SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN GLEZNIECISKAIS DEKORS RĪGAS 19. GS. UN 20. GS. MIJAS ARHITEKTŪRĀ. Promocijas darba kopsavilkums

Size: px
Start display at page:

Download "SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN GLEZNIECISKAIS DEKORS RĪGAS 19. GS. UN 20. GS. MIJAS ARHITEKTŪRĀ. Promocijas darba kopsavilkums"

Transcription

1 LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJA / THE LATVIAN ACADEMY OF ART SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN GLEZNIECISKAIS DEKORS RĪGAS 19. GS. UN 20. GS. MIJAS ARHITEKTŪRĀ Promocijas darba kopsavilkums THE PLASTIC AND PICTORIAL DÉCOR OF THE ART NOUVEAU PERIOD IN THE ARCHITECTURE OF RĪGA AT THE TURN OF THE 19 TH AND 20 TH CENTURIES Summary of dissertation Zinātniskais vadītājs / Academic Advisor Dr. habil. art. EDUARDS KĻAVIŅŠ RĪGA 2008

2 I. IEVADS I. 1. Tēmas aktualitāte 19. un 20. gs. mijā pasaules arhitektūrā un Latvijā jūgendstila ietekmē risinājās būtiski attīstības procesi, kuru ietvaros mainījās arī ēku dekoratīvais noformējums. Jūgendstila laikmeta mākslas un arhitektūras jautājumi jau vairāku gadu desmitu gaitā ir pētnieku uzmanības lokā gan Rietumu, gan Latvijas mākslas vēsturē. Tomēr, neraugoties uz publikāciju skaitu un Rīgas tālaika arhitektūras arvien pieaugošo popularitāti, tās dekora analīze veikta līdz šim tikai fragmentāri un nav radušies izsmeļoši pētījumi par šo dekoratīvās mākslas nozari. Materiāla ambivalence tā atrašanās starp amatniecību, rūpniecisku ražošanu un profesionālo mākslu, kas orientēta uz unikālu artefaktu radīšanu un pieejamo dokumentālo faktu trūkums ir ietekmējis dekora vērtējumu gan ēku celtniecības laikā, gan arī sekojošajos gadu desmitos. Komplicēti ir jautājumi, kas skar ēkas arhitekta, dekora izpildītāja un celtnes pasūtītāja subordinācijas problēmas, kas īpaši aktualizējas perioda celtņu plašākajā daļā īres namu arhitektūrā. Tomēr neatkarīgi no vērtējošiem aspektiem apskatāmo parādību kopējais apjoms ir tik plašs, ka bez tā izvērstas un pamatotas interpretācijas nav iespējama ne tikai pilnvērtīga 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Latvijas arhitektūras, bet arī visu ši laikmeta un vietas vizuāli plastisko mākslu vēsture. Bez tam jānem vērā, ka jūgendstila laikmetā amatnieciski ražotu lietisķās un dekoratīvās mākslās priekšmetu nozares, kā arī viss tas, ko mūsdienās saucam par cilvēkvides dizainu, tālaika mākslas veidu hierarhijā ieņēma augstāku vietu kā agrāk. I.2. Pētījuma mērķis un uzdevumi Promocijas darba mērķis ir veikt Rīgas 19. un 20. gs. mijas mūra ēku dekora stilistisko analīzi. Fokusējoties uz jūgendstilu, darbā vienlaikus ņemta vērā periodam raksturīgā dažādu stilistisko strāvojumu paralēlā pastāvēšana. Veicot dekoratīvās tēlniecības un glezniecības darbu analīzi ēku fasādēs un (tehnisko iespēju robežās) arī interjeros, vērā ņemts to radīšanas un patērēšanas sociālais fons. Sakarā ar to tika izvirzīti sekojoši uzdevumi: 1. Analizēt dekora veidošanas arhitektoniskos un sociālos priekšnoteikumus. 2. Paplašināt līdzšinējo informāciju par Rīgas aplūkojamā perioda arhitektūras dekoratīvās apdares izpildītājiem. 3. Noskaidrot jūgendstila kā 19. un 20. gs. mijas perioda paradigmas lomu ēku dekora izvēlē, kā arī analizēt jūgendstila ģenēzes jautājumu Rīgas arhitektūras dekorā. 4. Noteikt dekora motīvu darināšanas ietekmju loku, precizēt konkrētus ietekmju avotus un, balstoties uz salīdzinošo materiālu, meklēt analoģijas, kas ļautu konkretizēt materiāla reģionālo specifiku. 5. Veikt dekora ikonogrāfisko un stilistisko analīzi, noskaidrojot arī patērētāja (pasūtītāja) un dekora veidošanas sakarības. 2

3 6. Precizēt jūgendstila attiecības ar citiem stilistiskajiem iestrāvojumiem, to vidū ar historisma tradīciju, nacionālo romantismu, dzimtenes stilu un neoklasicismu. I.3. Pētījuma tematiskās robežas un terminoloģija Pētījuma tematiskajās robežās iekļaujas dekoratīvā tēlniecība un glezniecība ēku fasādēs, un interjeros. Tā ir ornamentāla (abstrakts, florāls, zoomorfs, antropomorfs ornaments), kā arī figurāla un darināta visās tajā laikā pieejamajās tehnikās, ieskaitot arī trafareta apdares, kas pārstāv šai periodā visizteiktāk dekoru kā masu produkciju. Pētījums neaprobežojas vienīgi ar ēku dekoratīvās apdares atribūcijas veikšanu un formālo, stilistisko un ikonogrāfisko jautājumu noskaidrošanu; darba tematikā iekļaujas arī plašāki 19. un 20. gs. mijas arhitektūras un mākslas aspekti, kā arī reģionālo īpatnību izakcentēšanas jautājumi Kas attiecas uz pētījumam nepieciešamo terminoloģisko aparātu: autore lieto latviešu valodā nostabilizējušos apzīmējumu jūgendstils, nevis vispārējā nozares literatūrā dominējošo art nouveau, savukārt, 19. gadsimtam raksturīgā neostilu kopuma apzīmēšanai tiek izmantots termins historisms, kas ir nostiprinājies Latvijas mākslas vēsturē un ir pašreiz vispārpieņemts angļu un vācu valodas pasaules mākslas vēsturēs (historicism, Historismus). Pētījumā lietots jēdziens dekors, attiecinot to uz plastiskiem (trīsdimensiju un ciļņveidīgiem) un gleznieciskiem (divdimensiju) celtņu rotājumiem, kas realizēti dažādos materiālos. Plastiskais (būvplastika, būvornamentika) un gleznieciskais dekors tiek skatīts saistībā ar citiem dekora elementiem un celtņu arhitektūru, tomēr arhitektoniskais dekors nav šī pētījuma tēma. I.4. Pētījuma materiāli un metodoloģiskie nosacījumi Pētījuma pamatmateriāls ir Rīgas 19. un 20. gs. mijas perioda arhitektūras plastiskais un gleznieciskais dekors, kas izvēlēts atbilstoši minētajiem terminoloģiskiem nosacījumiem. Tas iegūts vizuāli apsekojot celtnes in situ, kā arī apzinot 20. gadsimta sākuma fotoattēlus, fotoreprodukcijas, arhitektu zīmējumus un rasējumus arhīvos Materiāla atlases principi ir pētījuma tēmas noteikti analizējamie objekti ir aplūkojamā perioda ietvaros lielāko jaunbūvju īpatsvaru veidojošās visbiežāk profānās arhitektūras (galvenokārt mūra celtņu) rotājums, kuram piemīt noteikta mākslinieciska vērtība. Tomēr konteksta veidošanas nepieciešamības nolūkos pamatmateriāls neizbēgami paplašinājās. Celtņu funkcionālā tipoloģija dekora stilistiskās interpretācijas ietvaros netika izcelta visos gadījumos, jo, ja neskaita funkciju norādošu simboliku, vieni un tie paši vai līdzīgi dekora motīvi tika pielietoti dažādu funkciju ēkām. Interjeros, materiāla fragmentārās saglabātības dēļ, svarīgi bija arhitektoniskās izpētes speciālistu arhivētie materiāli, kas iegūti zondāžās, kā arī atklājušies restaurācijas procesu gaitā, tāpat arī atsevišķi fotomateriāli. Fasādēs būvornamentikas un būvplastikas elementi darināti galvenokārt cementa lējumā, atsevišķos gadījumos izmantojot arī citus materiālus. Interjeros galvenie tehnoloģiskie materiāli ir stuks, papīra masa; tempera, līmes krāsa u.c. 3

4 Tomēr tēlniecības un glezniecības materiālu tehnoloģiskās producēšanas jautājumi promocijas darba ietvaros netika izvirzīti kā prioritāri un tiek nosaukti tikai tad, ja pieejami arhitektoniskās izpētes rezultāti, tas pats attiecas uz jautājumiem par fasāžu polihromiju un to krāsojumu, kuru precizēt iespējams tikai atsevišķos gadījumos. Tiešā materiāla izvērtējumam tika meklētas analoģijas un veiktas fotofiksācijas gan tuvējo reģionu lielākajās pilsētās, ar kurām aplūkojamajā periodā tika uzturēti patstāvīgi kontakti (Sanktpēterburga, Tallina, Varšava, Krakova, Drēzdene), gan arī tajās, kas varēja kalpot kā nozīmīgu māksliniecisku impulsu ģenerēšanas centri (Helsinki, Berlīne, Drēzdene, Vīne, Parīze, Prāga). Tekstuālā materiāla galveno daļu veido arhīvu materiāli, publikācijas 19. un 20. gs. mijas periodikā, enciklopēdiski izdevumi, adrešu grāmatas, reklāmu sludinājumi. Netiešo literāro materiālu vidū ir vispārējā jūgendstilam un historismam veltītā literatūra, kas no dažādām metodoloģiskām pozīcijām aplūko šo stilu attīstību pasaulē, kā arī Latvijas arhitektūrā un vizuālajās mākslās. Pētījumā materiālu vidū specifisku vietu ieņem plaša 19. un 20. gs. mijas iespiedmateriāla daļa (arhitektūras un mākslas žurnāli, arī attēlizdevumi, kas var tikt klasificēti kā parauggrāmatas), kas tika apsekoti ar nolūku noskaidrot iespējamos Rīgas arhitektūras dekoratīvās tēlniecības un glezniecības inspirācijas avotus un to ģenēzi. To vidū Rīgas, Tallinas, Stokholmas, Varšavas, Sanktpēterburgas bibliotēkās apzinātie materiāli. Pētījuma metodoloģija netika ierobežota vienas konkrētas metodes ietvaros pielietojot gan formālās, gan ikonogrāfiskās, kā arī salīdzinošās metodes arsenālu, darba autore pētījumā akceptējusi autonomās mākslas vēstures priekšrocības. Apskatot dekora attiecības ar tā patērētāju (pasūtītāju) likumsakarīga bija socioloģiskās mākslas vēstures metodoloģija. Vērtējoši izteikumi, ja netiek norādīts to avots, pauž autores viedokli Periodizācija un promocijas darba truktūra Rīgas 19. un 20. gs. mijas arhitektūras dekora principi transformējās atbilstoši jūgendstila attīstības gaitai, tādēļ promocijas darba ietvaros pieņemts dalījums agrajā (no gada līdz gadam, noslēdzoties ar jūgendstila pacēluma posmu no līdz 1905/06. gadam) un vēlajā (no 1905/06. gada līdz gadam) jūgendstila periodā. Jūgendstilam Rīgas arhitektūras dekorā raksturīga līdzīgas izpausmes formas kā daudzās citās Eiropas zemēs, kur tas tika pārņemts jau kā nobriedis stils: sākumā sadarbībā ar historismu, noslēdzošajā fāzē pieņemot klasicizējošus motīvus un tēmas. Historisma nozīme arhitektūras dekorā saglabājās visā agrā jūgendstila periodā, arī tā pacēluma posmā, realizējoties gan stilistiski tīri, gan arī līdztekus jūgendstilam atsevišķu motīvu vai tradicionālu paņēmienu veidā. Savukārt vēlā jūgendstila periodā līdzās jūgendstilam raksturīgi arī citi stilistiski iestrāvojumi (nacionālais romantisms, neoklasicisms, proto Art Déco), kas, tāpat kā agrā jūgendstila periodā, bieži padara komplicētu jūgendstila 4

5 robežu noteikšanu. Tomēr stilistisko parādību harmonizāciju sekmēja kopējā, 19. un 20. gs. mijas perioda mākslām raksturīgā neoromantisma platforma. Pētījums sastāv no ievada daļas, kas iepazīstina ar darba mērķi, metodēm, terminoloģiskajiem, tematiskajiem un hronoloģiskajiem nosacījumiem, kā arī historiogrāfiju. Pamattekstu veido sešas daļas. Tā sākumā (darba otrā daļa) analizēti Rīgas 19. un 20. gs. mijas celtņu dekora arhitektoniskie, amatnieciskie un sociālie priekšnosacījumi un sniegts pārskats par dekora veidotājiem tēlniecības, daiļkrāsotāju u.c. darbnīcām Rīgā. Trešā daļa veltīta Rīgas jūgendstila dekora avotiem un galvenajiem motīviem, to izcelsmei, kā arī Rīgas jūgendstila iepazīšanas ceļiem. Ceturtajā daļā analizēta agrā jūgendstila perioda ( ) būvplastika un ornamentālā plastika ēku fasādēs, piektajā jūgenstila pacēluma posma ( /1906) būvplastika un ornamentālā plastika. Sestajā daļā sniegts pārskats par agrā jūgendstila un tā pacēluma posma interjeru dekoratīvajām apdarēm. Septītā daļa veltīta vēlā jūgendstila perioda (1905/ ) dekora analīzei. Darbu nslēdz vispārinoši secinājumi, kas sniegti saskaņā ar darba struktūru.. I.6. Historiogrāfisks pārskats Kaut arī kopš 20. gs. otrās puses vispārējā interese par jūgendstilu, tā arhitektūru un plašākā nozīmē arī par 19. gs. un 20. gs. mijas perioda mākslu kopumā ir ievērojami pieaugusi, promocijas darba tēmai veltītā literatūra ir ļoti ierobežota. Tādēļ jānorāda galvenokārt uz pētījumiem, kas netieši skar disertācijas tēmu, jo pievēršas Rīgas jūgendstila arhitektūrai, kā arī jūgendstila parādībām Latvijas vizuāli plastiskajās mākslās. 19. un 20. gs. mijas periodā dekoratīvās mākslas pieminējumi atrodami atsevišķās arhitektūrai un mākslas jautājumiem veltītās publikācijās tālaika periodikā vietējā vācu, latviešu un arī krievu presē, izstāžu katalogos, gadagrāmatās. Lielāko šī materiāla daļu veido virspusēji informatīva rakstura teksti, kuros dati par atsevišķiem būvniecības objektiem aprobežojas ar ēkas pasūtītāju, arhitektu un tehnisko izmaksu nosaukšanu un tikai atsevišķos gadījumos tiek norādīti arī dekoratīvā noformējuma izpildītāji. Svarīgākā šai ziņā ir Ārenda Berkholca (Arend Berkholz) rakstu sērija Berkholz A. Moderne Rigasche Neubauten // Rigascher Almanach für das Jahr Riga, [ ]. Informatīvs raksturs ir arī reklāmu sludinājumiem adrešu grāmatās un publikācijām preses izdevumos, kā arī Rīgas arhitektu biedrības sagatavotajos izdevumos gadā izdotajā Riga und seine Bauten un kopš gada iznākošajā Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostzeeprovinzen. Arī 19. un 20. gs. mijas periodikā samērā izplatītajās recenziju un pārdomu formā ietvertajās viedokļu izpausmēs, kuru autori ir gan arhitekti (Eižens Laube) un mākslinieki (Janis Rozentāls, Gustavs Šķilters, Jūlijs Madernieks), gan arī publicisti (Ārends Berkholcs, Jānis Asars), dekoratīvās mākslas jautājumiem ir sekundāra loma un to interpretācija ir fragmentāra, empīriska, subjektīvi saasināta un visbiežāk kritiski negatīva. 5

