KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
|
|
- Gary Elliott
- 5 years ago
- Views:
Transcription
1 EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2011) 260 galīgā redakcija KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas plāna piemērošana
2 KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas plāna piemērošana REZUMĒJUMS Padomes Regulā (EK) Nr. 2166/2005 ir noteikti heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumi Kantabrijas jūrā un Pireneju pussalas rietumu piekrastē. Šā atjaunošanas plāna mērķis ir 10 gadu laikā palielināt heka nārsta bara biomasu virs tonnu un samazināt zvejas izraisītu zivju mirstību līdz F = 0,27. Attiecībā uz Norvēģijas omāru mērķis ir 10 gadu laikā atjaunot krājumu drošās bioloģiskās robežās. Plāna galvenie elementi ir F ikgadējais samazinājums par 10 % un kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) ikgadējo izmaiņu ierobežojums 15 % apmērā. Pēdējos gados heka nārsta bara biomasa ir palielinājusies galvenokārt ārkārtēju vides un bioloģisko faktoru ietekmē. Zinātnieki lēš, ka zvejas izraisītā zivju mirstība joprojām ir pārāk liela un KPN tiek pārsniegta, un uzskata, ka plāns nav efektīvi īstenots. 1. IEVADS Heks (Merluccius merluccius) ir viena no svarīgākajām mērķsugām, ko zvejo flotes, kuras darbojas Pireneju pussalas Atlantijas okeāna piekrastē. Tā izplatības apgabals aptver Pireneju pussalas Atlantijas okeāna piekrasti, kas atbilst ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) VIIIc un IXa rajonam. Vēsturiski ieguve no tonnu 70. gadu sākumā ir samazinājusies, gadā sasniedzot vismazāko apjomu, proti, 6700 tonnu, un pēc tam palielinājusies līdz tonnu gadā gadā ICES heka dienvidu krājumu klasificēja kā krājumu, kas atrodas ārpus drošām bioloģiskām robežām, un ieteica biomasas atjaunošanas plānu. Tādēļ Eiropas Savienība (ES) gadā ieviesa krājuma atjaunošanas plānu gada janvārī stājās spēkā Padomes Regula (EK) Nr. 2166/2005, ar kuru noteica heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Pireneju pussalas rietumu piekrastē un grozīja dažus noteikumus Regulā (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai. Iepriekš minētā atjaunošanas plāna mērķis ir 10 gadu laikā palielināt heka nārsta bara biomasu virs tonnu un samazināt zvejas izraisītu zivju mirstību līdz F 1 = 0,27. Attiecībā uz Norvēģijas omāru mērķis ir 10 gadu laikā atjaunot krājumu drošās bioloģiskās robežās. Plāna galvenie elementi ir F ikgadējs samazinājums par 10 % un KPN ikgadējo izmaiņu ierobežojums 15 % apmērā saskaņā ar ZZTEK (Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas) un ICES attiecīgo zinātnisko ieteikumu. To kuģu darbībai, kuri piedalās heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra zvejā, piemēro zvejas piepūles limitus 2, kas noteikti IIB pielikumā Padomes ikgadējās regulās, ar ko nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas attiecīgajā gadā. Saskaņā ar šiem zvejas piepūles 1 2 Zvejas izraisīta zivju mirstība (F) ir rādītājs, kas atspoguļo zvejas radīto krājuma kopējo samazinājumu. Tas aptuveni atbilst ikgadējam procentuālajam samazinājumam. ICES VIIIc un IXa rajons, izņemot Kadisas jūras līci. LV 2 LV
3 noteikumiem tādu ES kuģu darbība, kuru lielākais garums ir 10 metri vai vairāk, uz kuriem ir reglamentēti zvejas rīki (traļi, dāņu vadi un līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, un grunts āķu jedas) un kuru reģistrētie heka kopējie izkrāvumi ir 5 tonnas vai vairāk un/vai Norvēģijas omāra kopējie izkrāvumi ir 2,5 tonnas vai vairāk, ir ierobežota, nosakot jūrā pavadāmo dienu maksimālo skaitu. Šis maksimālais dienu skaits katru gadu tiek pielāgots proporcionāli zvejas izraisītas zivju mirstības ikgadējam pielāgojumam, ko ICES un ZZTEK uzskata par plāna piemērošanai atbilstīgu. Kopš gada saskaņā ar zvejas piepūles režīmu zvejas dienu maksimālo skaitu katru gadu samazina par 10 % Šā ziņojuma pamats Šajā ziņojumā ir ievērotas prasības, kas paredzētas Padomes Regulas (EK) Nr. 2166/ pantā, kurā minēts, ka Komisija līdz gada 17. janvārim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu ar secinājumiem par krājumu atjaunošanas plāna piemērošanu un attiecīgo zvejas segmentu, iekļaujot pieejamos sociāli ekonomiskos datus, kas saistīti ar plānu. Šis ziņojums galvenokārt balstās uz novērtēšanas pētījumu, ko gada oktobrī veica ZZTEK apakšgrupa par pārvaldības mērķiem un stratēģijām (SGMOS 10-06) un kas apstiprināts ZZTEK 35. plenārsēdē gada novembrī. Tika ņemti vērā arī citi elementi, piemēram, ICES un ZZTEK jaunākā attiecīgā zinātniskā/tehniskā informācija un secinājumi no pētījuma par piepūles režīma pārvaldību ES dalībvalstīs gada oktobrī veiktajā ZZTEK novērtējumā par heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas plānu ir ņemti vērā secinājumi no vairākām saistītām zinātniskām sanāksmēm, proti, i) ICES gada februārī veiktais kritēriju novērtējums, kurā apstiprināta jauna metodika, lai noteiktu heka dienvidu krājuma bioloģisko stāvokli, ii) ZZTEK gada jūnija darbības jomas noteikšanas sanāksme, kurā precizētas vairākas darbības, lai sagatavotos plāna novērtēšanai, iii) ZZTEK veiktā piepūles režīma izvērtēšana (2010. gada septembrī) un iv) ICES darbs pie ieguves kontroles noteikumu novērtēšanas gada laikā. Trīs dalībvalstis 3 Spānija, Portugāle un daudz mazākā mērā Francija ir iesaistījušās heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra krājuma zvejniecībā Kantabrijas jūrā un Pireneju pussalas rietumu piekrastē. Tāpēc Spānijas un Portugāles sniegtie dati bija obligāti nepieciešami, lai ZZTEK un ICES zinātnieki varētu izdarīt secinājumus un sniegt ieteikumus saistībā ar dažādajiem veiktajiem novērtējumiem. Gan 2009., gan gadā Komisija pieprasīja attiecīgajām dalībvalstīm detalizētu informāciju par nozveju, zvejas piepūli un sociāli ekonomiskos datus izmantošanai zinātniskiem mērķiem. Tomēr pietiekamas kvalitātes dati Komisijai un ZZTEK tika paziņoti tikai gada otrajā pusē. 2. BIOLOĢISKI APSVĒRUMI 2.1. Heka dienvidu krājums Parastais heks ir Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu apgabala bentisko sugu sabiedrības galvenais plēsoņa, kas galvenokārt pārtiek no putasu (Micromesistius poutassou), stavridām 3 Spānijai ir iedalīti attiecīgi 64 % un 41 % heka un Norvēģijas omāra KPN. Portugālei ir iedalīti attiecīgi 30 % un 58 % heka un Norvēģijas omāra KPN. Francijai ir iedalīti attiecīgi 6 % un 1 % heka un Norvēģijas omāra KPN. LV 3 LV
