sliekšņi sastāv no zaļas krāsas ugunīm, kas izvietotas visā skrejceļa platumā starp skrejceļa malu uguņu rindām. Uguņu marka EL217THR (13. attēls). 50 Latekoil, 2014

52 13. attēls. Skrejceļa sliekšņu ugunis ar marku EL 217 THR Manevrēšanas ceļu malu ugunis(twy) manevrēšanas ceļu (MC) malu ugunis ir uzstādītas uz manevrēšanas ceļiem, kurus paredzēts izmantot nakts laikā, ierobežotas redzamības apstākļos dienas laikā vai citos nepieciešamības gadījumos. MC malu ugunis manevrēšanas ceļa taisnvirziena iecirknī uzstādītas ar vienādiem intervāliem, kuri nepārsniedz 60 m. Intervāli pagriezienos ir mazāki, lai nodrošinātu skaidru pagrieziena apzīmējumu. MC malu ugunis ir pastāvīga izstarojuma mainīgas intensitātes zilas krāsas ugunis (14. attēls). Lukturu tips EL 224EL. 14. attēls. Manevrēšanas ceļu ugunis ar marku EL 224EL Skrejceļa aizsarggaismas (RGL) Skrejceļa aizsarggaismu nolūks ir brīdināt pilotus un transportlīdzekļu vadītājus, ka tie ir pietuvojušies izbraukšanas vietai uz aktīva skrejceļa. Skrejceļa aizsarggaismas ir uzstādītas uz manevrēšanas ceļiem A, B, C un D, 90 m attālumā no skrejceļa ass līnijas. Skrejceļa aizsarggaismas sastāv no abās pusēs MC esošiem diviem dzeltenu uguņu pāriem (15. attēls), kur katra bloka ugunis mirgo pārmaiņus. Latekoil,

53 15. attēls. Skrejceļa aizsarggaismas Zīmes (SIG) zīmes ir paredzētas, lai sniegtu obligātas norādes, informāciju par noteiktu vietu vai galamērķi kustības zonā vai, lai sniegtu informāciju. Obligātu norāžu zīmi uzstāda, lai norādītu vietas par kurām tālāk manevrējošs gaisa kuģis vai transportlīdzekis nedrīkst braukt, kamēr nav saņemta atļauja no Torņa. Informācijas zīmes uzstāda vietās, kur ir ekspluatācijas nepieciešamība, ar zīmes palīdzību, informēt par kādu konkrētu vietu vai maršrutu (virzienu vai galamērķi). Skrejceļa apzīmējuma zīmes MC/skrejceļa krustojumā un I kategorijas gaidīšanas vietu zīmes ir novietotas katrā gaidīšanas vietā 90 m attālumā no skrejceļa ass līnijas un tās vērstas skrejceļa pieejas virzienā. Zīmes, kuras satur obligātas izpildāmas instrukcijas, sastāv no baltas krāsas uzraksta uz sarkana fona (16. attēls). Uzraksts uz kopīgās skrejceļa apzīmējuma un gaidīšanas vietu zīmes sastāv no skrejceļa apzīmējumiem 13 vai 31, kategorijas CAT I un atrašanās vietas A, B, C vai D (17. attēls). 16. attēls. Zīme ar obligāti izpildāmu instrukciju 52 Latekoil, 2014

54 17. attēls. Zīme ar informējošu informāciju Uzraksti uz informējošām zīmēm sastāv no melnas krāsas uzraksta uz dzeltena fona (18. attēls). Visas, gan obligāto norāžu, gan informatīvās zīmes ir izgaismotas. Tas paredzēts gadījumiem, kad lidosta tiek izmantota nakts laikā, ierobežotos redzamības apstākļos dienas laikā vai citos nepieciešamības gadījumos. 18. attēls. Zīme ar informējošu saturu Lidostas ugunis tiek orientētas noteiktā leņķī, kurš ir vērsts debesīs un to izstarotajai gaismai ir staru raksturs, kas nozīmē, ka gaisma nav izkliedēta un nerada lieku apgaismojumu uz zemes. Rotējošie saules gaismas atstarotāji putnu atbaidīšanai ir uzstādīti lidostas teritorijā un gaismu atstaro tikai dienas laikā, kas arī nevar radīt neērtības apkārtējiem iedzīvotājiem pieguļošajās teritorijās. Tie atrodas ne augstāk par 1 m virs zemes un atstaro gaismu dažādos leņķos augšup. Ārpus lidlauka teritorijas tie nav redzami. Latekoil,

55 2.18. Elektromagnētiskā lauka ietekmes novērtējums Tukuma lidostā ir sešas radiobākas, kas rada elektromagnētisko lauku. Elektromagnētiskā starojuma avotu testēšanas pārskats, kā arī Veselības inspekcijas atzinums par testēšanas pārskatu, pievienots VII pielikumā. RADIOBĀKA GP31 > Iekārtas izgatavotājs: NORMARC, Norvēģija > Iekārtas tips: NM7034 A/241 > Raidīšanas frekvence, MHz: > Identifikators:TMS > Raidītāja jauda, dbw: 8 > Efektīvā izstarotā jauda, dbw:22.5 > Izstarojuma klase: B8N > Antenas maksimālā izstarojuma azimuts, :133 > Antenas polarizācija:h > Antenas augstums virs zemes, m:15 > Antenas pastiprinājuma koeficients, db:14.5 > Antenas tips: NM 3545(Kathrein ) RADIOBĀKA GP13 > Iekārtas izgatavotājs: NORMARC, Norvēģija > Iekārtas tips: NM7034 A/240 > Raidīšanas frekvence, MHz: > Identifikators:TKS > Raidītāja jauda, dbw: 8 > Efektīvā izstarotā jauda, dbw:22.5 > Izstarojuma klase: B8N > Antenas maksimālā izstarojuma azimuts, :313 > Antenas polarizācija:h > Antenas augstums virs zemes, m:15 > Antenas pastiprinājuma koeficients, db:14.5 > Antenas tips: NM 3545(Kathrein ) 54 Latekoil, 2014

56 RADIOBĀKA LLZ31 > Iekārtas izgatavotājs: NORMARC, Norvēģija > Iekārtas tips: NM7014 A/255 > Raidīšanas frekvence, MHz: > Identifikators: TMS > Raidītāja jauda, dbw: 13 > Efektīvā izstarotā jauda, dbw:22.5 > Izstarojuma klase: B8N > Antenas maksimālā izstarojuma azimuts, :133 > Antenas polarizācija: H > Antenas augstums virs zemes, m:3 > Antenas pastiprinājuma koeficients, db:9.5 > Antenas tips: NM 3523B RADIOBĀKA LLZ13 > Iekārtas izgatavotājs: NORMARC, Norvēģija > Iekārtas tips: NM7014 A/254 > Raidīšanas frekvence, MHz: > Identifikators: TKS > Raidītāja jauda, dbw: 13 > Efektīvā izstarotā jauda, dbw:22.5 > Izstarojuma klase: B8N > Antenas maksimālā izstarojuma azimuts, :313 > Antenas polarizācija: H > Antenas augstums virs zemes, m:3 > Antenas pastiprinājuma koeficients, db:9.5 > Antenas tips: NM 3523B RADIOBĀKA DME13 > Iekārtas izgatavotājs: FERNAU, Anglija > Iekārtas tips: 2020 DME/101 > Kanāls:40X > Raidīšanas frekvence, MHz: > Uztveršanas frekvence, MHz: > Identifikators: TKS > Raidītāja jauda, dbw: 20 Latekoil,

57 > Efektīvā izstarotā jauda, dbw:29 > Izstarojuma klase: 650KM1W > Antenas maksimālā izstarojuma azimuts, : ND > Antenas polarizācija: V > Antenas augstums virs zemes, m:6 > Antenas pastiprinājuma koeficients, db:9 > Antenas tips: Kathrein FAN-88 RADIOBĀKA DME31 > Iekārtas izgatavotājs: FERNAU, Anglija > Iekārtas tips: 2020 DME/2138 > Kanāls:40X > Raidīšanas frekvence, MHz: > Uztveršanas frekvence, MHz: > Identifikators: TMS > Raidītāja jauda, dbw: 20 > Efektīvā izstarotā jauda, dbw:29 > Izstarojuma klase: 650KM1W > Antenas maksimālā izstarojuma azimuts, :ND > Antenas polarizācija: V > Antenas augstums virs zemes, m:6 > Antenas pastiprinājuma koeficients, db:9 > Antenas tips: Kathrein FAN Atkritumu veidi, daudzumi un utilizācija Lidostas darbības rezultātā radīsies sadzīves atkritumi, kuru plānotais apjoms ir aptuveni 100 t/gadā. Sadzīves atkritumi tiks savākti atkritumu konteineros, kurus, pamatojoties uz noslēgto līgumu, izvedīs SIA Eco Baltia VIDE. Bīstamie atkritumi lidlaukā galvenokārt rodas no apkalpojošā autotransporta remontu un apkopju veikšanas. Tie ir izlietotas eļļas, dzinēju dzesētāji, bremžu un sajūgu šķidrumi, eļļu uzsūkšanas materiāli (lupatas, skaidas), krāsas, šķīdinātāji, filtri, pretsasalšanas vielas, korozijas novēršanas vielas un akumulatori. Tā kā lidlaukā ir paredzēti tikai nelieli lidmašīnu remontdarbi, tad no lidmašīnu apkopju veikšanas bīstamo atkritumu saraksts būs tāds pats kā no autotransporta apkopēm. Kopējais bīstamo atkritumu apjoms sasniegs aptuveni 10 t/gadā. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanai ir noslēgts līgums ar SIA EKO BALTIJA, kurai ir tiesības apsaimniekot bīstamos atkritumus. 56 Latekoil, 2014

58 Informācija par pretapledošanas šķidruma patēriņu un utilizāciju sniegta nodaļā Objekta uzturēšanai nepieciešamo materiālu daudzums un raksturojums Lidostas interešu zonā noteiktie citu objektu izvietošanas ierobežojumi Potenciāli bīstamu objektu būvniecība, izvietošana un ierīkošana lidostas horizontālās virsmas šķēršļu ierobežošanas zonā notiek, saskaņojot to ar VA Civilās aviācijas aģentūra atbilstoši Annex-14 ICAO un likuma Par aviāciju 41. pantam Gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamu objektu būvniecības, ierīkošanas, izvietošanas un apzīmēšanas kārtība : Papildus citu normatīvo aktu prasību izpildei saņemama Civilās aviācijas aģentūras atļauja būvēt, ierīkot un izvietot šādus gaisa kuģu lidojumu drošībai potenciāli bīstamus objektus: 1) kuri ir sprādzienbīstami un kuri ir redzamo lāzerstaru izstarotāji; 2) kuri var radīt traucējumus gaisa kuģu lidojumu nodrošināšanai nepieciešamo radiotehnisko līdzekļu darbā; 3) kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa sasniedz 100 metrus un vairāk un kuri neatradīsies šīs daļas 4. un 5. punktā minētajās vietās; 4) kuru absolūtais augstums par 30 metriem un vairāk pārsniedz lidlauka kontrolpunkta absolūto augstumu, piecu kilometru rādiusā no tā vai kuri sasniedz vai pārsniedz jebkuru lidlauka šķēršļu ierobežošanas virsmu; 5) kuri neatkarīgi no to augstuma atradīsies gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā, divu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa (atļauja jāsaņem arī tad, ja šajās vietās stāda kokus); 6) kuri samazina vai var samazināt redzamību gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā; 7) jebkuru gaismas avotu, kurš netiek izmantots aeronavigācijai, ja tas atradīsies gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā un var apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošību, piecu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa; 8) kuri veicina vai var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanas vietas), 15 kilometru rādiusā no lidlauka kontrolpunkta. (..) Lidlauka tuvumā aizliegts izvietot jebkādas zīmes, kas ir līdzīgas lidlauka marķēšanas zīmēm un ierīcēm un var maldināt gaisa kuģa apkalpi lidojuma laikā.. Šī kārtība ir spēkā kopš lidlauka sertifikācijas gadā un paredzētā lidojumu skaita palielināšana nekādus jaunus papildus ierobežojumus neprasa. Latekoil,

59 2.21. Plānotie inženiertehniskie risinājumi putnu un zīdītāju atbaidīšanai Lidostā tiks izmantota putnu atbaidīšanas sistēma no septiņiem rotējošiem saules gaismas atstarotājiem un divu veidu putnu atbaidītājiem (skat attēlu nodaļā): seši gāzes lielgabali GUARDIAN-2 (150 db); darbosies 20 minūtes katrā stundā (viens šāviens minūtē) no plkst. 6:00-24:00; četri akustiskie putnu atbaidītāji BIRD-X MEGABLASTER, kas imitē putnu ķērcienus (125 db); darbosies 20 minūtes katrā stundā (viens ķērciens minūtē) no plkst. 6:00-24:00. Zvēru iekļuvi lidostas teritorijā novērš iežogojums Teritorijas ierobežošana, uzraudzība un kontrole Lidostas teritorija ir ierobežota ar metāla nožogojumu. Teritorijas uzraudzība un kontrole tiek nodrošināta, veicot patrulēšanu/apgaitu un video novērošanu. Patrulēšana/apgaita tiek veikta neregulāri, bet ne retāk kā reizi divās stundās. Patrulēšana tiek veikta, izmantojot tehniskos transporta līdzekļus, kā arī pārvietojoties kājām. Lidostas teritorijā un objektos tiek nodrošināta pieejas kontrole, kas nepieļauj nepiederošu personu atrašanos lidostas kontrolējamajā teritorijā un objektos. Lidostas kontrolējamā teritorijā, ēkās un inženiertehniskajos objektos tiek veikta nepārtraukta video novērošana. Visi lidostas inženiertehniskie objekti un teritorijā esošās ēkas ir aprīkoti ar apsardzes un ugunsdrošības signalizāciju. Trauksmes signāls tiek izvadīts uz lidostas centralizēto apsardzes pulti, kuras kontroli veic lidostas Drošības dienesta apsardzes darbinieks nepārtrauktā režīmā. Darbinieku piekļuves kontrole tiek nodrošināta ar programmu Access Control, kas ļauj kontrolēt darbinieku pārvietošanās maršrutus un nodrošina pieejas kontroli automātiskajiem kontrolpunktiem un atsevišķiem lidostas objektiem Esošā monitoringa sistēma Atbilstoši SIA Tukums Airport izsniegtās atļaujas Nr B kategorijas piesārņojošai darbībai punktam, uzņēmumam reizi gadā jāveic gruntsūdeņu kvalitātes kontrole (monitorings) saskaņā ar MK noteikumu Nr. 409 ( ) Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām II nodaļas prasībām. Lai nodrošinātu gruntsūdens kvalitātes novērošanas tīkla izveidi, degvielas uzpildes stacijas zonā ir ierīkoti trīs novērošanas urbumi, kuros ievietotas polivinilhlorīda (PVC) novērošanas akas. Monitoringam pakļautie parametri naftas produkti, paraugu ņemšanas metode LVS EN ISO gada 2. janvārī nevienā no trim novērošanas akām gruntsūdens netika konstatēts. Vājā gruntsūdens pieplūde monitoringa akās saistīta ar teritorijas (rajona) hidroģeoloģisko uzbūvi gada 1. aprīlī veiktās gruntsūdens kvalitātes kontroles laikā novērošanas akās, kaut arī minimāli, bet tika konstatēts gruntsūdens. Paraugu 58 Latekoil, 2014

60 analīzes parāda jau iepriekšējos gados konstatēto ainu paaugstinātas gaistošo organisko vielu koncentrācijas gruntsūdenī netika konstatētas. Pārskatā secināts, ka novērošanas aku padziļināšana ar mērķi iegūt stabilu gruntsūdens horizontu šajā reģionā ir nelietderīga, jo līdz 10 m dziļumam gruntsūdens netiks konstatēts, savukārt, dziļākie grunts horizonti nevar tikt izmantoti, lai novērtētu DUS ietekmi, jo grunts šajā teritorijā ir ar ļoti vāju filtrācijas spēju >0,0002 m/dnn (pārskatu pilnā apjomā skat. VIII pielikumā). Esošās monitoringa sistēmas pilnveidošanas nepieciešamība apskatīta 8. nodaļā. Latekoil,

61 3. Vides stāvokļa novērtējums lidostas teritorijā un tās apkārtnē 3.1. Lidostai piegulošo teritoriju apraksts Tukuma lidosta atrodas lauku apvidū, tai piekļaujas lauksaimniecībā izmantojamā zeme, mežu zeme un teritorijas ar skraju viensētu apbūvi. Tuvākā viensēta atrodas ~640 m uz DR no skrejceļa. No skrejceļa ZR gala līdz tuvākajam Tukuma pilsētas robežas punktam ir ~1,5 km; līdz tuvākajai Tukuma pilsētas daļai Jauntukumam, ir ~2 km. No skrejceļa DA gala ~900 m uz DR atrodas valsts nozīmes autoceļš A10 Rīga-Ventspils. Tiešā esošās lidostas tuvumā atrodas Ružu un Bērziņu karjeri. Ružu karjers (atradnes numurs 2134), atrodas ~900 m uz A no skrejceļa DA stūra (19. attēls). Karjerā tiek iegūtas būvsmiltis un smilts-grants būvniecības vajadzībām. Izpētīto krājumu apjoms ir 3679 tūkst. m 3. Bērziņu karjers (atradnes numurs 958), atrodas ~900 m uz ZA no skrejceļa (20. attēls). Karjerā tiek iegūtas būvsmiltis un smilts-grants būvniecības vajadzībām. Izpētīto krājumu apjoms ir 530 tūkst. m 3. Ar SIA Tukums Airport teritoriju robežojas 16 zemes īpašumi, no kuriem 12 pieder fiziskām personām, divi juridiskām personām un divi Engures novada pašvaldībai. Tukuma lidlauks 19. attēls. Tukuma lidostas un Ružu karjera savstarpējais novietojums 60 Latekoil, 2014

62 Tukuma lidlauks 20. attēls. Tukuma lidostas un Bērziņu karjera savstarpējais novietojums Lidostas tiešā tuvumā nav saimniecību, kas nodarbotos ar bioloģisko lauksaimniecību. Tuvākais bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums atrodas Engures novada Smārdes pagastā, netālu no Smārdes ~7 km uz austrumiem no lidostas. Tā ir ZS Minsteri, kas ražo pienu, vistu olas un audzē liellopus Paredzētās darbības atbilstība teritorijas plānojumam Atbilstoši Engures novada teritorijas plānojumam, Tukuma lidosta atrodas lidlauka teritorijā (21. attēls). Tai piekļaujas lauku zemju un mežu un purvu teritorijas, kā arī jauktās apbūves un ražošanas apbūves teritorijas. Tuvākā dzīvojamās apbūves teritorija atrodas pie autoceļa P98 (~500 m uz R) Lidostas interešu zonā esošie potenciāli bīstamie objekti Gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamo objektu uzskaiti veic VAS Latvijas gaisa satiksme. Uz D no Tukuma lidostas (~ 800 m attālumā) atrodas valsts nozīmes autoceļš A10 Rīga-Ventspils, savukārt, uz Z (~ 2,3 km attālumā) dzelzceļš Rīga- Ventspils. Tukumu šķērso elektropārvades tīklu savienojuma Kurzemes loks 3. posma Tume-Rīga (Imanta) esošās 110 kv elektropārvades līnija, kuru paredzēts rekonstruēt, bet uz Z no Tukuma atrodas iespējama šī posma no jauna izbūvējama trases alternatīva (22. attēls) [6]. Latekoil,

63 21. attēls. Engures novada teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana (fragments) 62 Latekoil, 2014

64 Abas iespējamās elektropārvades tīklu savienojuma alternatīvas šķērso Tukuma lidostas pacelšanās-nolaišanās ZR koridors. Tukuma novada teritorijas plānojuma gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi paredz, ka objektiem, kurus paredzēts būvēt, ierīkot un izvietot 5 km rādiusā ap Tukuma lidostu un kuru absolūtais augstums pārsniedz 30 m un vairāk par lidostas kontrolpunkta absolūto augstumu 71 m v.j.l., jāsaņem atļauja no LR Civilās aviācijas aģentūras. Saskaņā ar LR Civilās aviācijas aģentūras sniegto informāciju, atļauja nepieciešama to elektropārvades līnijas balstu būvei, kuri atrodas līdz 10 km attālumā no lidostas kontrolpunkta un kuru augstākā punkta augstums virs vidējā jūras līmeņa sasniedz vai pārsniedz 97,5 m [6]. Tukuma lidostas interešu zonā nav no vides viedokļa potenciāli bīstamu objektu. Saskaņā ar eksperta atzinumu (skat. V pielikumu), Tukuma lidostu un tās tuvāko apkārtni nešķērso arī nozīmīgas putnu migrācijas trases, t.sk. lokālas pārlidojumu trases, un tuvākajā apkārtnē nav zināmas arī nozīmīgas putnu koncentrēšanās vietas. Tukuma lidlauks 22. attēls. Elektropārvades tīklu savienojuma Kurzemes loks 3. posma Tume-Rīga (Imanta) iespējamo alternatīvu un Tukuma lidostas savstarpējais novietojums [6] Latekoil,

65 3.4. Teritorijas hidroģeoloģiskie apstākļi Teritorija atrodas Baltijas artēziskā baseina centrālajā daļā. Hidroģeoloģiskos apstākļus šeit, līdzīgi kā daudzviet citur Latvijā, galvenokārt nosaka vietas ģeomorfoloģiskās īpatnības, ģeoloģiskā uzbūve, kā arī, mazākā mērā, antropogēnie un hidrometeoroloģiskie faktori. Pēc hidroģeoloģiskajiem apstākļiem Tukuma lidostas apkārtnē iežus, tāpat kā visā baseina teritorijā, iedala trīs zonās: aktīvās ūdens apmaiņas (saldūdeņu) zona; palēninātās ūdens apmaiņas (sāļūdeņu) zona; stagnanto (sālsūdeņu) zona, kas aptver kembrija ( ) smilšakmeņus. Ņemot vērā, ka no palēninātas ūdens apmaiņas zonas to atdala reģionālas nozīmes ūdensnecaurlaidīgs slānis, ko veido silūra (S) un ordovika (O) ieži (kopējais biezums līdz 430 m), sālsūdeņu zona šī projekta kontekstā netiks sīkāk apskatīta. Aktīvās ūdens apmaiņas zonas kopējais biezums sasniedz aptuveni 280 m. Apvienotais kvartāra (Q) horizonts veido zonas augšējo slāni. Šis horizonts ir galvenais pirmskvartāra ūdens horizontu barošanās avots, kas nodrošina tālāku infiltrāciju. Horizontu veido fluvioglaciālas, glacigēnas un tehnogēnas izcelsmes nogulumi ar dažādu litoloģisko sastāvu. Taču visa slāņkopa uzskatāma par vienotu horizontu, jo visi slāņi praktiski ir hidrauliski saistīti savā starpā. Teritorijā gruntsūdeņu virsma ir brīva. To līmeņu dziļums no zemes virsas sezonāli mainās no dažiem decimetriem (īslaicīgi) līdz pat 10 m. Maksimums novērojams aprīļa sākumā un novembrī, bet minimums februārī un augustā. Ņemot vērā māla frakcijas ievērojamo saturu nogulumos, kā arī to ievērojamo blīvumu, ir iespējama sezonāla maldu gruntsūdeņu veidošanās atsevišķu lēcu formā. Plūsma ir vērsta galvenokārt uz austrumiem, tomēr filtrācija ir lēna un gradienti ļoti nelieli. Filtrācijas ātrums morēnas smilšmālā un mālsmiltī ir zem 0,5 m/dnn. Zem morēnas 2-3 m dziļumā iegulošajā fluvioglaciālajā grantainajā smiltī teorētiskais filtrācijas ātrums pārsniedz 5,0 m/dnn. Tukuma apkārtnē arī ir iespējama gruntsūdens papildināšanās no zemāk esošajiem pamatiežu pazemes ūdens horizontiem. Zem kvartāra nogulumiem ieguļ Ogres-Katlešu horizonta (D3og-kt) dolomīti un smilšakmeņi. Tajos sastopamo spiedienūdeņu mineralizācija ir 0,3-1,0 g/l, ūdenī dominējošie joni ir hidrokarbonātu-kalcija. Tukuma apkārtnē esošo, šajā horizontā ierīkoto urbumu īpatnējie debiti sasniedz 0,5-1,3 l/s. Dziļāk esošo Daugavas horizontu (D3dg) galvenokārt veido dolomīti. Ūdeņi pieder spiedienūdeņu tipam, līmenis nostājas aptuveni m virs horizonta virsmas. Visumā horizonta plūsma vērsta uz Rīgas līci un Lielupi (dienvidaustrumiem, austrumiem, ziemeļaustrumiem). Ūdenī dominējošie joni ir sulfātu-hidrokarbonātumagnija-kalcija ar mineralizāciju 0,6-1,6 g/l. To vietām izmanto ūdensapgādei. Salaspils horizonta (D3slp) kopējais biezums ir aptuveni 10 m. Ūdeni satur tikai horizonta vidējā daļa (dolomīti, dolomītmerģeļi un ģipši), bet augšējo un apakšējo daļu galvenokārt veido mālainie ieži, kas nodrošina horizonta izolāciju. Salaspils ūdens horizonta ūdenī dominējošie joni ir hidrokarbonātu-sulfātu-magnija-kalcija ar mineralizāciju līdz 2,1-2,6 g/l. Šī horizonta ūdeņi nodrošina netālā Ķemeru nacionālā parka teritorijā notiekošo sērūdeņraža veidošanos, kad apkārtējos purvos esošais ūdens ar organiskajām vielām un īpaši zemu ph nonāk kontaktā ar horizonta sulfātu ūdeņiem. Horizontā ierīkoto urbumu debiti ir ļoti atšķirīgi un var pārsniegt 10 l/s. 64 Latekoil, 2014

66 Zemāk iegulošo Pļaviņu (D3pl) horizontu veido dolomīti, dolomītmerģeļi un merģeļi, kuru biezums sasniedz 15 m. Tas ir samērā labi izolēts no Amatas horizonta. Plūsma vērsta uz ziemeļaustrumiem un austrumiem. Pētījuma teritorijai tuvākās horizonta papildu barošanās vietas atrodas vairāk kā 10 km attālumā (austrumu virzienā), kur tas atsedzas pirmskvartāra virsmā. Horizontu izmanto ūdensapgādei. Ūdens pēc sastāva galvenokārt ir hidrokarbonātu-sulfātu-magnija-kalcija. Mineralizācija svārstās no 0,3 līdz 2,0 g/l. Urbumu īpatnējie debiti parasti savārstās 4-7 l/s robežās. Reģionāli ļoti nozīmīgo Amatas-Arukilas (D3am-ar) horizontu veido smilšakmeņu, aleirolītu un mālu slāņu mija. Kopējais tā biezums pie Tukuma ir aptuveni 210 m. Sakarā ar agrāk notikušu horizonta ūdeņu pārtēriņu, tam raksturīga depresijas piltuve ar centru Rīgas un Jelgavas apkārtnē. Horizontu ļoti plaši izmanto komunālajai ūdensapgādei Jūrmalas, Rīgas, Jelgavas un Tukuma ūdensgūtnēs, kā arī daudzviet citur Latvijā. Tā sastāvā galvenokārt ir izplatīti hidrokarbonātu-sulfātumagnija-kalcija joni; mineralizācija ap 0,7-1,4 g/l. Urbumu īpatnējie debiti parasti savārstās 0,1-5 l/s robežās. Visu teritorijai raksturīgo aktīvās ūdens apmaiņas zonas devona spiedienūdeņu pjezometriskais (hidrosatiskais) līmenis ir 0-30 m zem reljefa virsmas. Devona pamatiežos esošo spiedienūdeņu atslodze galvenokārt notiek Rīgas līcī un upju ielejās [16]. Kā potenciāls artēzisko ūdeņu piesārņojuma avots var būt izpētes vai ūdensguves urbumi, ja netiek ņemtas vērā aizsargjoslu prasības un, ja tie netiek apsaimniekoti, ir pamesti, kā arī nav veikta to konservācija vai tamponāža. Zem reģionāli izolējošā Narvas (D2nr) horizonta esošo palēninātās ūdens apmaiņas (sāļūdeņu) zonu veido merģeļi, kuru biezums teritorijā sasniedz 115 m. Šī zona ietver divus ūdens horizontus Ķemeru (D1km) un Pērnavas (D2pr), kas satur hlorīdu-nātrija ūdeņus ar augstu mineralizācijas pakāpi (6-12 g/l). Šos minerālūdeņus izmanto tikai balneoloģiskiem mērķiem. Ņemot vērā to ievērojamo atrašanās dziļumu, augsto pjezometrisko līmeni un labo izolētību, horizonta ūdeņu piesārņošana lidostas plānotās darbības rezultātā ir praktiski neiespējama. Galvenie teritorijas hidroloģiju raksturojošie lielumi: vidējās noteces. > Veģetācijas perioda vidējais noteces modulis 4 l/s km 2. > Gada vidējā notece mm. > Drenu aplēses noteces modulis aramzemēs un ganībās l/s ha. > Diennakts maksimālo nokrišņu intensitāte (p = 10%) l/s ha. > Pavasara palu noteces slānis (p = 1%, jeb 1 reiz 100 gados) 170 mm > Pavasara palu noteces slānis (p = 10%, jeb 1 reiz 10 gados) 120 mm. > upju noteci veido pārsvarā sniega kušanas ūdeņi (45 50 %) un pieplūde no pazemes ūdeņiem (<10 %), pārējo nokrišņi. -45 no gada Latekoil,

67 23. attēls. Pamatiežu virsmas ģeoloģiskā karte (Izkopējums no Latvijas ģeoloģiskā karte. Mērogs 1: lapas Jūrmala) Pētījuma teritorija atrodas relatīvi netālu no Vēršlejas strauta, Skujupītes un Slocenes (attālums pa gaisa līniju attiecīgi 3,2, 2,0 un 2,8 km). Esošā lidlauka teritorija šķērso Skujupītes un Vašlejas strauta ūdensšķirtni. Skujupīte (ŪSIK 37824) ir daļēji regulēta Slocenes labā krasta pieteka (maza potomāli-ritrāla upe). Tās garums ir 20 km, baseina platība ir 48 km2 un gada notece sasniedz 0,009 km3. Baseina augšējā daļā (lidlauka teritorijai tuvākajā) atrodas drenētas lauksaimniecības zemes un purvi. Vašlejas strauts (ŪSIK 37826) ir regulēta Slocenes labā krasta pieteka (maza potomāli-ritrāla upe). Tā garums ir aptuveni 18 km, baseina platība ir 99 km2 un gada notece sasniedz 0,02 km3. Slocene (ŪSIK 3782) ir daļēji regulēta potomāli-ritrāla vidēja upe, kas caur Kaņieri ietek Rīgas līcī. Slocenes garums ir 44 km, baseina platība ir 344 km2 un gada notece sasniedz 0,06 km3. Noteces minimums raksturīgs augustam un janvārim-februārim, taču no gada uz gadu var būt ļoti mainīgs. Pavasara palu periods parasti sākas marta vidū un ilgst līdz aprīļa sākumam tomēr pateicoties līdzenajam reljefam, kā arī purvu un pārmitro teritoriju klātbūtnei tuvākajā apkārtnē, atšķirības starp minimālo un maksimālo ūdenslīmeni upēs nav sevišķi lielas. Izteiktu pavasara palu un citu plūdu iespējamība 66 Latekoil, 2014

68 pieaug Slocenes lejtecē un citās Ķemeru nacionālā parka daļās, kas atrodas ievērojamā tālumā no esošā lidlauka un nav savstarpēji saistāmas. 24. attēls. Kvartāra nogulumu ģeoloģiskā karte (izkopējums no Latvijas ģeoloģiskā karte. Mērogs 1: ) Esošā lidlauka saistītajā teritorijā gruntsūdens līmenis un virszemes notece kopumā jau ilgstoši tiek regulēta un ir stabilizējusies. Turklāt teritorija atrodas tuvu mazo upju ūdensšķirtnes zonai, kas nozīme, ka applūšanas risks ir izzūdoši niecīgs Teritorijas ģeoloģiskie apstākļi Kristāliskais pamatklintājs Tukuma apkārtnē atrodas aptuveni 1050 m dziļumā. Virs tā ieguļ kembrija ( ) terigēnie ieži, kurus pārsedz Ordovika (O) un Silūra (S) karbonātiskie un terigēnie ieži. Latekoil,