6 20. gs. 20. un 30. gadu periodam eiropeiskā kontekstā raksturīgā noliedzošā attieksme pret 19. un 20. gs. mijas arhitektūras mantojumu konstatējama arī Latvijā. Tajā saskatāmi centieni atsevišķu arhitektu daiļradei veltītajās publikācijās šo periodu apiet vai arī traktēt kā nodevu tālaika sabiedrības gaumei. Tomēr, ņemot vērā perioda mākslas zinātnes profesionālo izaugsmi, tieši 20. un 30. gados meklējami aizsākumi, kaut lakoniski, Latvijas un Rīgas 19. un 20. gs. mijas arhitektūras vērtējumiem (piemēram Jāņa Rutmaņa šķirklis Vilhelma Purvīša rediģētajā Mākslas vēsturē (1934,1. sēj.). Arī periodā pēc Otrā pasaules kara sistemātiska 19. un 20. gs. mijas dekoratīvās mākslas izpēte netika veikta; tā gan bija neizbēgama vispārēju pārskatu un mākslinieku daiļradei veltīto monogrāfisko pētījumu kontekstā, kuros padomju varas ideoloģijas iespaidā veiktajās interpretācijās jūgendstils bija sinonīms dekadencei un pagrimumam. Tomēr atsevišķas publikācijas nozīmīgas kā faktoloģiska materiāla apkopojums (Jāņa Pujāta pētījums par vitrāžas vēsturi Latvijā, gada almanahā Latviešu tēlotāja māksla ). Sistemātiska un mērķtiecīga 19. un 20. gs. mijas arhitektūras un plastiskās mākslas pētniecība aizsākās 20. gadsimta 80. gados. Mākslas zinātnieka Edgara Dubiņa diplomdarbs (1971, Latvijas Mākslas Akadēmija) Jūgendstils Rīgas arhitektūrā bija pirmais mēģinājums veikt objektīvu Rīgas jūgendstila arhitektūras analīzi un ir svarīgs arī kā pieteikums jūgendstila reabilitācijas procesam Latvijā. Arhitektūrai veltītie pētījumi saistīti galvenokārt ar arhitekta Jāņa Krastiņa publikācijām disertāciju Развитие архитектуры г. Риги второй половины XIX начала XX веков. (1973), kā arī monogrāfiju Jūgendstils Rīgas arhitektūrā (1980), kas veidojusi pamatu autora turpmākajiem Rīgas arhitektūras apcerējumiem un ir būtiski kā faktoloģisku materiālu apkopojumi, kuros atrodami dati par celtniecības apjomu Rīgā, precizēti celtņu arhitekti, veikta arhitektūras stilistiskā klasifikācija. 20. gs. 90. gados un 19. un 20. gs. mijas arhitektūras un konkrēti jūgendstila arhitektūras analīzei atsevišķās publikācijās pievērsušies vairāki citi pētnieki (Jānis Lejnieks, Gunārs Priede), arhitektūras dekoram arī promocijas darba autore. 20. gs. 80. gados pieauga 19. un 20. gs. mijas vizuāli plastiskajām mākslām veltīto pētījumu skaits. Kā faktoloģisku materiālu apkopojums pieminami atsevišķām dekoratīvās mākslas nozarēm veltītie Ināras Novadnieces, Dzidras Blūmas monogrāfiskie izdevumi, kā arī autoru kolektīva kopdarbs Latvijas māksla , tomēr to nozīmi reducē marksistiskā metodoloģija un laikmeta diktētie interpretācijas ierobežojumi. Autoritatīvākā latviešu trimdas mākslas vēsturnieka Jāņa Siliņa monogrāfijā (1980) Latvijas māksla: spriedumos par jūgendstila perioda arhitektūru un tās dekoru, savukārt, vēl saglabājusies starpkaru posma negatīvo vērtējumu inerce, ietekmējot gan interpretācijas apjomu, gan arī saturu. Uz šī fona Latvijas mākslas zinātnē īpasi nozīmīgas gan materiāla stilistiskā vērtējuma, gan arī plurālistiska metodoloģiska interpretējuma veidošanā 6

7 ir mākslas zinātnieka Eduarda Kļaviņa publikācijas ( Latvijas XIX. gs. beigu un XX. gs. sākuma tēlotājas mākslas ikonogrāfija un stilistiskais raksturojums (1983), u.c.), ieskaitot monogrāfiju Latviešu portreta glezniecība (1997), kas aplūkojamās tēmas kontekstā ir būtiska kā izsmeļošs 19. un 20. gs. mijas perioda mākslas dzīves un stilistisko tendenču izvērtējuma avots. Apskatāmā materiāla izpētei pievērsušies arī ārvalstu pētnieki. Nozīmīgākais devums ir britu zinātnieka Džeremija Hovarda (Jeremy Howard) monogrāfija Art Nouveau. International and National Styles in Europe (1996), kurā Latvijas 19. un 20. gs. mijas arhitektūra un māksla atklāta kā nozīmīga kopējā Eiropas mākslas procesa daļa. 20. un 21. gs. mijā publikāciju vidū, kas veltītas atsevišķu 19. un 20. gs. mijas mākslas parādību apzināšanai vai arī saskaras ar aplūkojamo tēmu, atzīmējami ir Daiņa Bruģa, Jāņa Zilgalvja, Intas Pujātes, Kristiānas Ābeles pētījumi, tai skaitā publikācijas promocijas darba autores sastādītajā rakstu krājumā Jūgendstils. Laiks un telpa.baltijas jūras valstis 19. un 20. gs. mijā=art Nouveau. Time and Space: The Baltic Sea countries at the turn of the 20th century (1999), kas tika izveidots uz analoģiska nosaukuma satrptautiskas konferences referātu bāzes. Autorei noderīgās vispārējās jūgendstilam un tā laikmetam veltītās literatūras vidū jānorāda tādu jūgendstila pētniecības autoritāšu kā Stefana Čudi- Madsena (Stephan Tschudi-Madsen), Mečislava Vallisa (Mieczysław Wallis), Roberta. Šmuclera (Robert Schmutzler), Deboras Silvermanes (Debora L.Silverman), Pola Grīnholša (Paul Greenhalgh) publikācijas. Savukārt analoģijām veltītās literatūras klāstā būtiskāko vidū nosaucamas publikācijas, kuru autori ir Jevgeņija Kiričenko (Евгения Кириченко), Sikstens Ringboms (Sixten Ringbom), Peka Korvenmā (Pekka Korvenmaa). II. RĪGAS 19. UN 20. GS. MIJAS CELTŅU DEKORA ARHITEKTONISKIE AMATNIECISKIE UN SOCIĀLIE PRIEKŠNOSACĪJUMI II. 1. Celtniecība Rīgā 19. un 20. gs. mijā un dekora izplatība perioda sākumā Strauji augošās buržuāzijas centieni pašapliecināties, kā arī milzīga sociālā nevienlīdzība raksturīga 19. un 20. gs. mijā Rīgai, kas tolaik bija periodam tipiska, spēcīgu kontrastu pilsēta. Specifiku situāciju radīja atrašanās Krievijas impērijas sastāvā un īpašu interešu zonā, kā arī spriedze nacionālajā jautājumā, kuru uzturēja baltvāciešu tradicionāli privileģētais stāvoklis Baltijā. 20. gadsimta pirmajos gados Rīgā vēl joprojām lielākā daļa bagātās pilsonības kā arī inteliģences bija baltvācieši, kuriem bija prioritāte arī pilsētas pārvaldē un celtniecības pārraudzībā. Tai pat laikā perioda ietvaros gan celtņu un to dekora pasūtītāju, gan arhitektu un dekora ražotāju aprindās arvien palielinājās etnisko latviešu un citu tautību pārstāvju skaits. 19. un 20. gs. mijā pilsētas izaugsmes rādītāju vidū bija gan strauja industrializācija un pilsētas reprezentablās zonas paplašināšanās, gan nomaļu 7

8 urbanizācija un strādnieku rajonu augšana priekšpilsētās. Risinājās arī sabiedriska rakstura ēku celtniecība, bet skaitliski dominējošais ēkas tips bija īres nams. 19. gadsimta pēdējie divi gadi Rīgā bija t.s. celtniecības buma laiks, 20. gadsimta pirmajos gados ekonomiskās, kā arī politiskās situācijas rezultātā mūra ēku celtniecības apjoms saruka, no jauna pieaugot līdz ar gadu un turpinoties līdz pat perioda beigām. Līdztekus risinājās arī plaša koka ēku celtniecība, kas samazinājās perioda beigās, palielinoties mūra ēku skaitam Ēku celtniecībā aktīvi tika izmantots hipotekārās kreditēšanas mehānisms, kas ļāva namīpašnieku statusu iegūt salīdzinoši plašam vidusšķiras slānim. Rīgas sabiedrībā kopumā dominēja tīri praktiskas intereses un situācija mākslinieciskās izglītības iespēju un mākslas darbu krātuvju daudzuma ziņā uzlabojās tikai 20. gadsimta pirmajos gados, taču tas nenozīmēja mākslinieciskās informācijas apmaiņas iespēju ierobežotību, kas ir būtiski aplūkojamās tēmas kontekstā un izskaidro faktu, ka jau 19. gadsimta pēdējos gados arhitektūrā parādījās pirmās jūgendstila izpausmes. Tomēr Rīgas sabiedrības reakcija pret jūgendstila izpausmēm līdz pat gadam vēl bija atturīga. Daudzstāvu mūra ēkas priekšpilsētu apbūvē ne vienmēr sekmēja harmonisku kopiespaidu gluži otrādi, mērogu un māksliniecisko paņēmienu izvēles ziņā tās bieži radīja disonansi ar līdzās esošajām ēkām. Tas arī izskaidro neapmierinātību un aso kritiku, kas atkārtojas jaunceļamajiem namiem veltītajās tālaika publikācijās. Agrā jūgendstila perioda sākumā plastiskā dekora izmantojums fasādēs pieauga (salīdzinot ar 19. gadsimta II pusi), tomēr daudz biežāk rotājumu veidoja tīri arhitektoniski elementi, kas raksturīgi historisma arhitektūrai (sandriki, dzeguļu joslas, lizēnas, pilastri utt.). Viens no iecienītākajiem fasāžu dekora elementiem bija rusts, tā lietojums plaši turpinājās arī vēlā jūgendstila periodā. Fasāžu apdarēs joprojām saglabājās ekrāna frontalitātes un parādiskuma princips, turklāt tieši galvenās, pret ielu vērstās fasādes (vai fasāžu, ja ēka izvietota kvartāla stūrī) dekors bija galvenais celtnes vizuāli uztveramo stilistisko iezīmju nesējs. Atsevišķos gadījumos ja namā atradās īpašnieka uzņēmums vai veikals, konstatējami arī dekora kā reklāmas elementa uzdevumi, sasaucoties ar sabiedriska rakstura ēku dekoru kā to reprezentāciju. Daudz bija ēku, kuru fasādēs plastiskais dekors izmantots nedaudzu elementu veidā; to stilistiskais risinājums atbilst tradicionālo neostilu (visvairāk neorenesanses) dekoram: atkārtojas festoni, ziedu vai augļu girlandes, akanta, efejas vai citos neostilos (piemēram neogotikā) populāru ornamenta motīvu stilizācijas, atsevišķi antropomorfi motīvi u.c., radot masveida produkcijai tipisku iespaidu. Agrā jūgendstila periodā iecienīta bija jumta karnīžu rotāšana ar cementa balustrādēm, kā arī no analoģiska materiāla darinātiem, ritmiski izvietotiem akrotērijiem, kuri imitēja galvenokārt renesanses laika vāzu formas. Minētie elementi maz saglabājušies līdz mūsdienām. Perioda sākumā atsevišķo elementu plastiskais risinājums ir detalizēts, ar uzsvērtu sīkformu traktējumu, to izvietojums fasādēs ir monotons; sasīkumots ir arī 8