4 (Trachurus spp.) un dažādām siļķu dzimtas zivīm. Heka dienvidu krājums apdzīvo Pireneju pussalas Atlantijas okeāna piekrasti, kas atbilst ICES VIIIc un IXa rajonam. Lai gan Atlantijas okeāna un Vidusjūras heka krājumus bioloģisku atšķirību dēļ parasti uzskata par dažādiem krājumiem, Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā nav skaidru pierādījumu par vairāku heka populāciju eksistenci. Iespējams, ka notiek zināma pārvietošanās starp heka dienvidu krājumu un ziemeļu krājumu. ICES gadā veiktie heka dienvidu krājuma novērtējumi liecina, ka paredzamais zvejas izraisītas zivju mirstības (F) samazinājums saskaņā ar plānu nav sasniegts un tā joprojām ir pārāk liela, patlaban ICES to vērtē kā aptuveni 0,74 (1. attēls). Nārsta bara biomasa (SSB) no 12,7 tūkst. tonnu gadā ir palielinājusies līdz 21,5 tūkst. tonnu gadā, galvenokārt tāpēc, ka gadā krājumu papildināja spēcīga attiecīgā gada vecuma grupa (aptuveni 61 % virs krājuma vidējā papildināšanās rādītāja gadā) (sk. 1. attēlu). 1. attēls. Heka dienvidu krājuma nozvejas, izkrāvumu, papildināšanās, zvejas izraisītas zivju mirstības un SSB izmaiņas no līdz gadam. Avots: ICES Advice 2010 (2010. gada ieteikums), 7. sējums, punkts. Heka krājuma papildināšanās 4 rādītāji ir saistīti gan ar vides, gan bioloģiskiem faktoriem. Mērenos okeanogrāfiskajos apstākļos ir vērojama laba krājuma papildināšanās, bet ekstremālās situācijās krājums papildinās sliktāk. No bioloģiskā viedokļa izmaiņas krājuma struktūrā ir saistītas ar kompensējošu reakciju dzimumgatavību sasniegušu zivju vecuma/izmēra ziņā, jo lielo zivju skaita samazināšanos var kompensēt krājuma labāka papildināšanās. Šajā sakarībā fakts, ka krājums ir labi papildinājies, neraugoties uz ļoti mazu nārsta bara biomasu, ir vērtējams kā kompensējoša reakcija uz ilgu pārzvejas periodu. Zinātnieki to uzskata par neparastu un negaidītu parādību. 4 Krājuma papildināšanās ir jauno zivju skaits, kas mazāku zivju pieauguma vai migrācijas rezultātā pievienojas krājuma izmantojamajai daļai. LV 4 LV
5 Plāna mērķi ir līdz gadam panākt nārsta bara biomasu tonnu apmērā, kas ir līdzvērtīga biomasas piesardzīgajam apjomam, un zvejas izraisītu zivju mirstību F = 0,27, kas atbilst zinātnieku gadā novērtētajam rādītājam. Tomēr bioloģisko procesu modelēšana liecina, ka F mērķis 0,27 apmērā līdz gadam netiks sasniegts pat tad, ja plāns tiks pilnībā īstenots, sākot no gada. Lai līdz gadam sasniegtu F mērķi, ir krasāk jāsamazina F un stingrāk jāierobežo KPN. ES mērķis ir līdz gadam sasniegt katra krājuma maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY), kā vienojās Johannesburgā gada pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību. Kā uzskata ZZTEK, ja plānu arī turpmāk neizdosies īstenot, F mērķis, iespējams, netiks sasniegts pat tad, ja tiks ieviests pārskatīts plāns un/vai jauns piepūles režīms. Attiecībā uz biomasas mērķapjomu krājuma un tā papildināšanās datu pašreizējā interpretācija liecina, ka drošām bioloģiskām robežām var atbilst daudz mazāks biomasas apjoms, nekā lēsts iepriekš. Tomēr sakarā ar izmantotā biomatemātiskā modeļa nenoteiktību, biomasas apjomi jāvērtē piesardzīgi Norvēģijas omārs Norvēģijas omārs dzīvo alās, duļķainā jūras gultnē kontinentālajā šelfā un tā augšējā nogāzē. Norvēģijas omāra izplatību vairāk ietekmē grunts tips un jūras ūdens temperatūra nekā dziļums. Šīs sugas izplatības apgabals ir sadrumstalots, un zinātnieki to ir iedalījuši funkcionālās vienībās teritorijās, kurās ir piemērots substrāts. Norvēģijas omāra krājumu bioloģiskais stāvoklis šajās neatkarīgajās funkcionālajās vienībās bieži ir atšķirīgs, un tāpēc ir vajadzīgi atšķirīgi pārvaldības pasākumi. Norvēģijas omāra krājumi 25. un 31. funkcionālajā vienībā Kantabrijas jūrā un funkcionālajā vienībā Pireneju pussalas rietumu piekrastē bija noplicināti jau plāna ieviešanas brīdī, un to stāvoklis laika gaitā nav uzlabojies. ICES ieteikums attiecībā uz šīm četrām funkcionālajām vienībām bija nulles apjoma nozveja pirms pārvaldības plāna perioda un visā tā laikā. Tāpēc nozveja ir negatīvi ietekmējusi šo krājumu stāvokli. Zvejas piepūle funkcionālajā vienībā un 30. funkcionālajā vienībā Pireneju pussalas dienvidrietumu piekrastē un Kadisas jūras līcī ir samazinājusies galvenokārt tāpēc, ka flotēm, kas zvejo šo sugu (Portugāles vēžveidīgo flote un Kadisas jaukta tipa bentiskās zvejas flote), ir mainījušies mērķi sārtās dziļūdens garneles (Parapenaeus longirostris) lielākas sastopamības dēļ, nevis plānā noteiktā zvejas piepūles samazinājuma rezultātā. Novērtējumi liecina, ka funkcionālajā vienībā biomasa ir palielinājusies, savukārt 30. funkcionālajā vienībā tās apjoms joprojām ir zems funkcionālajā vienībā reģistrētā nozveja, kas plāna sākumā pārsniedza 400 tonnu, flotes mērķsugas maiņas rezultātā ir samazinājusies līdz aptuveni 120 tonnām gadā. 3. ZVEJNIECĪBU APRAKSTS 3.1. Heka dienvidu krājums Kantabrijas jūrā un Pireneju pussalas rietumu piekrastē heku zvejo galvenokārt Spānijas un Portugāles kuģi jaukta tipa zvejā (traleri, kuģi zvejai ar žaunu tīkliem, kuģi zvejai ar āķu jedām un amatierzvejas flotes). Spānijas traleru flote ir diezgan homogēna un izmanto galvenokārt divus zvejas rīkus pāru trali un grunts trali. Heka procentuālā daļa šīs flotes izkrāvumos ir diezgan neliela, jo tā zvejo LV 5 LV
6 citas svarīgas mērķsugas (t. i., jūrasvelnu dzimtas zivis (Lophiidae), megrimus (Lepidorhombus spp.), Norvēģijas omāru, putasu, stavridas un makreli (Scomber scombrus)). Turpretim amatierzvejas flote ir ļoti heterogēna, tā izmanto daudzus dažādus zvejas rīkus, piemēram, zivju krātiņveida lamatas, lielus un mazus žaunu tīklus, āķu jedas utt. Atkarībā no izmantotajiem rīkiem amatierzvejas flote zvejo dažādas krājuma daļas. Heks ir svarīga šo flotu nozvejas sastāvdaļa, galvenokārt tāpēc, ka tā cenas Pireneju pussalas tirgos var būt salīdzinoši augstas. Portugāles flote heku iegūst zvejā ar trali un jaukta tipa amatierzvejā kopā ar citu sugu zivīm un vēžveidīgajiem, proti, stavridām, jūrasvelnu dzimtas zivīm, megrimiem, makrelēm, Austrumu makrelēm (Scomber japonicus), putasu, Āfrikas dziļūdens garnelēm (Aristeus antennatus), sārtajām dziļūdens garnelēm un Norvēģijas omāriem. Traleru flotei ir divi atšķirīgi segmenti traleru flote, kas zvejo bentiskās zivis (zvejas rīku linuma acs izmērs 70 mm), un traleru flote, kas zvejo vēžveidīgos (zvejas rīku linuma acs izmērs 55 mm) Norvēģijas omārs Biskajas līcī un Pireneju pussalas rietumu piekrastē Norvēģijas omāru zvejo jaukta tipa zvejā ar grunts trali. Zveja notiek visu gadu, un vislielākie izkrāvumi ir pavasarī un vasarā. Norvēģijas omāru iegūst kopā ar heku, jūrasvelnu dzimtas zivīm, megrimiem, stavridām, makrelēm un putasu. Tā kā šajā apgabalā bentiskās zivis zvejo jaukta tipa zvejā, zivju krājumu pārvaldības pasākumi ietekmē Norvēģijas omāra krājumu izmantošanu. Portugāles dienvidrietumos un dienvidos ( funkcionālā vienība) Norvēģijas omārs ir neliela, bet vērtīga piezvejas suga zvejniecībās, kuru mērķsugas galvenokārt ir bentisko zivju sugas funkcionālajā vienībā notiek vēžveidīgo zveja ar trali, kurā iegūst galvenokārt dziļūdens vēžveidīgos. Attiecīgie kuģi ir licencēti zvejot Norvēģijas omāru ar trali, kura āmja linuma acs izmērs ir 70 mm, un garneles ar trali, kura āmja linuma acs izmērs ir 55 mm. Šīm divām sugām ir atšķirīga tirgus vērtība. Atkarībā no to sastopamības zvejas piepūle tiek vērsta uz vienu vai otru sugu. Galvenā mērķsuga ir sārtā dziļūdens garnele, turpretim Norvēģijas omārs ir alternatīva. ICES novērtētā Norvēģijas omāra krājumu zvejas piepūle funkcionālajā vienībā ir samazinājusies galvenokārt tāpēc, ka tā ir pārvietota uz otras vēžveidīgo flotes mērķsugas sārtās dziļūdens garneles zveju. ICES uzskata, ka šī zvejas piepūles pārvietošana ir bijis Norvēģijas omāra krājumu F samazināšanās iemesls. Lai gan Norvēģijas omāra daļa kopējos izkrāvumos ir neliela, no līdz gadam tā ir samazinājusies par 44 % (no 0,23 % līdz 0,10 %). 4. ZVEJAS PIEPŪLES REŽĪMS To kuģu darbībai, kuri piedalās heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra krājumu zvejā, tiek piemēroti zvejas piepūles limiti, kas izteikti jūrā pavadāmās dienās un noteikti IIB pielikuma Padomes ikgadējās regulās, ar ko nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas attiecīgajā gadā, kā aprakstīts 1. punktā. LV 6 LV