69 Latvijā daudzējādā ziņā nozīmīgo devona nogulumiežu slāņi, kuru kopējais biezums ir aptuveni 550 m veido zemkvartāra virsmu. Teritorijā ir pārstāv pārstāvēti visi apakšstāvi. Jaunākie no devona nogulumiežiem pārstāv Ogres svītu. Teritorija atrodas Spārnenes viļņotā līdzenuma dienvidaustrumu daļā, kuras pamatnē ir izsekojama Austrumkurzemes pamatiežu virsas pacēluma ziemeļaustrumu nogāze (23. attēls). Kvartāra nogulumi teritorijā ir veidojušies gan ledāju darbības rezultātā, gan pēcleduslaikmetā un arī mūsdienās. Nogulumu biezums no 38 m līdz 42 m (24. attēls). Inženierģeoloģiskie apstākļi teritorijā ir uzskatāmi par labvēlīgiem vai nosacīti labvēlīgiem. To nosaka zemais gruntsūdens līmenis un samērā augstā grunšu nestspēja nav sastopamas vājās gruntis. Atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN Inženierizpētes noteikumi būvniecībā, apskatāmās teritorijas dabas apstākļu sarežģītības pakāpe attiecināma pie pirmās un otrās (vienkārši un vidēji sarežģīti dabas apstākļi). Būvniecībai nelabvēlīgi ģeoloģiskie procesi nav izplatīti Augsnes, grunts un gruntsūdeņu piesārņojuma raksturojums Tukuma lidostā esošās degvielas uzpildes stacijas būvniecības laikā tika ierīkoti trīs gruntsūdens kvalitātes monitoringa urbumi (25. attēls). Urbumu ierīkošanas vietās gadā ir tikuši paņemti augsnes paraugi, kuros ir analizēta naftas produktu klātbūtne. Divos no paraugiem naftas produkti netika konstatēti, bet vienā 50 mg/kg, kas nepārsniedz robežvērtību. Izpētes rezultātā secināts, ka grunts kvalitāte pirms DUS darbības uzsākšanas nav ietekmēta. Izpētes rezultāti pievienoti VIII pielikumā gadā ņemtajā gruntsūdens paraugā netika konstatētas paaugstinātas gaistošo organisko savienojumu koncentrācijas BTEX 4 kopsumma ir <2 µg/l (skat. testēšanas pārskatu VIII pielikumā) gada 2. janvārī nevienā no trim novērošanas akām gruntsūdens netika konstatēts. Vājā gruntsūdens pieplūde monitoringa akās saistīta ar teritorijas (rajona) hidroģeoloģisko uzbūvi. Monitoringa ietvaros tika noņemti novērošanas aku gaisa paraugi, atsūknējot gāzi no urbuma ar portatīvo GOS (gaistošo naftas produktu) noteikšanas mēraparātu Thermo 580 B ar mērķi noteikt GOS koncentrāciju cilmiežu gaisā. Paraugos paaugstinātas GOS produktu kopsummas koncentrācijas netika konstatētas. Izpētes rezultāti pievienoti VIII pielikumā gada 1. aprīlī veiktās gruntsūdens kvalitātes kontroles laikā novērošanas akās, kaut arī minimāli, bet tika konstatēts gruntsūdens. Paraugu analīzes parāda jau iepriekšējos gados konstatēto ainu paaugstinātas gaistošo organisko vielu koncentrācijas gruntsūdenī netika konstatētas. Pārskatā secināts, ka novērošanas aku padziļināšana ar mērķi iegūt stabilu gruntsūdens horizontu šajā reģionā ir nelietderīga, jo līdz 10 m dziļumam gruntsūdens netiks konstatēts, savukārt, dziļākie grunts horizonti nevar tikt izmantoti, lai novērtētu DUS ietekmi, jo grunts šajā teritorijā ir ar ļoti vāju filtrācijas spēju >0,0002 m/dnn (pārskatu pilnā apjomā skat. VIII pielikumā). 4 BTEX benzola, toluola, etilbezola un ksilolu kopsumma. 68 Latekoil, 2014

70 DUS 25. attēls. Gruntsūdens monitoringa aku novietojuma plāns degvielas uzpildes stacijas (DUS) 5 teritorijā Tukuma lidlauks ir iekļauts Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā kā potenciāli piesārņota vieta (Nr /3277; Lidlauks Tukums, bijušais militārais objekts ). Augsnes, grunts un gruntsūdens piesārņojuma novērtējums ārpus DUS teritorijas nav veikts. Ņemot vērā, ka Tukuma lidlaukā nav paredzēti zemes darbi, kā arī netiek uzsākta jauna, līdz šim neveikta darbība, šāda papildu izpēte uz paredzēto darbību neattiecas. 5 Skat. objektu Nr. 14 I pielikuma shēmā. Latekoil,

71 3.7. Gaisa kvalitātes novērtējums Tika analizēts esošais gaisa piesārņojums Tukuma lidostas apkārtnē. Galvenais gaisa piesārņojuma avoti apkārtnē ir valsts galvenais autoceļš A10 Rīga-Ventspils un reģionālais autoceļš P98 Jelgava-Tukums. Modelēšana veikta vielām, kurām saskaņā ar MK noteikumiem Nr ( ) Noteikumi par gaisa kvalitāti noteikti gaisa kvalitātes normatīvi slāpekļa dioksīdam un oglekļa oksīdam (11. tabula). Tukuma lidosta stacionārā saimniecība kā nenozīmīgs gaisa piesārņojuma avots parādās tikai pēc slāpekļa dioksīda stundas koncentrācijas parametra. Tieši lidmašīnu radītais gaisa piesārņojums pašreizējā situācijā kartēs vispār nav identificējams Oglekļa oksīds Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai Astoņu stundu robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai 4. Benzols Gada vidējā koncentrācija Kalendārais gads Astoņas stundas Kalendārais gads 11. tabula. Esošais piesārņojums ar slāpekļa dioksīdu, oglekļa oksīdu un benzolu Piesārņojošā viela nas periods lielums Noteikša- Robež- Nr. Robežlieluma veids 200 µg/m³ Stundas robežlielums cilvēka drīkst pārsniegt stunda Slāpekļa veselības aizsardzībai dioksīds reižu gadā Konstatētais < 19.augstākā konc.: 29,6 µg/m³ 40 µg/m³ 9,1 µg/m³ 10 mg/m³ 0,13 mg/m³ 5 µg/m³ 0,71 µg/m 3 Iegūtie rezultāti kartogrāfiski attēloti attēlā; tie parāda, ka maksimālās oglekļa oksīda koncentrācijas sasniedz aptuveni 1,3% no normatīva, slāpekļa dioksīda 15-23% no normatīva un benzola 14%, tātad gaisa kvalitāte vērtējama kā laba. Modelēšana veikta VSIA LVMĢC gada aprīlī no gada datiem par izmešu avotiem, atbilstošā izziņa pievienota IX pielikumā: esošo gaisa piesārņojumu raksturo izziņas 1. punkts. 70 Latekoil, 2014

72 M 1: Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Smārdes pag., Engures novadā bez operatora darbības. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri m. 26. attēls. Oglekļa oksīda 8 stundu 98-procentīlo koncentrāciju novērtējums Tukuma lidostas ietekmes zonā Latekoil,

73 M 1: Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Smārdes pag., Engures novadā bez operatora darbības. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri m. 27. attēls. Slāpekļa dioksīda stundas 19. augstākās koncentrācijas novērtējums Tukuma lidostas ietekmes zonā 72 Latekoil, 2014

74 M 1: Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Smārdes pag., Engures novadā bez operatora darbības. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri m. 28. attēls. Slāpekļa dioksīda gada vidējo koncentrāciju novērtējums Tukuma lidostas ietekmes zonā Latekoil,

75 M 1: Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Smārdes pag., Engures novadā bez operatora darbības. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri m. 29. attēls. Benzola gada vidējo koncentrāciju novērtējums Tukuma lidostas ietekmes zonā 74 Latekoil, 2014

76 3.8. Trokšņa līmeņa novērtējums Esošās trokšņa situācijas novērtēšanai tika veikti trokšņa mērījumi lidmašīnu pacelšanās, nolaišanās un treniņu lidojumu gaitā radītā trokšņa līmeņa mērījumi atsevišķos mērpunktos ap lidostu. Mērījumus veica akreditēta institūcija SIA R&D Akustika Akustikas laboratorija (akreditācijas Nr. T-282) gada 2. augustā. Trokšņa testēšanas pārskats Nr. 615/2012 AL8.4 pilnā apjomā pievienots III pielikumā. Mērījumi tika veikti, izmantojot šādas metodes: LVS ISO : 2004 Akustika-Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana. 1. daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras ; LVS ISO : 2008 Akustika. Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana. 2. daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana ; LR MK noteikumi Nr. 597 ( ) Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība. Mērāmais trokšņa avots bija Tukuma lidostā notiekošo mācību lidmašīnu L-39 veikto mācību lidojumu gaitā radītais troksnis. Lidostā bez šī tipa lidmašīnām tiek apkalpoti arī citi gaisa kuģi, taču to radītā trokšņa līmenis ir nenozīmīgs salīdzinājumā ar lidmašīnu L-39 radīto troksni, tāpēc trokšņa mērījumi tām netika veikti. 30. attēls. Trokšņa mērpunktu izvietojums Tukuma lidostas apkārtnē Latekoil,

77 31. attēls. Mērpunktam M2 tuvumā esošā mazstāvu apbūve Trokšņa līmenis tika mērīts piecos mērpunktos (skat. 30. attēlu). Mērījumi tika veikti dienā, kad lidmašīnas veica vairākus treniņu lidojumus, vienu pēc otra, visas dienas garumā. Viens treniņu lidojums sevī ietver pacelšanos un nolaišanos Tukuma lidostā un lidmašīnu grupas lidojumu virs tuvējās apkārtnes, izpildot dažādus augstākās pilotāžas vingrinājumus gaisā. Tukuma lidostā šāda tipa lidojumi notiek regulāri, un visvairāk gada laikā kopumā pacēlušos/nolaidušos 155 L-39 tipa lidmašīnu bijis gadā. Trokšņa rādītājs L diena aprēķināts, pieņemot no trokšņa modelēšanas viedokļa sliktāko scenāriju gadā notiek 155 L-39 tipa lidmašīnas lidojumi, kuros piedalās viena lidmašīna (patiesībā pārsvarā šīs lidmašīnas lido nevis katra atsevišķi, bet grupās vienlaikus, kas rada mazāku vidējo trokšņa līmeni). Analizējot iegūtos rezultātus (12. tabula), redzams, ka atbilstoši MK noteikumu Nr. 16 ( ) Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība 2. pielikumam, trokšņa rādītāja L diena robežlielums individuālo dzīvojamo ēku teritorijai 55 db(a), nevienā no mērpunktiem netiek pārsniegts. Vislielākā trokšņa rādītāja L diena vērtība ir mērpunkta M2 apkārtnē (skat. 31. attēlu). 76 Latekoil, 2014

78 12. tabula. Trokšņa vērtēšanas līmeņi teritorijas atsevišķos mērpunktos dienas periodā Mērpunkti teritorijā 6 Mērpunkta koordinātas 7 Sākotnējais L 8 diena, troksnis, db(a) db(a) M `39,87 Z 23 14`55,27 A 40,2 41,9 M `26,84 Z 23 12`09,57 A 37,1 48,9 M `21,42 Z 23 13`16,75 A 37,7 41,6 M `55,44 Z 23 13`46,27 A 35,5 36,9 M `44,97 Z 23 11`34,93 A 36,0 42, Apkārtnes dabas vērtības Ķemeru nacionālais parks Tukuma lidostai tuvākā īpaši aizsargājamā un Natura 2000 teritorija ir Ķemeru nacionālais parks. Tas atrodas Jūrmalas pilsētas, kā arī Engures, Babītes, Tukuma un Jelgavas novadu teritorijās. Mazākais attālums no Tukuma lidlauka līdz Ķemeru nacionālā parka robežai ir ~4 km. Teritoriju skar pacelšanās/nolaišanās DA koridora gals (skat. 32. attēlu). Ķemeru nacionālā parka platība ir ha; teritorijas kods LV Ķemeru nacionālā parka stratēģiskie mērķi ir: I Saglabāt piejūras lagūnu, purva ezeru retos biotopus un īpaši aizsargājamās sugas. II Saglabāt jūras piekrastes dabiskos biotopus, kur dominē cilvēku maz ietekmētas pludmales kāpas un noskalošanas krasti kā arī neskarti mežu biotopi un upju grīvas ar tur raksturīgajām sugām. III Saglabāt platlapju mežu, upju palieņu, augsto sūnu purvu, kalcifilo zāļu purvu, avoksnāju un sēravotu maz ietekmētos biotopus un tur sastopamās sugas. IV Nodrošināt dabisku/neielabotu pļavu apsaimniekošanu tur sastopamo pļavu biotopu un sugu daudzveidību. VI Saglabāt atklātu lauksaimniecības zemju un daudzveidīgas mežu ainavas, kā arī tradicionālas un sakārtotas kultūrainavas ar labām atpūtas iespējām. VII Veicināt ilgtspējīga tūrisma attīstību un sabiedrības vides izglītošanu, piemērojot Eiropas tūrisma hartas principus, veidojot partnerattiecības ar ieinteresētajām pusēm, attīstot parka informācijas centrus, pienācīgu infrastruktūru un vizuālo informāciju. 6 Mērpunktu apzīmējums atbilstoši 6. attēlam. 7 Mērpunktu izvietojumu skatīt 6. attēlā. 8 Vērtēšanas līmenis ar atskaites laika intervālu 1 gada diennakts dienas periodā. Latekoil,

79 32. attēls. Tukuma lidostas un Ķemeru nacionālā parka savstarpējais novietojums Hidroģeoloģisko apstākļu īpatnības dolomīta iežu klātbūtne un to saskare ar kvartāra nogulumiem, rada unikālus apstākļus Ķemeru nacionālā parka teritorijas dabas daudzveidībai, kas izpaužas gan biotopu, gan sugu līmenī. Ķemeru nacionālais parks ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas nodibināta gadā. Nacionālais parks ir izveidots, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī lai veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību. Ķemeru NP teritorijā atrodas Kaņiera ezers un Slocenes grīvas pārmitrie meži, kas ir starptautiskas nozīmes mitrāji, īpaši kā ūdensputnu dzīves vide, kas apstiprināta ar 78 Latekoil, 2014

80 likumu Par gada 2. februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi (Ramsāres konvencija). Atbilstoši Eiropas Savienības Putnu (Council Directive 79/409/EEC) un Biotopu (Council Directive 92/43/EEC) direktīvu prasībām, Ķemeru nacionālais parks iekļauts NATURA 2000 vietu (Eiropas Savienības dabas aizsardzības kritērijiem atbilstošas teritorijas) sarakstā. Starp aizsargājamo teritoriju apdraudošajiem faktoriem ir rekreācijas slodzes palielināšanās, kā rezultātā vietumis tiek bojāti aizsargājamie biotopi un zemsedzes veģetācija. Medību rezultātā samazinās pīļu skaits un tās negatīvi ietekmē arī putnu uzvedību. Atsevišķu parka vērtību kapacitāte nav noteikta [3] Putnu masveida pulcēšanās vietas un migrācijas koridori Tukuma lidostas apkārtne, ar mērķi novērtēt putnu migrācijas trases un putnu koncentrēšanās vietas, tika apsekota gada 5. oktobrī (pilnu eksperta-ornitologa atzinumu skat. V pielikumā). Teritorijas apsekošanas laikā tiešā lidostas tuvumā netika novērota intensīva putnu migrācija. Bija vērojama vāja zvirbuļveidīgo putnu migrācija, kā arī tika novērots 10 īpatņu liels zosu Anser sp. bariņš, kas nelielā augstumā pārlidoja uzskaišu punktu DA-ZR virzienā, šķērsojot lidlauka teritoriju. Analizējot uzskaites laikā iegūtos, kā arī citos avotos pieejamos datus, ticams, ka lidostas tiešā tuvumā nav novērojama intensīva migrācija un tās aina būtiski neatšķiras no līdzīgām vietām Latvijā. Tukuma lidosta atrodas teritorijā, kura ir pietiekami lielā attālumā no piekrastes mitrājiem, upēm, migrējošo putnu barošanās un nakšņošanas vietām, kā arī atrodas nomaļus no lokālām pārlidojumu trasēm starp barošanās, nakšņošanas un atpūtas vietām. Ir fragmentāri dati par atsevišķiem migrējošo un vasarojošo putnu dzērvju Grus grus, gulbju Cygnus sp., zosu Anser sp. un mājas strazdu Sturnus vulgaris, koncentrēšanās gadījumiem laukos gar autoceļu A10 Rīga-Ventspils posmā no Tukuma līdz Pūrei. Maksimālais putnu skaits šajās teritorijās vienā koncentrēšanās vietā ir sasniedzis īpatņu. Lauku masīvs, kas pieguļ Ķemeru nacionālajam parkam Smārdes un Slampes apkārtnē, ir nozīmīga teritorija migrējošiem zosveidīgajiem putniem un dzērvēm kā barošanās vieta, savukārt, purvi un citi mitrāji Ķemeru nacionālajā parkā kā nakšņošanas un atpūtas vietas. Šajās teritorijās zosviedīgajiem putniem un dzērvēm ir arī lokālas zemu pārlidojumu trases, kurās putnu lidojumu augstums ir m robežās. Smārdes-Slampes lauku masīvā ir konstatētas arī nozīmīgas mājas strazdu koncentrēšanās vietas (līdz 1000 īpatņu lieli bari), kur tie barojas un veic lokālus pārlidojumus Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi, rekreācijas un tūrisma objekti Tuvākais valsts aizsargājamais kultūras piemineklis ir Dzirnavu klēts (valsts aizsardzības Nr. 6835) [5]. Šis arhitektūras piemineklis atrodas Engures novada Smārdes pagasta Milzkalnē. Dzirnavu klēts atrodas ~ 2,2 km uz ZA no Tukuma lidostas tālākā ZA punkta. Tukumā, kas atrodas ~ 3-4 km uz ZR no Tukuma lidostas, ir reģistrēti 19 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi [5]: Latekoil,

81 deviņi mākslas pieminekļi; seši arhitektūras pieminekļi; trīs arheoloģijas pieminekļi; viens pilsētbūvniecības piemineklis. Tuvākais rekreācijas un tūrisma objekts ir Ķemeru nacionālais parks, kas atrodas ~ 4 km attālumā no Tukuma lidostas. Informācija par Ķemeru nacionālā parka dabas vērtībām apkopota nodaļā. Vēl apkārtnē ir tādi nozīmīgi tūrisma objekti kā: Durbes pils, Jaunmoku pils, Jaunpils pils, Cinevilla. 80 Latekoil, 2014

82 4. Iespējamā ietekme uz vidi lidostas ekspluatācijas laikā 4.1. Ar lidostas darbības paplašināšanu saistīto būvniecības darbu raksturojums Paredzētā darbība apkalpoto regulāru pasažieru un neregulāru kravu pārvadājumu skaita palielināšana līdz 3000 lidojumiem (3000 pacelšanās un 3000 nosēšanās) gadā, nav saistīta ar būvniecības darbu veikšanu. Ēkas un objekti, kas tiks izmantoti paredzētās darbības nodrošināšanai, būs tie paši, kuri tiek izmantoti esošajā situācijā vai ir jau gandrīz uzbūvēti un ir attēloti I pielikumā. Esošajās ēkā ir uzstādīta instrumentālās nolaišanās sistēmu, taču tā tiks sertificēta un ekspluatēta neatkarīgi no šajā IVN vērtējamās darbības īstenošanas vai neīstenošanas. Arī lidostas teritorijas platība un tajā izvietotie infrastruktūras objekti nemainīsies. Zemes transformācija paredzētās darbības ietvaros nav nepieciešama Nepieciešamie ietekmju samazināšanas pasākumi būvdarbu laikā Paredzētā darbība nav saistīta ar būvniecības darbu veikšanu (skat nodaļu) Objekta izbūvei nepieciešamo būvmateriālu transportēšana Paredzētā darbība nav saistīta ar būvniecības darbu veikšanu (skat nodaļu) Būvmateriālu transporta radītais gaisa piesārņojums un troksnis Paredzētā darbība nav saistīta ar būvniecības darbu veikšanu (skat nodaļu) Satiksmes traucējumu raksturojums saistībā ar būvdarbiem Paredzētā darbība nav saistīta ar būvniecības darbu veikšanu (skat nodaļu). Latekoil,

83 4.6. Gaisa kvalitātes izmaiņu novērtējums Tukuma lidostas darbības paplašināšanas rezultātā palielināsies lidmašīnu gaisā emitētais piesārņojuma daudzums. Prognozes vajadzībām modelēti četri piesārņojuma veidi: slāpekļa dioksīds (diennakts un gada), oglekļa oksīds un benzols. Prognozētā gaisa piesārņojuma modelēšanā ņemti vērā gan aprēķinātie pašas lidostas transporta līdzekļu gan lidmašīnu, gan automašīnu izmeši, gan arī apkārtnē esošie citi lielākie piesārņojuma avoti autoceļi, ņemot vērā to prognozēto satiksmes intensitāti gadā atbilstoši šobrīd notiekošā autoceļa A10 rekonstrukcijas IVN sagatavotajām satiksmes intensitātes prognozēm. Izmešu daudzuma aprēķini, balstoties uz automašīnu un lidmašīnu tehniskajiem rādītājiem un noskrējiena prognozes, kā ievades dati modelēšanai doti IX pielikumā. Modelēšana veikta ar programmu EnviMan (beztermiņa licence Nr , versija Beta 3.0D), izmantojot Gausa matemātisko modeli. Datorprogrammas izstrādātājs ir OPSIS AB (Zviedrija). Aprēķinos ņemtas vērā vietējā reljefa īpatnības un apbūves raksturojums. Meteoroloģiskajam raksturojumam izmantoti Dobeles novērojumu stacijas ilggadīgo novērojumu dati. Modelēšana veikta vielām, kurām saskaņā ar MK noteikumiem Nr ( ) Noteikumi par gaisa kvalitāti noteikti gaisa kvalitātes normatīvi slāpekļa dioksīdam un oglekļa oksīdam (13. tabula). 13. tabula. Prognozētais piesārņojums ar slāpekļa dioksīdu, oglekļa oksīdu, benzolu Piesārņojošā viela nas periods lielums tētais Noteikša- Robež- Konsta- Nr. Robežlieluma veids < Slāpekļa dioksīds Oglekļa oksīds Stundas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai Astoņu stundu robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai 4. Benzols Gada vidējā koncentrācija 1 stunda Kalendārais gads Astoņas stundas Kalendārais gads 200 µg/m³ drīkst pārsniegt 18 reižu gadā 19.augstākā konc.: 39,5 µg/m³ 40 µg/m³ 11,9 µg/m³ 10 mg/m³ 0,17 mg/m³ 5 µg/m³ 0,93 µg/m 3 Iegūtie summārā piesārņojuma rezultāti kartogrāfiski attēloti attēlā; tie parāda, ka maksimālās oglekļa oksīda koncentrācijas nesasniegs 2% no normatīva, slāpekļa dioksīda 20-30% no normatīva, un benzola 19%, tātad prognozējamais gaisa piesārņojums Tukuma lidostas darbības paplašināšanās un vienlaikus satiksmes intensitātes pieauguma uz autoceļa A10 gadījumā pat netuvosies robežlielumiem. Turklāt uzrādītās maksimālās gaisa piesārņojuma vērtības attiecas tikai uz autoceļu: lidosta pat tikai savā teritorijā rada nesalīdzinājumi mazāku piesārņojumu trijos no četriem parametriem, tikai nenozīmīgo slāpekļa dioksīda stundas koncentrāciju lidosta kā izteikti epizodisks piesārņojuma avots rada samērojamu ar autoceļu kā izteikti pastāvīgu avotu, kas ir īpaši maznozīmīgi tāpēc, ka lidostas un autoceļa radītais piesārņojums telpā nepārklājas, tātad nesummējas. 82 Latekoil, 2014

84 M 1: Izkliežu aprēķini veikti analizējot tikai Tukuma lidostas un ceļa posmu A10, P98 prognozēto (uz gadu) satiksmes intensitāti (Smārdes pag., Engures novads) radīto gaisa piesārņojumu. Režģa šūnas izmēri m. 33. attēls. Oglekļa oksīda 8 stundu 98-procentīlo koncentrāciju novērtējums Tukuma lidostas ietekmes zonā Latekoil,

85 M 1: Izkliežu aprēķini veikti analizējot tikai Tukuma lidostas un ceļa posmu A10, P98 prognozēto (uz gadu) satiksmes intensitāti (Smārdes pag., Engures novads) radīto gaisa piesārņojumu. Režģa šūnas izmēri m. 34. attēls. Slāpekļa dioksīda stundas 19. augstākās koncentrācijas novērtējums Tukuma lidostas ietekmes zonā 84 Latekoil, 2014

86 M 1: Izkliežu aprēķini veikti analizējot tikai Tukuma lidostas un ceļa posmu A10, P98 prognozēto (uz gadu) satiksmes intensitāti (Smārdes pag., Engures novads) radīto gaisa piesārņojumu. Režģa šūnas izmēri m. 35. attēls. Slāpekļa dioksīda gada vidējo koncentrāciju novērtējums Tukuma lidostas ietekmes zonā Latekoil,

87 M 1: Izkliežu aprēķini veikti analizējot tikai Tukuma lidostas un ceļa posmu A10, P98 prognozēto (uz gadu) satiksmes intensitāti (Smārdes pag., Engures novads) radīto gaisa piesārņojumu. Režģa šūnas izmēri m. 36. attēls. Benzola gada vidējo koncentrāciju novērtējums Tukuma lidostas ietekmes zonā 86 Latekoil, 2014

88 Tukuma lidostas nenozīmīgie stacionāro izmešu avotu avoti, kuru raksturojums dots nodaļā, šajā modelēšanā izmantoti tie paši, kas atbilstošajā iesniegumā piesārņojošas darbības atļaujai, kuru izskatīšanas gaitā tika pieņemts lēmums par šā IVN uzsākšanu: atbilstošais maksimāli pieļaujamo emisijas limitu (MPEL) projekts ar to radītā piesārņojuma novērtējumu, ieskaitot modelēšanas kartes, pievienots X pielikumā. Stacionāro piesārņojuma avotu raksturojums gaidāmajā jaunas piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanas procedūrā pēc šā IVN var nedaudz mainīties un jebkurā gadījumā tiks sagatavots jauns iesniegums ar jaunu MPEL projektu, bet jau sagatavotais, kaut šobrīd jau mazliet zaudējis aktualitāti, ir pietiekams šā IVN vajadzībām, lai uzskatāmi parādītu, ka stacionāro piesārņojuma avotu radītais fons ir nebūtisks un ļoti lokāls, netuvojoties robežlielumiem par lidostas teritorijā un vispār praktiski neizejot ārpus tās, tāpēc koriģēt šos avotus šā IVN vajadzībām veiktajā modelēšanā ar mērķi raksturot tieši šā IVN priekšmeta lidojumu skaita pieauguma radīto piesārņojumu nebija lietderīgi, jo tie ir pilnīgi nenozīmīgi un nevar atstāt nekādu tādu ietekmi uz gaisa piesārņojumu ārpus lidostas teritorijas, kas varētu jelkādā veidā izmainīt iegūtos secinājumus Trokšņa izplatības novērtējums Prognozētā trokšņa izplatības modelēšanu veica akreditēta institūcija SIA R&D Akustika. Perspektīvā trokšņa novērtēšanas pārskats pievienots IV pielikumā. Lai būtu labāk saprotams, kur atrodas ēkas, kurām apkārtējā ārtelpā lidostas darbības paplašināšana var radīt trokšņa robežlielumu pārsniegumus, tajā pašā pielikumā pievienota arī informācija par ēkām lidmašīnu pacelšanās-nolaišanās koridorā. Veicot Tukuma lidostas perspektīvā trokšņa izplatības modelēšanu plānotajam lidojumu skaitam, tika meklēts optimāls lidojumu sadalījums diennakts laikā, kā arī optimāla lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās trajektoriju izkliede, lai minimizētu trokšņa summēšanos un neradītu trokšņa robežlielumu pārsniegumus. Informācija par trokšņa avotiem sniegta nodaļā. Visu modelējamo lidostas trokšņa avotu radītajam troksnim ir nepastāvīgs raksturs. Trokšņa izplatīšanās modelēta ar trīsdimensiju trokšņa izplatīšanās prognozes licencētu datorprogrammu SoundPLAN 7.1, Braunstein+Berndt GmbH / SoundPLAN LLC, gada februāra aktualizāciju. Ar šo programmu iespējams aprēķināt trokšņa rādītājus atbilstoši vides trokšņa novērtēšanas metodēm, kuras noteiktas MK noteikumos Nr. 16 ( ) Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība. Trokšņa modelēšanā tika izmantoti prognozēto lidmašīnu modeļu trokšņa līmeņa sertifikācijas dati (skat. 1. tabulu nodaļā). Atbilstoši plānotajam gaisa kuģu skaitam tas sadalīts diennakts griezumā tā, lai dienas stundās (no plkst. 7:00 līdz 19:00) tiku apkalpoti vidēji 12,83 lidojumi, vakara stundās (no plkst. 19:00 līdz 23:00) 1,97 lidojumi un nakts stundās (no plkst. 23:00 līdz 24:00 un no 6:00 līdz 7:00) 1,65 lidojumi. Ņemot vērā vēja visai vienmērīgo sadalījumu (skat. 3. att.), kam nekādi nav raksturīgs dominējoši virzieni pa skrejceļa asi, lēmums par pacelšanās un nolaišanās virzienu vairumā gadījumu ir pašas lidostas kompetencē un tā var to izvēlēties, balstoties uz citiem, ne vēja virziena apsvērumiem. Līdz ar to, lai mazinātu trokšņa traucējumu Tukuma kā galvenajam apdzīvotības centram lidostas tuvumā, ir izraudzīts lidojumu virziena sadalījums uz Tukumu un projām no tā proporcijā 1:2. Latekoil,

89 Bez gaisa kuģu un pašas lidostas putnu atbaidītāju radītā trokšņa tuvākajā apkārtnē ir vēl divi nozīmīgi trokšņa avoti autoceļš A10 Rīga-Ventspils un dzelzceļa līnija Rīga-Ventspils. Modelējot sagaidāmo troksni, tika ņemta vērā satiksmes intensitāte pa šīm trasēm un to prognozētais troksnis iekļauts kopējā lidostas trokšņa kartē. Visi trokšņa avoti tika modelēti kā gada vidējie trokšņa rādītāji dienā, vakarā un naktī L diena, L nakts un L vakars, un salīdzināti ar MK noteikumos Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība trokšņa robežlielumiem atbilstoši pirmajai teritorijas lietošanas funkcijai (14. tabula). 14. tabula. Trokšņa robežlielumi (MK noteikumu Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība 2. pielikums) Trokšņa robežlielumi Nr. Apbūves teritorijas izmantošanas funkcija p.k Individuālo (savrupmāju, mazstāvu vai viensētu) dzīvojamo māju, bērnu iestāžu, ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūves teritorija L diena (db(a)) L vakars (db(a)) L nakts (db(a)) Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija Publiskās apbūves teritorija (sabiedrisko un pārvaldes objektu teritorija, tai skaitā kultūras iestāžu, izglītības un zinātnes iestāžu, valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu un viesnīcu teritorija) (ar dzīvojamo apbūvi) 1.4. Jauktas apbūves teritorija, tai skaitā tirdzniecības un pakalpojumu būvju teritorija (ar dzīvojamo apbūvi) Klusie rajoni apdzīvotās vietās Modelēšanai izmantoti dati par maksimālo plānoto Tukuma lidostas noslodzi, aktuālo dzelzceļa Rīga Tukums-2 satiksmes intensitāti un prognozēto autoceļa A10 satiksmes intensitāti uz gadu Aprēķinātie trokšņa rādītāju līmeņi apkārtējās teritorijās kartogrāfiski ir atspoguļoti IV pielikumā. Kompleksam vērtējumam tiek aplūkota teritorija, kas ietver visu lidmašīnu pacelšanās/nolaišanās radīto trokšņa diskomforta zonu un platības gar to uz abām pusēm līdz 3 km attālumam, ietverot visu Tukuma pilsētu un autoceļa A10 un dzelzceļa Rīga Tukums-2 posmus, kas ietilpst šajā teritorijā. Nav ņemts vērā trokšņa fons, ko rada mazāki autoceļi, kas ir nebūtisks un par kuru nav datu, kā arī Tukuma pilsētas pašas trokšņa fons (satiksme u.c. avoti), par kuru arī nav datu, bet kurš savukārt patiesībā vismaz pilsētas centrā varētu būt visai būtisks un vērtējamās lidmašīnu pacelšanās/nolaišanās epizodes padarīs maz pamanāmas. Kopējais iedzīvotāju skaits aplūkojamajā teritorijā ir ap 32 tūkstošiem. No tiem autoceļa un dzelzceļa summārajā trokšņa diskomforta zonā dienā atradīsies ap 40 cilvēku, bet vakarā un naktī ap 130 (skat. IV pielikumu). Savukārt lidostas radītais troksnis pārsniegs robežlielumus tikai četrās viensētās ( Kalniņi, Kurciņi, Lapiņas un Oši ) jeb, rēķinot vidēji 3 cilvēkus katrā mājā, radīs diskomfortu tikai 12 cilvēkiem. Pie plānotā lidojumu sadalījuma tikai vienā viensētā ( Oši ) trokšņa sagaidāmi robežlielumu pārsniegumi, summējoties lidostas un autoceļa troksnim, visos pārējos 88 Latekoil, 2014