9 plastisko elementu mērogs attiecībā pret fasādes plakni. Izmaiņas plastisko formu risinājumā ieviesās lēni. II. 2. Arhitekti un pasūtītāji. Sociālā prestiža loma Rīgas 19. un 20. gs. mijas īres namu dekora izvēlē Daļa no Rīgā strādājošiem arhitektiem izglītību bija ieguvuši Pēterburgā, kā arī vairākās Vācijas būvskolās, liela daļa bija absolvējuši Rīgas Politehniskā institūta (sākotnēji Rīgas politehnikums) arhitektūras fakultāti. Vairums Rīgas jūgendstila periodā praktizējošo arhitektu bija vācbaltieši, salīdzinoši neliela daļa latvieši, vēl mazāks skaits citu tautību pārstāvji. Rīgas aplūkojamā perioda arhitektūras īpatnība ir augsts vispārējās profesionalitātes līmenis.tomēr arhitektūras virzību nenoteica viena vai vairāku līderu daiļrade un tai piemita izteikts tradicionālisma elements, kas darbojās nivelējoši. Tradicionālisms īpaši uzskatāmi atklājas sabiedriska rakstura ēku dekorā un izskaidro arī interesi par līdz šim plašākos pētījumos gandrīz apietā dzimtenes stila (Heimatstil) parādībām, kas parādījās Rīgas arhitektūrā agrā jūgendstila laikā, kad pastiprinājās brīvāka vēsturisko stilu interpretācija apvienojumā ar racionāli pārdomātu funkcionālo risinājumu. Visplašākās dekora variācijas jūgendstila perioda ietvaros attiecas uz tām ēkām, kas tika celtas Vecrīgas un t.s. Bulvāru rajonā, kur jau 19. gadsimta II puses apbūvei raksturīgs salīdzinoši bagātāks dekoratīvās tēlniecības pielietojums, kā arī to centram tuvāko kādreizējo priekšpilsētu rajonos, kas, pēc izmaiņām pilsētas būvnoteikumos, pakāpeniski iekļāvās pilsētas reprezentablajā zonā. Ņemot vērā, ka dekora izgatavošana sadārdzināja ēkas izmaksas, jāsecina, ka dekors vienlaikus kļuva arī par savdabīgu namīpašnieku sociālā un mantiskā prestiža zīmi. Jāpiekrīt Džeremijam Hovardam, kas savulaik meklējot atbildi uz jautājumiem par Rīgas ēku stilistikas izvēli agrā jūgendstila perioda sākumā, norāda, ka, lai cik vilinoši būtu saistīt ēkas veidola izvēli, piemēram, ar arhitekta vai pasūtītāja etnisko izcelsmi, patiesā aina bija daudz sarežģītāka un etniskās piederības jautājumi aktualizējas tikai pēc gada notikumiem, sekmējot arī nacionālā romantisma izplatību. Analizējot agrā jūgendstila periodā uzcelto ēku (neatkarīgi no to stilistiskā risinājuma) plastisko dekoru, tajā saskatāmi centieni kompensēt etniskos kompleksus, kurus pamats sakņojās Rīgas sarežģītajā sociāli politiskajā situācijā: katrai no Rīgas sabiedrības galvenajām etniskajām grupām bija sava motivācija, lai dotu priekšroku konvencionālām arhitektūras dekora formām: latviešiem kā pašapliecināšanās zīme, demonstrējot līdzvērtību baltvāciešiem, pēdējiem, savukārt, lai uzsvērtu saikni ar senču tradīcijām un savu nozīmību reģionā. Tādēļ īres namu dekorā par gandrīz neiztrūkstošu sastāvdaļu uzskatāmas īpašnieku monogrammas uz kartušām un vairogiem, heraldiski elementi, kā arī simboliski profesijas atribūti. Sociālā prestiža ideja radīja priekšnoteikumus neostilu noturīgumam fasāžu risinājumos, jo jūgendstils ar tā funkcionalitāti, jaunajiem ēku projektēšanas principiem un asimetriju, ar dekora bioloģisko romantismu, 9

10 pašvērtīgo lineārā ritma estētiku, bija maz piemērots tradicionāli reprezentabla ēkas tēla radīšanai. Sabiedrības daļa, kas nepakļavās kompleksiem, bija atsevišķi jaunās buržuāzijas pārstāvji, lieltirgotāji, kā arī impērijas birokrātiskā aparāta ierēdņi. Tieši šajā namīpašnieku grupā vērojama agrīna pievēršanās jūgendstila dekoram, vienlaikus izvēloties īpaši bagātīgu, pat izšķērdīgu dekoratīvās tēlniecības izmantojumu. Vispārēja interese par simbolisma strāvojumiem, kā arī neoromantisku panteisma ideju popularitāte, radīja priekšnoteikumus jūgendstila ikonogrāfisko motīvu un paņēmienu izplatībai. Tomēr Rīgas 19. un 20. gs. mijas arhitektūras raksturīga īpatnība bija zināms duālisms pat ja ēkas fasādē ietverts asimetrisks portāla izvietojums, ar dekoratīvu elementu, balkonu vai erkera palīdzību tiek izakcentēta (vai īpaši izveidota) centrālā simetrijas ass, piešķirot celtnei parādisku veidolu. Bieži ēkas portāla daļa, izcelta ar būvplastikas vai arhitektonisku elementu palīdzību, noslēdzas ar pompoziem vainagojumiem arī ēkas jumta daļā, tādējādi saglabājot minēto semantisko akcentu arī asimetriski veidotās fasādes kompozīcijās. Izdevīgi bija gruntsgabali ielu stūros, kuri ļāva izakcentēt ēkas stūra risinājumu ielu satekpunktos ar tornīšiem, balkoniem, kā arī būvornamentiku, tādējādi piešķirot ēkai reprezentablu veidolu. Jaunie projektēšanas principi, kas ļāva veidot asimetriskus celtņu apjomus, agrā jūgendstila perioda beigās arī siluetu risinājumos iekļāva asociācijas par ēku kā vispārinātu pagājušo laikmetu pili vispārzināmais angļu teiciens Mans nams mana pils aplūkojamajā perioda Rīgas īres namu dekorā nereti ieguva burtisku tulkojumu. Dekors izrādījās piemērojams arī zināmu ētisku ideālu apliecinājumam (tai skaitā tekstuālu sentenču veidā), reizēm arī tautiskā romantisma ideju izpausmei. Vēlā jūgendstila laikā, vājinoties simbolisma popularitātei, sociālā prestiža ideja transformējās. Šajā laikā bagātīgs plastiskā dekora pielietojums raksturīgs galvenokārt ēkām, kas celtas dziļāk kādreizējo priekšpilsētu teritorijās, kļūstot par zināma provinciālisma zīmi, kamēr pilsētas reprezentablajā zonā (ar atseviškiem izņēmumiem) celto namu dekors apliecina interesi par atgriešanos pie klasisko vērtību noteiktas atturības. II. 3. Tēlniecības, daiļkrāsotāju u. c. darbnīcas 19. un 20. gs. mijas periodā Rīgā 19. un 20. gs. mijas periods Rīgā ar ārkārtīgi lielo uzcelto īres namu skaitu un plašo būvtēlniecības izmantojumu ļauj pieņemt, ka šai nozarē strādājošiem tēlniekiem īres namu rotāšanā bija iespējams izrādīt arī savu iniciatīvu. Zīmīga šķiet aptuvenība daudzu arhitektu veidotajos ēku fasāžu zīmējumos, kas kļūst īpaši pamanāma gadījumos, ja vērojamas zīmējumu lielas atšķirības no fasādes dekoratīvā risinājuma in situ. Arī īres namu interjeru izveidē arhitekta ieteikumiem bieži varēja būt tikai rekomendējošs raksturs, kas turklāt galvenokārt attiecās uz koplietošanas telpām vestibilu un kāpņu telpu. 10

11 II Būvtēlniecības darbnīcas. Vispārējs pārskats Rīgas adrešu grāmatas ļauj secināt, ka dekoratīvās tēlniecības un akmensapstrādes darbnīcu skaits ir bijis mainīgs, turklāt lielākā to daļa nepastāvēja ilgāk par četriem pieciem gadiem. Liela daļa nozares speciālistu Rīgā bija iebraucēji. Tomēr iebraukušo meistaru lomu nedrīkst pārspīlēt Rīgā jau kopš 19. gadsimta otrās puses bija iespējams iegūt pamatizglītību dekoratīvās mākslas nozarēs Rīgas (vācu) amatnieku biedrības amatniecības skola, arī dažādos amatu kursos un citur. Aplūkojamajā periodā bija arī vairāki uzņēmumi, kas, visticamāk, darbojās kā starpnieki un piedāvāja rūpnieciski ražotas un importētas detaļas; vēlā jūgendstila periodā šādu, domājams, lētāku izstrādājumu popularitāte arvien pieauga. Ap gadu aktīvi reklamējās Ādolfa Šrādera (Adolf Schrader), Karla Teica (Karl Teitz) un J. Lāča un dekoratīvās tēlniecības darbnīcas, tomēr pieejamā informācija liecina, ka tajās, visticamāk, nodarbojās ar kapu pieminekļu, obelisku, krustu u.c. izgatavošanu. Jāpieņem, ka uz līdzīga profila izstrādājumiem bija orientēti arī J. Knubes (Knubbe), H. Hurvica (Hurvitz) un vēl vairāki citi uzņēmumi, par kuriem detalizētāka informācija nav iegūstama. II A. Folca darbnīca Stabilākais un lielākais dekoratīvās tēlniecības uzņēmums Rīgā jau kopš piederēja no gadā Berlīnes ieceļojušajam tēlniekam Augustam Folcam (August Franz Lebercht Volz), dz g. Magdeburgā, m g. Rīgā,), kurš māksliniecisko izglītību bija ieguvis Berlīnes Mākslas akadēmijā (no līdz gadam). Augusts Folcs strādāja gan monumentālajā tēlniecībā, gan arī mazajās formās un darināja kapa pieminekļus, viņa darbnīcā veidots dekoratīvais ietērps daudziem namiem gan Rīgā, gan arī ārpus tās. Kopš gada Folcs darbojās kā pedagogs Elīzes Jungas- Štillingas un Rīgas (vācu) amatnieku biedrības amatniecības skolā. Būdams Rīgas Mazās (jeb Sv. Jāņa) ģildes loceklis, Folcs uzturēja aktīvus kontaktus ar Rīgas Arhitektu biedrību, kuras sanāksmju protokoli liecina, ka Folcam, iespējams, bija t.s. sadarbības biedra statuss daudzu gadu garumā nemainīgi viņš bija viens no pašiem aktīvākajiem arhitektu biedrības sanāksmju apmeklētājiem. Tieši Augusta Folca firma parasti saņēma pasūtījumus sabiedriska rakstura celtņu, turīgo rīdzinieku savrupmāju kā arī īres namu noformēšanai jau kopš 19. gs. pēdējās ceturtdaļas, un arī aplūkojamajā periodā tajā veikts vairāku nozīmīgu sabiedrisko ēku noformējums (Valsts Bankas ēka, Pilsētas mākslas muzejs, Biržas komercskola, Rīgas II teātra ēka u.c.). Folca darbnīca veica dekoratīvo apdari vairākām Latvijas pilīm, kā arī ap gadu Tallinas Vācu teātrī, arī atsevišķiem īres namiem Tallinā. Jādomā, ka pats Folcs, kura uzņēmumā pēc gada Rīgas 700 gada jubilejas Amatniecības izstādes katalogā minētajiem datiem bija 35 strādnieki, personiski piedalījās galvenokārt nozīmīgāko darbu veikšanā, vēl jo vairāk tādēļ, ka darbnīcā strādāja arī profesionāli tēlnieki. 11

12 Darbības daudzpusība un sekmīgs mārketings Augusta Folca darbnīcu padarīja par sava veida izņēmumu citu līdzīgu uzņēmumu vidū:un ļāva viņam saglabāt šīs nozares vadošā meistara statusu Rīgā. II Otto&Wassil darbnīca Kopš gada dažu turpmāko gadu gaitā viena no nozīmīgākajām būvtēlniecības darbnīcām Rīgā bija Otto&Wassil. Tās dibinātāji bija tēlnieki Zigmunts Oto un Osvalds Vasils gadā uzņēmums algoja 9 strādniekus, gada finasiālajam apgrozījumam sasniedzot rubļu. (salīdzinājumam A. Folca uzņēmumā togad bija 35 strādnieki, bet gada finansiālais apgrozījums rubļu). Ap gadu, domājams, mainoties īpašniekiem, darbnīcas nosaukums tika pārveidots par Wassil&Co, un tā pastāvēja ne ilgāk par gadu. Rīgas septiņsimtgadei veltītajā Rūpniecības un Amatniecības jubilejas izstādē (1901) Otto&Wassil par alegoriski dekoratīvu strūklakas grupu saņēma vienu no zelta medaļām. Kompozīcija zināma vienīgi pēc fotoattēliem. Iecere 25 pēdas augsto darbu izgatavot noturīgā materiālā tā arī netika realizēta. Par Osvaldu Vasilu iegūtā informācija ir skopa un tikai nesen izdevies precizēt dažus viņa dzīves datus Voldemārs Osvalds Vasils dzimis Lēdurgas pagasta Krīderkrogā gada 27. augustā nomnieka Kārļa un Līzes Vasilu ģimenē. Rīgas adrešu grāmatās Osvalda Vasila vārds atrodams no gada līdz gadam. Tēlnieks kopā ar Zigmuntu Oto firmas vajadzībām sākotnēji īrējis telpas Dzirnavu ielā 70, pēc tam jau pieminētajā ēkā Ņevas ielā 10, vēlāk Avotu ielā 4. Pētījuma gaitā ir izdevies papildināt informāciju par Zigmunta Oto daiļradi. Zigmunts Oto (Zygmunt Jόzef Otto, dz g. Ļvovā [līdz gadam Lemberg, vēlāk Polijas sastāvā Lwów], m g. Varšavā); mācījies Ļvovas mākslas skolā un divus semestrus (1894/95 I, 1895/96 II) Krakovas Mākslas akadēmijā. Patstāvīgu māksliniecisku darbību Zigmunts Oto uzsācis gadā, uz laiku atgriežoties Ļvovā, kur veidojis vairākus stājdarbus, kā arī pievērsies būvtēlniecībai. Zigmunta Oto darbības sākumposmā nozīmīgi panākumi gūti Varšavas mākslas biedrības Zachęta (Towarzystwo Zachęty Sztuk Pięknych) rīkotajos konkursos un 1900, ļaujot realizēt divas alegoriskas kompozīcijas biedrības ēkas portālam. Ap gadu Oto bija ieradies Rīgā un Rīgas adrešu grāmatās vēl gadā atrodams viņa vārds. Panākumi konkursos (arī Rīgā) bija spodrinājuši Zigmunta Oto popularitāti Polijā gan Varšavā, gan arī dzimtajā pilsētā Ļvovā. Līdz pat Pirmā pasaules kara sākumam Oto aktīvi darbojās vairākās mākslas organizācijās, ieņemdams tajās atbildīgus sabiedriskos amatus, arī biedrībā Zachęta, kuras biedru skaitā viņš bija kopš gada. Ir zināms, ka Varšavā gada rudenī Zigmunts Oto salaulājās ar Jadvigu Dombrovsku (Jadwiga Dąbrowska) pazīstamās poļu tēlnieces Valērijas (Waleria) meitu. Tomēr jautājums par Zigmunta Oto līdzdalības ilgumu būvtēlniecības uzņēmumā Otto&Wassil paliek atklāts. Polijas avoti Zigmunta Oto darbību Rīgā vērtē kā 12