7 Zvejas piepūles atskaites punkts tika noteikts pa zvejas rīku veidiem, pamatojoties uz flotes darbību gadā, kas mērīta jūrā pavadītās kilovatdienās. Šie nominālie 5 zvejas piepūles rādītāji ir izmantoti, lai aprēķinātu zvejas piepūles pielāgojumus gadu gaitā Zvejas piepūles un zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju izmaiņas Tā kā heku iegūst jaukta tipa zvejā un dažos flotes segmentos (piemēram, traleru segmentā) tas veido tikai nelielu kopējās nozvejas procentuālo daļu, šo kuģu darbības ierobežošana var liegt iespēju maksimāli izmantot flotes zvejas potenciālu. Tomēr no līdz gadam heka daļa kopējos izkrāvumos ir palielinājusies par 46 % (no 7,5 % līdz 11 %), iespējams, sakarā ar lielāku heka sastopamību pēdējo gadu laikā. Plānā noteikto zvejas piepūles ierobežojumu rezultātā kopējā nominālā zvejas piepūle gadu gaitā ir nedaudz samazinājusies. Neraugoties uz nominālās zvejas piepūles ikgadēju samazināšanu 10 % apmērā, heka F (zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājs) nav faktiski samazinājies un joprojām ir pārāk augsts; pēc ICES aplēsēm tas patlaban ir aptuveni 0,74 jeb 2,7 reizes lielāks par mērķa rādītāju (sk. 1. attēlu). No otras puses, saskaņā ar zinātnisko informāciju eksistē pazīmes, ka KPN vairākos plāna īstenošanas gados varētu būt pārsniegta un izmetumu apjomi ir augsti gadā ICES novērtēja izkrāvumus tonnu apmērā un nozveju tonnu apmērā, kas attiecīgi 2,4 un 2,8 reizes pārsniedz 8104 tonnu apmērā noteikto KPN. Šo konstatējumu dēļ ir vajadzīga turpmāka izmeklēšana, ko veic gan Eiropas Komisija, gan iesaistītās dalībvalstis. Iepriekšminēto neparedzēti augsto heka zvejas izraisīto mirstību var izskaidrot šādi. (1) Ir pazīmes, ka atjaunošanas plāns nav faktiski īstenots. Zinātniski dati liecina par ievērojamu KPN pārsniegumu. Daļēji tas varētu būt saistīts ar valstīs izveidoto kontroles sistēmu nepilnībām. Kopš gada Komisija ir vairākkārt inspicējusi Spānijas un Portugāles kontroles sistēmas. Patlaban Komisija veic Spānijas kontroles sistēmas izmeklēšanu un revīziju. (2) Neefektīva un/vai nepareiza zvejas piepūles pārvaldība valsts līmenī. Piemēram, saskaņā ar kontroles Regulas (EK) Nr. 1224/ panta 6. punktu attiecīgā apgabalā pavadīta diena ir nepārtraukts 24 stundu laikposms vai šāda laikposma daļa, kad zvejas kuģis atrodas ģeogrāfiskajā apgabalā un ir ārpus ostas (..). Tas nozīmē, ka jebkura dienas daļa ir jāskaita kā pilna diena. Uz šā pamata gadā tika noteikti zvejas piepūles atskaites punkti kilovatdienās. Tā kā jaunā kontroles regula stājās spēkā tikai nesen gada janvārī, noteikumus par dienu daļām pirms gada valstis, visticamāk, piemēroja pēc saviem ieskatiem. (3) Zvejas piepūle ir pārvietota uz kuģiem ar augstākiem nozvejas rādītājiem. Ir vērojama zvejas piepūles pārvietošana no aktīviem uz pasīviem zvejas rīkiem. Zvejas piepūle kilovatdienās ir pārvietota 1:1, tomēr tā nav piemērota mērvienība pasīvo zvejas rīku piepūles mērīšanai. Neraugoties uz to, ka daudzu stacionāro zvejas rīku, piemēram, žaunu tīklu segmenta, ieguldījums kilovatdienās izteiktā kopējā zvejas piepūlē ir relatīvi neliels, ar šiem zvejas 5 Nominālā zvejas piepūle ir zvejas vienības potenciālā zvejas piepūle, ko nosaka pēc kuģa un izmantotā zvejas rīka veida. Tā ir reģistrēto kuģa parametru (kw) un jūrā pavadītā laika funkcija. LV 7 LV
8 rīkiem tiek iegūts lielāks heka daudzums uz piepūles vienību salīdzinājumā, piemēram, ar bentiskās zvejas floti, no kuras piepūle ir pārvietota. Garas tīklu rindas, kas pastāvīgi atrodas ūdenī, rada ievērojamu nepārtrauktu zvejas slodzi. Ja zvejas piepūle tiek pārvietota tās pašas zvejas rīku grupas ietvaros, piemēram, no traļiem uz traļiem, pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, efektīvākie kuģi, kas paliek flotē, kompensē sadalīšanai nodoto mazāk efektīvo kuģu zvejas piepūli. (4) Gadījumos, kad zvejas piepūle (kilovatdienās) tiek pārvietota no kuģiem zvejai ar tīkliem uz traleriem apmaiņā pret kvotām (tonnās heka), traleriem ar lielu kapacitāti, kuri zvejo galvenokārt citas sugas, nevis heku, tika iedalīta lielāka zvejas piepūle, un tie varēja turpināt zvejot citas sugas, izmetot heku, turpretim kuģiem zvejai ar tīkliem tika iedalīta lielāka kvota, un tie varēja turpināt zvejot heku, īstenojot kilovatdienu izteiksmē nelielu zvejas piepūli. (5) Augsts izmetumu līmenis, ko izraisa i) bioloģiski cēloņi (t. i., heka lielāka sastopamība), ii) tiesību aktu ierobežojumi (t. i., kvotu limiti), iii) tirgus pieprasījums (t. i., heka cenas) vai iv) izmantotie zvejas rīki un kuģu parametri. (6) Zvejas piepūle ir samazināta un pielāgota nominālā izteiksmē (kilovatdienās), neņemot vērā faktisko 6 piepūli atkarībā no kuģu parametriem, zvejas rīkiem, tehnoloģijas uzlabojumiem un zvejas taktikas. Tas ietver iespējamas izmaiņas zvejas modeļos, proti, apgabalos, kuros sastopams heks, kuģi galvenokārt zvejo tad, kad pieejamie heka daudzumi palielinās, vai arī tie vairāk izmanto zvejas rīkus, ar kuriem var iegūt vairāk heku. (7) Ne visiem kuģiem tiek piemēroti zvejas piepūles ierobežojumi. Kuģi, kuriem piemēro zvejas piepūles ierobežojumu (t. i., kuģi, kuru lielākais garums ir 10 metri vai vairāk, uz kuriem ir reglamentēti zvejas rīki un kuri nozvejo 5 tonnas vai vairāk heka), iegūst 71 % kopējās heka nozvejas. Pārējie kuģi, kuri iegūst 29 % heka KPN, var neierobežoti palielināt savu zvejas piepūli. No otras puses, to kuģu izslēgšana no zvejas piepūles režīma, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem, iespējams, ir rosinājusi vēlmi veikt ieguldījumus šādos kuģos, palielinot to skaitu un kapacitāti. Tomēr nav novērtēts, cik lielā mērā ir notikusi šāda zvejas piepūles pārvietošana uz mazākiem kuģiem. Komisijas sākotnējais priekšlikums ierobežot to kuģu darbību, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem, Padomē netika atbalstīts. (8) Iespējamā neatbilstība starp kuģu oficiāli reģistrēto dzinēja jaudu un faktisko, iespējams, palielināto jaudu. Dzinēja jaudas reģistrācija pamatojas uz ražotāju deklarācijām, un to pārbauda (ne vienmēr mēra) organizācijas, kas atbild par drošību jūrā un sertifikāciju. 6 Faktiskā zvejas piepūle ir to parametru funkcija, kuri raksturo zvejas kuģi un tā tehnoloģiju, ieskaitot ne tikai dzinēja jaudu, ko mēra kw, bet arī korpusa iezīmes, klāja aprīkojumu, elektroniku, kuģa vadības ierīces, nozvejas apstrādi, kuģa un dzinēja vecumu, zvejas rīkus un zvejas darbību (tostarp zvejas taktiku), ko uzskata par tādu, kas visvairāk ietekmē zvejas izraisītu zivju mirstību. LV 8 LV