90 gadījumos trokšņa robežlielumu pārsniegumu cēlonis ir tikai atsevišķi autoceļš A10, dzelzceļš vai lidosta. Lidostas troksnim sakarā ar niecīgo noslodzi nav pastāvīgs raksturs, trokšņa intensitāte, kas salīdzināta ar vidējā izsvarotā trokšņa robežlielumiem, patiesībā nav vidējā izsvarotā trokšņa intensitāte, bet raksturo tikai situāciju trokšņa epizožu laikā, kas ir īslaicīgas, pat vienu reizi stundā sasniedzot tikai dienas stundās. Pie plānotās lidojumu intensitātes Tukuma lidosta JURMALA AIRPORT vispār nav uzskatāma par lidostu, kas rada pastāvīgu lidostas troksni, ne pēc būtības, nedz arī pēc normatīvo aktu definīcijas, jo MK noteikumi Nr. 597 ( ) Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība definē: 4.9. lidosta pasažieru lidosta, kurā notiek gaisakuģu pārvietošanās (pacelšanās vai nosēšanās) vairāk nekā reižu gadā (..). Tātad šajā IVN vērtējamās lidostas plānotā darbības intensitāte ir vairāk nekā astoņas reizes zemāka par slieksni, no kura tā tiktu uzskatīta par lidostu atbilstoši trokšņa pārvaldības normatīvo dokumentu mērķiem Augsnes kvalitātes izmaiņu novērtējums Iespējamais augsnes kvalitātes izmaiņu cēlonis Tukuma lidostā ir degvielas uzpildes stacija (DUS), kurā paredzētās darbības rezultātā būtiski palielināsies degvielas apgrozījums. Tukuma lidostas DUS ir ierīkota atbilstoši MK noteikumu Nr. 74 ( ) Prasības degvielas uzpildes staciju tehnoloģiskajām iekārtām un iekārtu tehniskās uzraudzības kārtība prasībām. Degvielas uzglabāšanas rezervuāram ir dubultsiena, kas avārijas gadījumā nodrošina degvielas neizplūšanu. Rezervuārā ir uzstādīts vārsts, kas izlīdzina spiedienu abos rezervuāra nodalījumos un apkārtējā vidē. Rezervuārs ir aprīkots arī ar pārliešanas aizsardzības sistēmu un ar pirmās un otrās pakāpes degvielas tvaiku savākšanas sistēmu. DUS ir aprīkota ar pretinfiltrācijas segumu-ģeomembrānu HDPE 1 mm biezumā. Degvielas pārlējumu gadījumos ir paredzēts izmantot absorbenta paklāju ar apjomu 12 m 2. Degvielas piegāde, pārkraušana, uzglabāšana un nodošana patērētājam notiek atbilstoši izstrādātajai degvielas aprites instrukcijai. Degvielu, kuru tehnoloģisku iemeslu dēļ nedrīkst iepildīt gaisa kuģos, noraksta un, ja iespējams, izmanto lidostas uzturēšanai nepieciešamajai tehnikai vai nodod utilizācijai komersantam SIA EKO BALTIJA R, kuram ir attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas licence. Ievērojot noteiktās prasības, nav sagaidāma būtiska augsnes kvalitātes pasliktināšanās DUS darbības rezultātā. Augsnē nonāks arī līdzekļi, kas tiks izmantoti skrejceļa uzturēšanai skrejceļa atledotājs Clearway 6s Runway Deicer un herbicīds Roundup Garden skrejceļa betona plākšņu salaiduma vietās augošo nezāļu iznīcināšanai. Abi šie līdzekļi ir pielietojami tieši visas skrejceļa platības apstrādei, tāpēc to savākšana nav iespējama un nonākšana augsnē nav novēršama. Šie līdzekļi tiek ražoti tieši šādam pielietojumam, tāpēc tiem piemīt vajadzīgās īpašības, kas padara to nonākšanu augsnē pieļaujamu. Clearway ir videi draudzīgs un augsnē dabiski noārdās (skat nodaļu), savukārt Roundup Garden iznīcina augus caur lapām un caur augsni tam nav iedarbības, kā skaidri norādīts ražotāja drošības datu lapā. Latekoil,

91 4.9. Ietekme uz apkārtējo teritoriju hidroloģisko režīmu un ūdensobjektiem Paredzētās darbības ietvaros nav plānoti būvdarbi vai jebkādas citas darbības, kas varētu ietekmēt lidostas teritorijas un apkārtnes hidroloģisko režīmu un drenāžas apstākļus. Iespējamās ietekmes uz tuvumā esošo ūdensobjektu ūdens kvalitāti cēlonis varētu būt degvielas uzpildes stacija (DUS), kurā paredzētās darbības rezultātā būtiski palielināsies degvielas apgrozījums. Informācija par pasākumiem, kas tiks veikti, lai nepieļautu piesārņojuma noplūšanu no DUS vidē, sniegta 4.8. nodaļā. Papildus šiem pasākumiem Tukuma lidostā ir piesārņoto lietusūdeņu trīspakāpju attīrīšanas sistēma, kas sastāv no smilšu ķērāja, eļļas separatora un akas ar absorbējošo filtru. Informācija par DUS radīto piesārņojuma slodzi uz lietusūdeņiem, kā arī attīrīšanas sistēmas efektivitāte atspoguļota 15. tabulā. 15. tabula. Piesārņojuma slodze no degvielas uzpildes stacijas lietusūdeņiem Piesārņojošā viela Pirms attīrīšanas Pēc attīrīšanas Attīrīšanas mg/l, tonnas mg/l, tonnas efektivitāte, 24 stundās gadā 24 stundās gadā % (vidēji) (vidēji) (vidēji) (vidēji) Suspendētās vielas 350 0, ,018 Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP 5 ) 250 0, ,013 Lietusūdeņu attīrīšanas efektivitāte atbilst MK noteikumu Nr. 34 ( ) Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī 5. pielikuma 1. tabulā noteiktajām prasībām. Ievērojot noteiktās prasības, nav sagaidāma būtiska tuvumā esošo ūdensobjektu ūdens kvalitātes pasliktināšanās paredzētās darbības rezultātā Ietekme uz apkārtnes bioloģisko daudzveidību Paredzētā darbība apkalpoto lidojumu skaita pieaugums, neietekmēs tuvākās īpaši aizsargājamās un Natura 2000 teritorijas Ķemeru nacionālā parka, dabas vērtības, jo teritorija atrodas ~ 4 km attālumā no Tukuma lidostas. Gan putnu barošanās, gan nakšņošanas un atpūtas vietas ir pietiekami tālu no Tukuma lidostas, tāpēc plānotais apkalpoto lidojumu skaita pieaugums būtiski neietekmēs nedz Ķemeru nacionālā parka, nedz migrējošos putnus ārpus aizsargājamām teritorijām Smārdes un Slampes apkārtnē Ietekme uz ainavu, kultūrvēsturisko vidi un rekreācijas resursiem Paredzētā darbība apkalpoto lidojumu skaita pieaugums, nav saistīta ar būvniecību vai jebkādām citām fiziskām paliekošām izmaiņām esošajā ainavā. Vienīgā 90 Latekoil, 2014

92 regulārā, bet īslaicīgā izmaiņa esošajā ainavā būs virs Tukuma lidostas biežāk redzamas lidmašīnas, kas paceļas vai nolaižas. Ja šobrīd šāds skats redzams vidēji mazāk nekā vienu reizi dienā (līdz 130 lidmašīnu jeb 260 lidojumu gadā), tad pēc lidojumu skaita pieauguma tas varētu sasniegt līdz 18 reižu dienā (3000 lidmašīnu gadā, katra nolaižas un paceļas). Taču jāņem vērā, ka šīs epizodes būs ļoti īslaicīgas un pastāv liela iespējamība tām tikt nepamanītām vispār, tāpēc, var uzskatīt, ka sagaidāmās izmaiņas ainavā nebūs būtiskas. Nav iespējams arī viennozīmīgi novērtēt, vai šīs nebūtiskās izmaiņas būs pozitīvas vai negatīvas, jo tas ir pilnībā atkarīgs no lidmašīnas pacelšanās vai nolaišanās skata vērotāja personīgās attieksmes. Apkalpoto lidojumu skaita pieaugums nekādā veidā neietekmēs tuvākajā apkārtnē Milzkalnē un Tukumā, esošos valsts aizsargājamos kultūras pieminekļus. Savukārt, tuvākajos rekreācijas un tūrisma objektos gan Tukuma pilsētā un apkārtnē, gan Jūrmalā un Ķemeru nacionālajā parkā (skat. 37. attēlu), pasažieru lidojumu skaita pieauguma rezultātā iespējams būtisks apmeklētāju skaita pieaugums. Pateicoties attīstītajai infrastruktūrai (ceļu tīklojumam, Tukuma izvietojumam pie valsts galvenā autoceļa A10 Rīga-Ventspils, kā arī netālu esošā valsts galvenā autoceļa A9 Rīga- Liepāja), pozitīvs ieguvums būtu arī visam Kurzemes un Zemgales reģionam. Lidostas darbība ar regulāriem un čartera reisiem pozitīvi ietekmēs tūrisma plūsmu reģionā, jo īpaši, ja tūrismā iesaistītie uzņēmēji iekļausies pasaules atpazīstamo rezervēšanas sistēmu tīklā un aktīvi strādās pie online tūrisma pakalpojumu pārdošanas (naktsmītņu rezervēšanas, tūrisma produktu pārdošanas). Izmantojot salīdzinoši zemākās naktsmītņu cenas, taču tādu pašu kvalitāti kā Rīgā, noteiktu tūristu daudzumu būtu iespējams apturēt Tukumā, kas pilsētu varētu izmantot kā bāzēšanās vietu Rīgas vietā, lai apceļotu Latviju (jo īpaši sākot ar Tukumu un tā apkārtni). Ķemeru nacionālais parks 37. attēls. Tukuma lidostas (sarkanais punkts) un tuvāko rekreācijas un tūrisma objektu savstarpējais novietojums Latekoil,

93 4.12. Ietekme uz autoceļu A10 Rīga-Ventspils Satiksmes ministrija un VAS Latvijas valsts ceļi ir izvērtējuši plānoto lidojumu skaita pieaugumu Tukuma lidostā un līdz ar to arī attiecīgu satiksmes intensitātes pieaugumu uz valsts galvenā autoceļa A10 Rīga-Ventspils (LR Satiksmes ministrijas gada 9. janvāra vēstule Nr /154). Satiksmes drošības uzlabojumus autoceļa A10 krustojumā ar Tukuma lidostas pievadceļu 61,90. km, t.sk. nobraukšanas joslu izveidošanu ir paredzēts veikt ES struktūrfondu līdzfinansējuma apguves ietvaros nākošajā plānošanas periodā no gada. Uz autoceļa A10 nogriešanās vietā uz Tukuma lidostu ir uzstādīta standartam atbilstoša ceļa zīme Nr. 705 Virziena rādītājs ar zilu fonu, kurā iekļauta ceļa zīmes Nr. 624 Lidosta piktogramma, ar informāciju JURMALA AIRPORT gadā projektēšanas konsultatīvā firma AS Ceļuprojekts pēc VAS Latvijas Valsts ceļi pasūtījuma veica izpētes projektu Autoceļa A10 Rīga- Ventspils posma no km 45.1 līdz km 91.8 (P130 Līgas-Kandava-Veģi) iespējamās rekonstrukcijas izpēte. Plānotās rekonstrukcijas ietvaros autoceļu A10 minētajā posmā paredzēts rekonstruēt par divjoslu (NP14A; 1. rekonstrukcijas variants) vai četrjoslu (NP21; 2. rekonstrukcijas variants) autoceļu, izbūvējot jaunus divlīmeņu pieslēgumus un atbilstošu vietējo ceļu tīklu vairāk vai mazāk paralēli autoceļam A10. Abu rekonstrukcijas variantu gadījumā paredzēts jauns divlīmeņu pieslēgums autoceļu A10 un P98 (pagriezieni uz Tukumu un Jelgavu) krustojumā. Ceļumezgls ar Tukuma lidostas pievadceļu 1. varianta gadījumā tiek rekonstruēts bez būtiskām izmaiņām (skat. 38. attēlu), savukārt, 2. varianta realizācijas gadījumā šajā vietā plānots izbūvēt ātrummaiņas joslu (skat. 39. attēlu). 92 Latekoil, 2014

94 Tukuma lidlauks 38. attēls. Autoceļa A10 rekonstrukcijas projekta 1. varianta (divjoslu ceļš) plānotie risinājumi ceļumezglā ar Tukuma lidostas pievadceļu (avots: AS Ceļuprojekts Autoceļa A10 Rīga-Ventspils posma no km 45.1 līdz km 91.8 (P130 Līgas- Kandava-Veģi) iespējamās rekonstrukcijas izpēte. 1. starpziņojums. Rīga, 2012.) Latekoil,

95 Tukuma lidlauks 39. attēls. Autoceļa A10 rekonstrukcijas projekta 2. varianta (četrjoslu ceļš) plānotie risinājumi ceļumezglā ar Tukuma lidostas pievadceļu (avots: AS Ceļuprojekts Autoceļa A10 Rīga-Ventspils posma no km 45.1 līdz km 91.8 (P130 Līgas- Kandava-Veģi) iespējamās rekonstrukcijas izpēte. 1. starpziņojums. Rīga, 2012.) Paredzētās darbības ietekmes uz vidi būtiskuma izvērtējums Ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā ir identificēta paredzētās darbības un citu darbību kopīgā ietekme gaisa kvalitātes un trokšņa aspektā; pārējo ietekmju būtiskuma izvērtējums attiecas tikai uz SIA Tukums Airport paredzēto darbību apkalpoto lidojumu skaita pieaugumu. Gaisa kvalitātes izmaiņu būtiskums Iespējamo gaisa kvalitātes izmaiņu cēlonis ir lielāks uzglabātās un patērētās degvielas apjoms, kā arī lidostu apkalpojošā autotransporta un lidmašīnu radītās emisijas gaisā. Iegūtie summārā piesārņojuma (kopā ar autoceļu radītajām emisijām) rezultāti parāda, ka maksimālās oglekļa oksīda koncentrācijas nesasniegs 2% no normatīva, slāpekļa dioksīda 20-30% no normatīva, un benzola 19%, turklāt pat šo 94 Latekoil, 2014

96 vērtību cēlonis būs nevis lidosta, bet gan autoceļa A10 attīstība, tomēr prognozējamais gaisa piesārņojums Tukuma lidostas apkārtnē arī kopā no visiem avotiem pat netuvosies robežlielumiem. Ietekme uz gaisa kvalitāti ir praktiski neidentificējama, tātad nav būtiska. Trokšņa līmeņa izmaiņu būtiskums Lidostas trokšņa potenciāli ietekmētajā teritorijā lidosta kā trokšņa traucējuma avots ir būtiski maznozīmīgāka nekā autoceļš A10 un dzelzceļš Rīga Tukums-2. Lidostas darbības radītā epizodiskā trokšņa diskomforta zonā dienā atradīsies četras viensētas jeb apmēram 12 iedzīvotāju. Trokšņa ietekme uz iedzīvotājiem ir negatīva. Kaut arī skarto iedzīvotāju skaits ir niecīgs, tā vienīgā reāli konstatējamā lidostas attīstības negatīvā ietekme, tātad relatīvi to var uzskatīt par būtisku. Augsnes kvalitātes izmaiņu būtiskums Iespējamais augsnes kvalitātes izmaiņu cēlonis Tukuma lidostā ir degvielas uzpildes stacija (DUS), kurā paredzētās darbības rezultātā būtiski palielināsies degvielas apgrozījums. Ievērojot noteiktās prasības DUS tehnoloģiskajām iekārtām, nav sagaidāma būtiska augsnes kvalitātes pasliktināšanās paredzētās darbības rezultātā. Ietekme uz augsnes kvalitāti ir negatīva, bet nav būtiska. Tuvāko ūdensobjektu ūdens kvalitātes izmaiņu būtiskums Iespējamās ietekmes uz tuvumā esošo ūdensobjektu ūdens kvalitāti cēlonis varētu būt degvielas uzpildes stacija (DUS), kurā paredzētās darbības rezultātā būtiski palielināsies degvielas apgrozījums. Tukuma lidostā esošā lietusūdeņu trīspakāpju attīrīšanas sistēmas efektivitāte ir 90 %, kas atbilst noteikumiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, tāpēc nav sagaidāma būtiska tuvumā esošo ūdensobjektu ūdens kvalitātes pasliktināšanās. Ietekme uz ūdensobjektu ūdens kvalitāti ir negatīva, bet nav būtiska. Ietekmes uz bioloģisko daudzveidību būtiskums Paredzētā darbība neietekmēs Ķemeru nacionālā parka dabas vērtības, jo teritorija atrodas ~ 4 km attālumā no Tukuma lidostas. Gan putnu barošanās, gan nakšņošanas un atpūtas vietas ir pietiekami tālu no Tukuma lidostas, tāpēc plānotais apkalpoto lidojumu skaita pieaugums būtiski neietekmēs nedz Ķemeru nacionālā parka, nedz migrējošos putnus ārpus aizsargājamām teritorijām Smārdes un Slampes apkārtnē. Ietekme uz bioloģisko daudzveidību nav būtiska. Ietekmes uz ainavu būtiskums Izmaiņa esošajā ainavā būs virs Tukuma lidostas biežāk redzamas lidmašīnas, kas paceļas vai nolaižas, taču jāņem vērā, ka šīs epizodes būs īslaicīgas un pastāv liela iespējamība tām tikt nepamanītām vispār. Nav iespējams viennozīmīgi novērtēt, vai šīs Latekoil,

97 nebūtiskās izmaiņas būs pozitīvas vai negatīvas, jo tas ir pilnībā atkarīgs no lidmašīnas pacelšanās vai nolaišanās skata vērotāja personīgās attieksmes. Ietekme uz ainavu nav būtiska. Ietekmes uz tūrismu un rekreācijas resursiem būtiskums Pasažieru lidojumu skaita pieauguma rezultātā iespējams būtisks apmeklētāju skaita pieaugums Tukuma un apkārtnes, kā arī Kurzemes un Zemgales reģionā. Lidostas darbība ar regulāriem un čartera reisiem pozitīvi ietekmēs tūrisma plūsmu reģionā, jo īpaši, ja tūrismā iesaistītie uzņēmēji iekļausies pasaules atpazīstamo rezervēšanas sistēmu tīklā un aktīvi strādās pie online tūrisma pakalpojumu pārdošanas (naktsmītņu rezervēšanas, tūrisma produktu pārdošanas). Izmantojot salīdzinoši zemākās naktsmītņu cenas, taču tādu pašu kvalitāti kā Rīgā, noteiktu tūristu daudzumu būtu iespējams apturēt Tukumā, kas pilsētu varētu izmantot kā bāzēšanās vietu Rīgas vietā, lai apceļotu Latviju (jo īpaši sākot ar Tukumu un tā apkārtni). Pateicoties attīstītajai infrastruktūrai, pozitīvs ieguvums būtu arī visam Kurzemes un Zemgales reģionam, kā arī Jūrmalas pilsētai. Pasažieru lidojumu skaita pieauguma rezultātā ir sagaidāms arī lielāks apmeklētāju skaits Tukuma apkārtnē esošajos tūrisma objektos Ķemeru nacionālajā parkā, Durbes pilī, Jaunmoku pilī, Jaunpils pilī, Cinevillā u.c., kas ir arī nozīmīgi gan Kurzemes, gan Latvijas tūrisma objekti. Arī Kurzemes tūrisma mērogā Tukuma lidosta ir stratēģiski svarīga, jo tas atrodas pie valsts galvenā autoceļa A10 Rīga-Ventspils, kas ļautu sasniegt vienus no populārākajiem Latvijas un Kurzemes tūrisma galamērķiem Kuldīgu un Ventspili, kā arī Liepāju (caur Kuldīgu vai pa autoceļu A9 Rīga-Liepāja). Ietekme uz tūrismu ir pozitīva un būtiska Paredzētās darbības iespējamo limitējošo faktoru analīze Ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā ir tikuši izvērtēti būtiskākie vides aspekti, kurus varētu ietekmēt paredzētā darbība: gaisa kvalitāte (skat. ziņojuma 4.6. nodaļu); trokšņa līmenis (4.7. nodaļa); augsnes kvalitāte (4.8. nodaļa); hidroloģiskā režīma izmaiņas (4.9. nodaļa); ietekme uz apkārtnes bioloģisko daudzveidību (4.10. nodaļa); ietekme uz ainavu, kultūrvēsturisko vidi un rekreācijas resursiem (4.11. nodaļa). Paredzēto darbību potenciāli limitējošs faktors ir prognozētais trokšņa līmenis. Tā monitorēšana un traucējuma maksimāla novēršana būs neizbēgams lidostas turpmākās darbības nosacījums. 96 Latekoil, 2014

98 4.15. Nepieciešamās izmaiņas teritorijas plānojumā Paredzētā darbība ir jau esošas tāda paša veida darbības intensifikācija tajā pašā vietā. Esošā darbība pilnībā atbilst Engures novada Smārdes pagasta teritorijas plānojumam (skat nodaļu), tāpēc principiālas izmaiņas teritorijas plānojumā saistībā ar paredzēto darbību nav nepieciešamas, tomēr, lai potenciālo trokšņa robežlielumu pārsniegumu teritorijās neradītu jaunu apbūvi, kas atbilst stingrākajiem trokšņa robežlielumiem, būtu vēlams plānot pacelšanās-nolaišanās koridorā tāda veida apbūvi, kurā noteikti augstāki trokšņa robežleilumi, piemēram, jauktas apbūves teritorija, tai skaitā tirdzniecības un pakalpojumu būvju teritorija (ar dzīvojamo apbūvi) Paredzētās darbības sociāli-ekonomiskie aspekti un sabiedrības attieksme Sociāli-ekonomisko aspektu izvērtējums Tukuma lidostas attīstību atbalsta Satiksmes ministrija, saskatot iespēju lidostu izmantot kā lidostas Rīga rezerves lidlauku un alternatīvu lidostu zemo cenu lidsabiedrību piesaistīšanai. Atbalstu paredzētajai darbībai ir izteikušas arī Tukuma novada, Engures novada, kā arī Jūrmalas pašvaldības, kas paredzētajā darbībā saskata reģiona attīstības iespējas. Lidostas izmantošanā ir ieinteresēta nacionālā aviokompānija AirBaltic, kas to varētu izmantot reģionāliem lidojumiem uz Baltijas, Skandināvijas un citām tuvākajām valstīm. Tukuma lidostai ir noslēgta vienošanās par sadarbību ar starptautisko lidostu Rīga. Tiešs sociāli-ekonomisks plānotās darbības ieguvums būs jaunu darba vietu rašanās pašlaik SIA Tukums Airport ir 25 darba vietas, taču, pieaugot apkalpoto lidojumu skaitam, uzņēmumā nodarbināto skaits pieaugs līdz 100 cilvēkiem. Arī ar paredzēto darbību saistītajos apkalpojošās sfēras uzņēmumos, kuri savas uzņēmējdarbības veikšanai nomās platības jaunuzbūvētajā lidostas ēkā, paredzētas 150 jaunas darba vietas. Būtisks sociāli-ekonomisks ieguvums prognozējams arī tūrisma nozarē strādājošajiem sakarā ar tūristu skaita pieaugumu paredzētās darbības rezultātā. Prognozējams gan tūrisma objektu apmeklētāju skaita pieaugums, gan tūrisma infrastruktūras pakalpojumu naktsmītņu, restorānu, kafejnīcu, noieta pieaugums. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskās apspriešanas laikā tika saņemts viedoklis no Tukuma Tūrisma informācijas centra, ka: (..) plānotajā situācijā (..) ir iespējams būtisks tūristu skaita pieaugums lidlauka apkārtējā teritorijā Jūrmalā, Tukumā, Kurzemes un Zemgales reģionos; sagaidāmā ietekme uzskatāma par būtiski pozitīvu gan tūrismā, gan vispārējā ekonomikā (pakalpojumu nozarē).. Vēl viena joma, kuru pozitīvi ietekmēs paredzētā darbība, ir transporta pakalpojumu nozare, jo līdz ar būtisko lidojumu skaita pieaugumu prognozējams arī pasažieru skaita pieaugums, no kuriem daļa nokļūšanai uz un no lidostas izmantos sabiedrisko transportu autobusu un vilcienu satiksmi, kā arī taksometru pakalpojumus. Pieaugs arī kravas un pasta sūtījumu skaits, piesaistot kravu pārvadātāju, muitas noliktavu, brokeru un banku pakalpojumu sniedzējus. Tiks organizēta regulāra satiksme starp Tukuma lidostu un lidostu Rīga, Tukuma, Jūrmalas un Rīgas pilsētām. Latekoil,

99 Kā iespējami negatīvu sociāli-ekonomisku ar paredzēto darbību saistītu aspektu varētu minēt lidostas tiešā tuvumā esošu nekustamo īpašumu tirgus vērtības iespējamu krišanos. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtajā SIA Latio valdes priekšsēdētāja Edgara Šīna vēstulē, kas gan nav atzīstama par nekustamo īpašumu novērtējumu atbilstoši Latvijas nacionālajam standartam, norādīts, ka: (..) Lidostas darbība kādā apkaimē rada izmaiņas ne tikai tiešā lidostas teritorijā, bet arī tuvākajā apkārtnē zemes izmantošanas veidā, īpašumu vērtībā, pieprasītajos pakalpojumos. Tas gala rezultātā atspoguļojas uz iedzīvotāju dzīves līmeni, pašvaldības ieņēmumiem no nekustamā īpašuma un daudziem citiem aspektiem. (..) Lidostas pacelšanās koridors aptver samērā lielu daļu Tukuma pilsētas teritoriju nelielu daļu Jauntukuma mikrorajona, lielāko daļu Durbes un Ozoliņu mikrorajona, tāpat pilsētas centrālajā daļā Meža, Melnezera, Celtnieku, Spartaka, Raudas u.c. ielas. Nekustamo īpašumu cenas kopš gada ir piedzīvojušas strauju pieaugumu un kopš gada strauji kritumu. Analizējot savrupmāju cenu līmeni Tukuma pilsētā, var secināt, ka gan šobrīd, gan iepriekšējos gados Durbes un Ozoliņu mikrorajonos ir novērojamas augstākās nekustamo īpašumu cenas kā pārējās pilsētas daļās. Lidostas apkalpoto lidojumu skaits šobrīd ir neliels, pagaidām netiek novērots, ka lidosta negatīvi ietekmētu nekustamo īpašumu vērtību pacelšanās koridora teritorijā. Lidostas attīstība var dot nākotnē ekonomiskus ieguvumus Tukuma novadam un tā iedzīvotājiem. Lidostas apkārtnē parasti attīstās ražošanas, noliktavas, tehniskās apkopes saimniecība, kā arī biroju, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumus sniedzošie uzņēmumi. Viena no priekšrocībām un ieguvumiem, ko iegūtu Tukuma pilsēta, attīstoties lidostai tiktu attīstīta, sakārtota un pilnveidota transporta (pilsētas autobusu, tālsatiksmes autobusu, pasažieru vilciena, taksometru u.c.) satiksme ar Tukuma pilsētu, Jūrmalu un, galvenokārt, Rīgu. Infrastruktūras objektu izveidošanā un uzturēšanā lielākoties varētu tikt iesaistīts vietējais darba spēks, tādā veidā palielinot apkārtnes iedzīvotāju nodarbinātību. Tomēr jāapzinās, ka starptautiska komerciāla lidosta, galvenokārt, kalpotu kā tranzīta lidosta, un maz ticams ir tūristu pieplūdums Tukuma pilsētā no lidostas pasažieru vidus. Līdztekus būtiskiem ekonomiskiem ieguvumiem, kas saistās ar starptautiskas komerciālas lidostas izveidi, pastāv arī negatīvā ietekme uz vairākiem iedzīvotāju dzīves un nekustamā īpašuma vērtību ietekmējošiem faktoriem zem lidmašīnu ceļa un tā tuvumā. Aviācijas troksnis ir nozīmīgākais negatīvai faktors, taču komerciāla lidosta rada arī gaisa piesārņojuma un negadījumu draudu fonu. Pētījumi parādījuši, ka pašvaldības pieredzējušas nodokļu ieņēmumu samazinājumu no nekustamā īpašuma, veselības problēmu jautājumu saasināšanos un mācību problēmas bērniem. Līdz ar lidojumu skaita pieaugumu palielināsies iedzīvotāju neapmierinātība pacelšanās koridora apkaimē. Kopumā visi pieminētie faktori ietekmē nekustamā īpašuma vērtību. Balstoties uz ilggadējo praksi nekustamo īpašumu jomā, Latio tirdzniecības speciālisti novērtē vērtības samazinājumu īpašumiem lidmašīnu radītā trokšņa iespaidā zem lidmašīnu pacelšanās-nolaišanās ceļa un tā tuvumā par 5-20% no vērtības, atkarībā no īpašuma novietojuma. Pieredze rāda, ka nozīmīga iedzīvotāju daļa nevēlas dzīvot mājoklī, kas atrodas lidostas trokšņu ietekmē, neskatoties uz cenas samazinājumu. Tas būtiski samazina pieprasījumu pēc šādiem īpašumiem un palielina 98 Latekoil, 2014