13 epizodisku un Polijā nav izdevies atrast nekādus norādījumus ne par viņa firmu Rīgā, ne par sadarbības partneri Osvaldu Vasilu. Par galveno Zigmunta.Oto darbības lauku tiek uzskatīta būvtēlniecība. Tēlnieka darbu skaitā minēti daudzu Varšavas 20. gadsimta pirmās puses ēku dekoratīvā noformējuma darbi, diemžēl Otrā pasaules kara postījumu rezultātā lielākā daļa 20.gadsimta sākuma apbūves Varšavā nav saglabājusies. Zigmunts Oto strādājis arī stājtēlniecībā, pirms Pirmā pasaules kara piedalījies vairākos monumentālu pieminekļu konkursos, darinājis kapa pieminekļus un veidojis iekštelpu dekoratīvo noformējumu dievnamiem. Tēlnieka vārds, savulaik ierindots vadošo poļu tēlnieku skaitā, pamazām grima aizmirstībā un tikai pēdējās desmitgadēs atkal vērojama zināma interese par viņa daiļradi. Poļu pētnieki akcentē Zigmunta Oto daiļrades sasaisti ar historizējošo tradīciju un tai raksturīgo neobarokālo izjūtu, kas agrajā periodā savijās ar jūgendiskām iezīmēm. Aplūkojot tēlnieka darbus Varšavā, redzams, ka pakāpeniski barokālā tendence kļuvusi dominējoša. Otto&Wassil, vēlāk Wassi&Co dekoratīvās tēlniecības uzņēmuma galvenais darbības virziens Rīgā bija saistīts ar ēku dekoratīvā noformējuma darbiem, tomēr droši zināmo darbu skaits nav liels II pilsētas teātra iekštelpu dekoratīvā apdare (1902, arh. Augusts Reinbergs (August Reinberg)), šeit veikti arī dekoratīvā noformējuma darbi Rīgas Latviešu amatnieku biedrības ēkai Lāčplēša ielā 25 (1902, arh.edmunds fon Trompovskis (Edmund von Trompowsky)), kas tika celta Rīgas latviešu biedrības vajadzībām un pazīstama arī kā pirmā Rīgas Latviešu teātra ēka, kā arī divi īres un veikalu nami, kas pieminēti Ārenda Berkholca publikācijā. Pētījuma ietvaros darbnīcas veikumu izdevies paplašināt (sk. IV un V nodaļu). Wassil&Co darbnīca savu darbību pārtrauca ap gadu, kad krasi mainījās modes tendences un samazinājās pieprasījums pēc plastiskiem motīviem piesātināta fasāžu dekora, liekot domāt, ka tieši ar šāda rakstura veidojumi bija tās galvenais darbības lauks. II Lotze&Stoll un Ferdinanda Vlasāka darbnīcas 20. gadsimta pirmajos gados aktivizējās tēlniecības darbnīca Lotze&Stoll, kas dibināta ne vēlāk par gadu un pastāvēja līdz perioda beigām. Lotze&Stoll veica plaša profila dekoratīvās noformēšanas darbus fasādēm un iekštelpām gadā izstādē Rostovā pie Donas uzņēmums apbalvots ar divām zelta medaļām. Lotze&Stoll firmā strādāja tēlnieki M. Loce (Lotze) un Vilhelms Štolls (Stoll), tomēr precīzākus datus ne par abiem tēlniekiem, ne arī par šeit nodarbinātajiem citiem meistariem nav izdevies iegūt. Ārenda Berkholca publikācijā norādīts, ka uzņēmums veicis dekoratīvā noformējuma darbus ēkai Tallinas ielā 23 un, pamatojoties uz atsevišķu dekoratīvo formu un florālo motīvu izpildījuma veidu, kā arī līdzīgiem stilizācijas paņēmieniem, iespējams viņu veikumam pieskaitīt vēl dažas citas ēkas (sk. IV un V nodaļu). Ap gadu Rīgā aizsākās tēlnieka Ferdinanda Vlasāka (Ferdinand Vlassák) būvtēlniecības darbnīcas aktivitātes. Reklāmu sludinājumos Vlasāka 13

14 darbnīca piedāvāja plaša profila ēku apdares darbus iekštelpām un namu fasādēm un, škiet, tā uzskatāma par vienu no lielākajām periodā pēc gada un līdz gadam. Ir zināms, ka F. Vlasāks pēc tautības bija ungārs un ka viņa darbnīcā no līdz gadam strādājis Rihards Maurs. Ferdinands Vlasāks bija piedalījies starptautiskajā Pētera I pieminekļu konkursā Rīgā. Būvtēlniecības jomā Vlasāka darbnīcas veikums ir apdrošināšanas sabiedrības Rossija ēkas dekoratīvais noformējums Smilšu ielā 1/3 (1906, arh. Nikolajs Proskurņins (Николай Проскурнин), tai skaitā alegoriska figūra ar mitoloģiskās Fortūnas atribūtiem. Ferdinanda Vlasāka darbnīca ir piedalījusies plastiskā dekora veidošanā Mihaila Eizenšteina (Михаил Эйзенштейн) projektētajam Vladimira Boguslavska (Владимир Богуславский) namam Alberta ielā 2a (projekts apstiprināts gadā). Tomēr nav izslēgta iespēja, ka minētās ēkas noformējumā strādājuši vairāki būvtēlniecības uzņēmjumi šāda prakse (vismaz perioda sākumā) bija pietiekami izplatīta, uz to norāda Ārenda Berkholca publikācijā minētie fakti. II Daiļkrāsotāju, vitrāžu darbnīcas, dekoratīvās keramikas un stuka izstrādājumu uzņēmumi Dekoratīvā glezniecība aplūkojamajā periodā bija īpaši populāra, tomēr tās apzināšana interjeros ir apgrūtināta ārkārtīgi fragmentārā materiāla dēļ. Latvijā 19. gadsimta gaitā un it īpaši 19. gadsimta beigās risinājās samērā aktīvs profesionālās akadēmiskās mākslas un amatniecības separācijas process. 19. un 20. gs. mijā piederība cunftu sistēmai un ģildēm bija zaudējusi praktisko ietekmi uz amatniecības attīstību, tomēr atsevišķās nozarēs (piemēram vitrāžā) kā amata apguves prakse tās nozīme saglabājās. Īsi pirms gadsimtu mijas un 20. gadsimta pirmajos gados interjeru dekoratīvā izgleznošana, kas joprojām piederēja komplicētākajiem daiļkrāsotāju darbiem, bija ieguvusi milzīgu pieprasījumu. Kaut arī 20. gadsimta sākumā interjeru apdarēs sastopami arī nepārprotami amatnieciski darbi, kopējā izpildījuma līmeņa kvalitāte, vismaz maksātspējīgākās sabiedrības daļas pasūtījumos, bija augusi un domājams, ka to sekmēja arvien pieaugošā paraugu pieejamība, kas varēja darboties stimulējoši, padarot nozari mazāk atkarīgu no daiļkrāsotāja subjektīvās izpausmes iespējām. Jāpieņem, ka izpildīto darbu mākslinieciskā līmeņa kapacitātes palielināšanos stimulēja izmaiņas modes tendencēs, jūgendstilam raksturīgā dekorativitāte, atteikšanās no reālistiskām formām par labu stilizācijai un nosacītībai. Tomēr, neraugoties uz daiļkrāsotāju uzņēmumu lielo skaitu, viss plašais materiāls, kas attiecas uz trafaretu apdarēm, paliek ārpus atribūcijas iespējām. Daiļkrāsotāju darbnīcu, kā arī individuālu šīs nozares pārstāvju Rīgā 19. un 20. gs. mijā bija ievērojami vairāk kā dekoratīvās tēlniecības meistaru. Aptuveni puse no tiem daiļkrāsotāju amata meistari. Vismaz daļa nozarē strādājošo un arī lielo darbnīcu īpašnieki bija profesionāli mākslinieki. Lielākajiem daiļkrāsotāju uzņēmumiem piederēja vēl gadā nodibinātā Aleksandra Leopolda Turčinoviča (Александр Леопольд Турчинович) darbnīca, 20. gs. sākumā 14

15 aktivizējās Nikolaja Ļebedeva (Николай Лебедев) darbnīca, kas kopš gada bija pazīstama kā Franča Veidliha (Franz Weidlich) uzņēmums. Kaut arī dekoratīvās glezniecības meistaru nacionālā piederība nosakāma tikai atsevišķos gadījumos, tomēr iespējams pieņemt, ka daļa no darbnīcu īpašniekiem bija vācieši. Tā, piemēram, daiļkrāsotāju darbnīcas Kurau&Passil īpašnieki bija Minhenes Mākslas rūpniecības skolu beigušais Kristians Pasils (Christian Passill) un Leopolds Eduards Kuraus (Leopold Eduard Kurau) ( ), kurš māksliniecisko izglītību ieguvis Minhenē un Drēzdenē. Kurau&Passil aktivitātes izvērsās strauji: lai gan nodibināts tikai gadā, pēc trim gadiem tajā jau strādāja strādnieku. Līdzās iekštelpu dekoratīviem gleznojumiem un polihromam cilnim (Reliefmalerei) privātmājās un dzīvokļos, kā arī darbiem baznīcu iekštelpu izgleznošanas jomā, Kurau&Passil darināja dekorācijas Rīgas teātriem. Nozīmīgākajām dekoratīvās glezniecības darbnīcām 20. gadsimta sākumā Rīgā piederēja arī uzņēmums Alex. Baranovsky&H.Siecke, kas vēlāk pazīstama kā Heinriha Zīkes (Heinrich Siecke) darbnīca. Zīkes zināmie darbi uzrāda saikni ar vācu mākslas tradīcijām. Heinriha Zīkes vārds parādās gada Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostsseprovinzen sakarā ar šeit publicētajiem vitrāžas metiem Aleksandra Groseta (Alexander Grosset) namam Audēju ielā Rīgā, viņš strādājis arī interjera dizaina jomā un veidojis, piemēram, Reinera kafejnīcas interjeru. Ar vācu mākslas skolu bija saistīts arī Aleksandrs Baranovskis (Alexander Baranowsky, ) absolvējis Drēzdenes Mākslas amatniecības skolu, no līdz gadam viņš studējis Drēzdenes Mākslas akadēmijā. Aleksandrs Baranovskis strādāja dekoratīvās glezniecības, kā arī interjera dizaina un scenogrāfijas jomā, veica dažādus grafiska rakstura darbus. Kopš gada viņš strādāja par pedagogu Drēzdenē, Mākslas amatniecības skolas ornamenta un dabas motīvu gleznošanas (Naturmalen) klasē. Pēc pārtraukuma viņš turpināja pedagoģisko darbību Drēzdenē vēl arī 20. gadsimta 30. gadu sākumā. Lielāko dekoratīvās glezniecības darbnīcu vidū 19. un 20. gs. mijā bija uzņēmums Rudolf Petersen, kura darbība konstatējama vēl 19. gs. beigās, ap gadu tas nonāca vācbaltu gleznotāja Ernsta Todes īpašumā. Darbnīcai Rudolf Petersen par telpu dekoratīvā noformējuma darbiem gada Rīgas septiņsimtsgadu jubilejas izstādē piešķirtas divas zelta medaļas gada reklāmu sludinājumos kā tā īpašnieks norādīts Friedrich Alfred Leekney. Ernstam Todem piederēja arī perioda nozīmīgākā vitrāžu darbnīca. Ernsts Tode (Ernst Tode) (dz Pargolovā, m Minhenē) dažus gadus mācījies Rīgas Politehnikuma arhitektūras fakultātē, studējis glezniecību Minhenes Mākslas akadēmijā ( ) un Diseldorfas Mākslas akadēmijā ( ), kur papildinājies vēsturiskās glezniecības meistardarbnīcā, kā arī. apguvis iemaņas dažādās lietišķās mākslas nozarēs gadā Tode apmetās Rīgā, kur uzsāka pedagoga darbu Rīgas Vācu amatnieku biedrības amatniecības skolā ( ), bet gadā atvēra dekoratīvās un stikla glezniecības darbnīcu., kas īsā laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem uzņēmumiem savā nozarē ne tikai Rīgā un 15

16 reģionālā kontenstā, bet arī Krievijas impērijā, tai skaitā Sanktpēterburgā. Pie Todes dažus gadus mācījies gleznotājs Hermanis Grīnbergs ( ) un vitrāžists Jēkabs Šķērstēns ( ) gadā Tode savu vitrāžu darbnīcu likvidēja un pārcēlās uz dzīvi Minhenē, kur turpmākos mūža gadus veltīja vēstures studijām. 19. un 20. gs. mijā Ernsta Todes darbnīcā ir veidoti mākslinieciski nozīmīgākie stikla glezniecības darbi Rīgā. To vidū vitrāžas, kas darinātas Rīgas Sv. Pētera baznīcas sakristejai, Sv. Jāņa baznīcas kora daļai, Rīgas Doma baznīcai, Biržas komercskolai, arī dievnamiem ārpus Rīgas Valtaiķos, Asarē u.c., kā arī privātmājām. Todes vitrāžu darbnīca izcēlās citu līdzīga rakstura uzņēmumu vidū arī ar to, ka šeit tika veidoti galvenokārt oriģināldarbi, no tiem lielākā daļa pēc paša Ernsta Todes metiem. Todes darbu stilistika bija tradicionāla, tomēr atsevišķos gadījumos ietvēra arī radošus eksperimentus. Svarīgāko Rīgas vitrāžu darbnīcu vidū bija Johana Beijermana (Johann Beyermann) uzņēmums, kas pastāvēja līdz gadam, Alfrēda Kālerta (Alfred Kahlert,) darbnīca, (līdz gadam kopā Franci Vēberu kā Kahlert & Weber, turpmāk līdz gadam Alfrēda Kālerta darbnīca), tajā amata prasmi bija apguvis arī Alfrēds Lilientāls ( ): stiklinieku amats Rīgā tradicionāli bija vācu amats, tomēr 19. gs. beigās ģildes amatos sāka ienākt arī pirmie latvieši. Šai ziņā nozīmīga bija viena no vecākajām mākslinieciskā stiklojuma un matēšanas darbnīcām Rīgā, kas piederēja Ādolfam. Švolkovskim (darbojās līdz gadam). A. Švolkovska darbnīcā amatu bija apguvis Jānis Krīgers (? 1905) viens no pirmajiem latviešiem vitrāžu darbnīcu īpašnieku vidū, kā arī tās darbības vēlākais turpinātājs Eduards Vainovskis. Minētās darbnīcas sadarbojās ar Vācijas uzņēmumiem, to produkcija bija profesionāli meistarīga (Rīgas stiklinieku cunftei kopš tās dibināšanas gadā bija senas tradīcijas), tomēr galvenokārt saistīta ar jau gatavu paraugu realizēšanu. Rīgā 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā darbojās vairāki uzņēmumi, kas specializējās majolikas krāšņu un kamīnu izgatavošanā. Šīs nozares priekšgalā 20. gadsimta sākumā bija izvirzījies uzņēmums Zelm&Boehm, (dibināts gadā). Zelm&Boehm uzplaukums sākās ar jaunas ražotnes atvēršanu gadā, pakāpeniski no balto glazēto podiņu izgatavošanas pārejot uz krāsaino podiņu ražošanu. Šeit tika darinātas flīzes, vāzes, postamenti, īpaši nozīmīga bija majolikas kamīnu un krāšņu izgatavošana (arī eksportam) Otrs lielākais uzņēmums ap gadu piederēja Fricim Auseklim, tajā, līdzīgi Zelm&Boehm, tika darinātpi kamīni un krāsnis dažādos stilos. Agrā jūgendstila periods vēl ir nozares uzplaukuma laiks, vēlā jūgendstila periodā, vienlaikus ar pāreju uz komfortablāku apkures sistēmu, bagātīgi dekorētās krāsnis un kamīnus interjeros aizvietoja vienkāršāki to risinājumi. 20. gadsimta sākumā īres namu vestibilos jūtami pieauga keramikas flīžu paneļu popularitāte. Lielākā produkcijas daļa tika importēta no Vācijas fabrikām: lielākie ražotāji reģionā bija Drēzdenes uzņēmums Willeroy&Bosh un Meisenes fabrika Meissen Ofen und Porzellanfabrik, kas piedāvāja plaša sortimenta 16