9 (9) Sākotnējais zvejas piepūles atskaites punkts (kilovatdienās), kas noteikts gadā, tika aprēķināts, pamatojoties uz kuģu iepriekšējo darbību. Tā kā dati laika gaitā uzlabojās, sākotnējais atskaites punkts, iespējams, ir noteikts nereāli augstā līmenī. Tāpēc zvejas piepūles ierobežojumi plāna piemērošanas pirmajos gados, iespējams, nebija efektīvi. 5. PLĀNA IETEKME UZ EKOSISTĒMU UN SOCIĀLI EKONOMISKĀ IETEKME Zinātnieki uzskata, ka iepriekš aprakstītās neefektīvās īstenošanas dēļ plāns nav atstājis nekādu ietekmi uz ekosistēmu Plāna sociāli ekonomiskā ietekme Lai aprēķinātu katras flotes atkarību no heka zvejas, kā arī apkalpes izmaksu, degvielas izmaksu un mainīgo izmaksu procentuālo daļu no kopējo heka izkrāvumu kopējās vērtības un attiecīgā gada daļas, ZZTEK zinātnieki izmantoja oficiālos pieejamos datus, kas savākti saskaņā ar zivsaimniecības datu vākšanas sistēmu. Ja atjaunošanas plāns kopš gada būtu pilnībā īstenots atšķirībā no pašreizējās situācijas, zvejas izraisīta zivju mirstība gadā būtu bijusi mazāka par mērķa rādītāju (F = 0,27), nārstojošo zivju biomasa būtu vairāk nekā 3 reizes lielāka un arī ienākumi no zvejas un darbības peļņa būtu lielāka (2. attēls). Tas nozīmē, ka atjaunošanas plāna pilnīga īstenošana kopš gada būtu palielinājusi neto peļņu visā laikposmā. Turklāt pēc gada visu segmentu agregētā neto peļņa vienmēr būtu lielāka, ja plāns kopš gada būtu īstenots. 2. attēls. Zvejas izraisītas zivju mirstības, nārsta bara biomasas (SSB), gūtās nozvejas vērtības un darbības peļņas salīdzinošās prognozes. Tumšā nepārtrauktā līnija attēlo situāciju, ja plāns no gada būtu efektīvi īstenots; pārtrauktā punktotā līnija attēlo situāciju, ja plāns tiktu īstenots pēc gada; nepārtrauktā līnija ar punktiem attēlo līknes, kuras saistītas ar F vērtībām, ar kādām kopš gada būtu iegūta maksimālā neto peļņa (optimāla stingra īstenošana). LV 9 LV
10 Avots: ZZTEK SGMOS ziņojums Evaluation of the Multiannual plan for Hake and Nephrops in Areas VIIIc and IXa (Heka un Norvēģijas omāra daudzgadu plāna novērtēšana VIIIc un IXa apgabalā), gada oktobris. Četrus gadus kopš plāna stāšanās spēkā ievērojamas izmaiņas flotes kapacitātē 7 nav novērotas. Lai gan heka un degvielas cenu lielās svārstības ir ietekmējušas flotes peļņu, nav novērota būtiska kuģu izslēgšana no flotes SECINĀJUMI Pazīmes liecina, ka heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas plāns nav bijis efektīvs galvenokārt īstenošanas nepilnību dēļ. Saskaņā ar ICES gada ieteikumu četrus gadus pēc plāna īstenošanas uzsākšanas gadā zvejas izraisītā heka mirstība (F) gandrīz trīs reizes pārsniedz mērķa rādītāju (F max = 0,27). Tas nozīmē, ka heka KPN nav pilnībā ievērota. ICES zinātnieki lēš, ka izkrāvumi gadā 2,2 reizes pārsniegs KPN. Tā kā gadā krājuma papildināšanās bija neparasti liela, netika izmantota izdevība paredzētajā termiņā atjaunot heka krājumus līdz ilgtspējīgam apjomam. Gadījumā, ja krājuma papildināšanās atkal samazinātos līdz iepriekšējam apmēram, būs nepieciešams ilgāks pārejas periods vai krasāks nozvejas samazinājums, lai līdz gadam sasniegtu F msy. 7 8 Zvejas kapacitāte ir maksimālais kapitāls (jeb zvejas jauda), kas pieejams zvejniecībā un tiek pilnībā izmantots ar maksimālu tehnisko efektivitāti noteiktā laikposmā, ņemot vērā resursus un tirgus apstākļus. Izteikta kā daļa no kopējā flotes kuģu skaita. LV 10 LV
11 Piepūles režīms nav efektīvi samazinājis zvejas radīto slodzi uz abiem krājumiem. Lai gan nominālā zvejas piepūle reglamentētiem zvejas rīkiem saskaņā ar plānu ir samazinājusies, faktiskā zvejas piepūle ir palielinājusies galvenokārt tāpēc, ka zvejas piepūle ir pārvietota uz zvejas rīkiem, ar kuriem iegūst lielāku heka nozveju uz zvejas piepūles vienību, un ievērojamam skaitam kuģu netiek piemēroti zvejas piepūles ierobežojumi. Norvēģijas omāra krājumu zvejas piepūle ir daļēji samazinājusies sakarā ar piepūles pārvietošanu uz garneļu zveju, nevis pašā plānā noteikto zvejas piepūles samazinājumu dēļ. Plāna īstenošanas nepilnības gadā samazināja pašreizējo neto peļņu par 20 % salīdzinājumā ar scenāriju, kurā plāns kopš gada būtu pilnībā īstenots. Lai labāk izprastu plāna ekonomiskās sekas, tas būtu jāanalizē kontekstā, proti, ņemot vērā citas sugas, ko attiecīgās flotes iegūst tajās pašās vai citās zvejniecībās. Saistībā ar plāna iespējamo pārskatīšanu, kas paredzēta gadā, ir jārisina pašreizējā nespēja sasniegt zvejas izraisītas zivju mirstības samazinājuma mērķi. Līdztekus īstenošanas jautājumiem, kas steidzami jārisina, jāuzlabo arī zvejas piepūles režīms. Ir lietderīgi ieviest zvejas piepūles režīmu, kurā ņemti vērā flotes segmenti, kas iesaistīti zvejniecībā ar aktīviem vai ar pasīviem zvejas rīkiem, un, iespējams, paplašināt zvejas piepūles režīma jomu, piemērojot to Kadisas jūras līcī un mazākiem kuģiem. Rūpīgi jānovērtē izmešanas prakse, lai noteiktu tās kvantitatīvo ietekmi uz zvejas izraisītu zivju mirstību. Sezonālu un reāllaika liegumu ieviešana arī būtu efektīvs līdzeklis, lai kontrolētu zvejas radīto slodzi, jo īpaši nārsta vietās. Norvēģijas omāra krājuma pārvaldība pa funkcionālajām vienībām labāk atbilstu saglabāšanas pasākumiem, kas nepieciešami katrai krājuma vienībai. Citu sugu, piemēram, jūrasvelnu, iekļaušana plānā būtu lietderīga, lai samazinātu šīs jaukta tipa zvejas ietekmi uz dažiem citiem krājumiem. Plāna mērķi varētu pārskatīt, ņemot vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus. 9 LV 11 LV
Latvijas Nacion!l!s aizsadz"bas akad#mijas Aizsardz"bas zin!tnisk!s p#tniec"bas centrs INFORM!CIJAS KAR" PRET KRIEVIJU KRIEVIJAS ZIN!TNIEKU SKAT#JUM!
Latvijas Nacion!l!s aizsadz"bas akad#mijas Aizsardz"bas zin!tnisk!s p#tniec"bas centrs INFORM!CIJAS KAR" PRET KRIEVIJU KRIEVIJAS ZIN!TNIEKU SKAT#JUM! Dr. Ieva B#rzi$a AZPC strat#%iskais apskats nr. 05
More informationLīderis un līderība. Līderības skaidrojums. Līderības teorētiskie pamati. Rakstura iezīmes. Prasmju pieeja. Mārtiņš Zviedris
Līderis un līderība Līderības skaidrojums Aplūkojot termina leadership latvisko tulkojumu avotā [9], tad tas tulkots kā vadība, taču citur tīmeklī sastopams termins līderība. Lai labāk saprastu, ko tad
More informationInformātika 7.klasei
Informātika 7.klasei Kas ir datortīkls? Datortīkls ir datu pārraides sistēma, kas savieno dažādās vietās esošus datorus. Tīklu veido aparatūra un programmatūra, kas nodrošina tīkla aparatūras funkcionēšanu.