100 ekspozīcijas laiku tirgū. Jāatzīmē, ka īpašuma atrašanās lidostas trokšņu zonā saistīta ar papildu izdevumiem, kas iespaido, galvenokārt, nekustamo īpašumu. (..) Vairāku pētījumu rezultāti rāda, ka mājokļu vērtība tiek negatīvi iespaidota, ja tie novietoti lidostas un lidmašīnu skrejceļa tuvumā. Jaunizveidotu lidostu tuvumā vērtība var samazināties līdz 43% no to sākotnējās vērtības vai atšķirībā no līdzvērtīgu īpašumu vērtības tuvā apkārtnē ārpus aviācijas trokšņa skartajām teritorijām. Lidostas tuvumā esošo īpašumu vērtība atšķiras no līdzvērtīgiem īpašumiem ārpus trokšņa diskomforta zonas vidēji par 15-25% vai 1,33% par db. Atšķirīgas ir cilvēku prasības pret troksni dienā un naktī, pilsētas vidē un piepilsētā, mājoklī un industriālajā teritorijā. Tas atspoguļojas arī nekustamā īpašuma vērtību zudumos. Lielākais vērtību zudums sagaidāms augstākas cenu kategorijas dzīvojamos īpašumos ārpus pilsētas, mazāks industriālajos īpašumos pilsētvidē. Tāpat pastāv atšķirība starp trokšņa ietekmes lielumu uz nekustamā īpašuma vērtību atkarībā no īpašumu kategorijas zemo cenu un ekskluzīviem īpašumiem tas var atšķirties vairāk kā 2,5 reizes. Veicot analīzi, ir konstatēts atšķirīgs īpašuma vērtību samazinājums atkarībā no tā tuvuma pacelšanās-nolaišanās līnijai. Īpašuma vērtība pieaug par 3-4% līdz ar katriem 400 m prom no lidmašīnu ceļa.. Daļai no vēstulē norādītās informācijas nevar viennozīmīgi piekrist. Neapšaubāmi var piekrist, ka lidostas darbība kādā apkaimē rada izmaiņas ne tikai tiešā lidostas teritorijā, bet arī tuvākajā apkārtnē zemes izmantošanas veidā, īpašumu vērtībā, iedzīvotāju nodarbinātībā, pieprasītajos pakalpojumos. Tomēr jāsecina, ka tas gala rezultātā dod pozitīvu sociāli-ekonomisko rezultātu sabiedrībai un reģionam. Izveidojoties jaunam pakalpojumu tirgum, dabiski rodas nepieciešamība pēc pakalpojumu sniedzējiem gan uzņēmumiem, gan to darbiniekiem. Rezultātā tuvākajā apkārtnē un reģionā rodas pieprasījums pēc biroju, noliktavu, veikalu, ēdināšanas uzņēmumu, naktsmītņu, garāžu telpām un stāvvietām. Darbiniekiem rodas vajadzība pēc dzīvesvietām, atpūtas un rekreācijas infrastruktūras. Minētais viennozīmīgi pozitīvi ietekmē ne tikai darba, pakalpojumu, sociālo un nodokļu sfēru, bet arī nekustamo īpašumu tirgu, radot papildu nepieciešamību pēc nomas, īres un pirkumu darījumiem. Sagaidāms, ka pieaugošo degvielas un transporta izmaksu dēļ, darbinieki izvēlēsies dzīvesvietu pēc iespējas tuvāk darba vietai. Šāda tendence jau ir vērojama attiecībā uz esošajiem Tukuma lidostas darbiniekiem. Rezultātā sagaidāms, ka apkārtnē izveidosies samērā elastīgs nekustamo īpašumu tirgus. Lidostas radītais esošais un potenciālais troksnis Engures novada un Tukuma novada apkārtnē nav noteicošais un būtiskākais traucējošais faktors, ņemot vērā lauksaimniecības un ražošanas teritorijas, kurās tiek darbināti traktori un cita smagā tehnika, un automašīnas, kas rada daudz traucējošāku pastāvīgo troksni salīdzinājumā ar lidostas radīto epizodisko troksni. Nevar piekrist norādītajam, ka pacelšanās koridors aptver samērā lielu daļu Tukuma pilsētas teritorijas. No lidmašīnu pacelšanās vietas līdz Tukuma pilsētai ir 2-2,5 kilometri, kas, ievērojot gaisa kuģa pacelšanās gradientu, kā arī atkarībā no pretvēja, var nodrošināt gaisa kuģa pacelšanos jau līdz Tukuma pilsētai tādā augstumā, kas dod iespēju veikt nogriešanās manevru. Šādu iespēju Tukuma novada sapulcēs ir apstiprinājuši VAS Latvijas Gaisa Satiksme un VA Civilās aviācijas aģentūra darbinieki un, vēršoties minētajās institūcijās, SIA Tukums Airport šā IVN rezultātā saskaņos tādus lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās virzienus, kādi ir izstrādāti trokšņa izkliedes vajadzībām un parādīti IV pielikuma kartēs. Latekoil,

101 Vēstulē norādītais straujais īpašumu cenu kāpums gadā un kritums gadā ir saistāms ar vispārējo ekonomisko situāciju Latvijā: gada banku kreditēšanas maksimumu, kas strauji kritās gadā. Līdz ar to secināms, ka lidostas ietekmes zonā esošo nekustamo īpašumu tirgus ir adekvāts Latvijas kopējam nekustamo īpašumu tirgum un nav novērojamas kādas īpašas svārstības vai individuālas tendences. Pats vēstules autors E. Šīns atzīst, ka pagaidām netiek novērots, ka lidosta negatīvi ietekmētu nekustamo īpašumu vērtību pacelšanās koridora teritorijā. Pilnībā var piekrist vēstulē norādītajam, ka lidostas attīstība var dot nākotnē ekonomiskus ieguvumus Tukuma novadam un tā iedzīvotājiem, lidostas apkārtnē attīstot ražošanu, noliktavas, tehniskās apkopes saimniecības, kā arī uzņēmumus, kas sniedz biroju, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumus. Vienlaicīgi jāatzīst, ka vēstules autora secinājums par to, ka lidosta, galvenokārt, kalpotu kā tranzīta lidosta nav pamatots un būtībā ir pat neloģisks. Neliela pārvadājumus apkalpojoša lidosta ar apkalpoto gaisa kuģu skaitu līdz 3000 gadā, par kādu plāno kļūt Tukuma lidosta, nekādi nevar kļūt par tranzīta lidostu. Šādu lidostu mērķauditorija ir čarterlidojumu apkalpošana, reģionālo lidojumu apkalpošana un kravu pārvadājumu apkalpošana. Daļa pasažieru var izmantot lidostas Rīga tranzītpakalpojumus. Līdz ar to nav pamatots vēstules autora arguments par apkalpoto pasažieru aizplūšanu garām reģiona pilsētām Tukumam, Jūrmalai un Jelgavai. Autors, izsakot viedokli, ka līdztekus būtiskiem ekonomiskiem ieguvumiem, kas saistās ar starptautiskas komerciālas lidostas izveidi, pastāv arī negatīvā ietekme uz vairākiem iedzīvotāju dzīves un nekustamā īpašuma vērtību ietekmējošiem faktoriem zem lidmašīnu ceļa un tā tuvumā, balstās uz pētījumiem, kas gan nav identificējami, jo nav norādīti. Neapšaubāmi, aviācijas troksnis ir nozīmīgākais negatīvais faktors, pastāvot arī gaisa piesārņojuma un negadījumu draudu fonam. Tomēr vienlaicīgi jāatzīst, ka nav ticams, ka autora minētie pētījumi ir veikti attiecībā uz tādiem lidlaukiem, kuru pārvadājumu skaits tiek plānots līdz 3000 lidmašīnu gadā, kas salīdzinoši ir niecīgs skaits. Kā zināmu robežlielumu lidlauka ietekmes nozīmīgumam var definēt lidojumu skaitu ar vairāk nekā gaisa kuģiem gadā atbilstoši likumam Par piesārņojumu (18 1. panta Trokšņa novērtēšana un samazināšana 2. punkts): Trokšņa kartēšanu, trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādi un ieviešanu attiecībā uz autoceļiem un dzelzceļa līnijām, kā arī lidostām, kurās satiksmes intensitāte ir vairāk nekā gaisakuģu gadā, nodrošina Satiksmes ministrija.. Vēstulē norādīts, ka, balstoties uz ilggadējo praksi nekustamo īpašumu jomā, SIA Latio tirdzniecības speciālisti novērtē vērtības krišanos īpašumiem zem lidmašīnu pacelšanās-nolaišanās ceļa un tā tuvumā par 5-20 % no vērtības, atkarībā no īpašuma novietojuma. Šādam viedoklim nevar piekrist, jo tas nav pamatots ar konkrētiem argumentiem. Tiek piesaukts trokšņa līmenis, pat nezinot, cik liels tas ir šobrīd un par cik, iespējams, pieaugs nākotnē, kā arī vai tas atbildīs noteiktajiem normatīviem. Nav vērtēts apstāklis, ka garām apskatītajiem Tukuma pilsētas mikrorajoniem nakts stundās iet vilcienu sastāvi uz Ventspils ostu, savukārt, lidojumi nakts periodā iespējami minimāli tikai divas stundas (no 23:00 līdz 24:00 un no 06:00 līdz 07:00). Līdz ar to nav viennozīmīgi secināms, ka nekustamo īpašumu vērtību ietekmēs tieši lidlauka darbība, kas papildu troksni pamatā radīs dienas laikā. Vēstulē nav vērtēts, vai dzelzceļa tuvums un tā darbība nakts laikā neietekmē nekustamo īpašumu tirgu Tukumā. Vienlaicīgi arī jāsecina, ka gadījumā, ja dzelzceļa līnijas izmantošana nakts stundās neietekmē nekustamo īpašumu tirgu, tad lidlauka darbība, kas pamatā notiks dienas laikā, arī nevarētu to ietekmēt tik būtiski, lai tas nekompensētos ar citiem sociāli-ekonomiskajiem ieguvumiem. Vēstulē nav analizēta 100 Latekoil, 2014

102 nekustamā īpašuma pieprasījuma palielināšanās pozitīvā ietekme uz nekustamo īpašumu tirgu. Vēstulē norādītie pētījumi acīmredzami neatbilst Latvijai raksturīgajai sociāliekonomiskajai reakcijai lidlauka pacelšanās-nolaišanās zonā. Kā piemērs ir aplūkojama lidosta Rīga, kuras pacelšanās-nolaišanās josla šķērso Rīgas pilsētas Imantas mikrorajonu, Rīgas pilsētas Beberbeķu apkaimi, Babīti, Piņķus, Spilvi, Mežāres un Jaunmārupi. Saskaņā ar lidostas Rīga izstrādāto trokšņa stratēģisko karti, visās iepriekšminētajās dzīvojamās zonās ir konstatējams normatīvos noteiktā trokšņa līmeņa pārsniegums vakara stundās. Neskatoties uz minēto, Rīgas pilsētas Imantas un Beberbeķu rajonos, Babītē, Piņķos, Spilvē, Jaunmārupē nekustamo īpašumu cenas ir vienas no augstākajām Rīgā un nav novērojama to pazemināšanās lidostas Rīga darbības dēļ, ka ir vairāk nekā lidojumu gadā, tātad 25 reizes vairāk, nekā plānots Tukuma lidlaukā. Bez tam, vērā ņemams ir arī apstāklis, ka Tukuma lidlauks nav jaunbūvējams lidlauks, bet gan atrodas savā vēsturiskajā vietā kopš gada. Vairums dzīvojamo māju, kas atrodas Tukuma pilsētā, nolaišanās joslas zonā, ir celtas laikā, kad notika aktīva lidlauka ekspluatācija militāriem mērķiem, kas neapšaubāmi radīja daudz lielāku piesārņojumu, nekā šobrīd Eiropas Savienībā sertificētie gaisa kuģi, kuriem regulāri tiek izvirzītas jaunas prasības trokšņu līmeņa samazināšanai. Līdz ar to secināms, ka E. Šīna vēstulē norādītais par būtiskiem reģiona iedzīvotāju sociāli-ekonomiskajiem ieguvumiem un perspektīvām ir pamatots un loģisks, savukārt secinājumiem par nekustamo īpašumu vērtību krišanos par 5-20 % lidlauka darbības dēļ, nav vērā ņemama pamatojuma. Pie tam, nekustamā īpašuma vērtības iespējamais kritums īstermiņā neizslēdz īpašuma vērtības pieaugumu ilgākā laika periodā, ievērojot sabiedrības pielāgošanos mūsdienās pieņemamiem, nedaudz urbānākiem dzīves apstākļiem un to dotajām iepriekš aplūkotajām sociāliekonomiskajām iespējām. Sabiedrības attieksme pret projekta realizāciju Tukuma novada pašvaldības mājaslapā ir atrodamas divas gada sākumā veiktas aptaujas par SIA Tukums Airport plānoto darbību. Pirmā aptauja parāda, ka divas trešdaļas respondentu (pavisam kopā 1175) atbalsta šajā ietekmes uz vidi novērtējumā vērtēto darbību (skat. 40. attēlu). Vai jūs atbalstāt SIA Tukums Airport tālākos mērķus pāriet uz regulārajiem pasažieru pārvadājumiem? Jā Nē % Nezinu % 2 0.2% 40. attēls. Interneta aptaujas par SIA Tukums Airport plānoto darbību rezultāti [14] Latekoil,

103 Savukārt, otrā aptauja (respondentu skaits 1243) tieši neattiecas uz šajā ietekmes uz vidi novērtējumā vērtēto darbību lidojumu skaita pieaugumu, taču parāda respondentu attieksmi pret attīstību vispār esošajā Tukuma lidostas teritorijā (skat. 41. attēls). Vai jūs piekrītat, ka Tukuma lidlauks sākot ar gada vasaru visu diennakti tiktu izmantots bez laika ierobežojumiem un bez ierobežojumiem gaisa kuģu masā? Jā Nē % Nezinu % % 41. attēls. Interneta aptaujas par Tukuma lidostas attīstību rezultāti [15] Pretējs sabiedrības viedoklis pausts Tukuma novada domei adresētajā gada 8. marta iesniegumā, kuru parakstījuši 607 Tukuma pilsētas iedzīvotāji. Iesniegumā lūgts atstāt spēkā Tukuma lidlauka ekspluatācijas ierobežojumus un pausta negatīva attieksme pret Tukuma lidostas pārveidošanu par starptautisku komerciālu lidostu. 102 Latekoil, 2014

104 5. Sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopojums 5.1. Sākotnējā sabiedriskā apspriešana Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas periods ilga no gada 27. aprīļa līdz 18. maijam. Apspriešanas sapulce notika 9. maijā Tukuma novada domē. Uz sapulci bija ieradušies 30 sabiedrības pārstāvji. Klātesošos galvenokārt interesēja formālas dabas jautājumi attiecībā uz sapulces organizēšanu un ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, kā arī jautājumi, kas saistīti ar plānoto darbību apkalpoto lidmašīnu veidi, pacelšanās-nosēšanās koridora izvietojums, sagaidāmais troksnis u.tml.. Sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā tika saņemtas divas vēstules: 15 iedzīvotāju parakstīts iesniegums; Natālijas Kuļinovskas vēstule. Iedzīvotāju parakstītajā vēstulē galvenokārt ir norādīts uz, viņuprāt, paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas procedūras pārkāpumiem un darbības atbilstību Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Cita starpā ir arī paustas bažas par paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamo un Natura 2000 teritoriju Ķemeru nacionālais parks. Iespējamā paredzētās darbības ietekme uz apkārtnes bioloģisko daudzveidību, t.sk. Ķemeru nacionālo parku, apskatīta ziņojuma nodaļā. Natālijas Kuļinovskas vēstulē ir pausti formāli iebildumi attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sapulces norisi, kā arī bažas par sagaidāmo trokšņa līmeni. Modelētais paredzētās darbības rezultātā sagaidāmais trokšņa līmenis atspoguļots ziņojuma 4.7. nodaļā Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma pirmā sabiedriskā apspriešana Ietekmes uz vidi novērtējuma Tukuma lidostas darbības paplašināšanai (SIA Tukums Airport ) ziņojuma pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana ilga no gada 18. septembra līdz 18. oktobrim. Sabiedriskās apspriešanas sapulce Engures novada Smārdes pagastā (Smārdē) notika 1. oktobrī, bet Tukumā 2. oktobrī. Uz apspriešanas sapulci Smārdē bija ieradušies septiņi sabiedrības pārstāvji, bet Tukumā 38. Iedzīvotājus galvenokārt interesēja sagaidāmais trokšņa līmenis pēc lidostas darbības paplašināšanas un trokšņa modelēšanas metodika, īpašuma vērtības iespējamā krišanās paredzētās darbības dēļ, sagaidāmā ietekme uz Ķemeru nacionālo parku un tūrismu, plānoto lidmašīnu veidi, lidostas teritorijas apsaimniekošana u.tml., kā arī formālas dabas jautājumi, kas saistīti ar ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu. IVN ziņojuma sabiedrisko apspriešanu laikā iedzīvotāji pauda gan ļoti noraidošu attieksmi pret paredzēto darbību, gan atbalstīja to, norādot uz iespējamiem ieguvumiem. Latekoil,

105 IVN ziņojuma sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtas astoņas vēstules: N. Kuļikovskas gada 15. oktobra vēstule; divi M. Stoķes gada 15. oktobra iesniegumi; Tukuma tūrisma informācijas centra gada 17. oktobra vēstule; 20 Tukuma iedzīvotāju parakstīts gada 16. oktobra iesniegums; Dabas aizsardzības pārvaldes gada 16. oktobra vēstule; Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides pārvaldes gada 26. oktobra vēstule. M. Stoķe gada 15. oktobra iesniegumos lūdz neizsniegt SIA Tukums Airport atļauju lidostas darbībai neciešamā trokšņa un piesārņojuma dēļ. Esošais troksnis ir apskatīts ziņojuma 3.6. nodaļā Trokšņa līmeņa novērtējums, savukārt plānotais 4.7. nodaļā Trokšņa izplatības novērtējums. Trokšņa normatīvu pārsniegumi nav sagaidāmi. Esošais gaisa piesārņojums ir apskatīts ziņojuma 3.5. nodaļā Gaisa kvalitātes novērtējums, savukārt, plānotais 4.6. nodaļā Gaisa kvalitātes izmaiņu novērtējums. Negatīva ietekme nav konstatēta. Tukuma tūrisma informācijas centra gada 17. oktobra vēstulē sniegtie priekšlikumi ir pilnībā iekļauti ziņojuma 3.8. nodaļā Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi, rekreācijas un tūrisma objekti, nodaļā Ietekme uz ainavu, kultūrvēsturisko vidi un rekreācijas resursiem un nodaļā Paredzētās darbības ietekmes uz vidi būtiskuma izvērtējums. Dabas aizsardzības pārvaldes gada 16. oktobra vēstulē norādīts: Dabas aizsardzības pārvalde savas kompetences ietvaros ir izskatījusi ietekmes uz vidi novērtējuma Tukuma lidostas darbības paplašināšanai ziņojumu. Pārvalde uzskata, ka kopumā ziņojums ietver atbilstošu ar bioloģisko daudzveidību saistīto risku izvērtējumu saistībā ar plānoto darbību, līdz ar to Pārvaldei iebildumu un priekšlikumu nav.. Pārējie sabiedrības vēstulēs sniegtie priekšlikumi ietekmes uz vidi novērtējumam apkopoti 16. tabulā. 104 Latekoil, 2014

106 16. tabula. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma pirmās sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie sabiedrības priekšlikumi Sabiedrības priekšlikums/jautājums Atbilde uz priekšlikumu/jautājumu Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde Novērtējumā iekļautais esošo ēku un objektu apraksts nepārliecina, ka, Papildināta ziņojuma 2.5. nodaļa Nepieciešamie pievadceļi un infrastruktūra. uzsākot lidojumu skaita palielināšanu, šobrīd esošās ēkas, objekti un Ziņojumam ieviests jauns VI pielikums SIA Tukums Airport lidostas ēkas infrastruktūra būs pietiekoša, lai nodrošinātu pilnvērtīgu lidlauka darbību. ģenerālplāns. Esošās piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumu uzskaitījumu 2.3. sadaļā Labota un papildināta ziņojuma 2.3. nodaļa Esošās piesārņojošās darbības nepieciešams papildināt ar šo nosacījumu analīzi. Pārvalde rekomendē novērtējumā iekļaut analīzi, kas apstiprina, ka pēc lidlauka darbības paplašināšanas lidlauka teritorijā esošā pasažieru termināla ēka pietiekama 60 pasažieru pieņemšanai, ka notekūdeņu daudzums nepārsniegs 8 m 3 /dnn, ka divi ūdensapgādes urbumi nodrošinās nepieciešamo ūdens daudzumu utt. Nav skaidrs, kādā minimālā augstumā virs tuvākajām viensētām, Tukuma pilsētas teritorijas lidaparāti atradīsies to nolaišanās/pacelšanās laikā. Novērtējumā netiek iekļauta pietiekama informācija par avārijas riskiem un to iespējamiem cēloņiem. Pārvaldei rodas šaubas, vai lidlauka teritorijā izbūvētā degvielas uzpildes stacija spēs nodrošināt nepieciešamo uzglabājamo degvielas daudzumu. Novērtējumu nepieciešams papildināt ar detalizētu informāciju par lidaparātu pretapledošanas apstrādi, mazgāšanu, nepieciešamo materiālu daudzumu, kā arī šīs informācijas analīzi attiecībā uz atbilstību vides prasībām, kā arī iespējamām ietekmēm, kas var veidoties lidaparātu pretapledošanas apstrādes un mazgāšanas laikā, ražošanas notekūdeņus novadot lietus kanalizācijas tīklā utt. Novērtējumā nepieciešams norādīt pretapledošanas šķidruma sastāvu, tā raksturojumu no drošības datu lapām, kā arī nepieciešams norādīt, vai šis šķidrums ir atbilstošs Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (REACH) prasībām. veikšanai izsniegtās atļaujas prasību analīze. Papildināta ziņojuma 2.5. nodaļa Nepieciešamie pievadceļi un infrastruktūra, nodaļa Nepieciešamais ūdens daudzums, tā lietošana un ieguves avoti un nodaļa Notekūdeņu daudzums un attīrīšana, to rašanās avoti. Papildināta ziņojuma 2.4. nodaļa Pacelšanās/nosēšanās koridora un šķērsojamo teritoriju raksturojums. Papildināta ziņojuma 2.8. nodaļa Ārkārtas situācijas, to nepieļaušanas un novēršanas pasākumi. Lielos apjomos uzglabāt degvielu lidlauka teritorijā nav plānots; degvielas piegāde notiks katru dienu ar autotransportu. Papildināta ziņojuma 2.9. nodaļa Paredzētajai darbībai nepieciešamie energoresursi, to veidi un patēriņš. Papildināta ziņojuma nodaļa Objekta uzturēšanai nepieciešamo materiālu daudzums un raksturojums. Ziņojuma nodaļa Objekta uzturēšanai nepieciešamo materiālu daudzums un raksturojums papildināta ar pretapledošanas šķidruma sastāvu un tā raksturojumu no drošības datu lapām. SIA Tukums Airport pirks nepieciešamo pretapledošanas materiālu no uzņēmuma, kas pievienos šķidruma atbilstību REACH regulas prasībām apliecinošu sertifikātu. Latekoil,

107 Sabiedrības priekšlikums/jautājums Pārvalde vērš uzmanību uz to, ka, ja tiek iegūts pazemes ūdens, tas nav uzskatāms par tehnisko ūdeni. Novērtējuma sadaļā iekļautā informācija par notekūdeņu apsaimniekošanu neatbilst esošajai un plānotajai notekūdeņu apsaimniekošanai. Novērtējuma sadaļā nepieciešams iekļaut informāciju, kura iegūta, modelējot gaisa piesārņojumu no degvielas uzpildes stacijas un katlu mājas, kā arī nepieciešams norādīt šo emisiju apjomu. Novērtējuma sadaļā iekļautā informācija par atkritumu veidiem, daudzumiem un utilizāciju ir nepilnīga un neatbilst atkritumu saimniecībai, kas veidojas lidlauka darbības laikā. Pārvalde uzskata, ka 8. nodaļa ir pilnībā izstrādājama no jauna. Novērtējuma 3. nodaļā netiek iekļauta informācija, atbilstoši kurai būtu izdarāmi secinājumi par vides stāvokli lidlauka un tās teritorijas pieguļošajā, apkārtējā teritorijā sadaļā būtu jānorāda atradnes, kura atrodas netālu no lidlauka, nosaukums, platība, kā arī izstrādes gaita utt. Šāda informācija palīdzētu izvērtēt, vai atradnes izstrādes un lidlauka darbības laikā varētu veidoties summārās un kumulatīvās ietekmes uz vienu un to pašu teritoriju. Novērtējuma 3.4. sadaļā ir ļoti nepilnīgs augsnes, grunts un gruntsūdeņu piesārņojuma raksturojums un izvērtējums. Novērtējuma 3.5. sadaļā norādītajam gaisa kvalitātes novērtējumam nav uzrādīti izejas dati, kas ņemti par pamatu iegūtajiem rezultātiem. Novērtējumā netiek novērtēti trokšņa rādītāji L vakars, L nakts. Novērtējums neparāda troksnim pakļauto cilvēku skaitu atbilstoši direktīvas 2002/49/EC VI pielikumam. Atbilde uz priekšlikumu/jautājumu Labots teksts ziņojuma nodaļā Nepieciešamais ūdens daudzums, tā lietošana un ieguves avoti. Ziņojuma nodaļā Notekūdeņu daudzums un attīrīšana, to rašanās avoti ietvertā informācija atbilst plānotajai notekūdeņu apsaimniekošanai. Ziņojuma nodaļa Izmešu avotu gaisā raksturojums ir paredzēta, lai atspoguļotu informāciju par izmešu avotiem, savukārt, informācija, kas iegūta, modelējot gaisa piesārņojumu no degvielas uzpildes stacijas un emisiju apjoms, ir atspoguļota ziņojuma 4.6. nodaļā Gaisa kvalitātes izmaiņu novērtējums, bet informācija, kas iegūta, modelējot gaisa piesārņojumu no katlu mājas un emisiju apjoms, ir atspoguļota ziņojuma 3.5. nodaļā Gaisa kvalitātes novērtējums. Ziņojuma nodaļā Atkritumu veidi, daudzumi un utilizācija ietvertā informācija atbilst plānotajiem atkritumu veidiem, daudzumiem un to utilizācijai. Papildināta ziņojuma 8. nodaļa Vides kvalitātes novērtēšanas monitoringa nepieciešamība. IVN veikšanas laikā nav identificētas summārās vai kumulatīvās ietekmes lidostai un atradnei. Trokšņa līmenis virs 35 db(a), kas radīsies paredzētās darbības rezultātā, nesniegsies līdz atradnes teritorijai (skat. ziņojuma 4.7. nodaļu Trokšņa izplatības novērtējums ). Paredzētā darbība nav saistīta ar būvniecības darbu veikšanu. Emisijas gaisā avotu raksturojums (izejas dati) ir sniegti ziņojuma nodaļā Izmešu avotu gaisā raksturojums. Trokšņa rādītāji L vakars un L nakts ir novērtēti ziņojuma 4.7. nodaļā Trokšņa izplatības novērtējums. ES direktīvas nav LR tieši piemērojams normatīvais akts. Šīs direktīvas prasības ir iekļautas MK noteikumu Nr. 597 Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības 106 Latekoil, 2014

108 Sabiedrības priekšlikums/jautājums Pārvalde uzskata, ka novērtējumā papildus nepieciešams izvērtēt, vai maksimālais trokšņa līmenis trokšņa rādītājam L max lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās operāciju laikā tuvākajās viensētās nepārsniegs 85 db(a) robežu. Pārvaldei nav skaidrs, no kādu faktoru analīzes ir izdarīts secinājums, ka ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā nav identificēti paredzēto darbību limitējoši faktori. Pārvalde nevar piekrist, ka vienīgais pasākums, kurš būtu jāveic, lai nepieļautu negatīvas ietekmes uz vidi realizēšanu, ir zālāju pļaušana lidlauka teritorijā. Novērtējumu nepieciešams papildināt ar esošās informācijas analīzi par paredzētās darbības sociāli-ekonomisko aspektu izvērtējumu un sabiedrības attieksmi pret projekta realizāciju. 20 Tukuma iedzīvotāju parakstīta vēstule Pirms Tukuma lidostas pārveidošanas par starptautisko komerciālo lidostu ar regulāriem lidojumiem, ir nepieciešams veikt vides trokšņa aprēķinus lidostas apkārtējā teritorijā, kā arī prognozēt trokšņa situāciju nolaišanās/pacelšanās koridoru teritorijā virs Tukuma pilsētas, ņemot vērā paredzamo gaisa satiksmes intensitāti un dažādus tās scenārijus diennakts laikā. Tukuma lidostas paplašināšanas rezultātā mums piederošo un/vai mūsu lietošanā esošo nekustamo īpašumu vērtība ievērojami samazināsies. Būtiska ir arī gaisa kvalitāte un piesārņojuma izplatība, jo palielināsies gaisa piesārņojums (..). Ziņojumā vispār nav vērtēts lidaparātu radītais gaisa piesārņojums. Tukuma lidostas pacelšanās/nolaišanās trajektorija (..) šķērso Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 nacionālais parks Ķemeru nacionālais parks un tātad Tukuma lidostas darbības Atbilde uz priekšlikumu/jautājumu kārtība prasībās, atbilstoši kurām ir veikts šis ietekmes uz vidi novērtējums. Citētā prasība par troksnim pakļauto cilvēku skaitu attiecas uz trokšņa stratēģisko karšu izstrādi, kas, savukārt, neattiecas uz paredzēto darbību. Šādam papildu novērtējumam nav Latvijas likumdošanā balstīta pamata. Papildināta ziņojuma nodaļa Paredzētās darbības iespējamo limitējošo faktoru analīze. Citu pasākumu nepieciešamība ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā nav identificēta. Ziņojumā ieviesta jauna nodaļa Paredzētās darbības sociāli-ekonomiskie aspekti un sabiedrības attieksme. Esošā vides trokšņa novērtējums ir iekļauts ziņojuma 3.6. nodaļā Trokšņa līmeņa novērtējums, savukārt, sagaidāmā vides trokšņa modelēšanas rezultāti ir iekļauti ziņojuma 4.7. nodaļā Trokšņa izplatības novērtējums. Trokšņa normatīvu pārsniegumi Tukumā nav prognozēti. Ziņojumā ieviesta jauna nodaļa Paredzētās darbības sociāli-ekonomiskie aspekti un sabiedrības attieksme. Prognozētā gaisa kvalitāte ir apskatīta ziņojuma 4.6. nodaļā Gaisa kvalitātes izmaiņu novērtējums. Negatīva ietekme nav identificēta. Lidaparātu radītais gaisa piesārņojums ir tik nebūtisks, ka nav iekļauts gaisa piesārņojuma modelēšanā. Paredzētās darbības ietekme uz Ķemeru nacionālo parku ir izvērtēta ziņojuma nodaļā Ietekme uz apkārtnes bioloģisko daudzveidību. Negatīva ietekme nav identificēta. Arī Dabas aizsardzības pārvaldes gada 16. oktobra vēstulē Latekoil,

109 Sabiedrības priekšlikums/jautājums paplašināšanas nelabvēlīgā ietekme uz parku visticamāk var būt būtiska. Iebildumi par ietekmes uz vidi novērtējuma procesa piemērošanu. Esošā trokšņa mērījumus SIA R&D Akustika veikusi un mērījumu rezultātus tā dod ārpus laboratorijas akreditētās darbības sfēras, kas nozīmē, ka šie mērījumi un to rezultāti nav akreditēti, un tie ir tikai un vienīgi minētās laboratorijas viedoklis un skaidrojums, jeb citiem vārdiem sakot, šie mērījumi nav pietiekami ticami, jo tie veikti ar neakreditētām iekārtām/speciālistiem. Attiecībā uz Tukuma lidostas paplašināšanas radīto trokšņa piesārņojumu ziņojumā dota atsauce uz SIA Estonian, Latvian & Lithuanian veiktu modelēšanu, tomēr ziņojumam minētās komercsabiedrības atzinums nav pievienots. Ziņojumā nav iekļauti dati un to pienācīgs novērtējums par jau esošo trokšņa piesārņojumu, piem., no dzelzceļa un autoceļiem, Tukuma lidostas pacelšanās-nolaišanās koridoros, jo tikai no šiem summārajiem datiem var izdarīt secinājumus par patieso trokšņa situāciju pēc Tukuma lidostas paplašināšanas. Ziņojumā Tukuma lidostas apgaismojuma ietekme uz piegulošu teritoriju iedzīvotājiem un Ķemeru nacionālo parku vispār nav vērtēta. Tukuma naftas bāze atrodas Tukuma lidostas pacelšanās-nolaišanās koridorā un tā, mūsuprāt, ir īpaši bīstama lidaparātu avāriju gadījumā. Attiecībā uz putnu masveida pulcēšanās vietām un to migrāciju koridoriem ziņojums vadās no gada 13. oktobra eksperta-ornitologa Rolanda Lebusa atzinuma, kas (..) neatgādina nopietnu dokumentu. Ziņojuma sadaļa par pasākumiem negatīvo ietekmju uz vidi novēršanai vai mazināšanai ir ietverta divos teikumos (..). Atbilde uz priekšlikumu/jautājumu Nr. 4.9/30/2012-N norādīts: Dabas aizsardzības pārvalde savas kompetences ietvaros ir izskatījusi ietekmes uz vidi novērtējuma Tukuma lidostas darbības paplašināšanai ziņojumu. Pārvalde uzskata, ka kopumā ziņojums ietver atbilstošu ar bioloģisko daudzveidību saistīto risku izvērtējumu saistībā ar plānoto darbību, līdz ar to Pārvaldei iebildumu un priekšlikumu nav.. Nav ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādātāju kompetence. Vēstulē minētais apgalvojums nav patiess. SIA R&D Akustika Akustikas laboratorija ir akreditēta Latvijas nacionālajā akreditācijas birojā, taču akreditācija attiecas tikai uz vides trokšņa aprēķināšanu un fizikālo testēšanu. Piezīme testēšanas pārskatā nozīmē (skat. ziņojuma IV pielikumu Esošā vides trokšņa testēšanas pārskats ), ka SIA R&D Akustika nav akreditēta sniegt šādu testēšanas pārskatu, taču tā nav akreditēta darbība vispār. SIA Estonian, Latvian & Lithuanian nav sniegusi nekādu atzinumu par paredzēto darbību. Tās veiktā paredzētās darbības sagaidāmā trokšņa modelēšana pēc būtības pilnībā ir iekļauta ziņojuma 4.7. nodaļā Trokšņa izplatības novērtējums. Prognozētā trokšņa modelēšanas rezultāti ziņojuma 4.7. nodaļā Trokšņa izplatības novērtējums parāda, ka teorētiski iespējamās trokšņa normatīvu pārsniegumu zonas Tukuma lidostai, tuvumā esošajiem autoceļiem un dzelzceļam nepārklājas. Šāda ietekme uz iedzīvotājiem un Ķemeru nacionālo parku nav identificējama. Tukuma naftas bāze ir šobrīd nefunkcionējošs objekts. Ja tā kādreiz atsāks savu darbību, tad būs jāizvērtē, vai tas netraucēs lidostas esošajai darbībai. Rolands Lebuss ir Dabas aizsardzības pārvaldes sertificēts eksperts un tā atzinums ir sagatavots atbilstoši MK noteikumiem Nr. 925 ( ) Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinuma saturs un tajā ietvertās minimālās prasības. Citu pasākumu nepieciešamība ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā nav identificēta. 108 Latekoil, 2014