17 produkciju tai skaitā jau sagatavotus sienu paneļu komplektus, kurus bija iespējams iegādāties caur C.Necermann&Co noliktavu kā arī Jaksch&Co veikalu. Rīgā darbojās vairāki lieli galdniecības uzņēmumi, kuros tika izgatavoti sienu paneļi, plafoni u.c. Viens no lielākajiem šajā nozarē bija Roberta Bergmaņa (Robert Bergmann) uzņēmums, no tā neatpalika arī Mārtiņa Pagasta ( ) darbnīca (kas bija guvusi ievērību arī Rīgas 700. gadu Jubilejas izstādē), Ādama Tidrika (Adam Tiddrik) u.c. darbnīcas. Populārākajiem telpu dekoratīvās apdares elementiem visā jūgendstila periodā piederēja plastiskās ieloces un rozetes. Jāpieņem, ka, lai gan dzīvojamo ēku interjeros svarīga bija daiļkrāsotāju vai dekoratīvās tēlniecības firmu darbība, būtiska bija arī rūpnieciski ražotu detaļu izmantošana plastiskajās apdarēs, kuras varēja pasūtīt pēc katalogiem. Domājams, ka atbilstošs pieprasījumam bija sortiments, kuru piedāvāja M. Domšteita Baltijas mākslinieciskās darbnīcas, vēlāk Stukolin fabrikas stuka (ģipša?) dekoratīvo elementu katalogs (kas ir nedaudzo saglabājušos šāda rakstura izdevumu vidū). Tajā eksponēto izstrādājumu (plastisko ieloču, plafonu stūru un rozešu, paneļu u.c.) stilistikā atspoguļojas mākslas vēsture no antīkās Grieķijas un itāliskās renesanses līdz jūgendstilam. Kaut arī katalogā piedāvātos dekoratīvos elementus interjeru apdares praksē nav izdevies konstatēt, izdevums ir svarīgs kā periodam raksturīgu gaumes kritēriju rādīitājs. III. RĪGAS JŪGENDSTILA DEKORA AVOTI UN MOTĪVI III. 1. Jūgendstila iepazīšanas un izplatības ceļi Jūgendstila kā jaunas vispārējas formveides un kā konkrētu dekoratīvo paņēmienu iepazīšana Rīgā bija iespējama, ņemot vērā trīs galvenos informācijas iegūšanas ceļus. Pirmkārt, nozīmīga bija informācija, kuru nodrošināja personiski kontakti un pieredzes apgūšana ārzemēs, tai skaitā arī tāda, kuru varēja sniegt Rīgā iebraukušie arhitekti un dekoratīvās mākslas nozarēs strādājošie meistari. Jau tika norādīts, ka daudzi no perioda sākumā praktizējošiem arhitektiem bija izglītojušies Vācijā, būtiski bija arī pieredzes apmaiņas braucieni. Perioda sākumā tieši Vācija bija galvenais jaunā stila ideju avots Rīgā, tomēr braucienu ģeogrāfiskās robežas varēja būt arī plašākas iekļaujot tajās arī Vīni, Prāgu, Parīzi. Pašsaprotami kontakti tika uzturēti ar Sanktpēterburgu vispirms jau tādēļ, ka šeit tika izsniegtas atļaujas būvpraksei, kuras bija obligātas Krievijas birokrātiskās sistēmas ietvaros. Par svarīgu inspirācijas avotu perioda otrajā pusē kļuva Somija. Otrkārt, būtiska bija informācijas pieejamība ārzemju izstāžu, periodisko izdevumu, daudzu lielo starptautisko izstāžu katalogu, kā arī tādu attēlizdevumu veidā, kas tiešāk vai pastarpinātāk popularizēja jūgendstilu un citus tālaika dekora virzienus; to vidū bija dažādi arhitektūras un interjera žurnāli. Specializētos žurnālus iegādājās mākslas skolu bibliotēku vajadzībām, un netiešs apstiprinājums ārzemju periodikas popularitātei parādās arī kritiska rakstura apcerējumos periodikā, piemēram, Jūlija Madernieka publikācijās. Rīgas Arhitektu biedrība 17

18 regulāri rīkoja priekšlasījumus, kuros tika referēts par polemiskām publikācijām Architektonische Rundschau un Зодчий lapās, par stila jautājumiem un jaunumiem nozarē. Šeit tika rīkoti arī rosinoši priekšlasījumi par ceļojumu un aplūkoto ārzemju izstāžu iespaidiem, ornamenta jautājumiem, heraldiku. Treškārt, svarīga bija informācija, kuru piedāvāja komerciestādes, it īpaši Jakša &Co (Jaksch&Co) veikals, kas dizaina izstrādājumu jomā (stikla, porcelāna, audumu, mēbeļu u.t.t.) ļāva iepazīt pasaules aktualitātes. Domājams, Jaksch&Co kļuva par starpnieku jūgendstila popularizēšanā pēc veikala jaunās un plašās ēkas atvēršanas gadā. Tādējādi Jaksch&Co loma Rīgā bija savā ziņā līdzvērtīga Liberty veikalam Londonā un Parīzē. Kā liecina 20. gadsimta sākumā (domājams, ne agrāk par gadu) izdots Jaksch&Co reklāmas katalogs, veikals piedāvāja daudzu slavenu (tai skaitā arī jūgendstila meistaru) Eiropas uzņēmumu ražojumus. Nozīmīgs ir fakts, ka līdzās tiem šeit varēja iegādāties Anša Cīruļa keramiku, kā arī citus vietējo mākslinieku un amatnieku izstrādājumus kamīna piederumus, elegantas pītas mēbeles u.c. Atsevišķi un diferencēti skatāms jautājums par arī gada Rīgas 700 gadu jubilejas Rūpniecības un amatniecības izstādes lomu jūgendstila izplatībā Rīgā, kas Latvijas arhitektūras vēsturē tiek uzskatīta par pavērsiena punktu jūgendstila ienākšanā Rīgā. Tomēr izstādes nozīme saskatāma ne tik daudz jūgendstila atklāšanā, cik pilsētas un reģiona pašapziņas celšanā, kā arī vēsturisko tradīciju nozīmīguma izpratnes veicināšanā. Rezumējoši raksturojot jūgendstila iepazīšanas stratēģiju, atklājas ļoti plašs iespēju diapazons nav šaubu, ka ap gadu Rīgā bija informācija par visiem jaunā stila meklējumiem un šai ziņā jūgendstila dekoratīvo paņēmienu apguvei ierobežojumu nebija. III.2. Rīgas jūgendstila perioda arhitektūras dekora motīvi un to izcelsme Analizējot Rīgas jūgendstila perioda arhitektūras dekora motīvus, aktuāla kļūst to avotu problēma, jo līdztekus hrestomātiskiem jūgendstila motīviem florālam un zoomorfam dekoram, antropomorfām, hibrīdām un abstraktām dekora formām, izmantots plašs tādu dekoratīvo elementu klāsts, kas gan ikonogrāfiski, gan arī stilistiski iziet ārpus tipiskā jūgenstila robežām. III.2.1. Dabas motīvi Līdz ar jūgendstila iepazīšanu, arī Rīgas 19. un 20. gs. mijas arhitektūras dekorā arvien biežāk vērojama pievēršanās dabas formu attēlojumam. Tomēr ārpus maģistrālās un tieši jūgendstilam specifiskās orientācijas, kuru Roberts Šmuclers trāpīgi apzīmējis par bioloģisko romantismu, pievēršanās dabai 19. un 20. gs. mijā varēja risināties arī citādi. Pols Grīnholšs tos raksturo kā simbolisku konvencializāciju (symbolic conventionalization), kā panteismu, metamorfozi un evolucionismu. Ja abi pēdējie bija saistīti ar ietekmēm no bioloģijas zinātnes un evolūcijas teorijas, kas varēja atklāties tiešākā vai simboliski-filozofiskā kontekstā, tādējādi iekļaujot arī Šmuclera bioloģisko romantismu, simboliska 18

Context seeking of cultural heritage and green struckture in urban environment

Context seeking of cultural heritage and green struckture in urban environment Context seeking of cultural heritage and green struckture in urban environment Aija Ziemeļniece, Latvia University of Agriculture Abstract. Architecture creates the artistic image of the built-up area

More information

Latvijas Nacion!l!s aizsadz"bas akad#mijas Aizsardz"bas zin!tnisk!s p#tniec"bas centrs INFORM!CIJAS KAR" PRET KRIEVIJU KRIEVIJAS ZIN!TNIEKU SKAT#JUM!

Latvijas Nacion!l!s aizsadzbas akad#mijas Aizsardzbas zin!tnisk!s p#tniecbas centrs INFORM!CIJAS KAR PRET KRIEVIJU KRIEVIJAS ZIN!TNIEKU SKAT#JUM! Latvijas Nacion!l!s aizsadz"bas akad#mijas Aizsardz"bas zin!tnisk!s p#tniec"bas centrs INFORM!CIJAS KAR" PRET KRIEVIJU KRIEVIJAS ZIN!TNIEKU SKAT#JUM! Dr. Ieva B#rzi$a AZPC strat#%iskais apskats nr. 05

More information

Līderis un līderība. Līderības skaidrojums. Līderības teorētiskie pamati. Rakstura iezīmes. Prasmju pieeja. Mārtiņš Zviedris

Līderis un līderība. Līderības skaidrojums. Līderības teorētiskie pamati. Rakstura iezīmes. Prasmju pieeja. Mārtiņš Zviedris Līderis un līderība Līderības skaidrojums Aplūkojot termina leadership latvisko tulkojumu avotā [9], tad tas tulkots kā vadība, taču citur tīmeklī sastopams termins līderība. Lai labāk saprastu, ko tad

More information

Trends in Development of Public Outdoor Space, an Example of Copenhagen

Trends in Development of Public Outdoor Space, an Example of Copenhagen Trends in Development of Public Outdoor Space, an Example of Copenhagen Una Īle, Latvija Universoty of Agriculture Abstract. The research is based on the previous studies of the author on landscape quality

More information

Creativity of the German Park designers of the end of 18 th -19 th centuries

Creativity of the German Park designers of the end of 18 th -19 th centuries Creativity of the German Park designers of the end of 18 th -19 th centuries Kishchuk Alla Afanasyevna, Nevsky Institute of Management and Design, St. Petersburg Abstract. In the Western Europe in the

More information

JAUNA PRODUKTA IEVIEŠANA UZŅĒMUMĀ GIRAFFE VISUALIZATIONS GROUP 2012

JAUNA PRODUKTA IEVIEŠANA UZŅĒMUMĀ GIRAFFE VISUALIZATIONS GROUP 2012 JAUNA PRODUKTA IEVIEŠANA UZŅĒMUMĀ GIRAFFE VISUALIZATIONS GROUP 2012 Andris Bērziņš (UVL1U1) Biznesa augstskola Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultāte Abstract Skatskat.lv or Giraffe Visualizations Group

More information

Ziņas sabiedriskajā televīzijā: paaudžu un etnisko (lingvistisko) grupu ziņu mediju izvēles Latvijā

Ziņas sabiedriskajā televīzijā: paaudžu un etnisko (lingvistisko) grupu ziņu mediju izvēles Latvijā Ziņojums Ziņas sabiedriskajā televīzijā: paaudžu un etnisko (lingvistisko) grupu ziņu mediju izvēles Latvijā Jānis Juzefovičs Vidzemes Augstskola Valmiera, 2012 1 Ziņojums Ziņas sabiedriskajā televīzijā:

More information

Uzņēmuma SIA "Beleon Tours" darbības analīze un priekšlikumi jauninājumu ieviešanai

Uzņēmuma SIA Beleon Tours darbības analīze un priekšlikumi jauninājumu ieviešanai Uzņēmuma SIA "Beleon Tours" darbības analīze un priekšlikumi jauninājumu ieviešanai ELINA SATROVSKA, JEVGENIJA DEHTJARE Information Systems Management Institute 1/6 Lomonosova Str., Riga, LV-1019, Latvia

More information

Fasāžu siltināšana. «Sīkumi», kas nemaz nav sīkumi. Dip. Ing. Juris Grīnvalds

Fasāžu siltināšana. «Sīkumi», kas nemaz nav sīkumi. Dip. Ing. Juris Grīnvalds Fasāžu siltināšana. «Sīkumi», kas nemaz nav sīkumi. Dip. Ing. Juris Grīnvalds Siltuma izolācijas sistēmas(etics) sastāvdaļas Visas sistēmas sastāvdaļas ir svarīgas, lai sasniegtu veikto darbu augstu kvalitāti

More information

LED gaisma ir elegance Klasisks dizains, inovatīva tehnoloģija: OSRAM PARATHOM LED RETROFIT Jo mums der tikai labākais Gaisma ir OSRAM

LED gaisma ir elegance Klasisks dizains, inovatīva tehnoloģija: OSRAM PARATHOM LED RETROFIT Jo mums der tikai labākais Gaisma ir OSRAM www.osram.com LED gaisma ir elegance Klasisks dizains, inovatīva tehnoloģija: OSRAM PARATHOM LED RETROFIT Jo mums der tikai labākais Gaisma ir OSRAM OSRAM PARATHOM LED RETROFIT Portfolio Priekšrocības

More information

Informātika 7.klasei

Informātika 7.klasei Informātika 7.klasei Kas ir datortīkls? Datortīkls ir datu pārraides sistēma, kas savieno dažādās vietās esošus datorus. Tīklu veido aparatūra un programmatūra, kas nodrošina tīkla aparatūras funkcionēšanu.