More informationTEMATISKĀ IZVĒRTĒŠANA UZRAUDZĪBAS RĀDĪTĀJU SISTĒMAS IZVĒRTĒJUMS. Rīga, 2006.gada jūlijs
PKC EIROPAS SAVIENĪBAS STRUKTŪRFONDU TEMATISKĀ IZVĒRTĒŠANA EIROPAS SAVIENĪBAS STRUKTŪRFONDU UZRAUDZĪBAS RĀDĪTĀJU SISTĒMAS IZVĒRTĒJUMS 1. TEMATISKĀS IZVĒRTĒŠANAS ZIĥOJUMS Rīga, 2006.gada jūlijs Eiropas
More informationUzņēmuma SIA "Beleon Tours" darbības analīze un priekšlikumi jauninājumu ieviešanai
Uzņēmuma SIA "Beleon Tours" darbības analīze un priekšlikumi jauninājumu ieviešanai ELINA SATROVSKA, JEVGENIJA DEHTJARE Information Systems Management Institute 1/6 Lomonosova Str., Riga, LV-1019, Latvia
More informationDATORSISTĒMU TESTĒŠA AS AUTOMATIZĀCIJAS METODES, RĪKI U EFEKTIVITĀTE
RĪGAS TEH ISKĀ U IVERSITĀTE Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte Lietišķo datorsistēmu institūts Aleksandrs SUHORUKOVS Doktora studiju programmas Datorsistēmas doktorants DATORSISTĒMU TESTĒŠA
More informationTrends in Development of Public Outdoor Space, an Example of Copenhagen
Trends in Development of Public Outdoor Space, an Example of Copenhagen Una Īle, Latvija Universoty of Agriculture Abstract. The research is based on the previous studies of the author on landscape quality
More informationslānekļa gāze netradicionāla un negribēta jeb ar slānekļa gāzes lietošanu saistītie riski ieguves rūpniecība: svētība vai lāsts?
slānekļa gāze netradicionāla un negribēta jeb ar slānekļa gāzes lietošanu saistītie riski nafta & gāze Hidrospridzināšana s rūpniecība: svētība vai lāsts? slānekļa gāze netradicionāla un negribēta jeb
More informationLED gaisma ir elegance Klasisks dizains, inovatīva tehnoloģija: OSRAM PARATHOM LED RETROFIT Jo mums der tikai labākais Gaisma ir OSRAM
www.osram.com LED gaisma ir elegance Klasisks dizains, inovatīva tehnoloģija: OSRAM PARATHOM LED RETROFIT Jo mums der tikai labākais Gaisma ir OSRAM OSRAM PARATHOM LED RETROFIT Portfolio Priekšrocības
More informationNAUDAS PLŪSMAS IZMANTOŠANA
LATVIJAS UNIVERSITĀTE EKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE FINANŠU INSTITŪTS KĀRLIS SUBATNIEKS NAUDAS PLŪSMAS IZMANTOŠANA UZŅĒMUMA FINANŠU ANALĪZĒ PROMOCIJAS DARBS Ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda
More informationRASPBERRY CULTIVAR GLEN AMPLE GROWING UNDER HIGH TUNNELS IN LATVIA
PROCEEDINGS OF THE LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES. Section B, Vol. 67 (2013), No. 2 (683), pp. 162 166. DOI: 10.2478/prolas-2013-0025 RASPBERRY CULTIVAR GLEN AMPLE GROWING UNDER HIGH TUNNELS IN LATVIA Sarmîte
More informationDigitālais mārketings
Digitālās prasmes nākotnes digitālajam darbam Mācību materiāls Digitālais mārketings Projekta Nr. Nr.3.2.1.1/16/A/004 Informācijas tehnoloģiju nozares konkurētspējas un eksportspējas paaugstināšanas ietvaros
More informationREA vēstnesis. Ar cieņu, Prof. Dr.sc.ing. Anatolijs Borodiņecs RTU Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedra. 2 REA aktualitātes
REA vēstnesis Nr. 34 (2017.gada 3.izdevums) Cienījamie lasītāji! Tuvojoties 2018.gadam REA vēstnesis nāk ar jauniem izaicinājumiem, kas iezīmējas ne tikai ar tuvojošos Latvijas Republikas simtgadi, bet
More informationBenchmarkings un kvalitātes menedžments sabiedriskajā transportā 1
Benchmarkings un kvalitātes menedžments sabiedriskajā transportā 1 Sekojošā materiāla lietošanai: PORTĀLA mērķis ir paātrināti apgūt ES pētījumu rezultātus vietējā un reģionālā transporta nozarē ar jaunu
More informationJAUNA PRODUKTA IEVIEŠANA UZŅĒMUMĀ GIRAFFE VISUALIZATIONS GROUP 2012
JAUNA PRODUKTA IEVIEŠANA UZŅĒMUMĀ GIRAFFE VISUALIZATIONS GROUP 2012 Andris Bērziņš (UVL1U1) Biznesa augstskola Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultāte Abstract Skatskat.lv or Giraffe Visualizations Group
More informationAUGSNES MITRUMA REŽĪMU REGULĒŠANAS IETEKME UZ AUGĻU KOKU AUGŠANU UN RAŽAS PARAMETRIEM
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE LAUKSAIMNIECĪBAS FAKULTĀTE Dārzkopības katedra LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE FACULTY OF AGRICULTURE Department of Horticulture VALSTS DOBELES DĀRZKOPĪBAS SELEKCIJAS
More informationMetodiskie materiāli - Saruna. Sīļukalna pamatskola. Ikdiena un iespējas skolā, kurā mācās vien 51 skolēns
Nr. 2 Šajā numurā 20 vērtīgi raksti! + Metodiskie materiāli Skolu autorprogrammas veids, kā izcelties un izdzīvot Saruna. Sīļukalna pamatskola. Ikdiena un iespējas skolā, kurā mācās vien 51 skolēns Ko
More informationDigitālā mārketinga pielietojums e-komercijas pilnveidošanai Digital marketing application for the development of e-commerce
Digitālā mārketinga pielietojums e-komercijas pilnveidošanai Digital marketing application for the development of e-commerce Juris Kondrašovs un Jānis Grants Latvija Abstract Digital marketing application
More informationRecreation Potential in Ādaži Village
Recreation Potential in Ādaži Village Una Kancāne, Una Īle, Latvija University of Agriculture Abstract. The desire of inhabitants to choose their residence in Pierīga has become increasingly popular which
More informationKarsta darba vide HORECA nozarē
27 1. Ievads Karsta darba vide Viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē (HORECA) strādājošie ir pakļauti termiskas spriedzes riskam piegādāto preču izkraušanas laikā, strādājot virtuvē un
More informationA Comprehensive Methodology for Assessing the Quality of Landscape Architecture Study Programmes in European Higher Education Institutions
DOI: 10.22616/j.landarchart.2018.12.03 A Comprehensive Methodology for Assessing the Quality of Landscape Architecture Study Programmes in European Higher Education Institutions Gintaras Stauskis, Vilnius
More informationIetekmes uz vidi novērtējuma Tukuma lidostas darbības paplašināšanai (SIA Tukums Airport ) ziņojums
LATEKOIL SIA Latekoil, Reģ. nr. 40003683283, Bezdelīgu iela 12, Rīga, LV 1048, Tālr.: +371 26468291, e-pasts: latekoil.latekoil@gmail.com Ietekmes uz vidi novērtējuma Tukuma lidostas darbības paplašināšanai
More informationPROJEKTS Nr.2010/0250/2DP/ /10/APIA/VIAA/086
Darbības programma: Uzņēmējdarbība un inovācijas ; Prioritātes numurs un nosaukums: 2.1. Zinātne un inovācijas Pasākuma numurs un nosaukums: 2.1.1. Zinātne, pētniecība un attīstība Aktivitātes numurs un
More informationDarba līguma uzteikšana, neievērojot uzteikuma termiņu. Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ ESF projekts Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības administratīvās kapacitātes stiprināšana 4.2.aktivitāte Normatīvo aktu un politikas dokumentu ekspertīze Eiropas Savienības
More informationSiltumsükñu izmantošana éku siltumapgådé
Siltumsükñu izmantošana éku siltumapgådé Materiālu iespiešanai sagatavoja: Baltijas Vides Forums Ingrīda Brēmere Daina Indriksone Irina Aļeksejeva Rīgas enerģētikas aģentūra Juris Golunovs Evita Riekstiņa
More informationUSING OF GROWTH STIMULATOR AUSMA IN STRAWBERRY PLANT PRODUCTION AUGŠANAS STIMULATORA AUSMA LIETOŠANA ZEMEĥU STĀDU AUDZĒŠANĀ
USING OF GROWTH STIMULATOR AUSMA IN STRAWBERRY PLANT PRODUCTION AUGŠANAS STIMULATORA AUSMA LIETOŠANA ZEMEĥU STĀDU AUDZĒŠANĀ Laugale V., Lepse L. 1 and Daugavietis M. 2 1 Pūre Horticultural Research Station,
More informationDaļu skolēnu brīvpusdienām rezervētās naudas IZM tērēs reģistriem
1 37 ISSN 1407-4036 Cena 2,83 EUR Ceturtdiena, 2017. gada 12. oktobris, Nr. 17 (527) Abonēšana 25628748, 67096393, e-pasts redakcija@izglitiba-kultura.lv www.izglitiba-kultura.lv TURPINĀM iespiestās un
More informationII. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA
II. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA Saturs Ievads... 5 1. Likumdošana... 7 1.1. LR tiesību akti... 7 1.2. ES tiesību akti... 7 1.3. Starptautiskās konvencijas un vadlīnijas... 9 2. Virszemes ūdeņu monitoringa
More informationKristīne Levāne-Petrova
VALODA: NOZĪME UN FORMA 7 Izteicēja funkcijā lietoti lietuviešu valodas ciešamās kārtas pagātnes un tagadnes divdabji un to atbilsme latviešu valodā Lithuanian present passive participle and past passive
More informationTHE EFFECT OF ROOTSTOCK ON THE PHYSIOLOGICAL STATUS AND THE STORAGE ABILITY OF 'ELISE' APPLES POTCELMA IETEKME UZ 'ELISE' Š
THE EFFECT OF ROOTSTOCK ON THE PHYSIOLOGICAL STATUS AND THE STORAGE ABILITY OF 'ELISE' APPLES POTCELMA IETEKME UZ 'ELISE' ŠĖIRNES ĀBOLU FIZIOLOĂISKAJIEM PROCESIEM UN GLABĀŠANOS Tomala K. and Słowinska
More informationLATVIJAS NACIONĀLAIS AKREDITĀCIJAS BIROJS LATVIAN NATIONAL ACCREDITATION BUREAU
LATVIJAS NACIONĀLAIS AKREDITĀCIJAS BIROJS LATVIAN NATIONAL ACCREDITATION BUREAU Pielikums akreditācijas apliecībai Nr.LATAK-S2-402-09-2009 Annex to the Accreditation Certificate No. LATAK-S2-402-09-2009
More informationVēzis kā arodslimība Nepelnīti atstāts novārtā
European Trade Union Institute for Research, Education, Health and Safety 5 bd du Roi Albert II, bte 5 B-1210 Brussels Tel.: + 32 (0)2 224 05 60 Fax: + 32 (0)2 224 05 61 hesa@etui-rehs.org http://hesa.etui-rehs.org
More informationSalacas upes baseina apsaimniekošanas plāns. Plāna projekts. Jūlijs, 2006
Salacas upes baseina apsaimniekošanas plāns Plāna projekts Jūlijs, 2006 Pateicība Ziņojuma autori izsaka pateicību sekojošu organizāciju darbiniekiem par viņu atbalstu un palīdzību šī ziņojuma sagatavošanā.