110 5.3. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma otrā sabiedriskā apspriešana Ietekmes uz vidi novērtējuma Tukuma lidostas darbības paplašināšanai (SIA Tukums Airport ) ziņojuma otrās redakcijas sabiedriskā apspriešana ilga no gada 16. jūlija līdz 16. augustam. Sabiedriskās apspriešanas sapulce Engures novada Smārdes pagastā (Smārdē) notika 5. augustā, bet Tukumā 6. augustā. Uz apspriešanas sapulci Smārdē bija ieradušies pieci sabiedrības pārstāvji, bet Tukumā 19. Iedzīvotājus galvenokārt interesēja sagaidāmais trokšņa līmenis pēc lidostas darbības paplašināšanas un trokšņa modelēšanas metodika, lidojumu drošības jautājumi, īpašuma vērtības iespējamā krišanās paredzētās darbības dēļ un sagaidāmā ietekme uz lidostas apkārtnē esošajām dabas vērtībām. IVN ziņojuma sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtas deviņas vēstules: Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides pārvaldes gada 9. augusta vēstule; N. Kuļikovskas, I. Kuļikovskas un I. Miezāja gada 30. jūlija vēstule; A. Vītiņas gada 31. jūlija elektroniskā vēstule; T. Ezergailes gada 2. augusta elektroniskā vēstule; Dabas aizsardzības pārvaldes gada 2. augusta vēstule; R. Ozolas gada 9. augusta elektroniskā vēstule; M. Stoķes gada 12. augusta vēstule; S. Riekstiņas gada 15. augusta elektroniskā vēstule; 20 Tukuma iedzīvotāju parakstīts gada 15. augusta iesniegums. N. Kuļikovskas, I. Kuļikovskas un I. Miezāja vēstulē ir jautāts, vai nav jāsaņem atļauja no katra īpašnieka, kuru īpašumu skar paredzētās izmaiņas Tukuma lidostas darbības paplašināšana. Latvijas likumdošanā šādas prasības nav. Paredzētās darbības ietvaros ir notikušas visas likumā paredzētās sabiedriskās apspriešanas, kuru ietvaros sabiedrība, t.sk. nekustamā īpašuma īpašnieki ir varējuši izteikt savu viedokli par paredzēto darbību, kā arī sniegt priekšlikumus iespējamās negatīvās ietekmes mazināšanai. A. Vītiņa, T. Ezergaile un R. Ozola ir paudušas viedokli, ka nepiekrīt Tukuma lidlauka darbības paplašināšanai. S. Riekstiņa norāda, ka, viņasprāt, jāveicina Rīgas lidostas tālāka attīstība, kā arī jauna lidosta ir jābūvē Liepājā vai Daugavpilī. Dabas aizsardzības pārvaldes gada 2. augusta vēstulē atkārtoti norādīts: Dabas aizsardzības pārvalde savas kompetences ietvaros ir izskatījusi ietekmes uz vidi novērtējuma Tukuma lidostas darbības paplašināšanai papildināto ziņojumu. Pārvalde uzskata, ka kopumā papildinātais ziņojums ietver atbilstošu ar bioloģisko daudzveidību saistīto risku izvērtējumu saistībā ar plānoto darbību, līdz ar to Pārvaldei iebildumu un priekšlikumu nav.. Pārējie sabiedrības vēstulēs sniegtie priekšlikumi ietekmes uz vidi novērtējumam apkopoti 17. tabulā. Latekoil,

111

112 17. tabula. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma otrās sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie sabiedrības priekšlikumi Sabiedrības priekšlikums/jautājums Atbilde uz priekšlikumu/jautājumu Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde Novērtējuma sadaļa ir atstāta iepriekšējā redakcijā un tajā iekļautā informācija par atkritumu veidiem, daudzumiem un utilizāciju ir nepilnīga un neatbilst atkritumu saimniecībai, kas veidojas lidlauka darbības laikā. daudzumiem un to utilizācijai. Pārvalde uzskata, ka 8. nodaļa ir papildināma ar vides kvalitātes novērtēšanas monitoringa veikšanas vietām, piedāvātajām metodēm, parametriem un regularitāti. Pārvalde uzskata, ka novērtējumā papildus nepieciešams izvērtēt, vai maksimālais trokšņa līmenis trokšņa rādītājam L max lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās operāciju laikā tuvākajās viensētās nepārsniegs 85 db(a) robežu. M. Stoķes vēstule Lūdz neizsniegt SIA Tukums Airport atļauju lidostas darbībai neciešamā trokšņa, gaisa piesārņojuma, radiācijas, Ziņojuma nodaļā Atkritumu veidi, daudzumi un utilizācija ietvertā informācija ir labota un papildināta; tā atbilst plānotajiem atkritumu veidiem, Ziņojuma 8. nodaļa Vides kvalitātes novērtēšanas monitoringa nepieciešamība papildināta ar trokšņa monitoringa veikšanas vietām, metodēm, parametriem un regularitāti. Šādam papildu novērtējumam nav Latvijas likumdošanā balstīta pamata. Esošais troksnis ir apskatīts ziņojuma 3.8. nodaļā Trokšņa līmeņa novērtējums, savukārt plānotais 4.7. nodaļā Trokšņa izplatības novērtējums. Kopumā trokšņa ietekme uz iedzīvotājiem būs negatīva un būtiska, taču to iespējams samazināt, veicot pasākumus, kas minēti ziņojuma 6. nodaļā Pasākumi negatīvo ietekmju uz vidi novēršanai vai samazināšanai. Esošais gaisa piesārņojums ir apskatīts ziņojuma 3.7. nodaļā Gaisa kvalitātes novērtējums, savukārt, plānotais 4.6. nodaļā Gaisa kvalitātes izmaiņu novērtējums. Negatīva ietekme nav konstatēta prognozējamais gaisa piesārņojums Tukuma lidostas apkārtnē pat netuvosies robežlielumiem. Tukuma lidostā ir sešas radiobākas, kas rada elektromagnētisko lauku; nekādu citu iekārtu (radaru) ekspluatācija nav paredzēta. Informācija par šīm radiobākām sniegta ziņojuma nodaļā Elektromagnētiskā lauka ietekmes novērtējums. Elektromagnētiskā starojuma avotu testēšanas pārskats, kā arī Veselības inspekcijas atzinums par testēšanas pārskatu, pievienots VII pielikumā. Veselības inspekcijas atzinumā norādīts, ka elektriskā lauka intensitāte nepārsniedz pieļaujamās robežvērtības. Latekoil,

113 Sabiedrības priekšlikums/jautājums kā arī augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma dēļ. Vēstules autore pauž bažas, vai pēc darbības uzsākšanas tiks veikts trokšņa monitorings. 20 Tukuma iedzīvotāju parakstīta vēstule Iebildumi par ietekmes uz vidi novērtējuma procesa piemērošanu un tā atbilstību direktīvas 2011/92/ES un IVN likuma prasībām. Reģistrācijas galdu, robežkontroles punktu un rentgenu aparātu skaits, kā arī lidostas termināļa uzgaidāmās zāles lielums neierobežo Tukuma lidostas pārējās infrastruktūras, kas ir gandrīz analoga lidostai Rīga, kapacitāti un 3000 lidojumi gadā nav objektīvas skaitlis, lai raksturotu patieso Tukuma lidostas atjaunoto kapacitāti. Lidostas ēkas un tās infrastruktūras kapacitāte nevarētu attiekties uz plānotajiem kravu pārvadājumiem. Zemo cenu aviokompāniju pasažieru plūsmu ir iespējams organizēt ārpus lidostas termināļa zem vienkāršām pārvietojamām nojumēm, kā tas pašlaik tiek veiksmīgi darīts arī lidostā Rīga. Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra ir piemērota 3000 pacelšanās/nosēšanās reizēm gadā, bet ziņojumā minētas 6000 pacelšanās/nolaišanās reizes gadā, vietām ziņojumā tomēr minētas arī 3000 pacelšanās/nolaišanās reizes gadā. Nav skaidri zināms, kādus tieši lidaparātus ir plānots izlietot minēto 3000 reisu ietvaros. Atbilde uz priekšlikumu/jautājumu Lidostas teritorijā esošais augsnes un gruntsūdeņu piesārņojums raksturots 3.6. nodaļā Augsnes, grunts un gruntsūdeņu piesārņojuma raksturojums, savukārt, paredzētās darbības rezultātā sagaidāmās izmaiņas 4.8. nodaļā Augsnes kvalitātes izmaiņu novērtējums. Nav sagaidāma būtiska augsnes kvalitātes pasliktināšanās paredzētās darbības rezultātā. Ziņojuma 6. nodaļā minēts: (..) Tukuma lidostai trokšņa monitorings būs jāveic un tas arī tiks veikts. Ziņojuma 8. nodaļa Vides kvalitātes novērtēšanas monitoringa nepieciešamība papildināta ar trokšņa monitoringa veikšanas vietām, metodēm, parametriem un regularitāti. Nav ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādātāju kompetence. Tukuma lidostas plānotā pasažieru apkalpošana ir aprakstīta ziņojuma 2.7. nodaļā Plānotās darbības apraksts un raksturlielumi, iespējamās alternatīvas. Nav paredzēts pasažierus apkalpot zem vienkāršām pārvietojamām nojumēm. Regulāri kravas reisi Latvijā nenotiek objektīvu apstākļu dēļ (nav tādu aviokravu apjomu), tādu nav arī Rīgas lidostā, kravas pārvadājumi iespējami tikai kā atsevišķi gadījumi pēc vienreizēja pasūtījuma. Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra ir piemērota 3000 pacelšanās/nosēšanās reizēm gadā, t.i lidojumiem, reisiem jeb apkalpotajām lidmašīnām gadā. Tā kā katra lidmašīna gan paceļas, gan nolaižas, kopā sanāk 6000 pacelšanās un nosēšanās reizes. Lai nerastos turpmāki pārpratumi, visur ziņojumā ir precizēts, ka ir runa par 3000 lidojumiem vai 3000 apkalpotajām lidmašīnām. Šajā projekta attīstības stadijā šāda informācija nevar būt pieejama, tāpēc pieņemts, ka lidmašīnu veidu sadalījums būs līdzīgs tam, kāds tas pašlaik ir lidostā Rīga. 112 Latekoil, 2014

114 Sabiedrības priekšlikums/jautājums Ziņojumā nav pienācīgi izvērtēta paredzētās darbības ietekme uz Ķemeru nacionālo parku (ĶNP) Tukuma lidostas darbības paplašināšanas negatīvā ietekme uz ĶNP visticamāk var būt būtiska. Secinājums, ka Tukuma lidostas paplašināšanas ietekme uz ainavu nav būtiska, nav uztverams nopietni, jo Tukuma lidostas paplašināšana ietver ļoti apjomīgus būvdarbus. Esošā trokšņa mērījumus SIA R&D Akustika veikusi un mērījumu rezultātus tā dod ārpus laboratorijas akreditētās darbības sfēras, kas nozīmē, ka šie mērījumi un to rezultāti nav akreditēti, un tie ir tikai un vienīgi minētās laboratorijas viedoklis un skaidrojums, jeb citiem vārdiem sakot, šie mērījumi nav pietiekami ticami, jo tie veikti ar neakreditētām iekārtām/speciālistiem. Sagaidāmā trokšņa modelēšana ir veikta, pieņemot, ka pacelšanās/nolaišanās manevri Tukuma virzienā tiek veikti divas reizes mazāk, ka otrā virzienā. Šādam pieņēmumam nav nekāda objektīva pamata un tas noved pie neobjektīviem rezultātiem attiecībā uz trokšņa situāciju Tukuma pilsētā, jo neatspoguļo reālo lidojumu skaitu pār Tukuma pilsētu. Prognozētā trokšņa modelēšanas dati attiecas uz 3000 reisiem gadā, bet nav zināms, cik būtiski tiks pārsniegti trokšņa robežlielumi individuālās epizodēs, kas primāri noteiks ietekmēto mājokļu piemērotību dzīvošanai un to tirgus vērtību, nevis svērtais troksnis ilgā laika posmā. Atbilde uz priekšlikumu/jautājumu Paredzētās darbības ietekme uz Ķemeru nacionālo parku ir izvērtēta ziņojuma nodaļā Ietekme uz apkārtnes bioloģisko daudzveidību. Negatīva ietekme nav identificēta. Arī Dabas aizsardzības pārvaldes, kas ir ĶNP apsaimniekotājs un pārvaldītājs, gada 2. augusta vēstulē atkārtoti norādīts: Dabas aizsardzības pārvalde savas kompetences ietvaros ir izskatījusi ietekmes uz vidi novērtējuma Tukuma lidostas darbības paplašināšanai papildināto ziņojumu. Pārvalde uzskata, ka kopumā papildinātais ziņojums ietver atbilstošu ar bioloģisko daudzveidību saistīto risku izvērtējumu saistībā ar plānoto darbību, līdz ar to Pārvaldei iebildumu un priekšlikumu nav. Paredzētā darbība nav saistīta ar būvniecības darbu veikšanu. Vēstulē minētais apgalvojums nav patiess. SIA R&D Akustika Akustikas laboratorija ir akreditēta Latvijas nacionālajā akreditācijas birojā, taču akreditācija attiecas tikai uz vides trokšņa aprēķināšanu un fizikālo testēšanu. Piezīme testēšanas pārskatā nozīmē (skat. ziņojuma III pielikumu Esošā vides trokšņa testēšanas pārskats ), ka SIA R&D Akustika nav akreditēta sniegt šādu testēšanas pārskatu, taču tā nav akreditēta darbība vispār. Šāda pieņēmuma objektīvais pamats ir iespēja lidostai pašai noteikt pacelšanās vai nolaišanās manevra virzienu. Tas tiks darīts, lai samazinātu gaisa kuģu radītā trokšņa negatīvo ietekmi uz Tukuma pilsētas iedzīvotājiem. Prognozētā trokšņa modelēšana ir veikta atbilstoši MK noteikumu Nr. 597 ( ) Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība prasībām. Latekoil,

115 Sabiedrības priekšlikums/jautājums Ziņojumā nav vērtēts tieši kā lidmašīnu radītais troksnis ietekmēs Tukuma pilsētas iedzīvotājus, viņu veselību un viņu dzīves kvalitāti. Ziņojumā nav vērtēts lidaparātu radītais gaisa piesārņojums Tukuma lidostas pacelšanās-nolaišanās koridoros. Ziņojumā Tukuma lidostas apgaismojuma ietekme uz piegulošu teritoriju iedzīvotājiem un Ķemeru nacionālo parku vispār nav vērtēta. Tukuma naftas bāze atrodas Tukuma lidostas pacelšanās-nolaišanās koridorā un tā, mūsuprāt, ir īpaši bīstama lidaparātu avāriju gadījumā. Tāpat dzelzceļš Rīga-Ventspils varētu tikt uzskatīts par potenciāli bīstamu objektu no vides viedokļa, kad pa minēto dzelzceļu tiek transportēti, piemēram, naftas produkti ar transporta vilcienu sastāviem. Attiecībā uz putnu masveida pulcēšanās vietām un to migrāciju koridoriem ziņojums vadās no gada 13. oktobra eksperta-ornitologa Rolanda Lebusa atzinuma, kas balstīts uz nabadzīgiem/nepietiekamiem datiem par putnu migrāciju un rakstīts pieļāvuma formā. Atzinumam tagad klāt pievienota arī jauna karte, bet, neskatoties uz to, eksperta-ornitologa secinājumi, kas izdarīti pirms minētā karte bija pieejama, ir palikuši tie paši. Atbilde uz priekšlikumu/jautājumu Veselības inspekcijas mājaslapā atrodamajā rakstā Nakts trokšņa vadlīnijas Eiropai: kopsavilkums meklētas sakarības starp nakts trokšņa līmeni ārtelpās un kaitīgiem veselības efektiem, taču vidēja situācija gaisa satiksmes iedarbībai raksturota kā 8 lidojumi naktī [17]. Vērtējamās darbības gadījumā, savukārt, maksimālais lidojumu skaits naktī ir 1, tāpēc šajā gadījumā nevar runāt par kādiem iespējamiem ar pētījumu rezultātiem apstiprinātiem kaitīgiem veselības efektiem epizodiskajam lidmašīnu troksnim pakļautajiem iedzīvotājiem. Prognozētā gaisa kvalitāte ir apskatīta ziņojuma 4.6. nodaļā Gaisa kvalitātes izmaiņu novērtējums. Negatīva ietekme nav identificēta. Lidaparātu radītais gaisa piesārņojums ir tik nebūtisks, ka nav iekļauts gaisa piesārņojuma modelēšanā. Lidostas apgaismojuma ietekme ir vērtēta nodaļā Lidostas apgaismojuma ietekme uz piegulošo teritoriju iedzīvotājiem. Šāda ietekme uz iedzīvotājiem un Ķemeru nacionālo parku nav identificējama, jo lidostas ugunis tiek orientētas noteiktā leņķī, kurš ir vērsts debesīs un to izstarotajai gaismai ir staru raksturs, kas nozīmē, ka gaisma nav izkliedēta un nerada lieku apgaismojumu uz zemes. Arī rotējošie saules gaismas atstarotāji putnu atbaidīšanai ir uzstādīti lidostas teritorijā, atrodas ne augstāk par 1 m no zemes un atstaro gaismu dažādos leņķos augšup. Tie nevar radīt neērtības apkārtējiem iedzīvotājiem pieguļošajās teritorijās, jo ārpus lidlauka teritorijas tie nav redzami. Ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros ir jāizvērtē, vai gaisa kuģu lidojumu drošības zonā nav potenciāli bīstamu objektu (Programmas 3.3. punkts), t.i. tādu objektu, kas varētu izraisīt vai veicināt gaisa kuģu avārijas. Tas ir izvērtēts ziņojuma 3.3. nodaļā Lidostas interešu zonā esošie potenciāli bīstamie objekti. Nedz naftas bāze, nedz dzelzceļš nav objekti, kas varētu ietekmēt lidojumu drošību. Rolands Lebuss ir Dabas aizsardzības pārvaldes sertificēts eksperts un tā atzinums ir sagatavots atbilstoši MK noteikumiem Nr. 925 ( ) Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinuma saturs un tajā ietvertās minimālās prasības. Arī minētā karte vienmēr ir bijusi eksperta atzinuma sastāvdaļa un visi secinājumi veikti, ņemot vērā tajā atspoguļoto informāciju; kļūdas pēc tā nebija iekļauta iepriekšējā ziņojuma versijā. 114 Latekoil, 2014

116 Sabiedrības priekšlikums/jautājums Ziņojumā ietvertā informācija par Tukuma lidostas attīstības ekonomiskajām sekām ir izplūdusi un spekulatīva, nav apstiprināta ar puslīdz nopietniem ekonomiskajiem pētījumiem, tādēļ tā pilnībā pārstrādājama. Ziņojumā nav pieminēts, ka gada sākumā vismaz 607 Tukuma pilsētas iedzīvotāji parakstījās pret Tukuma lidostas attīstības plāniem. Ziņojuma sadaļa par pasākumiem negatīvo ietekmju uz vidi novēršanai vai mazināšanai ir acīmredzami nepietiekama. Alternatīvām jābūt situācijai, kur Tukuma lidostas skrejceļa virziens ir grozīts tā, lai Tukuma lidostas pacelšanās-nosēšanās koridori neskartu Tukuma pilsētu un Ķemeru nacionālo parku. Nav saprotams, kāpēc ziņojuma 7. nodaļā ietvertajā alternatīvu salīdzinājumā, piemēram, sociāli ekonomiskais ieguvums novērtēts ar +2, nevis, piemēram, ar +7 vai +57 un kādēļ augsnes un ūdens kvalitātes izmaiņas novērtētas ar 1, nevis, piemēram, ar 882. Atbilde uz priekšlikumu/jautājumu Ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros, atbilstoši programmai, nav paredzēti nopietni ekonomiski pētījumi. Paredzētās darbība sociāli-ekonomisko aspektu izvērtējums sniegts ziņojuma nodaļā. Papildināta ziņojuma nodaļa Paredzētās darbības sociāli-ekonomiskie aspekti un sabiedrības attieksme. Citu pasākumu nepieciešamība ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā nav identificēta. Tā kā ietekmes novērtējuma objekts nav Tukuma lidostas skrejceļa novietojums, bet gan tikai apkalpoto lidojumu skaita palielināšana, piedāvātā alternatīva nav iespējama. Alternatīvu salīdzinājuma tabulā izmantotās skaitliskās vērtības ir relatīvas un atspoguļo tikai alternatīvu savstarpējo salīdzinājumu viena kritērija ietvaros. Ar -2 un -1 tabulā ir apzīmēta negatīva ietekme, ar 0 ietekmes nav un ar +2 pozitīva ietekme. Latekoil,

117 5.4. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma trešā sabiedriskā apspriešana Ietekmes uz vidi novērtējuma Tukuma lidostas darbības paplašināšanai (SIA Tukums Airport ) ziņojuma trešās redakcijas, kas izstrādāta sakarā ar pieļaujamā trokšņa robežvērtību izmaiņām, sabiedriskā apspriešana ilga no gada 25. marta līdz 25. aprīlim. Sabiedriskās apspriešanas sapulce Engures novada Smārdes pagastā (Smārdē) notika 9. aprīlī, bet Tukumā 10. aprīlī. Uz apspriešanas sapulci Smārdē bija ieradušies 3 sabiedrības pārstāvji, kas pārstāvēja divas ģimenes, bet Tukumā 11. Iedzīvotājus galvenokārt interesēja sagaidāmais trokšņa līmenis pēc lidostas darbības paplašināšanas, kā arī nekustamā īpašuma vērtības izmaiņas. IVN ziņojuma sabiedriskās apspriešanas laikā saņemta viena vēstule Tukuma pilsētas iedzīvotāju iesniegums: rakstveida iebildumi pret notiekošo Tukuma lidostas darbības paplašināšanas ietekmes uz vidi novērtējuma procesu kopumā un ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu tā sabiedriskās apspriešanas ietvaros. Tajā sniegtie iebildumi un komentāri lakoniski apkopoti 18. tabulā, bet iesniegums pilnā apjomā pievienots XIII pielikumā. 116 Latekoil, 2014

118 18. tabula. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma trešās sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie sabiedrības iebildumi Sabiedrības iebildums Atbilde uz iebildumu 4.un 5. punkts. Izteikti viedokļi (ar Nav šaubu, ka dažāda veida troksnis pie noteiktām intensitātēm var radīt dažādas nevēlamas ietekmes, tostarp arī kaitēt atsaucēm uz dažādiem starptautiskiem naktsmieram un veselībai, bet sarunai par šo tēmu nav priekšmeta, ja tiek runāts par troksni, neidentificējot, par kāda pētījumiem), ka lidostas radītais veida un intensitātes troksni ir runa, tāpēc konkrēti komentāri turpinājumā doti tikai par iebildumiem, kas satur troksnis radīšot iedzīvotājiem tādus kvalitatīvus un kvantitatīvus raksturojumus. naktsmiera traucējumus, kas izraisīs kaitējumu veselībai. Līdztekus izteikumiem par troksni, to kvantitatīvi neraksturojot, mēģināts sniegt arī dažus skaitļus, kas kvantitatīvi raksturo kaitējumu izraisošo troksni un/vai tā avotus. Latekoil,

119 Sabiedrības iebildums 4. punktā. Lidmašīnu radītais troksnis iedarbojas nelabvēlīgāk nekā ceļu satiksmes radītais troksnis (atsauce uz PVO publikācijām). 4. punktā. PVO Nakts trokšņa vadlīnijas Eiropai : pie vidējas intensitātes gaisa satiksmes iedarbības (8 lidojumi diennaktī, aptuveni 3000 gadā) pamošanās gadījumu skaits naktī nav liels, bet ietekme uz veselību nelabvēlīgu. Atbilde uz iebildumu Būtība šeit ir lidmašīnās vai automašīnās, bet to radītā trokšņa atšķirīgajā raksturā. Abi šie trokšņi ir nevienmērīgi, ar neritmisku svārstīgu intensitāti, bet lidmašīnu radītā trokšņa nevienmērīgums ir daudz izteiktāks. Salīdzinājums ir korekts tikai gadījumā, ja runājam par vienādas intensitātes lidmašīnu un ceļu satiksmes troksni, t.i., viena trokšņa avota radītais vidējais izsvarotais troksnis laika periodā ir līdzīgs otra trokšņa avota radītajam vidējam izsvarotajam troksnim laika periodā. Tādā gadījumā šo vidējo troksni lidmašīnas rada ar daudz mazāku skaitu trokšņa epizožu laika vienībā nekā ceļu satiksme, savukārt lidmašīnu trokšņa maksimumu vērtības un to atšķirība no minimumiem starp epizodēm ir daudz lielāka nekā ceļu satiksmes troksnim. Un šāda epizodiska izteikti kontrastaina trokšņa ietekme patiešām ir traucējošāka, kamēr pie mazāk svārstīgā satiksmes plūsmas trokšņa auss labāk pierod kā pastāvīga fona un to vairs neizjūt kā traucējumu. Šī sakarība starp nevienmērīgāka un vienmērīgāka trokšņa traucējumu ir empīriska un nav universāla, tā ir spēkā tikai ierobežotos definīcijas apgabalos, un būtībā katrs pētījums var sniegt secinājumus tikai par konkrētajā pētījumā vērtēto situāciju. Mainot salīdzināmo trokšņu dabu var iegūt arī pretējus rezultātus: piemēram, pilnīgi vienmērīgs konstants vai mazliet pulsējošs precīzā ritmā troksnis atkal ir traucējošāks par mēreni un neritmiski svārstīgu, kas, piemēram, ir pamatā ļoti piekasīgajai attieksmei pret vēja elektrostaciju troksni, kura vidējās izsvarotās vērtības nemēdz būt lielas un problēma ir tieši tajās īpašībās, kas ir pilnīgi pretējas lidostas troksnim. Tāpat arī grūti pateikt, vai plānotais regulāro lidojumu troksnis, kurš būs biežāks par pašreizējām reaktīvo lidmašīnu L-39 trokšņa epizodēm, toties ar zemāku intensitāti un mazāku katras epizodes ilgumu, neizrādīsies mazāk traucējošs nekā pašreizējās retās, bet skaļās un ilgās epizodes. Šā ietekmes uz vidi novērtējuma vajadzībām dažādos pētījumos dažādos apstākļos iegūti rezultāti, kas vidēji statistiski uzrāda lidmašīnu trokšņa nelabvēlīgāko ietekmi par ceļu satiksmes troksni, nav konkrēti pielietojami, jo primārais ir tas, kāda ir šā trokšņa intensitāte, un šajā IVN ir atrasti risinājumi, kā novērst, ka sagaidāmais lidmašīnu radītais troksnis pārsniedz robežvērtības, kā arī praktiski izvairīties no lidmašīnu un ceļu satiksmes trokšņa ietekmes summēšanās, tātad troksnis, gan vairāk vai mazāk traucējošs vienam vai citam cilvēkam atkarībā no katra subjektīvās uztveres, objektīvi iekļausies normatīvos. Iebilduma autors ir būtiski kļūdījies, citējot minētā dokumenta tekstu. Tajā (arī atbilstoši nosaukumam) ir runa nevis par diennakti, bet par nakts stundām, un par vidēju situāciju pieņemti 8 lidojumi naktī (nevis diennaktī) jeb aptuveni 3000 lidojumu tieši nakts stundās vienmērīgi ik pēc stundas visas nakts ritumā, citus diennakts laikus neaplūkojot. Tā ir kvalitatīvi un kvantitatīvi principiāli atšķirīga situācija no plānotajā Tukuma lidostas attīstībā prognozētās. Šajā IVN definēts, ka sešās no astoņām nakts stundām lidojumi nav plānoti vispār, bet pirmajā un pēdējā nakts stundā (vēlā vakarā un agrā rītā) kopumā plānoti vidēji pa abām divām šīm stundām 1,65 lidojumi jeb vidēji gada griezumā divās trešdaļās nakšu pa 2 un vienā trešdaļā 1 (nevis visās 8), un tas ir gada laikā aptuveni 600 lidojumu, kas iekrīt tikai šajās nakts sākuma un beigu stundās. To absolūti nevar salīdzināt ar situāciju, kurā troksnis ritmiski bombardē cilvēku astoņas reizes katru nakti, un, kā konstatēts citētajā pētījumā, pat tādā gadījumā pamošanos skaits nav liels. 118 Latekoil, 2014

120 Sabiedrības iebildums 4. punktā. Pie nakts trokšņa pārsniegumiem ārējā vidē virs 60 db(a) 4. punktā. nakts troksnis ārējā vidē nedrīkstētu pārsniegt db(a) 4. punktā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumu Nr.597,,Trokšņa novērtēšnas un pārvaldības kārtiba prasībām, (..) troksnis naktī nedrīkst pārsniegt 40 db(a), bet savukārt dienā 50 db(a). 5. punktā. Sirds un asinsvadu sistēmas reakcijas var novērot pēc ilgstošas gaisa un ceļa satiksmes trokšņa iedarbības db(a). 5. punktā. Dažādi fakti par ietekmi kvantitatīvi nedefinētos apstākļos lidostu tuvumā. Atbilde uz iebildumu Neattiecas uz šo IVN, kurā rasts risinājums, nepārsniedzot 45 dba nakts trokšņa robežvērtības pārsniegumus ārējā vidē (izņēmums četras viensētas ar niecīgiem pārsniegumiem, bet arī tajās netuvojas pat 50 dba). Neattiecas uz šo IVN, kurā rasts risinājums, nepārsniedzot 45 dba nakts trokšņa robežvērtības pārsniegumus ārējā vidē (izņēmums četras viensētas ar niecīgiem pārsniegumiem, bet arī tajās netuvojas pat 50 dba). Šie noteikumi un attiecīgie robežlielumi vairs nav spēkā, kas izvērsti skaidrots gan šajā IVN, gan sabiedriskajās apspriešanās, kuras notikušas pirms iesnieguma rakstīšanas un kurās piedalījās arī šā neadekvātā iebilduma autori. Neattiecas uz šo IVN, jo šādi trokšņa līmeņi šajā IVN nav konstatēti. Lidosta ir jēdziens bez konkrētas nozīmes, ja nav kvantitatīvi raksturots, par kādu lidostu konkrētajā pētījumā ir runa. Šā vārda lingvistiskajā izpratnē arī jau esošā Tukuma lidosta ir lidosta, savukārt ar ES tiesībām harmonizēto MK noteikumu Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība izpratnē lidosta ir pasažieru lidosta, kurā notiek gaisakuģu pārvietošanās (pacelšanās vai nosēšanās) vairāk nekā reižu gadā, un Tukuma lidosta ne tuvu nekļūs par lidostu pat pēc paredzētās darbības īstenošanas. Latekoil,