More information

Recreation Potential in Ādaži Village

Recreation Potential in Ādaži Village Recreation Potential in Ādaži Village Una Kancāne, Una Īle, Latvija University of Agriculture Abstract. The desire of inhabitants to choose their residence in Pierīga has become increasingly popular which

More information

The contextual search in the landscape space of the school and manor building

The contextual search in the landscape space of the school and manor building The contextual search in the landscape space of the school and manor building Lolita Hercoga, Aija Ziemeļniece, Latvia University of Agriculture Abstract. The research deals with the adaptation of the

More information

Digitālā mārketinga pielietojums e-komercijas pilnveidošanai Digital marketing application for the development of e-commerce

Digitālā mārketinga pielietojums e-komercijas pilnveidošanai Digital marketing application for the development of e-commerce Digitālā mārketinga pielietojums e-komercijas pilnveidošanai Digital marketing application for the development of e-commerce Juris Kondrašovs un Jānis Grants Latvija Abstract Digital marketing application

More information

TEMATISKĀ IZVĒRTĒŠANA UZRAUDZĪBAS RĀDĪTĀJU SISTĒMAS IZVĒRTĒJUMS. Rīga, 2006.gada jūlijs

TEMATISKĀ IZVĒRTĒŠANA UZRAUDZĪBAS RĀDĪTĀJU SISTĒMAS IZVĒRTĒJUMS. Rīga, 2006.gada jūlijs PKC EIROPAS SAVIENĪBAS STRUKTŪRFONDU TEMATISKĀ IZVĒRTĒŠANA EIROPAS SAVIENĪBAS STRUKTŪRFONDU UZRAUDZĪBAS RĀDĪTĀJU SISTĒMAS IZVĒRTĒJUMS 1. TEMATISKĀS IZVĒRTĒŠANAS ZIĥOJUMS Rīga, 2006.gada jūlijs Eiropas

More information

DATORSISTĒMU TESTĒŠA AS AUTOMATIZĀCIJAS METODES, RĪKI U EFEKTIVITĀTE

DATORSISTĒMU TESTĒŠA AS AUTOMATIZĀCIJAS METODES, RĪKI U EFEKTIVITĀTE RĪGAS TEH ISKĀ U IVERSITĀTE Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte Lietišķo datorsistēmu institūts Aleksandrs SUHORUKOVS Doktora studiju programmas Datorsistēmas doktorants DATORSISTĒMU TESTĒŠA

More information

DARBA ATTIECĪBU MODERNIZĒŠANA

DARBA ATTIECĪBU MODERNIZĒŠANA DARBA ATTIECĪBU MODERNIZĒŠANA RĪGA 2012 1 Darba attiecību modernizēšana Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Bruņinieku iela 29/31 Rīga, Lv 1001 Autore: Dr.sc.administr. Laura Kalniņa Tirāža 10 000 Izdots

More information

Kristīne Levāne-Petrova

Kristīne Levāne-Petrova VALODA: NOZĪME UN FORMA 7 Izteicēja funkcijā lietoti lietuviešu valodas ciešamās kārtas pagātnes un tagadnes divdabji un to atbilsme latviešu valodā Lithuanian present passive participle and past passive

More information

Case Study: The Authenticity and Integrity Assessment of the Eleja and Remte Manor Parks

Case Study: The Authenticity and Integrity Assessment of the Eleja and Remte Manor Parks Case Study: The Authenticity and Integrity Assessment of the Eleja and Remte Manor Parks Kristīne Dreija, Latvia University of Agriculture Abstract. The analytically comparative approach of authenticity

More information

Ekoloģiskas un pilnīgi elektriskas pasīvās ēkas ar vienkāršu krāsns apkuri. Ervins Krauklis, arh.

Ekoloģiskas un pilnīgi elektriskas pasīvās ēkas ar vienkāršu krāsns apkuri. Ervins Krauklis, arh. Ekoloģiskas un pilnīgi elektriskas pasīvās ēkas ar vienkāršu krāsns apkuri Ervins Krauklis, arh. Tipveida saliekamā koka ēka Pūrciema Lāčos Source: wikipedia Walter Zapp was born in Riga, Governorate

More information

Harmony in Indoor/Outdoor Context in the Architecture of 21 st Century Schools

Harmony in Indoor/Outdoor Context in the Architecture of 21 st Century Schools Harmony in Indoor/Outdoor Context in the Architecture of 21 st Century Schools Aija Grietēna, Latvia University of Agriculture Abstract. Mankind has recognised the damage brought upon the nature and is

More information

AESTHETICS AND ECOLOGY IN PLANNING OF URBAN GREEN SPACES OF LATVIA

AESTHETICS AND ECOLOGY IN PLANNING OF URBAN GREEN SPACES OF LATVIA Latvijas Lauksaimniecības universitāte Vides un būvzinātņu fakultāte Ainavu arhitektūras un plānošanas katedra Latvia University of Agriculture Faculty of Environment and Civil Engineering Department of

More information

RASPBERRY CULTIVAR GLEN AMPLE GROWING UNDER HIGH TUNNELS IN LATVIA

RASPBERRY CULTIVAR GLEN AMPLE GROWING UNDER HIGH TUNNELS IN LATVIA PROCEEDINGS OF THE LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES. Section B, Vol. 67 (2013), No. 2 (683), pp. 162 166. DOI: 10.2478/prolas-2013-0025 RASPBERRY CULTIVAR GLEN AMPLE GROWING UNDER HIGH TUNNELS IN LATVIA Sarmîte

More information

slānekļa gāze netradicionāla un negribēta jeb ar slānekļa gāzes lietošanu saistītie riski ieguves rūpniecība: svētība vai lāsts?

slānekļa gāze netradicionāla un negribēta jeb ar slānekļa gāzes lietošanu saistītie riski ieguves rūpniecība: svētība vai lāsts? slānekļa gāze netradicionāla un negribēta jeb ar slānekļa gāzes lietošanu saistītie riski nafta & gāze Hidrospridzināšana s rūpniecība: svētība vai lāsts? slānekļa gāze netradicionāla un negribēta jeb

More information

REA vēstnesis. Ar cieņu, Prof. Dr.sc.ing. Anatolijs Borodiņecs RTU Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedra. 2 REA aktualitātes

REA vēstnesis. Ar cieņu, Prof. Dr.sc.ing. Anatolijs Borodiņecs RTU Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedra. 2 REA aktualitātes REA vēstnesis Nr. 34 (2017.gada 3.izdevums) Cienījamie lasītāji! Tuvojoties 2018.gadam REA vēstnesis nāk ar jauniem izaicinājumiem, kas iezīmējas ne tikai ar tuvojošos Latvijas Republikas simtgadi, bet

More information

Aesthetic Quality of the Gajok Community in Daugavpils

Aesthetic Quality of the Gajok Community in Daugavpils Aesthetic Quality of the Gajok Community in Daugavpils Anna Semjonova, Una Īle, Latvia University of Agriculture Abstract. The city landscape is a dynamic environment which changes rapidly over time. However,

More information

Saieta nams 300 gadus vēlāk

Saieta nams 300 gadus vēlāk 14 LA95 APSKATS Saieta nams 300 gadus vēlāk Adrese Jaunklidzis, Plāņu pagasts, Valkas rajons. Pasūtītājs Strenču novada dome. Projekta autori AB ARCHITEKTI, Armands Bisenieks, Artūrs Čepulis, Ruta Millere,

More information

A Comprehensive Methodology for Assessing the Quality of Landscape Architecture Study Programmes in European Higher Education Institutions

A Comprehensive Methodology for Assessing the Quality of Landscape Architecture Study Programmes in European Higher Education Institutions DOI: 10.22616/j.landarchart.2018.12.03 A Comprehensive Methodology for Assessing the Quality of Landscape Architecture Study Programmes in European Higher Education Institutions Gintaras Stauskis, Vilnius

More information

N E D Ē Ļ A S P Ē T Ī J U M I E M

N E D Ē Ļ A S P Ē T Ī J U M I E M 6. TĒMA 3. 9. NOVEMBRIS VIENOTĪBAS METAFORAS Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: 1Pēt 2:9; 2Moz 19:5, 6; Ef 2:19 22; 1kor 3:16, 17; 1kor 12:12 26; Jņ 10:1 11; Ps 23. ATMIŅAS PANTS: Tāpat kā ķermenis

More information

LATVIJAS NACIONĀLAIS AKREDITĀCIJAS BIROJS LATVIAN NATIONAL ACCREDITATION BUREAU

LATVIJAS NACIONĀLAIS AKREDITĀCIJAS BIROJS LATVIAN NATIONAL ACCREDITATION BUREAU LATVIJAS NACIONĀLAIS AKREDITĀCIJAS BIROJS LATVIAN NATIONAL ACCREDITATION BUREAU Pielikums akreditācijas apliecībai Nr.LATAK-S2-402-09-2009 Annex to the Accreditation Certificate No. LATAK-S2-402-09-2009

More information

ANOTĀCIJA Klīst runas, ka Boeing kompāniju no bankrota izglābusi... apkopēja, kas ieteikusi jaunu, perspektīvu attīstības virzienu. Mūsdienās mūs šāda

ANOTĀCIJA Klīst runas, ka Boeing kompāniju no bankrota izglābusi... apkopēja, kas ieteikusi jaunu, perspektīvu attīstības virzienu. Mūsdienās mūs šāda PROGRAMMA ZINĀŠANU EŅĢEĻI ROKASGRĀMATA LATVIJAS PAŠVALDĪBU DARBINIEKIEM VIETĒJĀS EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS SEKMĒŠANAI RĪGA 2014 1 ANOTĀCIJA Klīst runas, ka Boeing kompāniju no bankrota izglābusi... apkopēja,

More information

Digitālais mārketings

Digitālais mārketings Digitālās prasmes nākotnes digitālajam darbam Mācību materiāls Digitālais mārketings Projekta Nr. Nr.3.2.1.1/16/A/004 Informācijas tehnoloģiju nozares konkurētspējas un eksportspējas paaugstināšanas ietvaros

More information

METODISKIE NORĀDĪJUMI

METODISKIE NORĀDĪJUMI LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS AĢENTŪRA LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS LATVIJAS KULTŪRAS KOLEDŽA METODISKIE NORĀDĪJUMI Rīga, 2014 2 SATURS 1. Darba noformēšana...3 1.1. Teksta noformēšana...3 1.2. Ilustratīvā

More information

CIVILTIESISKĀS AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI, KAS TIESĀ PIEMĒROJAMI INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU LIETĀS

CIVILTIESISKĀS AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI, KAS TIESĀ PIEMĒROJAMI INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU LIETĀS LATVIJAS UNIVERSITĀTE JURIDISKĀ FAKULTĀTE Civiltiesisko zinātľu katedra Promocijas darbs CIVILTIESISKĀS AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI, KAS TIESĀ PIEMĒROJAMI INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU LIETĀS Juridiskās zinātnes

More information

Benchmarkings un kvalitātes menedžments sabiedriskajā transportā 1

Benchmarkings un kvalitātes menedžments sabiedriskajā transportā 1 Benchmarkings un kvalitātes menedžments sabiedriskajā transportā 1 Sekojošā materiāla lietošanai: PORTĀLA mērķis ir paātrināti apgūt ES pētījumu rezultātus vietējā un reģionālā transporta nozarē ar jaunu

More information

NAUDAS PLŪSMAS IZMANTOŠANA

NAUDAS PLŪSMAS IZMANTOŠANA LATVIJAS UNIVERSITĀTE EKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE FINANŠU INSTITŪTS KĀRLIS SUBATNIEKS NAUDAS PLŪSMAS IZMANTOŠANA UZŅĒMUMA FINANŠU ANALĪZĒ PROMOCIJAS DARBS Ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda

More information

VIDES KUSTĪBAS KĀ SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBAS IZPAUSMES FORMA

VIDES KUSTĪBAS KĀ SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBAS IZPAUSMES FORMA LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTE SOCIOLOĢIJAS KATEDRA Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģijas bakalaura programmas pilna laika 4. kursa studente Elīna Vereščagina

More information

PERSONĀLA MOTIVĒŠANAS PASĀKUMU PILNVEIDE PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS UZŅĒMUMĀ

PERSONĀLA MOTIVĒŠANAS PASĀKUMU PILNVEIDE PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS UZŅĒMUMĀ ALBERTA KOLEDŽA Studiju programmas nosaukums Iestāžu darba organizācija un vadība LAUMA SIZOVA Kvalifikācijas darbs PERSONĀLA MOTIVĒŠANAS PASĀKUMU PILNVEIDE PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS UZŅĒMUMĀ Rīga 2012 2

More information

Daļu skolēnu brīvpusdienām rezervētās naudas IZM tērēs reģistriem

Daļu skolēnu brīvpusdienām rezervētās naudas IZM tērēs reģistriem 1 37 ISSN 1407-4036 Cena 2,83 EUR Ceturtdiena, 2017. gada 12. oktobris, Nr. 17 (527) Abonēšana 25628748, 67096393, e-pasts redakcija@izglitiba-kultura.lv www.izglitiba-kultura.lv TURPINĀM iespiestās un

More information

Legislative Framework for Landscape Planning in Latvia

Legislative Framework for Landscape Planning in Latvia IOP Conference Series: Materials Science and Engineering PAPER OPEN ACCESS Legislative Framework for Landscape Planning in Latvia To cite this article: Natalija Nitavska and Daiga Zigmunde 2017 IOP Conf.