More informationLATVIJAS ENERGOSTANDARTS MIKROVIĻŅU RADIORELEJU LĪNIJAS. Standarts izstrādāts ņemot vērā ES un LV likumdošanu, standartus un rekomendācijas.
LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LEK 124 MIKROVIĻŅU RADIORELEJU LĪNIJAS Standarts izstrādāts ņemot vērā ES un LV likumdošanu, standartus un rekomendācijas. Copyright LEK 2001 Šīs publikācijas jebkuru daļu nedrīkst
More informationEkspluatācijas rokasgrāmata
Ekspluatācijas rokasgrāmata EBLQ05CAV3 EBLQ07CAV3 EDLQ05CAV3 EDLQ07CAV3 Latviski Satura rādītājs Satura rādītājs Par šo dokumentu Par sistēmu. Komponenti parastā sistēmas izkārtojumā... 3 3 Darbība 3 3.
More informationEkoloģiskas un pilnīgi elektriskas pasīvās ēkas ar vienkāršu krāsns apkuri. Ervins Krauklis, arh.
Ekoloģiskas un pilnīgi elektriskas pasīvās ēkas ar vienkāršu krāsns apkuri Ervins Krauklis, arh. Tipveida saliekamā koka ēka Pūrciema Lāčos Source: wikipedia Walter Zapp was born in Riga, Governorate
More informationES ZPI kritēriji ielu apgaismojumam un satiksmes signāliem
ES ZPI kritēriji ielu apgaismojumam un satiksmes signāliem Zaļais publiskais iepirkums (ZPI) ir brīvprātīgs instruments. Šajā dokumentā ietverti ZPI kritēriji, kas izstrādāti ielu apgaismojuma un satiksmes
More informationDARBA ATTIECĪBU MODERNIZĒŠANA
DARBA ATTIECĪBU MODERNIZĒŠANA RĪGA 2012 1 Darba attiecību modernizēšana Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Bruņinieku iela 29/31 Rīga, Lv 1001 Autore: Dr.sc.administr. Laura Kalniņa Tirāža 10 000 Izdots
More informationPilsētvides kvalitātes izvērtēšana un gaisa piesārņojuma zonējuma izstrādāšana Jelgavas pilsētas administratīvajai teritorijai
Pilsētvides kvalitātes izvērtēšana un gaisa piesārņojuma zonējuma izstrādāšana Jelgavas pilsētas administratīvajai teritorijai 03/28/2017 Gala atskaite Latvijas Lauksaimniecības universitāte 2017 Pilsētvides
More informationAESTHETICS AND ECOLOGY IN PLANNING OF URBAN GREEN SPACES OF LATVIA
Latvijas Lauksaimniecības universitāte Vides un būvzinātņu fakultāte Ainavu arhitektūras un plānošanas katedra Latvia University of Agriculture Faculty of Environment and Civil Engineering Department of
More informationPERSONĀLA MOTIVĒŠANAS PASĀKUMU PILNVEIDE PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS UZŅĒMUMĀ
ALBERTA KOLEDŽA Studiju programmas nosaukums Iestāžu darba organizācija un vadība LAUMA SIZOVA Kvalifikācijas darbs PERSONĀLA MOTIVĒŠANAS PASĀKUMU PILNVEIDE PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS UZŅĒMUMĀ Rīga 2012 2
More informationZiņas sabiedriskajā televīzijā: paaudžu un etnisko (lingvistisko) grupu ziņu mediju izvēles Latvijā
Ziņojums Ziņas sabiedriskajā televīzijā: paaudžu un etnisko (lingvistisko) grupu ziņu mediju izvēles Latvijā Jānis Juzefovičs Vidzemes Augstskola Valmiera, 2012 1 Ziņojums Ziņas sabiedriskajā televīzijā:
More informationContext seeking of cultural heritage and green struckture in urban environment
Context seeking of cultural heritage and green struckture in urban environment Aija Ziemeļniece, Latvia University of Agriculture Abstract. Architecture creates the artistic image of the built-up area
More informationJauna kārtība apsardzes serti ikāta izsniegšanai
GRIFS AG Darbinieku Avīze Nr. 9 Janvāris 205 Uz jaunu mērķi caur mierīgu ikdienas darbu Sveicināti, GRiFS ag darbinieki! Nedaudz atskatoties ties uz 204. gadu, ir prieks publiski atzīt, ka tas mūsu ņēmumam
More information4.atskaite (Report No.4) WP 4 Energy Supply
WP 4 Energy Supply Izstrādāts Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2007-2013.gadam projekta Energoefektīva un sabalansēta pilsētas plānošana (UrbEnergy) ietvaros Iepirkums Interneta
More informationLegislative Framework for Landscape Planning in Latvia
IOP Conference Series: Materials Science and Engineering PAPER OPEN ACCESS Legislative Framework for Landscape Planning in Latvia To cite this article: Natalija Nitavska and Daiga Zigmunde 2017 IOP Conf.