121 Sabiedrības iebildums 6. punkts. Iebildes pret Tukuma lidostas ietekmes uz nekustamo īpašumu vērtību novērtējumu. 8. punkts. SIA,,Tukums Airport paredzētās darbības ietekme uz vidi ievērojami samazinās nekustamo īpašumu vērtību. 6. punkts. Lidostas drošības zonas jāiestrādā Tukuma pilsētas attīstības plānā. Atbilde uz iebildumu Var uzskatīt, ka Tukuma lidostas apkaimē esošie nekustamie īpašumi pašreizējā situācijā atrodas mazas lidostas, kas troksni regulējošo normatīvo aktu skatījumā nav lidosta, nosacītā ietekmes zonā. Pēc paredzētās darbības īstenošanas tieši tāpat varēs uzskatīt, ka Tukuma lidostas apkaimē esošie nekustamie īpašumi atradīsies mazas lidostas, kas troksni regulējošo normatīvo aktu skatījumā nav lidosta, nosacītā ietekmes zonā. IVN ziņojumā, tāpat kā sabiedrības iebildēs, ir sniegti dažādi teorētiski apsvērumi, kā lidostas tuvums principā mēdz ietekmēt nekustamo īpašumu vērtību. Tukuma lidostas darbības paplašināšanā, kuras rezultātā tā kā bijusi, tā paliks tik maza lidosta, ka troksni regulējošo normatīvo aktu skatījumā joprojām nebūs lidosta, ir apšaubāma iespēja izdalīt tādas kvantitatīvas ietekmes izmaiņas, kurām iespējams pierādīt tiešu skaitlisku cēloņsakarību starp šo izmaiņu intensitāti un nekustamā īpašuma vērtību. Pagaidām nav saņemti iesniegumi par īpašumu cenu krišanās aprēķiniem, kaut gan trokšņa aplēses ir jau sen zināmas pietiekami precīzi, lai šo ietekmi vērtētu, ja to ir pamats vērtēt. Attiecībā uz veselību vienīgais paredzamais ietekmes faktors ir troksnis, kas tomēr mainās tikai robežvērtību robežās. Lidostas radītais gaisa piesārņojums ir nebūtisks šobrīd un būs nebūtisks arī turpmāk. Tukuma lidostas drošības zonas ir pienācīgi iestrādātas Engures novada Smārdes pagasta teritorijas plānojumā. Tās nesasniedz Tukuma teritoriju, tāpēc tās nevar un nevajag iestrādāt Tukuma pilsētas attīstības plānā. 120 Latekoil, 2014

122 Sabiedrības iebildums 7. punkts. VPVB lēmumā par IVN piemērošanu esot konstatēts, ka piesārņojums un traucējumi paredzētās darbības īstenošanas rezultātā pieaugšot 23 reizes, un tas esot būtiski. 9. punkts. Iebildumi pret konstatējumiem, ka paredzētajai darbībai nebūs nevēlamas ietekmes uz putniem un Ķemeru nacionālo parku punkts. Iebildumi pret paredzētās darbības definējumu lidojumu skaita palielināšana līdz 3000 lidmašīnām gadā, pieprasījums veikt IVN citāda veida attīstībai nekā šajā IVN definētā. Atbilde uz iebildumu VPVB lēmumā patiešām ir neprecīzs formulējums, tīri aritmētisko attiecību 23 starp plānoto un līdzšinējo lidmašīnu skaitu nosaucot par attiecību starp šo darbību radīto piesārņojumu un traucējumiem. Šī neprecizitāte atrodama dokumentā, kas noformulēts pirms IVN veikšanas, kad piesārņojuma un traucējumu izmaiņas vispār vēl nav bijis iespējams definēt, jo tās vēl nebija vērtētas, un šī attiecība raksturo tikai lidmašīnu skaita attiecību divās situācijās, pat neietverot to, ka dažādas lidmašīnas ir atšķirīgas, tāpēc to skaits vien nevar raksturot pat attiecību starp abu darbību intensitātēm, nerunājot nemaz par to radītā piesārņojuma un traucējumu intensitāti. Piesārņojuma un traucējumu apjoms, pirmkārt, nav tieši lineāri saistīts ar to avota darbības intensitāti, otrkārt, vairums traucējuma faktoru vispār nav skaitliski raksturojami tādā veidā, lai varētu mehāniski izdalīt vienu ar otru un iegūt koeficientu. Esošais un sagaidāmais piesārņojums un traucējumi ir novērtēti un salīdzināti šajā IVN, un no šiem rezultātiem nekādi nav iespējams iegūtu nekādu tādu salīdzinājumu, kas nozīmētu kāda kaitējuma pieaugumu ne 23 reizes, ne kādu citu konkrētu skaitli. Dažādas nevēlamas ietekmes tiek salīdzinātas kritēriju sistēmā ar nosacītiem skaitļiem, kuru pamatojums dots 7. daļā. Tīri formāli dažus ietekmes apjomus šķietami varētu salīdzināt skaitliskā izteiksmē piemēram, kādas piesārņojošas vielas koncentrāciju gaisā vienā un otrā situācijā. Tas arī ir darīts šajā IVN, un iegūtās atšķirības netuvojas pat divām reizēm, nevis 23. Bet arī skaitliskā atšķirība starp konkrētām koncentrācijām absolūti nekalpo par pamatu apgalvojam, ka tā ir atšķirība starp piesārņojumu un traucējumiem. Piemēram, tīri teorētiski, nerunājot par šo konkrēto IVN: ja vienā alternatīvā kādas piesārņojošas vielas koncentrācija sasniedz vienu simto daļu procenta no normatīva, bet otrā vienu procentu no normatīva, tad skaitliskā atšķirība starp šīm koncentrācijām ir 100 reižu. Tomēr abos gadījumos piesārņojums ir pilnīgi nenozīmīgs, uzskatāms par aptuveni nulli, un secinājums ir tāds, ka pēc šā kritērija alternatīvām nav konstatējamas vērā ņemamas atšķirības, un nekādā gadījumā nav patiess apgalvojums, ka kaitējums videi un cilvēkam pieaudzis 100 reižu: kaitējums abās alternatīvās uzskatāms par neesošu, uz tik nenozīmīgu koncentrāciju pamata nevar izdarīt nekādus secinājumus par labu vienai vai otrai alternatīvai. IVN ir pamatots, ka paredzētajai darbībai nav paredzama nevēlama ietekme uz putniem, balstoties uz sertificēta eksperta atzinuma, un nav paredzama nevēlama ietekme uz Ķemeru nacionālo parku, par ko jau divas reizes atbalstošu atzinumu ir sniegusi Dabas aizsardzības pārvalde. Nav radušies nekādi tādi jauni apstākļi, kas mainītu šo dabas aizsardzībā oficiāli kompetento personu atzinumus. Neattiecas uz šo IVN, apstrīd šā IVN darba uzdevumu, tāpēc ir ārpus šā IVN veicēju kompetences. Latekoil,

123 Sabiedrības iebildums 18. punkts. Iebildums pret to, ka jau ir lidosta ar neizmantotām jaudām, bet netiek veikts IVN visai šai neizmantotajai jaudai, bet tikai plānotajai 3000 lidmašīnu apkalpošanai gadā, un ka turpmāku apkalpojamo lidmašīnu skaita palielināšanu varēšot veikt bez infrastruktūras fiziskas palielināšanas un attiecīgi bez IVN, vienkārši ar piesārņojošas darbības atļaujas nosacījumu izmaiņu attiecībā uz lidojumu skaita pieaugumu, jo pasažieriem var arī nenodrošināt nekādus pienācīgus apstākļus, vienkārši apkalpot zem klajas debess. Tātad secinājums varot būt tikai viens: ka pilns ietekmes uz vidi novērtējums par Tukuma lidostas infrastruktūras patiesajām jaudām veicams pirms infrastruktūras atjaunošanas un paplašināšanas darbu veikšanas, nevis vēlāk, kad infrastruktūra jau izbūvēta un tiek runāts par atjaunotas un paplašinātas lidostas infrastruktūras ekspluatāciju. Būtībā par to pašu ir arī 19. un punkts. Atbilde uz iebildumu Iebildums daļēji pareizs. Tukuma lidostas skrejceļš ir jau esošs, tā uzbūvēšana vai neuzbūvēšana vairs nevar būt IVN priekšmets, tāpēc šā IVN priekšmets būtībā ir tikai atļaujamā lidojumu skaita pieaugums. Tīri fiziski uz esošā skrejceļa nosēsties un no tā pacelties var daudzkārt lielāks skaits lidaparātu, nekā tas notiek šobrīd, un arī daudzkārt lielāks par 3000 lidmašīnām gadā, kas ir paredzētā darbība un šā IVN priekšmets. Ja par lidostas apkalpošanas kapacitāti limitējošu pieņem tikai skrejceļa kapacitāti, tad tā ir ļoti liela. Savukārt, ja runa ir par regulāru pasažieru starptautisko komercpārvadājumu apkalpošanas kapacitāti, tad parādās daudz citu limitējošu faktoru, kas saistīti gan ar konkrēta veida un mērķlietojuma lidaparātu, gan tajos pārvadājamo cilvēku pieņemšanu, apkalpošanu, drošību, ērtību utt.. Lai pārvērstu Tukuma lidostu par starptautisku lidostu, kas spēj pienācīgi apkalpot definēto nelielo apjomu pasažieru komercpārvadājumu, nevis par kailu skrejceļu lidmašīnu nolaišanās un pacelšanās tehniskai iespējamībai, ir veikti pasākumi atbalsta infrastruktūras kapacitātes palielināšanai, un pēc sabiedrības pieprasījuma šajā IVN ir post factum vērtēta arī šī infrastruktūra, kura kā būvniecība ir jau likumīgi saskaņota un veikta bez IVN, jo pati par sevi nav tāda veida būvniecība, kas prasītu IVN, vienīgais, kas to saista ar šo IVN ir tieši tas, ka tā ļaus pienācīgi apkalpot regulārus pasažieru komercreisus līdz šajā IVN definētās paredzētās darbības apjomiem. Ņemot vērā, ka būtībā visi Tukuma lidostas ietekmes uz vidi faktori (kopskaitā viens troksnis), kuru intensitāte var būt limitējoša lidojumu skaita pieauguma atļaušanai vai neatļaušanai, ir tikai pats šis lidojumu skaits, nevis tas, ar kādu atbalsta infrastruktūru uz zemes nodrošina vai nenodrošina to, ka šie lidojumi kādam ir vajadzīgi vai nevajadzīgi, visam pārējam, kas vērtēts šajā IVN, nav nekādas izšķirošas ietekmes uz tā secinājumiem. Tātad būtībā vērtējuma priekšmets patiešām ir tikai tas, cik, kā un kādas lidmašīnas lidos, nevis tas, kādas darbības ar apkalpojamajām lidmašīnām un to pasažieriem tiks veiktas Tukuma lidostas iekšienē. Un lidojumu skaita ietekmes novērtēšanai patiešām varēja pietikt ar piesārņojošas darbības atļaujas izdošanas vai neizdošanas atkarībā no trokšņa prognozes procedūru. Tāpat ar to var pietikt arī tad, ja nākotnē atkal gribēs palielināt lidojumu skaitu. Konkrētajā IVN definētais paredzētās darbības apjoms ir ierobežots tieši un tikai ar pakalpojumu veidu un kvalitāti, kādu Tukuma lidosta šīm apkalpojošajām lidmašīnām grasās garantēt ar pienācīgu infrastruktūru. Savukārt to, ka Tukuma lidosta nevarēs apkalpot vairāk lidmašīnu, nodrošinās tieši un tikai šajā IVN definētais un atbilstošā piesārņojošas darbības atļaujā nostiprināmais paredzētās darbības maksimālais apjoms, nevis jau vēsturiski esošā skrejceļa kapacitāte. Ja iebildums ir par to, ka paredzētās darbības atļaušanas rezultātā varēs apkalpot arī lielāku lidojumu skaitu, vienkārši nenodrošinot tam pienācīgu infrastruktūru un apkalpojot pasažierus zem klajas debess, tad jāsecina, ka vispār nebija pamata pieprasīt vērtēt arī visu jaunveidojamo infrastruktūru 3000 lidmašīnu pienācīgai apkalpošanai, jo pasažierus zem klajas debess līdzās esošajam skrejceļam bez pienācīgas infrastruktūras varēja apkalpot arī neveicot nekādus šajā IVN vērtētos infrastruktūras uzlabojumus. (turpinājums nākamajā lpp.) 122 Latekoil, 2014

124 Sabiedrības iebildums Atbilde uz iebildumu (turpinājums no iepriekšējās lpp.) Savukārt, ja iebildums ir par to, ka dabā pastāv un oficiāli ir izmantojams lidmašīnu apkalpošanai lidostas skrejceļš, kuram piemīt liela tehniska kapacitāte neatkarīgi pārējās infrastruktūras, tad šis jautājums nav risināms nevienā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras posmā, jo skrejceļš pastāv senāk nekā likumi, kas prasa ietekmes uz vidi novērtējumu pirms jauna skrejceļa veidošanas. Līdz ar to iebildums ir patiess tajā ziņā, ka esošais skrejceļš patiešām varēja un arī turpmāk varēs fiziski nodrošināt lielu skaitu lidojumu bez jebkādām fiziskām izmaiņām uz zemes, un par šādu lidojumu skaita pieaugumu varēja un varēs lemt vienkāršā piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanas procedūrā. Iebildums nav patiess tajā ziņā, ka pilns ietekmes uz vidi novērtējums lidojumu skaitam skrejceļa fiziskās kapacitātes robežās būtu jāveic katru reizi, kad tiek uzlabota atbalstošā infrastruktūra, jo pirms skrejceļa parādīšanās dabā IVN veikt nav iespējams, bet Tukuma lidostas infrastruktūras patiesajām jaudām vienīgais limits ir tikai tas. Papildus tomēr sniegsim arī elementārus ilustrējošus aprēķinus par Tukuma lidostas teorētisko patieso kapacitāti un tās attiecību pret šajā IVN definēto tās plānoto kapacitāti, kādu reāli gatavojas piedāvāt SIA Jurmala Airport. Ja pieņemam, ka skrejceļš tiek izmantots tīri tehniskiem vingrinājumiem, lidmašīnām nosēžoties un paceļoties bez mērķa uzņemt un izlaist pasažierus, tad būtu iespējams, piemēram, cauru gadu no vietas pieņemt un aizlaist pa lidmašīnai vidēji katrās 5 minūtēs. Tādā gadījumā skrejceļa kapacitāti izmantojošo lidmašīnu skats gadā nedaudz pārsniegtu 100 tūkstošus. Šo varētu uzskatīt par kaila skrejceļa fizisko kapacitāti, lidostai nenodrošinot pasažieru pārvadājumus. Šāda veida pakalpojums būtībā ir tas, ko lidosta varējusi nodrošināt jau iepriekš, tomēr reālā lidostas izmantošanas intensitāte ir par trim kārtām(!) mazāka jo šāds pakalpojums tikai tik maz arī ir vajadzīgs, pēc tā nav pieprasījuma. Tā kā lidosta grasās piedāvāt pasažieru pārvadājumus, tostarp starptautiskus, tad ieviešas būtiska korekcija: ir pēc nolaišanās jāizlaiž un pirms pacelšanās jāiekāpj pasažieriem. Iesnieguma autoru piedāvātajā veidā, darot to bez kādas infrastruktūras zem klajas debess, varētu uzskatīt, ka minimālais vidējais ilgums vienas lidmašīnas pieņemšanas un aizlaišanas pilnam ciklam būtu viena stunda. Tādā gadījumā gadā varētu apkalpot 8760 lidmašīnu diennakts režīmā, bet, nestrādājot sešas nakts stundas tikai 6570, kas ir jau visai samērāms skaitlis ar definētajiem Tikai pie šādas pakalpojumu kvalitātes būtu ļoti jāšaubās par lielu pieprasījumu pēc Tukuma lidostas pakalpojumiem : vienreiz tos baudījis pasažieris otrreiz šo lidostu vairs neizvēlētos, un viņu turp aizvedušo lidsabiedrību arī ne. Tukuma lidosta orientējas uz pienācīgas kvalitātes pakalpojumiem, kas prasa atbilstošu infrastruktūru un apkalpošanas ilgumu, un definētais skaitlis 3000 ir reāls maksimums, ko tā patlaban spēs tehniski piedāvāt, bet kas vēl nebūt nenozīmē, ka pat šīs kapacitātes pilnīgai izmantošanai radīsies pietiekams tirgus pieprasījums. Latekoil,

125 Sabiedrības iebildums 33. punkts. Atkārtoti apgalvots, ka būs nelabvēlīga ietekme uz putniem un Ķemeru nacionālo parku. 34. punkts. Iebildums, ka Tukuma lidostas termināla jaunā ēka esot kaitējums kultūrvēsturiskajai videi. 35. un 36. punkts. Iebildumi pret trokšņa novērtējumu, daļēji dublē jau iepriekš aplūkotos iebildumus 4. punktā. Papildus rekomendē populāciju nepakļaut nakts trokšņa līmeņiem lielākiem par Lnakts āra 30 db(a), kad cilvēki atrodas gultā. 37. punkts. Ziņojumā vispār nav vērtēts lidaparātu radītais gaisa piesārņojums Tukuma lidostas pacelšanās-nolaišanās koridoros, neskatoties uz to, ka Lēmumā Birojs skaidri norādījis uz to. 38. punkts. Iebildumi pret apgaismojuma ietekmes uz cilvēkiem un Ķemeru nacionālo parku vērtējumu. Atbilde uz iebildumu IVN ir pamatots, ka paredzētajai darbībai nav paredzama nevēlama ietekme uz putniem, balstoties uz sertificēta ornitoloģijas eksperta atzinuma, un nav paredzama nevēlama ietekme uz Ķemeru nacionālo parku, par ko jau divas reizes atbalstošu atzinumu ir sniegusi Dabas aizsardzības pārvalde. Nav radušies nekādi tādi jauni apstākļi, kas mainītu šo dabas aizsardzībā oficiāli kompetento personu atzinumus. Tukuma lidostas termināla jaunā ēka ir neliela būve, kas neveido nekādu plašā apkaimē redzamu ainavisku akcentu, tās projekts un dizains ir saskaņots likumā noteiktajā kārtībā, un pilnīgs absurds apgalvot, ka vienas četrstāvu ēkas ainaviskā ietekme suburbānā vidē varētu būt vērā ņemams kritērijs lidostas darbības paplašināšanai vai nepaplašināšanai. Trokšņa novērtējums IVN ir ļoti detalizēts un pie tā un iepriekš par 4. punktu sniegtajiem skaidrojumiem vairāk nav ko piebilst. Saistība starp nakts troksni ārā un cilvēku naktsmieru telpās ir klaji neloģiska. Pats skaitlis 30 db(a) naktī ārtelpā ir ļoti zems, pat kā dabiskā trokšņa fons tāds ir reti sastopams, kas rada aizdomas, ka šajā skaitlī jābūt kļūdai, jo tādu neizpildāmu ārtelpas trokšņa normatīvu izvirzīt nav iespējams principā. Toties, tā kā minētais skaitlis it kā ārtelpai akurāt tieši sakrīt ar nakts trokšņa normatīvu iekštelpām, nepārprotami jāsecina, ka citātā kļūda ir nevis skaitlī, bet tā definējumā: vienkārši ir runāts par iekštelpas troksni. Nav saprotams, kāpēc pašam Vides pārraudzības valsts birojam adresētā iesniegumā mēģināts sniegt nepatiesu informāciju par paša Biroja Lēmuma saturu: šā Lēmuma 2.1.punktā ir izvērsti un argumentēti paskaidrots, kāpēc ārpus Tukuma lidostas nav pamata sagaidīt konstatējamu lidaparātu radītu gaisa piesārņojumu un tas nav jāvērtē. Savukārt Tukuma lidostas kā stacionāra piesārņojuma avota radītais gaisa piesārņojums IVN ir prognozēts ļoti izvērsti, ņemot vērā arī visus mobilos piesārņojuma avotus lidostas teritorijā, ieskaitot autotransportu un lidaparātus to nosēšanās, pārvietošanās pa zemi, dzinēju sildīšanas un ieskrējiena laikā, tomēr arī šis piesārņojums izrādījies nenozīmīgi niecīgs. IVN nodaļā ir aprakstīti un ilustrēti visi lidostā jau šobrīd ekspluatējamie un vēl jaunieviešamie apgaismojuma avoti un pamatots, kāpēc to gaisma neizplatās piezemes līmenī. 124 Latekoil, 2014

126 Sabiedrības iebildums 39. punkts. Iebildumi par avārijbīstamu objektu esamību Tukuma lidostas pacelšanāsnolaišanās koridorā, tostarp autoceļu, dzelzceļu un naftas bāzi. Apgalvots, ka Tukuma naftas bāze esot uz laiku iekonservēta darboties spējīga naftas bāze, kuras darbība tikšot atjaunota, un ir pievienota pat atsauce uz sludinājumu, kurā tā tiekot pārdota. 40. punkts. Apšaubīts sertificēta putnu eksperta Rolanda Lebusa atzinums par ietekmi uz putniem un norādīts, ka AS,,Latvijas elektriskie tikli ietekmes uz vidi novērtējumā Kurzemes loka 3. posmam esot daudz plašāka informācija par putniem Tukuma lidostas apkārtnē. 41. punkts. Iebilde par Tukuma lidostas attīstības ekonomisko seku vērtējuma vispārīgumu. 42. punkts. Iebilde, ka nav novērtētas ekonomiskās sekas tam, ka cilvēki atstās Latviju, bēgot no Tukuma lidostas radītās ekoloģiskās katastrofas. 43. un 44. punkts. Atkārtotas iebildes par nekustamo īpašumu novērtējumu. 45. punkts. Iebildumi pret IVN sniegto informāciju par sabiedrības attieksmi. Atbilde uz iebildumu Iebildums par autoceļa un dzelzceļa esamību Tukuma lidostas apkaimē ir absurds, Latvijā ir blīvs autoceļu un dzelzceļa tīkls, Tukuma lidostas apkaime nav izņēmums, tāpat arī Rīgas lidostas apkaime. Naftas bāzes gatavība atsākt darbību ar šādu funkciju ir kārtējais maldinošais apgalvojums šajā iesniegumā. Šī naftas bāze ir gan morāli, gan nu jau arī fiziski novecojusi infrastruktūra, kas savai sākotnējai funkcijai nekad vairs netiks izmantota, tā ir rūpnieciska teritorija ar demontējamu infrastruktūru, tikai vieta jebkādas jaunas darbības uzsākšanai. Saskaņā ar Lursoft datiem, šis uzņēmums saucas: Valsts naftas produktu apgādes uzņēmuma "Latvijas nafta" filiāle "TUKUMA NAFTAS BĀZE" un tā darbības veids nekādi nav saistīts ar naftas produktu apsaimniekošanu, bet gan: Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. Pārdošanas sludinājumos tiek norādīts, ka tā ir konservēta un pastāv ēku demontāžas plāns. Jebkuram jaunas uzņēmējdarbības uzsācējam šajā teritorijā būs jāveic IVN, ja šī darbība būs tāda, kurai likums to prasa (piem., naftas bāze), ņemot vērā visu, kas jāņem vērā, tostarp arī Tukuma lidostas tuvums. Rolands Lebuss ir Dabas aizsardzības pārvaldes sertificēts putnu eksperts, kura kompetenci var apstrīdēt Dabas aizsardzības pārvaldē. Dažādos IVN var būt dažādas detalizācijas pakāpes informācija par dažādiem aspektiem, jo atšķiras vērtējamo darbību raksturs. Par labāka IVN piemēru minētajā Kurzemes loka 3. posma IVN putnu eksperts bija šis pats R.Lebuss, kurš tajā IVN informāciju analizēja atbilstoši tā IVN vajadzībām. Patlaban eksperts R.Lebuss veic ornitoloģisko izpēti Igaunijas - Latvijas 3. elektropārvades tīklu starpsavienojuma ietekmes uz vidi novērtējumā tieši šā Tukuma lidostas IVN un sabiedriskās apspriešanas vadītāja Valda Felsberga vadībā, un dara to atbilstošā detalizācijas pakāpē. Ornitoloģiskās izpētes elektrolīnijai, kas prasa vērienīgu meža izciršanu putniem bagātās teritorijās, un mazai esošai lidostai, kas palielina lidojumu biežumu no ļoti maza uz mazliet mazāk mazu, ir nesalīdzināmas. IVN nav ne biznesa plāns, ne tehniski ekonomiskais pamatojums, tam ir citi pamatmērķi, tas nevar un nepretendē tos aizstāt, un ekonomiskais novērtējums dots vispārīga apraksta veidā atbilstoši IVN mērķiem. Emocionāla un neargumentēta deklarācija, nav komentāru. Atbilde sniegta iepriekš (skat. 6.punktu) nodaļā ir korekti sniegta informācija gan par vieniem, gan par citiem viedokļiem, atspoguļojot to ieguves avotus, un nav pamata atspoguļot tikai vienas puses viedokli. Latekoil,

127 Sabiedrības iebildums 46. punkts. Iebildums pret secinājumu, ka ēkām, ap kurām Tukuma lidostas darbības paplašināšana var radīt nelielus ārtelpas trokšņa līmeņa pārsniegumus, neesot jāveic skaņas izolācijas pasākumi, jo ēkām esot jāatbilst būvnormatīvu prasībām, un tad tajās nevarēs rasties iekštelpas trokšņa pārsniegumi. Iebilduma pamatojums: ēkas ir būvētas agrāk, nekā stājušies spēkā atbilstošie būvnormatīvi. 47. punkts. Iebildums, ka nav izskatīta Tukuma lidostas darbības paplašināšanas alternatīva ar skrejceļa novietojuma maiņu. 48. punkts. Pausta neizpratne par IVN ziņojuma 7. daļā lietotās punktu sistēmas pamatojumu alternatīvu salīdzinājumā. Atbilde uz iebildumu Iebildums ir pamatots, norādītais apstāklis sabiedriskajai apspriešanai nodotajā IVN ziņojumā nebija ņemts vērā, bet pēc iesnieguma saņemšanas ir izvērtēts un pieņemts, un ir atbilstoši koriģēts IVN ziņojums. Iebilduma rezultātā atbilstoši izmainīts 2.punkts 6. daļā Pasākumi negatīvo ietekmju uz vidi novēršanai vai samazināšanai, norādot SIA Jurmala Airport kā trokšņa avota atbildību par to, kā novērst iekštelpu trokšņa pārsniegumus tajās ēkās (kopskaitā līdz 4), kurās sakarā ar neatbilstību būvnormatīvam ārtelpas trokšņa pārsniegumi varētu tādus radīt. Ietekmes uz vidi novērtējums tiek piemērots gan jaunuzsākamām darbībām, gan arī esošu objektu rekonstrukcijai un parametru palielināšanai. Ja paredzētā darbība ir izmaiņa esošā objektā, tad nav pamata prasīt nevis paredzētās darbības alternatīvas, bet alternatīvu pašai paredzētajai darbībai citu paredzēto darbību. Tukuma lidostas esošais skrejceļš ir vērienīgs infrastruktūras objekts, kura esamība ir vienīgais priekšnoteikums pašai Tukuma lidostas esamībai, tās esamības un iespējamās attīstības iestrādei pašvaldību attīstības plānos un SIA Jurmala Airport interesei šo objektu iegādāties un ekspluatēt atbilstoši šiem plāniem. Ja šā skrejceļa nebūtu, tad nebūtu arī jautājuma par Tukuma lidostas esamību un tās attīstības iespējām, tad varētu būt tikai jautājums par interesi radīt kādu lidostu kaut kur Latvijā. SIA Jurmala Airport īpašumā un apsaimniekošanā ir esoša lidosta ar esošu skrejceļu, un tiek izskatīta tikai iespēja tā vai citādi to ekspluatēt. Šobrīd, trešajā IVN ziņojuma redakcijā ar trešo sabiedrisko apspriešanu, aplūkojot dažādas alternatīvas ir nonākts līdz šobrīd piedāvātajai vēlamajai alternatīvai ar lidojumu virziena sadalījumu proporcijā 2:1 projām no Tukuma un maksimālu lidmašīnu kustības virzienu izkliedi. Iebildums ir daļēji pamatots, tā rezultātā paplašināts un precizēts punktu sistēmas skaidrojums un ieviesta viena korekcija augsnes un ūdens kvalitātes izmaiņu vērtējumā. 126 Latekoil, 2014

128 Sabiedrības iebildums 49. punkts. Iebildums pret ieteikumu veikt lidostas radītā trokšņa monitoringu klusās vietās, kur nav citu nozīmīgu trokšņa avotu, ieteikums darīt tieši pretēji veikt to tur, kur lidostas troksnis summējas ar citiem būtiskiem trokšņa avotiem pilsētas satiksmes un dzelzceļa troksni. 50. punkts. Lūgums Vides pārraudzības valsts birojam mainīt paredzētās darbības, kurai tiek veikts IVN, definīciju, tātad IVN darba uzdevumu. Atbilde uz iebildumu Šajā IVN ir veikta trokšņa prognozēšana, modelēšanas ceļā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām metodikām aprēķinu ceļā iegūstot atsevišķi autoceļa, dzelzceļa un lidostas trokšņa epizožu ieguldījumus kopējā vidējā izsvarotajā troksnī un tos summējot. Tā ir pareizā pieeja situācijā, kad tiek prognozēts pagaidām neesoša trokšņa avota troksnis, ko nav iespējams iegūt tiešu mērījumu ceļā. Situācijā, kad paredzētā darbība jau notiek un tai tiek veikts monitorings reālos apstākļos, trokšņa epizožu intensitāti var iegūt ne vien aprēķinu ceļā, bet arī tiešos mērījumos, kas vajadzības gadījumā ļauj arī praktiski precizēt un kalibrēt aprēķinu ceļā iegūtos trokšņa epizožu raksturlielumus. Diemžēl tiešu mērījumu ceļā nav iespējams iegūt vidējo izsvaroto troksni, tikai trokšņa epizožu troksni, bet vidējais izsvarotais no šīm epizodēm atkal iegūstams tikai aprēķinu (modelēšanas) ceļā. Līdz ar to šķietami loģiskais, bet patiesībā neprofesionālais ieteikums tiešos mērījumos mērīt, piemēram, lidostas un dzelzceļa summāro troksni, diemžēl nav dabā īstenojams, jo tāds summārais troksnis kā pastāvīgu stāvokli raksturojoša fizikāla parādība permanentā laikā vispār nepastāv, tas veidojas teorētiski no laika vienībā metodiski pareizi izsmērētām dažāda skaita dažādas intensitātes dažāda ilguma dažādas izcelsmes trokšņa epizodēm, kuras vienīgās iespējams izmērīt tiešu mērījumu ceļā. Tāpēc vienīgā pareizā, metodiski tīrā monitoringa metode situācijā, kad vidēji izsvarotā trokšņa līmeņa iegūšanai teorētiski jāsummē dažāda rakstura trokšņa avoti, paliek līdzīga prognozēšanā izmantotajai: mērījumu ceļā ir jāiegūst pēc iespējas tīrāki trokšņa epizožu raksturlielumi katram atšķirīgajam avotam, ko pēc tam iespējams summēt tikai aprēķinu ceļā. No SIA Jurmala Airport ir tiesiski prasīt tikai lidostas trokšņa epizožu tiešos mērījumus, noskaidrojot tieši šā avota ieguldījumu kopējā troksnī. Ja citu avotu īpašnieki saviem avotiem trokšņa monitoringu neveic, tad kopējā trokšņa noskaidrošanai tie jāpieskaita klāt pēc aprēķinu metodikām, kas autoceļiem un dzelzceļiem ir visai standartizētas. Bet visu avotu kopējā trokšņa tiešie mērījumi nav iespējami tīri fizikāli, savukārt SIA Jurmala Airport nevar būt pienākums veikt atsevišķus tiešos monitoringus fizikālo mērījumu ceļā visiem atsevišķajiem citu operatoru trokšņa avotiem. Neattiecas uz šo IVN, apstrīd šā IVN darba uzdevumu, tāpēc ir ārpus šā IVN veicēju kompetences. Latekoil,