More information

Ukraina Nozīmīgākās izstādes 01/ /2018. eksports.liaa.gov.lv

Ukraina Nozīmīgākās izstādes 01/ /2018. eksports.liaa.gov.lv Ukraina Nozīmīgākās izstādes 01/2018 12/2018 23.01-25.01.2018 Kijeva Primus: Architectural Glass Specialized exhibition on decorative glass 23.01-25.01.2018 Kijeva Primus: Windows, Doors & Profiles Primus:

More information

priecīgs, bēdīgs, bet nedrīkst būt vienaldzīgs

priecīgs, bēdīgs, bet nedrīkst būt vienaldzīgs 1 39 ISSN 1407-4036 Cena 2,83 EUR Ceturtdiena, 2016. gada 10. novembris, Nr. 19 (507) Abonēšana 25628748, 67096393, e-pasts redakcija@izglitiba-kultura.lv www.izglitiba-kultura.lv Dievs, svētī Latviju:

More information

Metodiskie materiāli - Saruna. Sīļukalna pamatskola. Ikdiena un iespējas skolā, kurā mācās vien 51 skolēns

Metodiskie materiāli - Saruna. Sīļukalna pamatskola. Ikdiena un iespējas skolā, kurā mācās vien 51 skolēns Nr. 2 Šajā numurā 20 vērtīgi raksti! + Metodiskie materiāli Skolu autorprogrammas veids, kā izcelties un izdzīvot Saruna. Sīļukalna pamatskola. Ikdiena un iespējas skolā, kurā mācās vien 51 skolēns Ko

More information

JAUNA PRODUKTA IEVIEŠANA PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS UZŅĒMUMĀ

JAUNA PRODUKTA IEVIEŠANA PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS UZŅĒMUMĀ ALBERTA KOLEDŽA Mārketings un tā inovācijas KRISTĪNE LINDE Kvalifikācijas darbs JAUNA PRODUKTA IEVIEŠANA PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS UZŅĒMUMĀ Rīga-2014 2 ANOTĀCIJA Darba autores kvalifikācijas darba tēma ir

More information

Sabiedriskās attiecības tiešsaistē

Sabiedriskās attiecības tiešsaistē Sabiedriskās attiecības tiešsaistē Praktisks ceļvedis, kā izveidot tiešsaistes stratēģiju sociālo plašsaziņas līdzekļu pasaulē Deivids Filipss un Filips Jangs Rīga 2010 UDK 316:005 Fi 517 David Phillips

More information

USING OF GROWTH STIMULATOR AUSMA IN STRAWBERRY PLANT PRODUCTION AUGŠANAS STIMULATORA AUSMA LIETOŠANA ZEMEĥU STĀDU AUDZĒŠANĀ

USING OF GROWTH STIMULATOR AUSMA IN STRAWBERRY PLANT PRODUCTION AUGŠANAS STIMULATORA AUSMA LIETOŠANA ZEMEĥU STĀDU AUDZĒŠANĀ USING OF GROWTH STIMULATOR AUSMA IN STRAWBERRY PLANT PRODUCTION AUGŠANAS STIMULATORA AUSMA LIETOŠANA ZEMEĥU STĀDU AUDZĒŠANĀ Laugale V., Lepse L. 1 and Daugavietis M. 2 1 Pūre Horticultural Research Station,

More information

Kārlis Barons - the most outstanding garden architect of the second half of 20th century

Kārlis Barons - the most outstanding garden architect of the second half of 20th century Kārlis Barons - the most outstanding garden architect of the second half of 20th century Gundega Lināre, Latvia University of Agriculture Abstract. Building on the territory of Riga is blessed with talented

More information

Recreation Possibilities for Residents in the Residential Area Courtyards

Recreation Possibilities for Residents in the Residential Area Courtyards Recreation Possibilities for Residents in the Residential Area Courtyards Una Īle, Latvia University of Agriculture Abstract. The present paper reflects information on the landscape elements in the public

More information

Jauna kārtība apsardzes serti ikāta izsniegšanai

Jauna kārtība apsardzes serti ikāta izsniegšanai GRIFS AG Darbinieku Avīze Nr. 9 Janvāris 205 Uz jaunu mērķi caur mierīgu ikdienas darbu Sveicināti, GRiFS ag darbinieki! Nedaudz atskatoties ties uz 204. gadu, ir prieks publiski atzīt, ka tas mūsu ņēmumam

More information

Urban Communication: The Uses of Public Space in Riga Historical City Centre

Urban Communication: The Uses of Public Space in Riga Historical City Centre Urban Communication: The Uses of Public Space in Riga Historical City Centre Uģis Bratuškins, Riga Technical University Sandra Treija, Riga Technical University doi: 10.1515/aup-2017-0014 Abstract Expansion

More information

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI EIROPAS KOMISIJA Briselē, 12.5.2011 COM(2011) 260 galīgā redakcija KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Heka dienvidu krājuma

More information

Ceļu segumu virsmas apstrāde Rokasgrāmata

Ceļu segumu virsmas apstrāde Rokasgrāmata Autoceļu uzturēšana, rekonstrukcija un būvniecība Ceļu segumu virsmas apstrāde Rokasgrāmata VAS Latvijas valsts ceļi Rīga, 2016 Autoceļu uzturēšana, rekonstrukcija un būvniecība Ceļu segumu virsmas apstrāde

More information

Green Architecture: theoretical interpretation and experimental design

Green Architecture: theoretical interpretation and experimental design Green Architecture: theoretical interpretation and experimental design Yuliya Yankovskaya, Alexey Merenkov, Ural State Academy of Architecture and Arts, Russia Abstract. The evolution of architectural

More information

Ievads patentu tiesībās

Ievads patentu tiesībās M. Rozenblate Patentu valdes Izgudrojumu ekspertīzes departamenta direktora vietniece www.lrpv.lv mara@lrpv.lv 67099622 Mūsdienu jaunais konkurences cīħu lauks ir intelektuālais īpašums. Un patenti šeit

More information

Vēzis kā arodslimība Nepelnīti atstāts novārtā

Vēzis kā arodslimība Nepelnīti atstāts novārtā European Trade Union Institute for Research, Education, Health and Safety 5 bd du Roi Albert II, bte 5 B-1210 Brussels Tel.: + 32 (0)2 224 05 60 Fax: + 32 (0)2 224 05 61 hesa@etui-rehs.org http://hesa.etui-rehs.org

More information

MANTOJUMA LĪGUMA ĪPATNĪBAS DAŽĀDU VALSTU LIKUMDOŠANĀ

MANTOJUMA LĪGUMA ĪPATNĪBAS DAŽĀDU VALSTU LIKUMDOŠANĀ MANTOJUMA LĪGUMA ĪPATNĪBAS DAŽĀDU VALSTU LIKUMDOŠANĀ Rīgas Stradiņa Universitātes doktorants Mg.Iur Edvards Pilipsons E-pasts: e.pilipsons@privattiesibas.lv Tel.: +371 29638119 Edvards Pilipsons., 2011

More information

Mobinga un bosinga novēršanas iespējas publiskās pārvaldes institūcijās

Mobinga un bosinga novēršanas iespējas publiskās pārvaldes institūcijās ALBERTA KOLEDŽA Iestāžu darba organizācija un vadība JEKATERINA MITJKO Kvalifikācijas darbs Mobinga un bosinga novēršanas iespējas publiskās pārvaldes institūcijās Rīga-2012 2 ANOTĀCIJA Kvalifikācijas

More information

REA vēstnesis. Vjačeslavs Stepaņenko, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs, Starptautiskā projekta STEP-UP Vadības komitejas loceklis

REA vēstnesis. Vjačeslavs Stepaņenko, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs, Starptautiskā projekta STEP-UP Vadības komitejas loceklis REA vēstnesis Nr. 19 (2012.gada 3.ceturksnis) Cienījamie lasītāji! Šī gada izskaņā Rīgas delegācija piedalījās nozīmīgā pasākumā - starptautiskā projekta Energoefektivitātes stratēģiskie instrumenti pilsētu

More information

The interactivity of the landscape space and interiors in the architecture of the Latvian education and art buildings of the 20 th /21 st century

The interactivity of the landscape space and interiors in the architecture of the Latvian education and art buildings of the 20 th /21 st century The interactivity of the landscape space and interiors in the architecture of the Latvian education and art buildings of the 20 th /21 st century Aija Grietēna, Aija Ziemeļniece, Una Īle, Latvia University

More information

Daudzstāvu dzīvojamo teritoriju Jelgavas centra zonā Integrētas attīstības koncepcijas

Daudzstāvu dzīvojamo teritoriju Jelgavas centra zonā Integrētas attīstības koncepcijas Izstrādāta Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības projekta Energoefektīva un saskaņota darbība pilsētas attīstībā (Urb_Energy) ietvaros Daudzstāvu dzīvojamo teritoriju Jelgavas centra zonā Integrētas

More information

PROJEKTS Nr.2010/0250/2DP/ /10/APIA/VIAA/086

PROJEKTS Nr.2010/0250/2DP/ /10/APIA/VIAA/086 Darbības programma: Uzņēmējdarbība un inovācijas ; Prioritātes numurs un nosaukums: 2.1. Zinātne un inovācijas Pasākuma numurs un nosaukums: 2.1.1. Zinātne, pētniecība un attīstība Aktivitātes numurs un

More information

Biznesa uzsācēju pieredzes piemēri

Biznesa uzsācēju pieredzes piemēri Biznesa uzsācēju pieredzes piemēri Starptautiskai mentoringa programmai, kura tiek organizēta un īstenota s-lietuvas programmas projekta LLIV-325"Educate for business" ietvaros Sagatavoja: Jānis Leilands

More information

LANDSCAPE ARCHITECTURE AND ART

LANDSCAPE ARCHITECTURE AND ART LANDSCAPE ARCHITECTURE AND ART SCIENTIFIC JOURNAL OF LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE VOLUME 9 NUMBER 9 ISSN 2255-8632 print ISSN 2255-8640 online SCIENTIFIC JOURNAL OF LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE

More information

Elektroniskais žurnāls pirmsskolas un skolas vecuma bērnu vecākiem gada 30. marts Cena 6 EUR. Rakstu izlase:

Elektroniskais žurnāls pirmsskolas un skolas vecuma bērnu vecākiem gada 30. marts Cena 6 EUR. Rakstu izlase: Elektroniskais žurnāls pirmsskolas un skolas vecuma bērnu vecākiem 2017. gada 30. marts Cena 6 EUR Rakstu izlase: Saturs 1. Atvadoties Kas jāprot pirmklasniekam? 9. Vai un kā vecākiem jāpiedalās bērnam

More information

AUGSNES MITRUMA REŽĪMU REGULĒŠANAS IETEKME UZ AUGĻU KOKU AUGŠANU UN RAŽAS PARAMETRIEM

AUGSNES MITRUMA REŽĪMU REGULĒŠANAS IETEKME UZ AUGĻU KOKU AUGŠANU UN RAŽAS PARAMETRIEM LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE LAUKSAIMNIECĪBAS FAKULTĀTE Dārzkopības katedra LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE FACULTY OF AGRICULTURE Department of Horticulture VALSTS DOBELES DĀRZKOPĪBAS SELEKCIJAS

More information

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Latvijas Lauksaimniecības universitāte Latvijas Lauksaimniecības universitāte STUDIJU VIRZIENA Arhitektūra un būvniecība Pārskats par 2015./2016. studiju gadu Apstiprināts Senātā 14.12.2016. Nr. Studiju virziena vadītājs prof. D. Zigmunde Jelgava

More information

FRUIT TREE NURSERIES IN LITHUANIA: PROPAGATION AND CERTIFICATION SYSTEM KOKAUDZĒTAVAS LIETUVĀ: AUDZĒŠANAS UN SERTIFIKĀCIJAS SISTĒMA

FRUIT TREE NURSERIES IN LITHUANIA: PROPAGATION AND CERTIFICATION SYSTEM KOKAUDZĒTAVAS LIETUVĀ: AUDZĒŠANAS UN SERTIFIKĀCIJAS SISTĒMA FRUIT TREE NURSERIES IN LITHUANIA: PROPAGATION AND CERTIFICATION SYSTEM KOKAUDZĒTAVAS LIETUVĀ: AUDZĒŠANAS UN SERTIFIKĀCIJAS SISTĒMA Kviklys D. Lithuanian Institute of Horticulture, LT-54333 Babtai, Kauno

More information

EVALUATION OF SOME NURSERY TECHNIQUES IN THE PRODUCTION OF KNIP- BOOM APPLE TREES DAŽĀDU ĀBEěU KNIP-KOKU VEIDOŠANAS TEHNIKU IZVĒRTĒJUMS

EVALUATION OF SOME NURSERY TECHNIQUES IN THE PRODUCTION OF KNIP- BOOM APPLE TREES DAŽĀDU ĀBEěU KNIP-KOKU VEIDOŠANAS TEHNIKU IZVĒRTĒJUMS EVALUATION OF SOME NURSERY TECHNIQUES IN THE PRODUCTION OF KNIP- BOOM APPLE TREES DAŽĀDU ĀBEěU KNIP-KOKU VEIDOŠANAS TEHNIKU IZVĒRTĒJUMS Sadowski A. 1, Lewko J. 2 and Dziuban R. Department of Pomology and

More information

LANDSCAPE ARCHITECTURE AND ART

LANDSCAPE ARCHITECTURE AND ART LANDSCAPE ARCHITECTURE AND ART PROCEEDINGS OF THE LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE VOLUME 2 NUMBER 2 ISSN 2255-8632 print ISSN 2255-8640 online PROCEEDINGS OF THE LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE LANDSCAPE

More information

IR JĀMAINA. pretāciju par šo problēmu. Bet, ja slimnieka interpretācija

IR JĀMAINA. pretāciju par šo problēmu. Bet, ja slimnieka interpretācija DDD 1 Latvijas Nacionālās frontes LAIKRAKSTS LATVIEŠU NĀCIJAS SIRDSAPZIŅAI Iznāk kopš 2002. gada 2. maija Šajā numurā lasiet! Par tiesāšanu un tiesnešiem Kā tika attaisnots ČAS žurnālists? Saruna ar LNF

More information

LANDSCAPE ARCHITECTURE AND ART

LANDSCAPE ARCHITECTURE AND ART ISSN 2255-8632 print ISSN 2255-8640 online PROCEEDINGS OF THE LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE LANDSCAPE ARCHITECTURE AND ART VOLUME 3 NUMBER 3 JELGAVA 2013 EDITOR IN CHIEF Aija Ziemeļniece, Dr. arch.,