More informationCeļu segumu virsmas apstrāde Rokasgrāmata
Autoceļu uzturēšana, rekonstrukcija un būvniecība Ceļu segumu virsmas apstrāde Rokasgrāmata VAS Latvijas valsts ceļi Rīga, 2016 Autoceļu uzturēšana, rekonstrukcija un būvniecība Ceļu segumu virsmas apstrāde
More informationCIVILTIESISKĀS AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI, KAS TIESĀ PIEMĒROJAMI INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU LIETĀS
LATVIJAS UNIVERSITĀTE JURIDISKĀ FAKULTĀTE Civiltiesisko zinātľu katedra Promocijas darbs CIVILTIESISKĀS AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI, KAS TIESĀ PIEMĒROJAMI INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU LIETĀS Juridiskās zinātnes
More informationPERFORMANCE OF DIFFERENT APPLE CULTIVARS IN A YOUNG HIGH DENSITY ORCHARD
PROCEEDINGS OF THE LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES. Section B, Vol. 71 (2017), No. 3 (708), pp. 121 126. DOI: 10.1515/prolas-2017-0021 PERFORMANCE OF DIFFERENT APPLE CULTIVARS IN A YOUNG HIGH DENSITY ORCHARD
More informationIEGULDĪJUMS TAVĀ NAKOTNĒ
IEGULDĪJUMS TAVĀ NAKOTNĒ Eiropas savienība Eiropas Sociālais fonds Prioritāte: 1.1. Augstākā izglītība un zinātne Pasākums: 1.1.1. Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība Aktivitāte: 1.1.1.2. Cilvēkresursu
More informationSabiedriskās attiecības tiešsaistē
Sabiedriskās attiecības tiešsaistē Praktisks ceļvedis, kā izveidot tiešsaistes stratēģiju sociālo plašsaziņas līdzekļu pasaulē Deivids Filipss un Filips Jangs Rīga 2010 UDK 316:005 Fi 517 David Phillips
More informationSILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN GLEZNIECISKAIS DEKORS RĪGAS 19. GS. UN 20. GS. MIJAS ARHITEKTŪRĀ. Promocijas darba kopsavilkums
LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJA / THE LATVIAN ACADEMY OF ART SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN GLEZNIECISKAIS DEKORS RĪGAS 19. GS. UN 20. GS. MIJAS ARHITEKTŪRĀ Promocijas darba kopsavilkums THE
More informationJAUNA PRODUKTA IEVIEŠANA PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS UZŅĒMUMĀ
ALBERTA KOLEDŽA Mārketings un tā inovācijas KRISTĪNE LINDE Kvalifikācijas darbs JAUNA PRODUKTA IEVIEŠANA PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS UZŅĒMUMĀ Rīga-2014 2 ANOTĀCIJA Darba autores kvalifikācijas darba tēma ir
More informationAnna Džeimisone VIDEI DRAUDZĪGA GAĻAS LIELLOPU AUDZĒŠANA
Anna Džeimisone VIDEI DRAUDZĪGA GAĻAS LIELLOPU AUDZĒŠANA Videi draudzīga gaļas liellopu audzēšana Teksta autore: Anna Džeimisone (Anna Jamieson) Latviešu valodas izdevuma līdzautore: Baiba Strazdiņa Latviešu
More informationMANTOJUMA LĪGUMA ĪPATNĪBAS DAŽĀDU VALSTU LIKUMDOŠANĀ
MANTOJUMA LĪGUMA ĪPATNĪBAS DAŽĀDU VALSTU LIKUMDOŠANĀ Rīgas Stradiņa Universitātes doktorants Mg.Iur Edvards Pilipsons E-pasts: e.pilipsons@privattiesibas.lv Tel.: +371 29638119 Edvards Pilipsons., 2011
More informationFRUIT TREE NURSERIES IN LITHUANIA: PROPAGATION AND CERTIFICATION SYSTEM KOKAUDZĒTAVAS LIETUVĀ: AUDZĒŠANAS UN SERTIFIKĀCIJAS SISTĒMA
FRUIT TREE NURSERIES IN LITHUANIA: PROPAGATION AND CERTIFICATION SYSTEM KOKAUDZĒTAVAS LIETUVĀ: AUDZĒŠANAS UN SERTIFIKĀCIJAS SISTĒMA Kviklys D. Lithuanian Institute of Horticulture, LT-54333 Babtai, Kauno
More informationEVALUATION OF SOME NURSERY TECHNIQUES IN THE PRODUCTION OF KNIP- BOOM APPLE TREES DAŽĀDU ĀBEěU KNIP-KOKU VEIDOŠANAS TEHNIKU IZVĒRTĒJUMS
EVALUATION OF SOME NURSERY TECHNIQUES IN THE PRODUCTION OF KNIP- BOOM APPLE TREES DAŽĀDU ĀBEěU KNIP-KOKU VEIDOŠANAS TEHNIKU IZVĒRTĒJUMS Sadowski A. 1, Lewko J. 2 and Dziuban R. Department of Pomology and
More informationFasāžu siltināšana. «Sīkumi», kas nemaz nav sīkumi. Dip. Ing. Juris Grīnvalds
Fasāžu siltināšana. «Sīkumi», kas nemaz nav sīkumi. Dip. Ing. Juris Grīnvalds Siltuma izolācijas sistēmas(etics) sastāvdaļas Visas sistēmas sastāvdaļas ir svarīgas, lai sasniegtu veikto darbu augstu kvalitāti
More informationVIDES KUSTĪBAS KĀ SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBAS IZPAUSMES FORMA
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTE SOCIOLOĢIJAS KATEDRA Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģijas bakalaura programmas pilna laika 4. kursa studente Elīna Vereščagina
More informationSaieta nams 300 gadus vēlāk
14 LA95 APSKATS Saieta nams 300 gadus vēlāk Adrese Jaunklidzis, Plāņu pagasts, Valkas rajons. Pasūtītājs Strenču novada dome. Projekta autori AB ARCHITEKTI, Armands Bisenieks, Artūrs Čepulis, Ruta Millere,
More informationKey words: currants, gooseberries, propagation, stimulators, cuttings
THE PROPAGATION OF CURRANTS AND GOOSEBERRIES BY SOFTWOOD AND COMBINED CUTTINGS UPEĥU, JĀĥOGU UN ĒRKŠĖOGU PAVAIROŠANA IZMANTOJOT LAPAINOS UN DAěĒJI KOKSNAINOS SPRAUDEĥUS Siksnianas T* and Sasnauskas A.
More informationpriecīgs, bēdīgs, bet nedrīkst būt vienaldzīgs
1 39 ISSN 1407-4036 Cena 2,83 EUR Ceturtdiena, 2016. gada 10. novembris, Nr. 19 (507) Abonēšana 25628748, 67096393, e-pasts redakcija@izglitiba-kultura.lv www.izglitiba-kultura.lv Dievs, svētī Latviju:
More informationANOTĀCIJA Klīst runas, ka Boeing kompāniju no bankrota izglābusi... apkopēja, kas ieteikusi jaunu, perspektīvu attīstības virzienu. Mūsdienās mūs šāda
PROGRAMMA ZINĀŠANU EŅĢEĻI ROKASGRĀMATA LATVIJAS PAŠVALDĪBU DARBINIEKIEM VIETĒJĀS EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS SEKMĒŠANAI RĪGA 2014 1 ANOTĀCIJA Klīst runas, ka Boeing kompāniju no bankrota izglābusi... apkopēja,
More informationN E D Ē Ļ A S P Ē T Ī J U M I E M
6. TĒMA 3. 9. NOVEMBRIS VIENOTĪBAS METAFORAS Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: 1Pēt 2:9; 2Moz 19:5, 6; Ef 2:19 22; 1kor 3:16, 17; 1kor 12:12 26; Jņ 10:1 11; Ps 23. ATMIŅAS PANTS: Tāpat kā ķermenis
More informationMobinga un bosinga novēršanas iespējas publiskās pārvaldes institūcijās
ALBERTA KOLEDŽA Iestāžu darba organizācija un vadība JEKATERINA MITJKO Kvalifikācijas darbs Mobinga un bosinga novēršanas iespējas publiskās pārvaldes institūcijās Rīga-2012 2 ANOTĀCIJA Kvalifikācijas
More informationAesthetic Quality of the Gajok Community in Daugavpils
Aesthetic Quality of the Gajok Community in Daugavpils Anna Semjonova, Una Īle, Latvia University of Agriculture Abstract. The city landscape is a dynamic environment which changes rapidly over time. However,
More informationElektroniskais žurnāls pirmsskolas un skolas vecuma bērnu vecākiem gada 30. marts Cena 6 EUR. Rakstu izlase:
Elektroniskais žurnāls pirmsskolas un skolas vecuma bērnu vecākiem 2017. gada 30. marts Cena 6 EUR Rakstu izlase: Saturs 1. Atvadoties Kas jāprot pirmklasniekam? 9. Vai un kā vecākiem jāpiedalās bērnam
More informationITALIA Phone Fax The Electrolux Group.
Electrolux Outdoor Products Via Como 72 23868 Valmadrera (Lecco) ITALIA Phone + 39 0341 203111 - Fax +39 0341 581671 www.electrolux.com Our policy of continuous improvement means that the specification
More informationĶIMIKĀLIJAS PATĒRIŅA PRECĒS:
ĶIMIKĀLIJAS PATĒRIŅA PRECĒS: Praktiska informācija patērētāju izglītošanai 2008 ROKASGRĀMATA IZSTRĀDĀTA PROJEKTA KRIEVIJAS UN BALTIJAS VALSTU NEVALSTISKO ORGANIZĀCIJU KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA PATĒRĒTĀJU
More informationIevads patentu tiesībās
M. Rozenblate Patentu valdes Izgudrojumu ekspertīzes departamenta direktora vietniece www.lrpv.lv mara@lrpv.lv 67099622 Mūsdienu jaunais konkurences cīħu lauks ir intelektuālais īpašums. Un patenti šeit
More informationDaudzstāvu dzīvojamo teritoriju Jelgavas centra zonā Integrētas attīstības koncepcijas
Izstrādāta Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības projekta Energoefektīva un saskaņota darbība pilsētas attīstībā (Urb_Energy) ietvaros Daudzstāvu dzīvojamo teritoriju Jelgavas centra zonā Integrētas
More informationREA vēstnesis. Vjačeslavs Stepaņenko, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs, Starptautiskā projekta STEP-UP Vadības komitejas loceklis
REA vēstnesis Nr. 19 (2012.gada 3.ceturksnis) Cienījamie lasītāji! Šī gada izskaņā Rīgas delegācija piedalījās nozīmīgā pasākumā - starptautiskā projekta Energoefektivitātes stratēģiskie instrumenti pilsētu
More informationIDENTITY OF LATVIAN AND LITHUANIAN CITIES ON THE BALTIC SEASHORE
IDENTITY OF LATVIAN AND LITHUANIAN CITIES ON THE BALTIC SEASHORE Latvijas un Lietuvas pilsētu identitāte Baltijas piekrastē Silvija Ozola Rīgas Tehniskā universitāte / Riga Technical University, e mail:
More informationCONFERENCE PROCEEDINGS
International Conference New Socio-Economic Challenges of Development in Europe 2010 CONFERENCE PROCEEDINGS Organised by Faculty of Economics and Management, University of Latvia in cooperation with Latvian
More informationVienmēr par visu pateicieties Dievam un Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā.