129 6. Pasākumi negatīvo ietekmju uz vidi novēršanai vai samazināšanai Paredzētās darbības galvenā un vienīgā vērā ņemamā negatīvā ietekme uz vidi ir tā pati, kas lidostas darbībai esošajā situācijā (paredzētās darbības neīstenošanas gadījumā): lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās radītais troksnis lidostas apkārtnē. Akreditēta institūcija SIA R&D Akustika sniedz trīs rekomendācijas trokšņa ietekmes samazināšanai (skat IV pielikumu, 8. lpp.), kuru iespējamība un lietderība izvērtēta turpmāk šajā nodaļā. 1. Topoša apbūve zem lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās koridoriem abos virzienos ir potenciāli pakļauta lidmašīnu radītajam troksnim, un tas nozīmē, ka šo jaunbūvējamo apvidu iedzīvotāji pēc apbūves izveidošanas var izrādīties paaugstināta trokšņa līmeņa ietekmē. Lai neveidotu situāciju, kad lidosta Jurmala Airport" rada trokšņa diskomfortu iedzīvotājiem, nav ieteicama jaunu dzīvojamo māju būvniecība tās tiešā tuvumā lidmašīnu pacelšanās-nolaišanās koridorā. Būtu vēlams pārskatīt teritoriju apbūves nosacījumus un rezervēt teritorijas minētajā koridorā cita veida apbūvei teritoriju izmantošanai. 2. Iespējama nepieciešamība uzlabot skaņas izolāciju četrās viensētās, ārtelpā ap kurām iespējami nelieli trokšņa robežlielumu pārsniegumi. SIA R&D Akustika savā atzinumā sniedz tieši pretēju secinājumu: Apskatītās teritorijas ēku skaņas izolācija nav jāuzlabo, pieņemot, ka visas ēkas atbilst MK noteikumu Nr. 499 ( ) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN Būvakustika 4. pielikumā Prasības ārējo norobežojošo konstrukciju izolācijai no vides trokšņa prasībām, un tādā gadījumā lidostas darbībā paredzamie niecīgie ārtelpas trokšņa robežlielumu pārsniegumi neradītu iekštelpu trokšņa pārsniegumus. Tomēr būvnormatīvs ir tieši saistošs tikai tiem, kas projektē un būvē ēkas laikā, kad tas ir spēkā. Nav izslēgts, ka senāk būvētu ēku skaņa izolācija var būt arī sliktāka. Tehniskā ekspertīze minētajām četrām ēkām šā IVN ietvaros nav veikta, tāpēc pēc piesardzības principa IVN rekomendācija atšķiras no trokšņa ekspertu secinājuma. Ja turpmākajā Tukuma lidostas ekspluatācijā, ievērojot visas prasības, kuru ievērošanas gadījumā šajās ēkās nevarētu rasties iekštelpas trokšņa pārsniegumi, ja vien tās atbilstu būvnormatīvam, tajās tomēr tiek konstatēti iekštelpu trokšņa pārsniegumi, kuru cēlonis ir neatbilstība būvnormatīvam, tad SIA Jurmala Airport kā trokšņa avota īpašniecei ir jāveic šo ēku trokšņa izolācijas uzlabojumi līdz būvnormatīvam atbilstošām prasībām. 3. Paredzēt lidmašīnu trokšņa monitoringu, novēršot tehniskus defektus, kā tonalitāte, pieskaņas u.c. Šie pasākumi pamato, ka Tukuma lidostai trokšņa monitorings būs jāveic un tas arī tiks veikts. Paredzētās darbības rezultātā nekādas citas negatīvas ietekmes uz vidi salīdzinājumā ar esošo darbību nav sagaidāmas, tāpēc nav nepieciešami pasākumi to mazināšanai. 128 Latekoil, 2014

130 7. Kritēriji alternatīvu salīdzināšanai. Alternatīvu salīdzinājums un izvērtējums. Paredzētā darbība ir apkalpoto lidojumu skaita palielināšana Tukuma lidostā līdz 3000 apkalpojamo lidmašīnu, t.i pacelšanās un 3000 nosēšanās reižu, gadā, izmantojot esošo un jau uzlaboto (lidostas ēka) vai tuvākajā laikā uzlabot paredzēto (instrumentālā vadības sistēma) infrastruktūru; tai nav vietas vai tehnoloģiju alternatīvas. Tāpēc vienīgā reālā paredzētās darbības alternatīva ir esošā apkalpoto lidojumu apjoma saglabāšana uzlabotās infrastruktūras apstākļos. Alternatīvu salīdzinājumā paredzētā darbība ir apzīmēta kā 1. alternatīva, bet esošā situācija kā 2. alternatīva. kuros: Par kritērijiem alternatīvu salīdzināšanai var tikt izmantoti tikai tie aspekti, 1) ir tikusi identificēta vērā ņemama ietekme; 2) ir iespējams novērtēt ietekmes veidu (negatīva vai pozitīva); 3) pastāv atšķirības starp alternatīvām. Gaisa kvalitātes aspektā abas alternatīvas savā starpā atšķiras nebūtiski: gaisa piesārņojuma modelēšanas rezultāti neuzrāda nedz vērā ņemamu atšķirību gaisa kvalitātē esošajā situācijā un plānotajā, nedz arī vispār kādas esošas vai paredzamas gaisa piesārņojuma problēmas sakarā ar Tukuma lidostu, tāpēc gaisa piesārņojuma izmaiņas nevar kalpot par kritēriju alternatīvu salīdzināšanai. Trokšņa aspektā alternatīvas savā starpā atšķiras ar pacelšanās/nosēšanās reižu skaitu esošajā situācijā gadā ir līdz 260 lidojumu (130 pacelšanās un 130 nosēšanās reizes), savukārt, plānotajā situācijā ir vidēji 3000 lidojumu gadā (3000 pacelšanās un 3000 nosēšanās reizes). Veicot trokšņa mērījumus esošajā situācijā lidmašīnu L-39 mācību lidojumu laikā, aprēķinātā trokšņa rādītāja L diena vērtība nevienā no mērpunktiem nepārsniedz attiecīgajā teritorijā noteikto robežlielumu. Arī plānotajā situācijā lidostas trokšņa potenciāli ietekmētajā teritorijā lidosta kā trokšņa traucējuma avots ir daudz maznozīmīgāka nekā autoceļš A10 un dzelzceļš Rīga-Tukums-2. Lidostas darbības radītā epizodiskā trokšņa diskomforta zonā dienā atradīsies apmēram 12 iedzīvotāju. Trokšņa aspektā var identificēt gan ietekmes veidu, gan atšķirības starp alternatīvām, tāpēc trokšņa līmenis var tikt izmantots par kritēriju alternatīvu salīdzināšanai. Esošā trokšņa ietekmi uz dzīvojamām teritorijām var uzskatīt par nebūtiski negatīvu, un arī plānotajā situācijā par nebūtiski negatīvu sakarā ar niecīgo ietekmēto iedzīvotāju skaitu, tomēr šādi potenciāli ietekmēti iedzīvotāji ir konstatēti, turklāt ir arī konstatēta nepieciešamība atbilstoši vadīt teritoriju attīstību, lai ietekmēto iedzīvotāju skaits nepieaugtu, tātad trokšņa ietekme kā lielāka vai mazāka problēma ir sagaidāma. Augsnes kvalitātes un tuvumā esošo ūdensobjektu ūdens kvalitātes aspekti ir savā starpā saistīti gan augsnes, gan ūdens kvalitātes izmaiņu iespējamais cēlonis ir degvielas apgrozījuma apjoma pieaugums no 180 t/gadā līdz t/gadā. Esošajā situācijā nav konstatēts augsnes un ūdens piesārņojums DUS darbības rezultātā. Ņemot vērā, ka esošās drošības un attīrīšanas sistēmas ir atbilstošas plānotajam degvielas apgrozījuma pieaugumam, arī plānotajā situācijā nav prognozējama būtiska negatīva ietekme uz augsnes un ūdens kvalitāti. Tomēr degvielas apgrozījuma pieaugums var tikt Latekoil,

131 uzskatīts par papildu risku dažādiem negadījumiem un piesārņojuma noplūdei vidē. Ņemot vērā būtisko degvielas apgrozījuma apjoma pieaugumu (500 reizes), iespējamās augsnes un ūdens kvalitātes izmaiņas var tikt izmantotas par kritēriju alternatīvu salīdzināšanai. Esošajā situācijā, ņemot vērā to, ka augsnes un ūdens piesārņojums nav konstatēts, var uzskatīt, ka ietekmes nav. Savukārt, plānotajā situācijā, ņemot vērā palielinātu negadījumu risku un iespējamās piesārņojuma noplūdes vidē, ietekmi uz augsnes un ūdens kvalitāti var uzskatīt par nebūtiski negatīvu. Ietekmes uz bioloģisko daudzveidību aspektā nav identificējamas nekādas vērā ņemamas ietekmes nedz esošajā, nedz plānotājā situācijā. Lidostas darbība nav saistīta ar fizisku dzīvotņu iznīcināšanu, piesārņojuma emisiju vidē, būtiskiem traucējumiem dzīvniekiem vai tml. ietekmēm, tāpēc šis aspekts nav izmantojams par kritēriju alternatīvu salīdzināšanai. Pieņemot, ka lidmašīna, kas veic pacelšanās vai nosēšanās manevru un samērā nelielā augstumā ir redzama arī ārpus lidostas teritorijas, īslaicīgi ir ainavas sastāvdaļa, šajā aspektā var tikt identificētas atšķirības starp alternatīvām, jo esošajā situācijā ir vidēji divas šādas epizodes dienā, savukārt, plānotājā vidēji 16 epizodes dienā. Taču sagaidāmo ietekmi tās īslaicīguma dēļ nevar uzskatīt par būtisku. Ainavas aspektu nevar izmantot par kritēriju alternatīvu salīdzināšanai, jo nav iespējams objektīvi novērtēt ietekmes veidu vai tā ir pozitīva vai negatīva. Tas ir atkarīgs no katra lidmašīnas pacelšanās vai nosēšanās epizodes vērotāja subjektīvās attieksmes. Ietekmes uz reģionālā tūrisma attīstību aspektā var identificēt būtiskas atšķirības starp alternatīvām. Plānotajā situācijā ir paredzēts ne tikai ievērojams lidojumu skaita pieaugums (7,5 reizes), bet arī pasažieru īpatsvara pieaugums, kuram ir jau sagatavota atbilstoša infrastruktūra uzbūvēta lidostas ēka. Lai arī Tukuma lidostā ielidojošo pasažieru galamērķis visticamāk varētu būt Rīga, ņemot vērā Tukuma pilsētas izvietojumu attiecībā pret lidostu, tajā un tās apkārtnē esošos pievilcīgos tūrisma objektus, kā arī servisa kvalitātes un cenu salīdzinājumu ar Rīgas piedāvājumu, ir iespējams būtisks tūristu skaita pieaugums Tukumā un apkārtnē, kā arī Kurzemē un Zemgalē. Protams, pie nosacījuma, ka potenciālie tūristi saņems pietiekošu informāciju par šiem objektiem un vietējie uzņēmēji būs aktīvi online mārketingā un rezervācijas sistēmās strādājoši. Iespējamā paredzētās darbības ietekme uz reģionālā tūrisma attīstību var tikt izmantota par kritēriju alternatīvu salīdzināšanai. Ņemot vērā lidojumu skaitu esošajā situācijā Tukuma lidostā, tas neveicina tūristu skaita pieaugumu reģionā, tāpēc ietekmes nav. Savukārt, plānotajā situācijā, ņemot vērā jau esošo infrastruktūru un plānoto pasažieru lidojumu skaitu, ir iespējams būtisks tūristu skaita pieaugums tuvējos tūrisma objektos Tukumā, Jūrmalā, kā arī Kurzemes un Zemgales reģionos; sagaidāmā ietekme uzskatāma par būtiski pozitīvu gan attiecībā uz tūrismu, gan ekonomisko izaugsmi pakalpojumu nozarē. Alternatīvu salīdzinājuma apkopojums ir atspoguļots 18. tabulā. Tajā ir iekļauti tikai tie aspekti, kuri ir izmantoti par kritērijiem alternatīvu salīdzināšanai. Tabulā izmantotās skaitliskās vērtības ir relatīvas un atspoguļo tikai alternatīvu savstarpējo salīdzinājumu viena kritērija ietvaros. Ar -2 un -1 tabulā ir apzīmēta negatīva ietekme, ja abām alternatīvām tāda ir un vienai lielāka nekā otrai, ar +2 un +1 tabulā ir apzīmēta pozitīva ietekme, ja abām alternatīvām tāda ir un vienai lielāka nekā otrai, ar +1 vai -1 un 0 vienas alternatīvas pozitīva vai negatīva ietekme, ja otrai nav nekāda ietekme. 130 Latekoil, 2014

132 18. tabula. Alternatīvu salīdzinājums Kritērijs 1. alternatīva 2. alternatīva (plānotā situācija) (esošā situācija) Trokšņa ietekme -2-1 Augsnes un ūdens kvalitātes izmaiņas -1 0 Sociāli ekonomiskais ieguvums Tūrisma attīstība reģionā +1 0 Savstarpēji summēt šos vērtējumus nav iespējams un tam arī nav jēgas, jo ietekmes uz vidi aspektā paredzamā darbība ir nenozīmīga pēc visiem ietekmes faktoriem, izņemot vienu troksni. Visa nepieciešamā ēku un infrastruktūras būvniecība, kas ir jau paveikta un vēl jāpaveic, lai nodrošinātu Tukuma lidostas kapacitāti pilnvērtīgi apkalpot 3000 regulāro lidojumu pasažieru laineru gadā (3000 nolaišanās un 3000 pacelšanās ar atbilstošā pasažieru skaita pienācīga līmeņa uzņemšanu, izlaišanu un apkalpošanu), ir tāda veida un apjoma darbība, kas neprasa ietekmes uz vidi novērtējumu ne kopumā, ne katrs elements atsevišķi, ne formāli, ne pēc būtības. Vienīgais vērtējamais ietekmes faktors, kas var ietekmēt iedzīvotājus, ir palielinātā lidmašīnu skaita radītais troksnis. Lidostas plānotās attīstības uzsākšanas gadījumā, pakāpeniski palielinoties lidojumu skaitam, ir regulāri jāseko trokšņa līmenim kopumā un konkrētās vietās un vajadzības gadījumā pastāvīgi jākoriģē lidojumu virzieni un citi parametri. Citas potenciāli sabiedriski nozīmīgas nelabvēlīgas ietekmes šai attīstībai nevar būt. Būtībā vērtētās alternatīvas nav kādas jaunuzsākamas darbības alternatīvas, bet gan secīgi posmi notiekošas un augošas darbības kvantitatīvajā attīstībā būtībā vienīgajā iespējamajā veidā. Ir iespējamas tikai nianses konkrētos organizatoriskos un inženiertehniskos pasākumos, lai pēc iespējas mazinātu vienīgo ietekmes faktoru troksni. Un ir skaidrs, ka no divām vērtētajām alternatīvām, kas atšķiras tikai kvantitīvi, lielāka ietekme uz vidi ir kvantitatīvi lielākajai, citādi arī nevarēja būt. Ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāts pēc būtības ir tikai un vienīgi pierādījums, ka plānotajā kvantitatīvajā apjomā paredzēto darbību ir iespējams veikt, nepārsniedzot saskaņā ar normatīvajiem aktiem patlaban spēkā esošos iekštelpu trokšņa robežlielumus un ļaunākajā gadījumā lokāli un epizodiski pārsniedzot ārtelpas trokšņa robežlielumus ļoti mazā skaitā pašu lidostai tuvāko viensētu apkaimē, bet pat šāda problēma, kurai atbilstošie pretpasākumi ir identificēti 6. daļā, ir ticama tikai tuvojoties paredzētās darbības maksimumam un, iespējams, pat tā neradīsies sakarā ar lidaparātu tehnoloģisko progresu, vidēji mazāka izmēra lidaparātiem nekā Rīgas lidostā, kura šajā IVN izmantota par analogu, un/vai citiem apsvērumiem, kas šajā IVN nav ņemti vērā tāpēc, ka ir atainota sliktākā iespējamā situācija, kas, visticamāk, ir sliktāka nekā reālā turpmākajā darbība praktiski iegūstamā. Latekoil,

133 8. Vides kvalitātes novērtēšanas monitoringa nepieciešamība Trokšņa monitorings Tukuma lidostas trokšņa monitoringam ir piemērotas klusas vietas, kur tuvumā nav citu nozīmīgu trokšņa avotu. Mikrofons būtu jānovieto vismaz 3 m attālumā no lielām atstarojošām virsmām. Ja lidojumu saraksts katru dienu un vakaru paredzams aptuveni vienāds, tad vajadzētu izvēlēties kādu lidojumu intensitātes ziņā vidēju dienu un mērījumus veikt šādā dienā. Adekvātu datu ieguvei pietiktu ar triju dienu un vakaru mērījumiem konkrētajā vietā. Ja lidojumi ir regulāri un ir ievēroti visi iepriekš pieminētie nosacījumi, tad šāds mērījumu rezultāts raksturotu trokšņa līmeni mērpunkta apkārtnē visa gada garumā. Visas trokšņa monitoringa sistēmas nodrošina L Aeq ekvivalentā nepārtrauktā A izsvarotā skaņas spiediena līmeņa [db(a)] fiksēšanu konkrētajā pētāmās teritorijas mērpunktā. Komplicētākās monitoringa iekārtas ļauj fiksēt arī atsevišķo trokšņa notikumu (pāri lidojošas lidmašīnas) tonālo raksturu un radīto maksimālo A izsvaroto skaņas spiediena līmeni. Veicot kamerālu Tukuma lidostas apkārtnes izpēti, redzams, ka Tukuma pilsētas virzienā būtu nepieciešams ierīkot trīs monitoringa mērpunktus (40. attēls), bet uz dienvidiem no lidlauka divus monitoringa mērpunktus (41. attēls). Piedāvātais mērpunktu izvietojums ir aptuvens un tas ir jāprecizē lauka apstākļos. 132 Latekoil, 2014

134 40. attēls. Trokšņa monitoringa mērpunktu iespējamais izvietojums Tukuma pilsētā Latekoil,

135 41. attēls. Trokšņa monitoringa mērpunktu iespējamais izvietojums Smārdes un Slampes pagastos 134 Latekoil, 2014

LATVIJAS NACIONĀLAIS AKREDITĀCIJAS BIROJS LATVIAN NATIONAL ACCREDITATION BUREAU

LATVIJAS NACIONĀLAIS AKREDITĀCIJAS BIROJS LATVIAN NATIONAL ACCREDITATION BUREAU LATVIJAS NACIONĀLAIS AKREDITĀCIJAS BIROJS LATVIAN NATIONAL ACCREDITATION BUREAU Pielikums akreditācijas apliecībai Nr.LATAK-S2-402-09-2009 Annex to the Accreditation Certificate No. LATAK-S2-402-09-2009

More information

II. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA

II. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA II. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA Saturs Ievads... 5 1. Likumdošana... 7 1.1. LR tiesību akti... 7 1.2. ES tiesību akti... 7 1.3. Starptautiskās konvencijas un vadlīnijas... 9 2. Virszemes ūdeņu monitoringa

More information

PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PRASĪBAS Dzelzceļa kontaktttīklu būvspeciālistiem

PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PRASĪBAS Dzelzceļa kontaktttīklu būvspeciālistiem APSTIPRINĀTS LDzB Sertificēšanas centra izpilddirektora lēmums Nr LDzB SERTIFICĒŠANAS CENTRS KANDIDĀTIEM BŪVPRAKSES SERTIFIKĀTA SAŅEMŠANAI Sertificēšanas shēmas pielikums PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PRASĪBAS

More information

Legislative Framework for Landscape Planning in Latvia

Legislative Framework for Landscape Planning in Latvia IOP Conference Series: Materials Science and Engineering PAPER OPEN ACCESS Legislative Framework for Landscape Planning in Latvia To cite this article: Natalija Nitavska and Daiga Zigmunde 2017 IOP Conf.

More information

ĶIMIKĀLIJAS PATĒRIŅA PRECĒS:

ĶIMIKĀLIJAS PATĒRIŅA PRECĒS: ĶIMIKĀLIJAS PATĒRIŅA PRECĒS: Praktiska informācija patērētāju izglītošanai 2008 ROKASGRĀMATA IZSTRĀDĀTA PROJEKTA KRIEVIJAS UN BALTIJAS VALSTU NEVALSTISKO ORGANIZĀCIJU KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA PATĒRĒTĀJU

More information

LED gaisma ir elegance Klasisks dizains, inovatīva tehnoloģija: OSRAM PARATHOM LED RETROFIT Jo mums der tikai labākais Gaisma ir OSRAM

LED gaisma ir elegance Klasisks dizains, inovatīva tehnoloģija: OSRAM PARATHOM LED RETROFIT Jo mums der tikai labākais Gaisma ir OSRAM www.osram.com LED gaisma ir elegance Klasisks dizains, inovatīva tehnoloģija: OSRAM PARATHOM LED RETROFIT Jo mums der tikai labākais Gaisma ir OSRAM OSRAM PARATHOM LED RETROFIT Portfolio Priekšrocības

More information

Ceļu segumu virsmas apstrāde Rokasgrāmata

Ceļu segumu virsmas apstrāde Rokasgrāmata Autoceļu uzturēšana, rekonstrukcija un būvniecība Ceļu segumu virsmas apstrāde Rokasgrāmata VAS Latvijas valsts ceļi Rīga, 2016 Autoceļu uzturēšana, rekonstrukcija un būvniecība Ceļu segumu virsmas apstrāde

More information

Ekoloģiskas un pilnīgi elektriskas pasīvās ēkas ar vienkāršu krāsns apkuri. Ervins Krauklis, arh.

Ekoloģiskas un pilnīgi elektriskas pasīvās ēkas ar vienkāršu krāsns apkuri. Ervins Krauklis, arh. Ekoloģiskas un pilnīgi elektriskas pasīvās ēkas ar vienkāršu krāsns apkuri Ervins Krauklis, arh. Tipveida saliekamā koka ēka Pūrciema Lāčos Source: wikipedia Walter Zapp was born in Riga, Governorate

More information

Siltumsükñu izmantošana éku siltumapgådé

Siltumsükñu izmantošana éku siltumapgådé Siltumsükñu izmantošana éku siltumapgådé Materiālu iespiešanai sagatavoja: Baltijas Vides Forums Ingrīda Brēmere Daina Indriksone Irina Aļeksejeva Rīgas enerģētikas aģentūra Juris Golunovs Evita Riekstiņa

More information

Trends in Development of Public Outdoor Space, an Example of Copenhagen

Trends in Development of Public Outdoor Space, an Example of Copenhagen Trends in Development of Public Outdoor Space, an Example of Copenhagen Una Īle, Latvija Universoty of Agriculture Abstract. The research is based on the previous studies of the author on landscape quality

More information

Salacas upes baseina apsaimniekošanas plāns. Plāna projekts. Jūlijs, 2006

Salacas upes baseina apsaimniekošanas plāns. Plāna projekts. Jūlijs, 2006 Salacas upes baseina apsaimniekošanas plāns Plāna projekts Jūlijs, 2006 Pateicība Ziņojuma autori izsaka pateicību sekojošu organizāciju darbiniekiem par viņu atbalstu un palīdzību šī ziņojuma sagatavošanā.

More information

LATVIJAS ENERGOSTANDARTS MIKROVIĻŅU RADIORELEJU LĪNIJAS. Standarts izstrādāts ņemot vērā ES un LV likumdošanu, standartus un rekomendācijas.

LATVIJAS ENERGOSTANDARTS MIKROVIĻŅU RADIORELEJU LĪNIJAS. Standarts izstrādāts ņemot vērā ES un LV likumdošanu, standartus un rekomendācijas. LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LEK 124 MIKROVIĻŅU RADIORELEJU LĪNIJAS Standarts izstrādāts ņemot vērā ES un LV likumdošanu, standartus un rekomendācijas. Copyright LEK 2001 Šīs publikācijas jebkuru daļu nedrīkst

More information

Informātika 7.klasei

Informātika 7.klasei Informātika 7.klasei Kas ir datortīkls? Datortīkls ir datu pārraides sistēma, kas savieno dažādās vietās esošus datorus. Tīklu veido aparatūra un programmatūra, kas nodrošina tīkla aparatūras funkcionēšanu.

More information

Fasāžu siltināšana. «Sīkumi», kas nemaz nav sīkumi. Dip. Ing. Juris Grīnvalds

Fasāžu siltināšana. «Sīkumi», kas nemaz nav sīkumi. Dip. Ing. Juris Grīnvalds Fasāžu siltināšana. «Sīkumi», kas nemaz nav sīkumi. Dip. Ing. Juris Grīnvalds Siltuma izolācijas sistēmas(etics) sastāvdaļas Visas sistēmas sastāvdaļas ir svarīgas, lai sasniegtu veikto darbu augstu kvalitāti

More information

TEMATISKĀ IZVĒRTĒŠANA UZRAUDZĪBAS RĀDĪTĀJU SISTĒMAS IZVĒRTĒJUMS. Rīga, 2006.gada jūlijs

TEMATISKĀ IZVĒRTĒŠANA UZRAUDZĪBAS RĀDĪTĀJU SISTĒMAS IZVĒRTĒJUMS. Rīga, 2006.gada jūlijs PKC EIROPAS SAVIENĪBAS STRUKTŪRFONDU TEMATISKĀ IZVĒRTĒŠANA EIROPAS SAVIENĪBAS STRUKTŪRFONDU UZRAUDZĪBAS RĀDĪTĀJU SISTĒMAS IZVĒRTĒJUMS 1. TEMATISKĀS IZVĒRTĒŠANAS ZIĥOJUMS Rīga, 2006.gada jūlijs Eiropas

More information

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI EIROPAS KOMISIJA Briselē, 12.5.2011 COM(2011) 260 galīgā redakcija KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Heka dienvidu krājuma

More information

slānekļa gāze netradicionāla un negribēta jeb ar slānekļa gāzes lietošanu saistītie riski ieguves rūpniecība: svētība vai lāsts?

slānekļa gāze netradicionāla un negribēta jeb ar slānekļa gāzes lietošanu saistītie riski ieguves rūpniecība: svētība vai lāsts? slānekļa gāze netradicionāla un negribēta jeb ar slānekļa gāzes lietošanu saistītie riski nafta & gāze Hidrospridzināšana s rūpniecība: svētība vai lāsts? slānekļa gāze netradicionāla un negribēta jeb

More information

Recreation Potential in Ādaži Village

Recreation Potential in Ādaži Village Recreation Potential in Ādaži Village Una Kancāne, Una Īle, Latvija University of Agriculture Abstract. The desire of inhabitants to choose their residence in Pierīga has become increasingly popular which

More information

ES ZPI kritēriji ielu apgaismojumam un satiksmes signāliem

ES ZPI kritēriji ielu apgaismojumam un satiksmes signāliem ES ZPI kritēriji ielu apgaismojumam un satiksmes signāliem Zaļais publiskais iepirkums (ZPI) ir brīvprātīgs instruments. Šajā dokumentā ietverti ZPI kritēriji, kas izstrādāti ielu apgaismojuma un satiksmes

More information

CIVILTIESISKĀS AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI, KAS TIESĀ PIEMĒROJAMI INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU LIETĀS

CIVILTIESISKĀS AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI, KAS TIESĀ PIEMĒROJAMI INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU LIETĀS LATVIJAS UNIVERSITĀTE JURIDISKĀ FAKULTĀTE Civiltiesisko zinātľu katedra Promocijas darbs CIVILTIESISKĀS AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI, KAS TIESĀ PIEMĒROJAMI INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU LIETĀS Juridiskās zinātnes

More information

TRANSFORMATORU EĻĻU PĀRBAUDES NORMAS

TRANSFORMATORU EĻĻU PĀRBAUDES NORMAS LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LEK 118 Otrais izdevums 2017 Ar izmaiņām 1 TRANSFORMATORU EĻĻU PĀRBAUDES NORMAS AS Latvenergo, teksts, 2017 LEEA Standartizācijas centrs Latvijas Elektrotehnikas komiteja, noformējums,

More information

Latvijas Nacion!l!s aizsadz"bas akad#mijas Aizsardz"bas zin!tnisk!s p#tniec"bas centrs INFORM!CIJAS KAR" PRET KRIEVIJU KRIEVIJAS ZIN!TNIEKU SKAT#JUM!