More information

Anna Džeimisone VIDEI DRAUDZĪGA GAĻAS LIELLOPU AUDZĒŠANA

Anna Džeimisone VIDEI DRAUDZĪGA GAĻAS LIELLOPU AUDZĒŠANA Anna Džeimisone VIDEI DRAUDZĪGA GAĻAS LIELLOPU AUDZĒŠANA Videi draudzīga gaļas liellopu audzēšana Teksta autore: Anna Džeimisone (Anna Jamieson) Latviešu valodas izdevuma līdzautore: Baiba Strazdiņa Latviešu

More information

Dagnosław Demski. Dominika Czarnecka

Dagnosław Demski. Dominika Czarnecka MAPPING MEANINGS IN THE POST-SOVIET LANDSCAPE OF BORNE SULINOWO Landscape is a natural scene mediated by culture. It is both a represented and presented space, both a signifier and a signified, both a

More information

IDENTITY OF LATVIAN AND LITHUANIAN CITIES ON THE BALTIC SEASHORE

IDENTITY OF LATVIAN AND LITHUANIAN CITIES ON THE BALTIC SEASHORE IDENTITY OF LATVIAN AND LITHUANIAN CITIES ON THE BALTIC SEASHORE Latvijas un Lietuvas pilsētu identitāte Baltijas piekrastē Silvija Ozola Rīgas Tehniskā universitāte / Riga Technical University, e mail:

More information

Grantu shémas rezultatîvie rådîtåji gadå

Grantu shémas rezultatîvie rådîtåji gadå Eiropas Re ionålås attîstîbas fonds Informatîvo lapu lîdzfinansé Eiropas Savienîba Seminårs «Eiropas Savienîbas struktürfondu vadîbas likumdoßanas ietvars 2007. 2013. gada programméßanas periodam» Eiropas

More information

THE EFFECT OF ROOTSTOCK ON THE PHYSIOLOGICAL STATUS AND THE STORAGE ABILITY OF 'ELISE' APPLES POTCELMA IETEKME UZ 'ELISE' Š

THE EFFECT OF ROOTSTOCK ON THE PHYSIOLOGICAL STATUS AND THE STORAGE ABILITY OF 'ELISE' APPLES POTCELMA IETEKME UZ 'ELISE' Š THE EFFECT OF ROOTSTOCK ON THE PHYSIOLOGICAL STATUS AND THE STORAGE ABILITY OF 'ELISE' APPLES POTCELMA IETEKME UZ 'ELISE' ŠĖIRNES ĀBOLU FIZIOLOĂISKAJIEM PROCESIEM UN GLABĀŠANOS Tomala K. and Słowinska

More information

Cognitive aspects of Kurzeme coastal landscape identity

Cognitive aspects of Kurzeme coastal landscape identity Cognitive aspects of Kurzeme coastal landscape identity Daiga Zigmunde, Natalija Ľitavska, Latvian University of Agriculture Abstract. Understanding of landscape identity is not complete without people

More information

Latvian Friendly Society Ltd. Latviešu savstarpējās palīdzības biedrības gadskārtējā pilnsapulce

Latvian Friendly Society Ltd. Latviešu savstarpējās palīdzības biedrības gadskārtējā pilnsapulce LATVIEŠU SAVSTARPĒJĀS PALĪDZĪBAS BIEDRĪBAS 60 FRASER CRESCENT, WANTIRNA SOUTH, VICTORIA 3152 TELEPHONE (03) 9800 2977, 9800 2371 Redaktore: Iveta Laine FAX (03) 9800 2311 Pārvaldniece: Ingrīda Hawke 2017.

More information

Industrial Heritage Landscape of the Lielupe River in Latvia

Industrial Heritage Landscape of the Lielupe River in Latvia Industrial Heritage Landscape of the Lielupe River in Latvia Daiga Zigmunde, Anna Katlapa, Latvia University of Agriculture Abstract. The development of production always brings about changes in the landscape,

More information

The Visual Elements Forming the Identity of the Baltic Sea and Gulf of Riga Coastal Landscape

The Visual Elements Forming the Identity of the Baltic Sea and Gulf of Riga Coastal Landscape The Visual Elements Forming the Identity of the Baltic Sea and Gulf of Riga Coastal Landscape Natālija Ņitavska, Raimonda Kanavina, Latvia University of Agriculture Abstract. The impact of globalization

More information

INTRODUCTION AND BREEDING OF RHODODENDRONS IN LATVIA

INTRODUCTION AND BREEDING OF RHODODENDRONS IN LATVIA PROCEEDINGS OF THE LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES. Section B, Vol. 71 (2017), No. 3 (708), pp. 248 252. DOI: 10.1515/prolas-2017-0041 Science Life INTRODUCTION AND BREEDING OF RHODODENDRONS IN LATVIA Rihards

More information

Beļģija Nozīmīgākās izstādes 01/ /2017. eksports.liaa.gov.lv

Beļģija Nozīmīgākās izstādes 01/ /2017. eksports.liaa.gov.lv Beļģija Nozīmīgākās izstādes 01/2017 12/2017 12.01-15.01.2017 Ģente Agriflanders Agriculture Exhibition www.agriflanders.be 26.01-29.01.2017 Šarleruā Salon Maison Jardin & Loisirs Building and Decoration

More information

Darba līguma uzteikšana, neievērojot uzteikuma termiņu. Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze

Darba līguma uzteikšana, neievērojot uzteikuma termiņu. Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ ESF projekts Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības administratīvās kapacitātes stiprināšana 4.2.aktivitāte Normatīvo aktu un politikas dokumentu ekspertīze Eiropas Savienības

More information

NAMTURĪBAS LOMA. Sabata pēcpusdienai 10. TĒMA MARTS. Kol. 1:16-18; Ebr. 4:14-16; 3. Jāņa 3, 1. Moz. 6:13-18; Atkl. 14:6-12; 1. Pēt. 1:15, 16.

NAMTURĪBAS LOMA. Sabata pēcpusdienai 10. TĒMA MARTS. Kol. 1:16-18; Ebr. 4:14-16; 3. Jāņa 3, 1. Moz. 6:13-18; Atkl. 14:6-12; 1. Pēt. 1:15, 16. 10. TĒMA 3. 9. MARTS NAMTURĪBAS LOMA Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Kol. 1:16-18; Ebr. 4:14-16; 3. Jāņa 3, 1. Moz. 6:13-18; Atkl. 14:6-12; 1. Pēt. 1:15, 16. ATMIŅAS PANTS: Dievs jūs nav aicinājis

More information

Comparison of anther culture response among Linum usitatissimum L. cultivars and their hybrids

Comparison of anther culture response among Linum usitatissimum L. cultivars and their hybrids Acta Universitatis Latviensis, 2006, Vol. 710, Biology, pp. 131 138 Comparison of anther culture response among Linum usitatissimum L. cultivars and their hybrids Natalija Burbulis*, Ausra Blinstrubiene

More information

The embryogenesis and development of newly obtained interspecific lily hybrids in vitro

The embryogenesis and development of newly obtained interspecific lily hybrids in vitro Acta Universitatis Latviensis, 2008, Vol. 745, Biology, pp. 37 41 The embryogenesis and development of newly obtained interspecific lily hybrids in vitro Gunta Jakobsone 1 *, Guntis Grants 2 1 Tissue Culture

More information

4.atskaite (Report No.4) WP 4 Energy Supply

4.atskaite (Report No.4) WP 4 Energy Supply WP 4 Energy Supply Izstrādāts Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2007-2013.gadam projekta Energoefektīva un sabalansēta pilsētas plānošana (UrbEnergy) ietvaros Iepirkums Interneta

More information

59. STARPTAUTISKĀS ZINĀTNISKĀS KONFERENCES RAKSTU KRĀJUMS. PROCEEDINGS OF THE 59 th INTERNATIONAL SCIENTIFIC CONFERENCE OF DAUGAVPILS UNIVERSITY

59. STARPTAUTISKĀS ZINĀTNISKĀS KONFERENCES RAKSTU KRĀJUMS. PROCEEDINGS OF THE 59 th INTERNATIONAL SCIENTIFIC CONFERENCE OF DAUGAVPILS UNIVERSITY DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE DAUGAVPILS UNIVERSITY DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES ZINĀTŅU DAĻA SCIENCE DEPARTMENT OF DAUGAVPILS UNIVERSITY DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES JAUNO ZINĀTNIEKU ASOCIĀCIJA DAUGAVPILS UNIVERSITY

More information

Vienmēr par visu pateicieties Dievam un Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā.

Vienmēr par visu pateicieties Dievam un Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā. Vienmēr par visu pateicieties Dievam un Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā. Pateikt paldies tas šķiet tik pašsaprotami. No mazām dienām to mums māca vecāki. Skolas laikā to atgādina skolotāji. Bībele

More information

Aesthetics and Ecology in Planning of Urban Green Spaces of Latvia

Aesthetics and Ecology in Planning of Urban Green Spaces of Latvia Aesthetics and Ecology in Planning of Urban Green Spaces of Latvia Maija Veinberga, Daiga Zigmunde, Latvia University of Agriculture Abstract. Aesthetics and ecology in urban planning are opposed, especially

More information

TRANSFORMATION OF THE LANDSCAPE SPACE OF DRIKSA IN THE URBAN ENVIRONMENT OF JELGAVA

TRANSFORMATION OF THE LANDSCAPE SPACE OF DRIKSA IN THE URBAN ENVIRONMENT OF JELGAVA TRANSFORMATION OF THE LANDSCAPE SPACE OF DRIKSA IN THE URBAN ENVIRONMENT OF JELGAVA remove all grey instructions Aija Ziemeļniece Latvia University of Agriculture, Department

More information

LATVIJAS ENERGOSTANDARTS MIKROVIĻŅU RADIORELEJU LĪNIJAS. Standarts izstrādāts ņemot vērā ES un LV likumdošanu, standartus un rekomendācijas.

LATVIJAS ENERGOSTANDARTS MIKROVIĻŅU RADIORELEJU LĪNIJAS. Standarts izstrādāts ņemot vērā ES un LV likumdošanu, standartus un rekomendācijas. LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LEK 124 MIKROVIĻŅU RADIORELEJU LĪNIJAS Standarts izstrādāts ņemot vērā ES un LV likumdošanu, standartus un rekomendācijas. Copyright LEK 2001 Šīs publikācijas jebkuru daļu nedrīkst

More information

CONFERENCE PROCEEDINGS

CONFERENCE PROCEEDINGS International Conference New Socio-Economic Challenges of Development in Europe 2010 CONFERENCE PROCEEDINGS Organised by Faculty of Economics and Management, University of Latvia in cooperation with Latvian

More information

LIVEABILITY IN A GARDEN CITY A CASE STUDY OF PODKOWA LEŚNA (POLAND)

LIVEABILITY IN A GARDEN CITY A CASE STUDY OF PODKOWA LEŚNA (POLAND) LIVEABILITY IN A GARDEN CITY A CASE STUDY OF PODKOWA LEŚNA (POLAND) Dzīves kvalitāte dārzu pilsētā tematisks pētījums par Podkowa Leśna (Polija) Edīta Barucka (Edyta Barucka) Independent scholar, collaborating

More information

Siltumsükñu izmantošana éku siltumapgådé

Siltumsükñu izmantošana éku siltumapgådé Siltumsükñu izmantošana éku siltumapgådé Materiālu iespiešanai sagatavoja: Baltijas Vides Forums Ingrīda Brēmere Daina Indriksone Irina Aļeksejeva Rīgas enerģētikas aģentūra Juris Golunovs Evita Riekstiņa

More information

PERFORMANCE OF DIFFERENT APPLE CULTIVARS IN A YOUNG HIGH DENSITY ORCHARD

PERFORMANCE OF DIFFERENT APPLE CULTIVARS IN A YOUNG HIGH DENSITY ORCHARD PROCEEDINGS OF THE LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES. Section B, Vol. 71 (2017), No. 3 (708), pp. 121 126. DOI: 10.1515/prolas-2017-0021 PERFORMANCE OF DIFFERENT APPLE CULTIVARS IN A YOUNG HIGH DENSITY ORCHARD

More information

CURRICULUM VITAE. J. Čakstes bulv. 5 Mazcenu aleja 23-3 p/n Jaunmārupe, Mārupes novads. Tālruņa Nr. E mail: Tālruņa Nr.

CURRICULUM VITAE. J. Čakstes bulv. 5 Mazcenu aleja 23-3 p/n Jaunmārupe, Mārupes novads. Tālruņa Nr. E mail: Tālruņa Nr. Aigars Vārds CURRICULUM VITAE Laizāns Uzvārds Balvi, Latvija 260361-10021 Dzimšanas vieta Personas kods 26.03.1961. latvietis Datums, mēnesis, gads Tautība precējies Ģimenes stāvoklis LLU Tehniskā fakultāte,

More information

Key words: currants, gooseberries, propagation, stimulators, cuttings

Key words: currants, gooseberries, propagation, stimulators, cuttings THE PROPAGATION OF CURRANTS AND GOOSEBERRIES BY SOFTWOOD AND COMBINED CUTTINGS UPEĥU, JĀĥOGU UN ĒRKŠĖOGU PAVAIROŠANA IZMANTOJOT LAPAINOS UN DAěĒJI KOKSNAINOS SPRAUDEĥUS Siksnianas T* and Sasnauskas A.

More information

Pilsētvides kvalitātes izvērtēšana un gaisa piesārņojuma zonējuma izstrādāšana Jelgavas pilsētas administratīvajai teritorijai

Pilsētvides kvalitātes izvērtēšana un gaisa piesārņojuma zonējuma izstrādāšana Jelgavas pilsētas administratīvajai teritorijai Pilsētvides kvalitātes izvērtēšana un gaisa piesārņojuma zonējuma izstrādāšana Jelgavas pilsētas administratīvajai teritorijai 03/28/2017 Gala atskaite Latvijas Lauksaimniecības universitāte 2017 Pilsētvides

More information

Recycling the past: the case of the intensive training programme in urbanism Radi Rigu! (Create Riga!)

Recycling the past: the case of the intensive training programme in urbanism Radi Rigu! (Create Riga!) Recycling the past: the case of the intensive training programme in urbanism Radi Rigu! (Create Riga!) Helena Gutmane, Latvian University / University of Leuven, Belgium Jan Schreurs, University of Leuven,

More information