Vienmēr par visu pateicieties Dievam un Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā. Pateikt paldies tas šķiet tik pašsaprotami. No mazām dienām to mums māca vecāki. Skolas laikā to atgādina skolotāji. Bībele
More informationTRANSFORMATORU EĻĻU PĀRBAUDES NORMAS
LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LEK 118 Otrais izdevums 2017 Ar izmaiņām 1 TRANSFORMATORU EĻĻU PĀRBAUDES NORMAS AS Latvenergo, teksts, 2017 LEEA Standartizācijas centrs Latvijas Elektrotehnikas komiteja, noformējums,
More informationThe embryogenesis and development of newly obtained interspecific lily hybrids in vitro
Acta Universitatis Latviensis, 2008, Vol. 745, Biology, pp. 37 41 The embryogenesis and development of newly obtained interspecific lily hybrids in vitro Gunta Jakobsone 1 *, Guntis Grants 2 1 Tissue Culture
More informationIR JĀMAINA. pretāciju par šo problēmu. Bet, ja slimnieka interpretācija
DDD 1 Latvijas Nacionālās frontes LAIKRAKSTS LATVIEŠU NĀCIJAS SIRDSAPZIŅAI Iznāk kopš 2002. gada 2. maija Šajā numurā lasiet! Par tiesāšanu un tiesnešiem Kā tika attaisnots ČAS žurnālists? Saruna ar LNF
More informationThe Visual Elements Forming the Identity of the Baltic Sea and Gulf of Riga Coastal Landscape
The Visual Elements Forming the Identity of the Baltic Sea and Gulf of Riga Coastal Landscape Natālija Ņitavska, Raimonda Kanavina, Latvia University of Agriculture Abstract. The impact of globalization
More informationMetālu detektora Bomis-3 apraksts, tehniskie parametri un lietošanas instrukcija.
Metālu detektora Bomis-3 apraksts, tehniskie parametri un lietošanas instrukcija. Metālu detektors ir paredzēts zemē apslēptas mantas atrašanai. Īpašības: statiskais darba režīms darba frekvence 625Hz
More informationRESULTS OF A STUDY OF THE VEGETATIVE GROWTH, YIELD AND FRUIT QUALITY OF DIFFERENT GRAFTING COMBINATIONS OF THE APPLE CULTIVAR KRISTA
PROCEEDINGS OF THE LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES. Section B, Vol. 71 (2017), No. 3 (708), pp. 137 143. DOI: 10.1515/prolas-2017-0024 RESULTS OF A STUDY OF THE VEGETATIVE GROWTH, YIELD AND FRUIT QUALITY OF
More informationP411 CCS P462 CCS P511 CCS
P4 CCS P462 CCS P5 CCS Electrolux Outdoor Products Via Como 72 23868 Valmadrera (Lecco) ITALIA Phone + 39 034 203 - Fax +39 034 5867 Valmadrera, 5.2.0 Pino Todero (Direttore Tecnico) E.O.P.I. Our policy
More informationUkraina Nozīmīgākās izstādes 01/ /2018. eksports.liaa.gov.lv
Ukraina Nozīmīgākās izstādes 01/2018 12/2018 23.01-25.01.2018 Kijeva Primus: Architectural Glass Specialized exhibition on decorative glass 23.01-25.01.2018 Kijeva Primus: Windows, Doors & Profiles Primus:
More informationGreen Architecture: theoretical interpretation and experimental design
Green Architecture: theoretical interpretation and experimental design Yuliya Yankovskaya, Alexey Merenkov, Ural State Academy of Architecture and Arts, Russia Abstract. The evolution of architectural
More informationVadības mehānisms pieplūdes un nosūces iekārtām. Ekspluatācijas un tehniskās apkopes instrukcija. DTR - CG UPC - ver.1 ( )
Vadības mehānisms pieplūdes un nosūces iekārtām Ekspluatācijas un tehniskās apkopes instrukcija DTR - CG UPC - ver.1 (10.2012) Vadības mehānisms atbilst Eiropas standartam IEC/EN 60439-1 + AC Paneļi un
More informationFIRE SAFETY IN THE HOME
FIRE SAFETY IN THE HOME UGUNSDROŠĪBA JŪSU MĀJĀS LATVIAN Did you know? You re twice as likely to die in a fire if you don t have a smoke alarm that works. 90 people die each year because the battery in
More informationCreativity of the German Park designers of the end of 18 th -19 th centuries
Creativity of the German Park designers of the end of 18 th -19 th centuries Kishchuk Alla Afanasyevna, Nevsky Institute of Management and Design, St. Petersburg Abstract. In the Western Europe in the
More informationRĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE. Vladimirs KAREVS
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Vladimirs KAREVS DZELZCEĻA AUTOMĀTIKAS UN TELEMĀTIKAS SISTĒMAS MONITORINGA UN DIAGNOSTICĒŠANAS METOŽU IZPĒTE UN IZSTRĀDE Promocijas darba kopsavilkums Rīga 2013 1 RĪGAS TEHNISKĀ
More informationDagnosław Demski. Dominika Czarnecka
MAPPING MEANINGS IN THE POST-SOVIET LANDSCAPE OF BORNE SULINOWO Landscape is a natural scene mediated by culture. It is both a represented and presented space, both a signifier and a signified, both a
More informationRecreation Possibilities for Residents in the Residential Area Courtyards
Recreation Possibilities for Residents in the Residential Area Courtyards Una Īle, Latvia University of Agriculture Abstract. The present paper reflects information on the landscape elements in the public
More informationThe contextual search in the landscape space of the school and manor building
The contextual search in the landscape space of the school and manor building Lolita Hercoga, Aija Ziemeļniece, Latvia University of Agriculture Abstract. The research deals with the adaptation of the
More informationGrantu shémas rezultatîvie rådîtåji gadå
Eiropas Re ionålås attîstîbas fonds Informatîvo lapu lîdzfinansé Eiropas Savienîba Seminårs «Eiropas Savienîbas struktürfondu vadîbas likumdoßanas ietvars 2007. 2013. gada programméßanas periodam» Eiropas
More informationPar to, kas ir vissvarīgākais
Par to, kas ir vissvarīgākais Prezidents Dīters F. Uhtdorfs otrais padomnieks Augstākajā Prezidijā 2010. gada pusgada Vispārējā konference Sestdienas rīta sesija, 2010. gada 2. oktobrī Ja dzīves un tās
More informationNAMTURĪBAS LOMA. Sabata pēcpusdienai 10. TĒMA MARTS. Kol. 1:16-18; Ebr. 4:14-16; 3. Jāņa 3, 1. Moz. 6:13-18; Atkl. 14:6-12; 1. Pēt. 1:15, 16.
10. TĒMA 3. 9. MARTS NAMTURĪBAS LOMA Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Kol. 1:16-18; Ebr. 4:14-16; 3. Jāņa 3, 1. Moz. 6:13-18; Atkl. 14:6-12; 1. Pēt. 1:15, 16. ATMIŅAS PANTS: Dievs jūs nav aicinājis
More informationstyle, ts i thoroughness coverage and of fety sa aspe cts.
en it de Instru Lietošanas ctions instrukcija for Use fr it The ENA 5 Instru ctions for Use has been aw arded the seal of ar oval by the independent German Technical ni spectoi n Agency,TÜV SÜD,dueto tiseasy-to-understand
More informationLatvijas Lauksaimniecības universitāte
Latvijas Lauksaimniecības universitāte STUDIJU VIRZIENA Arhitektūra un būvniecība Pārskats par 2015./2016. studiju gadu Apstiprināts Senātā 14.12.2016. Nr. Studiju virziena vadītājs prof. D. Zigmunde Jelgava
More informationBiznesa uzsācēju pieredzes piemēri
Biznesa uzsācēju pieredzes piemēri Starptautiskai mentoringa programmai, kura tiek organizēta un īstenota s-lietuvas programmas projekta LLIV-325"Educate for business" ietvaros Sagatavoja: Jānis Leilands
More informationGaisa apstrādes iekārtas VENTUS Ekspluatācijas un tehniskās apkopes instrukcija
Gaisa apstrādes iekārtas VENTUS Ekspluatācijas un tehniskās apkopes instrukcija DTR-VS-ver.4.17 (09.2013) ! INSPEKCIJAS PANEĻU ATVĒRŠANA IEKĀRTAS DARBĪBAS LAIKĀ VAI IEKĀRTAS IERARBINĀŠANA AR ATVĒRTIEM
More informationCURRICULUM VITAE. J. Čakstes bulv. 5 Mazcenu aleja 23-3 p/n Jaunmārupe, Mārupes novads. Tālruņa Nr. E mail: Tālruņa Nr.
Aigars Vārds CURRICULUM VITAE Laizāns Uzvārds Balvi, Latvija 260361-10021 Dzimšanas vieta Personas kods 26.03.1961. latvietis Datums, mēnesis, gads Tautība precējies Ģimenes stāvoklis LLU Tehniskā fakultāte,
More informationPROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PRASĪBAS Dzelzceļa kontaktttīklu būvspeciālistiem
APSTIPRINĀTS LDzB Sertificēšanas centra izpilddirektora lēmums Nr LDzB SERTIFICĒŠANAS CENTRS KANDIDĀTIEM BŪVPRAKSES SERTIFIKĀTA SAŅEMŠANAI Sertificēšanas shēmas pielikums PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PRASĪBAS
More information