Latvijas Nacion!l!s aizsadzbas akad#mijas Aizsardzbas zin!tnisk!s p#tniecbas centrs INFORM!CIJAS KAR PRET KRIEVIJU KRIEVIJAS ZIN!TNIEKU SKAT#JUM! Latvijas Nacion!l!s aizsadz"bas akad#mijas Aizsardz"bas zin!tnisk!s p#tniec"bas centrs INFORM!CIJAS KAR" PRET KRIEVIJU KRIEVIJAS ZIN!TNIEKU SKAT#JUM! Dr. Ieva B#rzi$a AZPC strat#%iskais apskats nr. 05

More information

4.atskaite (Report No.4) WP 4 Energy Supply

4.atskaite (Report No.4) WP 4 Energy Supply WP 4 Energy Supply Izstrādāts Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2007-2013.gadam projekta Energoefektīva un sabalansēta pilsētas plānošana (UrbEnergy) ietvaros Iepirkums Interneta

More information

Pilsētvides kvalitātes izvērtēšana un gaisa piesārņojuma zonējuma izstrādāšana Jelgavas pilsētas administratīvajai teritorijai

Pilsētvides kvalitātes izvērtēšana un gaisa piesārņojuma zonējuma izstrādāšana Jelgavas pilsētas administratīvajai teritorijai Pilsētvides kvalitātes izvērtēšana un gaisa piesārņojuma zonējuma izstrādāšana Jelgavas pilsētas administratīvajai teritorijai 03/28/2017 Gala atskaite Latvijas Lauksaimniecības universitāte 2017 Pilsētvides

More information

Daudzstāvu dzīvojamo teritoriju Jelgavas centra zonā Integrētas attīstības koncepcijas

Daudzstāvu dzīvojamo teritoriju Jelgavas centra zonā Integrētas attīstības koncepcijas Izstrādāta Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības projekta Energoefektīva un saskaņota darbība pilsētas attīstībā (Urb_Energy) ietvaros Daudzstāvu dzīvojamo teritoriju Jelgavas centra zonā Integrētas

More information

Līderis un līderība. Līderības skaidrojums. Līderības teorētiskie pamati. Rakstura iezīmes. Prasmju pieeja. Mārtiņš Zviedris

Līderis un līderība. Līderības skaidrojums. Līderības teorētiskie pamati. Rakstura iezīmes. Prasmju pieeja. Mārtiņš Zviedris Līderis un līderība Līderības skaidrojums Aplūkojot termina leadership latvisko tulkojumu avotā [9], tad tas tulkots kā vadība, taču citur tīmeklī sastopams termins līderība. Lai labāk saprastu, ko tad

More information

Uzņēmuma SIA "Beleon Tours" darbības analīze un priekšlikumi jauninājumu ieviešanai

Uzņēmuma SIA Beleon Tours darbības analīze un priekšlikumi jauninājumu ieviešanai Uzņēmuma SIA "Beleon Tours" darbības analīze un priekšlikumi jauninājumu ieviešanai ELINA SATROVSKA, JEVGENIJA DEHTJARE Information Systems Management Institute 1/6 Lomonosova Str., Riga, LV-1019, Latvia

More information

Darba līguma uzteikšana, neievērojot uzteikuma termiņu. Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze

Darba līguma uzteikšana, neievērojot uzteikuma termiņu. Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ ESF projekts Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības administratīvās kapacitātes stiprināšana 4.2.aktivitāte Normatīvo aktu un politikas dokumentu ekspertīze Eiropas Savienības

More information

Benchmarkings un kvalitātes menedžments sabiedriskajā transportā 1

Benchmarkings un kvalitātes menedžments sabiedriskajā transportā 1 Benchmarkings un kvalitātes menedžments sabiedriskajā transportā 1 Sekojošā materiāla lietošanai: PORTĀLA mērķis ir paātrināti apgūt ES pētījumu rezultātus vietējā un reģionālā transporta nozarē ar jaunu

More information

RASPBERRY CULTIVAR GLEN AMPLE GROWING UNDER HIGH TUNNELS IN LATVIA

RASPBERRY CULTIVAR GLEN AMPLE GROWING UNDER HIGH TUNNELS IN LATVIA PROCEEDINGS OF THE LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES. Section B, Vol. 67 (2013), No. 2 (683), pp. 162 166. DOI: 10.2478/prolas-2013-0025 RASPBERRY CULTIVAR GLEN AMPLE GROWING UNDER HIGH TUNNELS IN LATVIA Sarmîte

More information

Vadības mehānisms pieplūdes un nosūces iekārtām. Ekspluatācijas un tehniskās apkopes instrukcija. DTR - CG UPC - ver.1 ( )

Vadības mehānisms pieplūdes un nosūces iekārtām. Ekspluatācijas un tehniskās apkopes instrukcija. DTR - CG UPC - ver.1 ( ) Vadības mehānisms pieplūdes un nosūces iekārtām Ekspluatācijas un tehniskās apkopes instrukcija DTR - CG UPC - ver.1 (10.2012) Vadības mehānisms atbilst Eiropas standartam IEC/EN 60439-1 + AC Paneļi un

More information

Ukraina Nozīmīgākās izstādes 01/ /2018. eksports.liaa.gov.lv

Ukraina Nozīmīgākās izstādes 01/ /2018. eksports.liaa.gov.lv Ukraina Nozīmīgākās izstādes 01/2018 12/2018 23.01-25.01.2018 Kijeva Primus: Architectural Glass Specialized exhibition on decorative glass 23.01-25.01.2018 Kijeva Primus: Windows, Doors & Profiles Primus:

More information

REA vēstnesis. Ar cieņu, Prof. Dr.sc.ing. Anatolijs Borodiņecs RTU Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedra. 2 REA aktualitātes

REA vēstnesis. Ar cieņu, Prof. Dr.sc.ing. Anatolijs Borodiņecs RTU Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedra. 2 REA aktualitātes REA vēstnesis Nr. 34 (2017.gada 3.izdevums) Cienījamie lasītāji! Tuvojoties 2018.gadam REA vēstnesis nāk ar jauniem izaicinājumiem, kas iezīmējas ne tikai ar tuvojošos Latvijas Republikas simtgadi, bet

More information

A Comprehensive Methodology for Assessing the Quality of Landscape Architecture Study Programmes in European Higher Education Institutions

A Comprehensive Methodology for Assessing the Quality of Landscape Architecture Study Programmes in European Higher Education Institutions DOI: 10.22616/j.landarchart.2018.12.03 A Comprehensive Methodology for Assessing the Quality of Landscape Architecture Study Programmes in European Higher Education Institutions Gintaras Stauskis, Vilnius

More information

JAUNA PRODUKTA IEVIEŠANA UZŅĒMUMĀ GIRAFFE VISUALIZATIONS GROUP 2012

JAUNA PRODUKTA IEVIEŠANA UZŅĒMUMĀ GIRAFFE VISUALIZATIONS GROUP 2012 JAUNA PRODUKTA IEVIEŠANA UZŅĒMUMĀ GIRAFFE VISUALIZATIONS GROUP 2012 Andris Bērziņš (UVL1U1) Biznesa augstskola Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultāte Abstract Skatskat.lv or Giraffe Visualizations Group

More information

PROJEKTS Nr.2010/0250/2DP/ /10/APIA/VIAA/086

PROJEKTS Nr.2010/0250/2DP/ /10/APIA/VIAA/086 Darbības programma: Uzņēmējdarbība un inovācijas ; Prioritātes numurs un nosaukums: 2.1. Zinātne un inovācijas Pasākuma numurs un nosaukums: 2.1.1. Zinātne, pētniecība un attīstība Aktivitātes numurs un

More information

Historic Parks of Latvia. Guide Book of the Trip to Latvian Historic Parks

Historic Parks of Latvia. Guide Book of the Trip to Latvian Historic Parks Historic Parks of Latvia Guide Book of the Trip to Latvian Historic Parks 2011 LEGEND: 1. Karla Manor park 2. Anna Manor park 3. Mezotne Manor park 4. Rundale Palace park 5. Eleja Manor park 6. Jelgava

More information

DATORSISTĒMU TESTĒŠA AS AUTOMATIZĀCIJAS METODES, RĪKI U EFEKTIVITĀTE

DATORSISTĒMU TESTĒŠA AS AUTOMATIZĀCIJAS METODES, RĪKI U EFEKTIVITĀTE RĪGAS TEH ISKĀ U IVERSITĀTE Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte Lietišķo datorsistēmu institūts Aleksandrs SUHORUKOVS Doktora studiju programmas Datorsistēmas doktorants DATORSISTĒMU TESTĒŠA

More information

METODISKIE NORĀDĪJUMI

METODISKIE NORĀDĪJUMI LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS AĢENTŪRA LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS LATVIJAS KULTŪRAS KOLEDŽA METODISKIE NORĀDĪJUMI Rīga, 2014 2 SATURS 1. Darba noformēšana...3 1.1. Teksta noformēšana...3 1.2. Ilustratīvā

More information

Digitālā mārketinga pielietojums e-komercijas pilnveidošanai Digital marketing application for the development of e-commerce

Digitālā mārketinga pielietojums e-komercijas pilnveidošanai Digital marketing application for the development of e-commerce Digitālā mārketinga pielietojums e-komercijas pilnveidošanai Digital marketing application for the development of e-commerce Juris Kondrašovs un Jānis Grants Latvija Abstract Digital marketing application

More information

Jauna kārtība apsardzes serti ikāta izsniegšanai

Jauna kārtība apsardzes serti ikāta izsniegšanai GRIFS AG Darbinieku Avīze Nr. 9 Janvāris 205 Uz jaunu mērķi caur mierīgu ikdienas darbu Sveicināti, GRiFS ag darbinieki! Nedaudz atskatoties ties uz 204. gadu, ir prieks publiski atzīt, ka tas mūsu ņēmumam

More information

NAUDAS PLŪSMAS IZMANTOŠANA

NAUDAS PLŪSMAS IZMANTOŠANA LATVIJAS UNIVERSITĀTE EKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE FINANŠU INSTITŪTS KĀRLIS SUBATNIEKS NAUDAS PLŪSMAS IZMANTOŠANA UZŅĒMUMA FINANŠU ANALĪZĒ PROMOCIJAS DARBS Ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda

More information

Context seeking of cultural heritage and green struckture in urban environment

Context seeking of cultural heritage and green struckture in urban environment Context seeking of cultural heritage and green struckture in urban environment Aija Ziemeļniece, Latvia University of Agriculture Abstract. Architecture creates the artistic image of the built-up area

More information

FRUIT TREE NURSERIES IN LITHUANIA: PROPAGATION AND CERTIFICATION SYSTEM KOKAUDZĒTAVAS LIETUVĀ: AUDZĒŠANAS UN SERTIFIKĀCIJAS SISTĒMA

FRUIT TREE NURSERIES IN LITHUANIA: PROPAGATION AND CERTIFICATION SYSTEM KOKAUDZĒTAVAS LIETUVĀ: AUDZĒŠANAS UN SERTIFIKĀCIJAS SISTĒMA FRUIT TREE NURSERIES IN LITHUANIA: PROPAGATION AND CERTIFICATION SYSTEM KOKAUDZĒTAVAS LIETUVĀ: AUDZĒŠANAS UN SERTIFIKĀCIJAS SISTĒMA Kviklys D. Lithuanian Institute of Horticulture, LT-54333 Babtai, Kauno

More information

JAUNA PRODUKTA IEVIEŠANA PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS UZŅĒMUMĀ

JAUNA PRODUKTA IEVIEŠANA PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS UZŅĒMUMĀ ALBERTA KOLEDŽA Mārketings un tā inovācijas KRISTĪNE LINDE Kvalifikācijas darbs JAUNA PRODUKTA IEVIEŠANA PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS UZŅĒMUMĀ Rīga-2014 2 ANOTĀCIJA Darba autores kvalifikācijas darba tēma ir

More information

Karsta darba vide HORECA nozarē

Karsta darba vide HORECA nozarē 27 1. Ievads Karsta darba vide Viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē (HORECA) strādājošie ir pakļauti termiskas spriedzes riskam piegādāto preču izkraušanas laikā, strādājot virtuvē un

More information

Metodiskie materiāli - Saruna. Sīļukalna pamatskola. Ikdiena un iespējas skolā, kurā mācās vien 51 skolēns

Metodiskie materiāli - Saruna. Sīļukalna pamatskola. Ikdiena un iespējas skolā, kurā mācās vien 51 skolēns Nr. 2 Šajā numurā 20 vērtīgi raksti! + Metodiskie materiāli Skolu autorprogrammas veids, kā izcelties un izdzīvot Saruna. Sīļukalna pamatskola. Ikdiena un iespējas skolā, kurā mācās vien 51 skolēns Ko

More information

PERSONĀLA MOTIVĒŠANAS PASĀKUMU PILNVEIDE PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS UZŅĒMUMĀ

PERSONĀLA MOTIVĒŠANAS PASĀKUMU PILNVEIDE PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS UZŅĒMUMĀ ALBERTA KOLEDŽA Studiju programmas nosaukums Iestāžu darba organizācija un vadība LAUMA SIZOVA Kvalifikācijas darbs PERSONĀLA MOTIVĒŠANAS PASĀKUMU PILNVEIDE PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS UZŅĒMUMĀ Rīga 2012 2

More information

The Visual Elements Forming the Identity of the Baltic Sea and Gulf of Riga Coastal Landscape

The Visual Elements Forming the Identity of the Baltic Sea and Gulf of Riga Coastal Landscape The Visual Elements Forming the Identity of the Baltic Sea and Gulf of Riga Coastal Landscape Natālija Ņitavska, Raimonda Kanavina, Latvia University of Agriculture Abstract. The impact of globalization

More information

Case Study: The Authenticity and Integrity Assessment of the Eleja and Remte Manor Parks

Case Study: The Authenticity and Integrity Assessment of the Eleja and Remte Manor Parks Case Study: The Authenticity and Integrity Assessment of the Eleja and Remte Manor Parks Kristīne Dreija, Latvia University of Agriculture Abstract. The analytically comparative approach of authenticity

More information

Ekspluatācijas rokasgrāmata

Ekspluatācijas rokasgrāmata Ekspluatācijas rokasgrāmata EBLQ05CAV3 EBLQ07CAV3 EDLQ05CAV3 EDLQ07CAV3 Latviski Satura rādītājs Satura rādītājs Par šo dokumentu Par sistēmu. Komponenti parastā sistēmas izkārtojumā... 3 3 Darbība 3 3.

More information

Aesthetics and Ecology in Planning of Urban Green Spaces of Latvia

Aesthetics and Ecology in Planning of Urban Green Spaces of Latvia Aesthetics and Ecology in Planning of Urban Green Spaces of Latvia Maija Veinberga, Daiga Zigmunde, Latvia University of Agriculture Abstract. Aesthetics and ecology in urban planning are opposed, especially

More information

Daļu skolēnu brīvpusdienām rezervētās naudas IZM tērēs reģistriem

Daļu skolēnu brīvpusdienām rezervētās naudas IZM tērēs reģistriem 1 37 ISSN 1407-4036 Cena 2,83 EUR Ceturtdiena, 2017. gada 12. oktobris, Nr. 17 (527) Abonēšana 25628748, 67096393, e-pasts redakcija@izglitiba-kultura.lv www.izglitiba-kultura.lv TURPINĀM iespiestās un

More information

AUGSNES MITRUMA REŽĪMU REGULĒŠANAS IETEKME UZ AUGĻU KOKU AUGŠANU UN RAŽAS PARAMETRIEM

AUGSNES MITRUMA REŽĪMU REGULĒŠANAS IETEKME UZ AUGĻU KOKU AUGŠANU UN RAŽAS PARAMETRIEM LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE LAUKSAIMNIECĪBAS FAKULTĀTE Dārzkopības katedra LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE FACULTY OF AGRICULTURE Department of Horticulture VALSTS DOBELES DĀRZKOPĪBAS SELEKCIJAS

More information

Gaisa apstrādes iekārtas VENTUS Ekspluatācijas un tehniskās apkopes instrukcija

Gaisa apstrādes iekārtas VENTUS Ekspluatācijas un tehniskās apkopes instrukcija Gaisa apstrādes iekārtas VENTUS Ekspluatācijas un tehniskās apkopes instrukcija DTR-VS-ver.4.17 (09.2013) ! INSPEKCIJAS PANEĻU ATVĒRŠANA IEKĀRTAS DARBĪBAS LAIKĀ VAI IEKĀRTAS IERARBINĀŠANA AR ATVĒRTIEM

More information

P411 CCS P462 CCS P511 CCS

P411 CCS P462 CCS P511 CCS P4 CCS P462 CCS P5 CCS Electrolux Outdoor Products Via Como 72 23868 Valmadrera (Lecco) ITALIA Phone + 39 034 203 - Fax +39 034 5867 Valmadrera, 5.2.0 Pino Todero (Direttore Tecnico) E.O.P.I. Our policy

More information

UVT-B-AR. DNS/RNS UV bokss. BIOLOĢISKĀS DROŠĪBAS IEKĀRTAS UV bokss. Lietošanas instrukcija Pase. Medical Biological Research & Technologies

UVT-B-AR. DNS/RNS UV bokss. BIOLOĢISKĀS DROŠĪBAS IEKĀRTAS UV bokss. Lietošanas instrukcija Pase. Medical Biological Research & Technologies BIOLOĢISKĀS DROŠĪBAS IEKĀRTAS UV bokss Medical Biological Research & Technologies DNS/RNS UV bokss UVT-B-AR Lietošanas instrukcija Pase versijai: V.3AE V.3AD Satura rādītājs 1. Drošības pasākumi 2. Vispārēja

More information

CONSTRUCTION PRODUCT REGULATION (EU) 305/2011 DECLARATION OF PERFORMANCE

CONSTRUCTION PRODUCT REGULATION (EU) 305/2011 DECLARATION OF PERFORMANCE CONSTRUCTION PRODUCT REGULATION (EU) 305/2011 DECLARATION OF PERFORMANCE Index: Page Language 2. Swedish / Svenska 3. English 4. Norwegian / Norsk 5. Latvian / Latvijas 6. Surface treatment matrix Pag

More information

Anna Džeimisone VIDEI DRAUDZĪGA GAĻAS LIELLOPU AUDZĒŠANA

Anna Džeimisone VIDEI DRAUDZĪGA GAĻAS LIELLOPU AUDZĒŠANA Anna Džeimisone VIDEI DRAUDZĪGA GAĻAS LIELLOPU AUDZĒŠANA Videi draudzīga gaļas liellopu audzēšana Teksta autore: Anna Džeimisone (Anna Jamieson) Latviešu valodas izdevuma līdzautore: Baiba Strazdiņa Latviešu

More information

UNIVERSITY OF ROCHESTER ENVIRONMENTAL HEALTH & SAFETY

UNIVERSITY OF ROCHESTER ENVIRONMENTAL HEALTH & SAFETY Revision No.: 3 Page 1 of 6 I. PURPOSE This policy establishes the steps required for performing the monthly fixed systems inspections and the semi-annual systems testing. Fixed systems include; wet chemical

More information

DARBA ATTIECĪBU MODERNIZĒŠANA

DARBA ATTIECĪBU MODERNIZĒŠANA DARBA ATTIECĪBU MODERNIZĒŠANA RĪGA 2012 1 Darba attiecību modernizēšana Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Bruņinieku iela 29/31 Rīga, Lv 1001 Autore: Dr.sc.administr. Laura Kalniņa Tirāža 10 000 Izdots

More information

Ziņas sabiedriskajā televīzijā: paaudžu un etnisko (lingvistisko) grupu ziņu mediju izvēles Latvijā

Ziņas sabiedriskajā televīzijā: paaudžu un etnisko (lingvistisko) grupu ziņu mediju izvēles Latvijā Ziņojums Ziņas sabiedriskajā televīzijā: paaudžu un etnisko (lingvistisko) grupu ziņu mediju izvēles Latvijā Jānis Juzefovičs Vidzemes Augstskola Valmiera, 2012 1 Ziņojums Ziņas sabiedriskajā televīzijā:

More information

FIRE SAFETY IN THE HOME

FIRE SAFETY IN THE HOME FIRE SAFETY IN THE HOME UGUNSDROŠĪBA JŪSU MĀJĀS LATVIAN Did you know? You re twice as likely to die in a fire if you don t have a smoke alarm that works. 90 people die each year because the battery in

More information

AESTHETICS AND ECOLOGY IN PLANNING OF URBAN GREEN SPACES OF LATVIA

AESTHETICS AND ECOLOGY IN PLANNING OF URBAN GREEN SPACES OF LATVIA Latvijas Lauksaimniecības universitāte Vides un būvzinātņu fakultāte Ainavu arhitektūras un plānošanas katedra Latvia University of Agriculture Faculty of Environment and Civil Engineering Department of

More information

Ievads patentu tiesībās

Ievads patentu tiesībās M. Rozenblate Patentu valdes Izgudrojumu ekspertīzes departamenta direktora vietniece www.lrpv.lv mara@lrpv.lv 67099622 Mūsdienu jaunais konkurences cīħu lauks ir intelektuālais īpašums. Un patenti šeit

More information

Recreation Possibilities for Residents in the Residential Area Courtyards

Recreation Possibilities for Residents in the Residential Area Courtyards Recreation Possibilities for Residents in the Residential Area Courtyards Una Īle, Latvia University of Agriculture Abstract. The present paper reflects information on the landscape elements in the public

More information

ччччччччч Keywords: Air handling units, energy consumption.

ччччччччч Keywords: Air handling units, energy consumption. ISSN 47-7329 CONSTRUCTION SCIENCE BŪVZINĀTNE 27-8 DEVELOPMENT OF AIR HANDLING UNITS ENERGY CONSUMPTION CALCULATION PROGRAM GAISA APSTRĀDES IEKĀRTAS ENERĢIJAS PATĒRIŅA APRĒĶINA PROGRAMMAS IZVEIDE Andris

More information

Equipment ATA 12 April 2016

Equipment ATA 12 April 2016 05-00-01 Time limits and Maintenance Frequencies Various JUN 14 1 25-00-01 Charging Head Mk 2 & Accessories WKA26592 WKA26592A 25-60-15 Submersion Actuator K38215 58178-001 AUG 92 JAN 15 Initial Issue

More information

THE EFFECT OF ROOTSTOCK ON THE PHYSIOLOGICAL STATUS AND THE STORAGE ABILITY OF 'ELISE' APPLES POTCELMA IETEKME UZ 'ELISE' Š

THE EFFECT OF ROOTSTOCK ON THE PHYSIOLOGICAL STATUS AND THE STORAGE ABILITY OF 'ELISE' APPLES POTCELMA IETEKME UZ 'ELISE' Š THE EFFECT OF ROOTSTOCK ON THE PHYSIOLOGICAL STATUS AND THE STORAGE ABILITY OF 'ELISE' APPLES POTCELMA IETEKME UZ 'ELISE' ŠĖIRNES ĀBOLU FIZIOLOĂISKAJIEM PROCESIEM UN GLABĀŠANOS Tomala K. and Słowinska

More information

Beļģija Nozīmīgākās izstādes 01/ /2017. eksports.liaa.gov.lv

Beļģija Nozīmīgākās izstādes 01/ /2017. eksports.liaa.gov.lv Beļģija Nozīmīgākās izstādes 01/2017 12/2017 12.01-15.01.2017 Ģente Agriflanders Agriculture Exhibition www.agriflanders.be 26.01-29.01.2017 Šarleruā Salon Maison Jardin & Loisirs Building and Decoration

More information

Saieta nams 300 gadus vēlāk

Saieta nams 300 gadus vēlāk 14 LA95 APSKATS Saieta nams 300 gadus vēlāk Adrese Jaunklidzis, Plāņu pagasts, Valkas rajons. Pasūtītājs Strenču novada dome. Projekta autori AB ARCHITEKTI, Armands Bisenieks, Artūrs Čepulis, Ruta Millere,

More information

CONFERENCE PROCEEDINGS

CONFERENCE PROCEEDINGS International Conference New Socio-Economic Challenges of Development in Europe 2010 CONFERENCE PROCEEDINGS Organised by Faculty of Economics and Management, University of Latvia in cooperation with Latvian

More information

Digitālais mārketings

Digitālais mārketings Digitālās prasmes nākotnes digitālajam darbam Mācību materiāls Digitālais mārketings Projekta Nr. Nr.3.2.1.1/16/A/004 Informācijas tehnoloģiju nozares konkurētspējas un eksportspējas paaugstināšanas ietvaros

More information

Grantu shémas rezultatîvie rådîtåji gadå

Grantu shémas rezultatîvie rådîtåji gadå Eiropas Re ionålås attîstîbas fonds Informatîvo lapu lîdzfinansé Eiropas Savienîba Seminårs «Eiropas Savienîbas struktürfondu vadîbas likumdoßanas ietvars 2007. 2013. gada programméßanas periodam» Eiropas

More information

THE FORMING ELEMENTS OF THE BALTIC SEA COASTAL LANDSCAPE IDENTITY FROM THE TOWN OF AINAŽI TO THE ESTUARY OF THE RIVER SALACA

THE FORMING ELEMENTS OF THE BALTIC SEA COASTAL LANDSCAPE IDENTITY FROM THE TOWN OF AINAŽI TO THE ESTUARY OF THE RIVER SALACA THE FORMING ELEMENTS OF THE BALTIC SEA COASTAL LANDSCAPE IDENTITY FROM THE TOWN OF AINAŽI TO THE ESTUARY OF THE RIVER SALACA ABSTRACT Daiga Zigmunde, Natalija Ņitavska, Raimonda Lineja Latvia University

More information

ITALIA Phone Fax The Electrolux Group.

ITALIA Phone Fax The Electrolux Group. Electrolux Outdoor Products Via Como 72 23868 Valmadrera (Lecco) ITALIA Phone + 39 0341 203111 - Fax +39 0341 581671 www.electrolux.com Our policy of continuous improvement means that the specification

More information

Urban Communication: The Uses of Public Space in Riga Historical City Centre

Urban Communication: The Uses of Public Space in Riga Historical City Centre Urban Communication: The Uses of Public Space in Riga Historical City Centre Uģis Bratuškins, Riga Technical University Sandra Treija, Riga Technical University doi: 10.1515/aup-2017-0014 Abstract Expansion

More information

IDENTITY OF LATVIAN AND LITHUANIAN CITIES ON THE BALTIC SEASHORE

IDENTITY OF LATVIAN AND LITHUANIAN CITIES ON THE BALTIC SEASHORE IDENTITY OF LATVIAN AND LITHUANIAN CITIES ON THE BALTIC SEASHORE Latvijas un Lietuvas pilsētu identitāte Baltijas piekrastē Silvija Ozola Rīgas Tehniskā universitāte / Riga Technical University, e mail:

More information

Indoor Moisture Control of Auckland Houses with Different Ventilation Systems

Indoor Moisture Control of Auckland Houses with Different Ventilation Systems Indoor Moisture Control of Auckland Houses with Different Ventilation Systems Bin Su International Science Index, Architectural and Environmental Engineering waset.org/publication/17141 Abstract Auckland

More information

MANTOJUMA LĪGUMA ĪPATNĪBAS DAŽĀDU VALSTU LIKUMDOŠANĀ

MANTOJUMA LĪGUMA ĪPATNĪBAS DAŽĀDU VALSTU LIKUMDOŠANĀ MANTOJUMA LĪGUMA ĪPATNĪBAS DAŽĀDU VALSTU LIKUMDOŠANĀ Rīgas Stradiņa Universitātes doktorants Mg.Iur Edvards Pilipsons E-pasts: e.pilipsons@privattiesibas.lv Tel.: +371 29638119 Edvards Pilipsons., 2011

More information

EVALUATION OF SOME NURSERY TECHNIQUES IN THE PRODUCTION OF KNIP- BOOM APPLE TREES DAŽĀDU ĀBEěU KNIP-KOKU VEIDOŠANAS TEHNIKU IZVĒRTĒJUMS

EVALUATION OF SOME NURSERY TECHNIQUES IN THE PRODUCTION OF KNIP- BOOM APPLE TREES DAŽĀDU ĀBEěU KNIP-KOKU VEIDOŠANAS TEHNIKU IZVĒRTĒJUMS EVALUATION OF SOME NURSERY TECHNIQUES IN THE PRODUCTION OF KNIP- BOOM APPLE TREES DAŽĀDU ĀBEěU KNIP-KOKU VEIDOŠANAS TEHNIKU IZVĒRTĒJUMS Sadowski A. 1, Lewko J. 2 and Dziuban R. Department of Pomology and

More information

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE. Vladimirs KAREVS

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE. Vladimirs KAREVS RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Vladimirs KAREVS DZELZCEĻA AUTOMĀTIKAS UN TELEMĀTIKAS SISTĒMAS MONITORINGA UN DIAGNOSTICĒŠANAS METOŽU IZPĒTE UN IZSTRĀDE Promocijas darba kopsavilkums Rīga 2013 1 RĪGAS TEHNISKĀ

More information

Mobinga un bosinga novēršanas iespējas publiskās pārvaldes institūcijās

Mobinga un bosinga novēršanas iespējas publiskās pārvaldes institūcijās ALBERTA KOLEDŽA Iestāžu darba organizācija un vadība JEKATERINA MITJKO Kvalifikācijas darbs Mobinga un bosinga novēršanas iespējas publiskās pārvaldes institūcijās Rīga-2012 2 ANOTĀCIJA Kvalifikācijas

More information

Vēzis kā arodslimība Nepelnīti atstāts novārtā

Vēzis kā arodslimība Nepelnīti atstāts novārtā European Trade Union Institute for Research, Education, Health and Safety 5 bd du Roi Albert II, bte 5 B-1210 Brussels Tel.: + 32 (0)2 224 05 60 Fax: + 32 (0)2 224 05 61 hesa@etui-rehs.org http://hesa.etui-rehs.org

More information

Kristīne Levāne-Petrova

Kristīne Levāne-Petrova VALODA: NOZĪME UN FORMA 7 Izteicēja funkcijā lietoti lietuviešu valodas ciešamās kārtas pagātnes un tagadnes divdabji un to atbilsme latviešu valodā Lithuanian present passive participle and past passive

More information

CURRICULUM VITAE. J. Čakstes bulv. 5 Mazcenu aleja 23-3 p/n Jaunmārupe, Mārupes novads. Tālruņa Nr. E mail: Tālruņa Nr.

CURRICULUM VITAE. J. Čakstes bulv. 5 Mazcenu aleja 23-3 p/n Jaunmārupe, Mārupes novads. Tālruņa Nr. E mail: Tālruņa Nr. Aigars Vārds CURRICULUM VITAE Laizāns Uzvārds Balvi, Latvija 260361-10021 Dzimšanas vieta Personas kods 26.03.1961. latvietis Datums, mēnesis, gads Tautība precējies Ģimenes stāvoklis LLU Tehniskā fakultāte,

More information

announcements 4/10/08

announcements 4/10/08 Psychrometrics & Design Strategies ARCH 331/431 Spring 2008 Lecture 4 announcements 4/10/08 course website: http://courses.washington.edu/arch3431/index.shtml Course materials (readings, assignments, lectures,

More information

Acknowledgement: Ralph Prahl, Prahl & Associates, contributed critical review and analysis

Acknowledgement: Ralph Prahl, Prahl & Associates, contributed critical review and analysis Subject Focus on Energy Evaluation Dehumidifiers Deemed Savings Review for Targeted Home Performance with ENERGY STAR To Oscar Bloch, Public Service Commission of Wisconsin cc Suzanne Harmelink, Wisconsin

More information

Industrial Heritage Landscape of the Lielupe River in Latvia

Industrial Heritage Landscape of the Lielupe River in Latvia Industrial Heritage Landscape of the Lielupe River in Latvia Daiga Zigmunde, Anna Katlapa, Latvia University of Agriculture Abstract. The development of production always brings about changes in the landscape,

More information

Sabiedriskās attiecības tiešsaistē

Sabiedriskās attiecības tiešsaistē Sabiedriskās attiecības tiešsaistē Praktisks ceļvedis, kā izveidot tiešsaistes stratēģiju sociālo plašsaziņas līdzekļu pasaulē Deivids Filipss un Filips Jangs Rīga 2010 UDK 316:005 Fi 517 David Phillips

More information

The contextual search in the landscape space of the school and manor building

The contextual search in the landscape space of the school and manor building The contextual search in the landscape space of the school and manor building Lolita Hercoga, Aija Ziemeļniece, Latvia University of Agriculture Abstract. The research deals with the adaptation of the

More information

style, ts i thoroughness coverage and of fety sa aspe cts.

style, ts i thoroughness coverage and of fety sa aspe cts. en it de Instru Lietošanas ctions instrukcija for Use fr it The ENA 5 Instru ctions for Use has been aw arded the seal of ar oval by the independent German Technical ni spectoi n Agency,TÜV SÜD,dueto tiseasy-to-understand

More information

MASTER PLAN KICK-OFF Open House #1A, April 28, 2015

MASTER PLAN KICK-OFF Open House #1A, April 28, 2015 "The beginning is the most important part of the work." Plato, The Republic MASTER PLAN KICK-OFF Open House #1A, April 28, 2015 YOUR CAMPUS PLANNING TEAM Campus Planners Landscape Architects Urban Designers

More information

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Latvijas Lauksaimniecības universitāte Latvijas Lauksaimniecības universitāte STUDIJU VIRZIENA Arhitektūra un būvniecība Pārskats par 2015./2016. studiju gadu Apstiprināts Senātā 14.12.2016. Nr. Studiju virziena vadītājs prof. D. Zigmunde Jelgava

More information

REA vēstnesis. Vjačeslavs Stepaņenko, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs, Starptautiskā projekta STEP-UP Vadības komitejas loceklis

REA vēstnesis. Vjačeslavs Stepaņenko, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs, Starptautiskā projekta STEP-UP Vadības komitejas loceklis REA vēstnesis Nr. 19 (2012.gada 3.ceturksnis) Cienījamie lasītāji! Šī gada izskaņā Rīgas delegācija piedalījās nozīmīgā pasākumā - starptautiskā projekta Energoefektivitātes stratēģiskie instrumenti pilsētu

More information

WLAC Facilities Committee Meeting. September 18, 2017

WLAC Facilities Committee Meeting. September 18, 2017 Campus Program Report WLAC Facilities Committee Meeting September 18, 2017 Page 1 DSA approved the plans on May 15, 2017. Notice to Proceed was issued June 8, 2017 and the project remains on schedule for

More information

The embryogenesis and development of newly obtained interspecific lily hybrids in vitro

The embryogenesis and development of newly obtained interspecific lily hybrids in vitro Acta Universitatis Latviensis, 2008, Vol. 745, Biology, pp. 37 41 The embryogenesis and development of newly obtained interspecific lily hybrids in vitro Gunta Jakobsone 1 *, Guntis Grants 2 1 Tissue Culture

More information

SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN GLEZNIECISKAIS DEKORS RĪGAS 19. GS. UN 20. GS. MIJAS ARHITEKTŪRĀ. Promocijas darba kopsavilkums

SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN GLEZNIECISKAIS DEKORS RĪGAS 19. GS. UN 20. GS. MIJAS ARHITEKTŪRĀ. Promocijas darba kopsavilkums LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJA / THE LATVIAN ACADEMY OF ART SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN GLEZNIECISKAIS DEKORS RĪGAS 19. GS. UN 20. GS. MIJAS ARHITEKTŪRĀ Promocijas darba kopsavilkums THE

More information

Elektroniskais žurnāls pirmsskolas un skolas vecuma bērnu vecākiem gada 30. marts Cena 6 EUR. Rakstu izlase:

Elektroniskais žurnāls pirmsskolas un skolas vecuma bērnu vecākiem gada 30. marts Cena 6 EUR. Rakstu izlase: Elektroniskais žurnāls pirmsskolas un skolas vecuma bērnu vecākiem 2017. gada 30. marts Cena 6 EUR Rakstu izlase: Saturs 1. Atvadoties Kas jāprot pirmklasniekam? 9. Vai un kā vecākiem jāpiedalās bērnam

More information

Metālu detektora Bomis-3 apraksts, tehniskie parametri un lietošanas instrukcija.

Metālu detektora Bomis-3 apraksts, tehniskie parametri un lietošanas instrukcija. Metālu detektora Bomis-3 apraksts, tehniskie parametri un lietošanas instrukcija. Metālu detektors ir paredzēts zemē apslēptas mantas atrašanai. Īpašības: statiskais darba režīms darba frekvence 625Hz

More information