Grantu shémas rezultatîvie rådîtåji gadå

Eiropas Re ionålås attîstîbas fonds Informatîvo lapu lîdzfinansé Eiropas Savienîba Seminårs «Eiropas Savienîbas struktürfondu vadîbas likumdoßanas ietvars 2007. 2013. gada programméßanas periodam» Eiropas Komisijas Tehniskås palîdzîbas un informåcijas apmaiñas birojs (TAIEX Technical Assistance Information Exchange Instrument) sadarbîbå ar VRAA ßå gada 4. un 5.decembrî organizéja seminåru «Eiropas Savienîbas struktürfondu vadîbas likumdoßanas ietvars 2007. 2013. gada programméßanas periodam» («Workshop on the Legal Framework of EU Structural Funds management for the period 2007 2013»). (Turpinåjums 4. lpp) Íajå InfoLAPÅ Nr. 4 (8) / ziema 2007 Grantu shémas rezultatîvie rådîtåji 2006. gadå Seminårs «Eiropas Savienîbas struktürfondu vadîbas likumdoßanas ietvars 2007. 2013. gada programméßanas periodam» Vienpadsmit ÈAT attîstîbas projekti sañems ienåkuma nodok a atlaides Daugavpils rajonå ES atbalsts ce u büves nozarei Konkurétspéjîgs lauksaimniecîbas tehnikas pakalpojuma sniedzéjs Ilükstes novadå Modernizéts appleoñu dzirnavu HES Dobeles rajona dabas liegumå «Kara avoti» jauna naktsmîtne türistiem INTERREG jaunumi Noslégtie lîgumi Vienpadsmit ÈAT attîstîbas projekti sañems ienåkuma nodok a atlaides Íå gada 11. decembrî Nacionålås re ionålås attîstîbas padome (NRAP) apstiprinåja 11 îpaßi atbalståmajås teritorijås re istréto un darbîbu veicoßo komersantu ienåkuma nodok u maksåtåju sarakstu, kuru attîstîbas projekti atbilst ßo teritoriju attîstîbas programmai, un kuriem ir tiesîbas uz ienåkuma nodok a atvieglojumiem. Iespéjas sañemt ienåkuma nodok a atlaides nosaka ßådi tiesîbu akti: Re ionålås attîstîbas likuma 23. panta 2. punkts, likuma «Par uzñémuma ienåkuma nodokli» 13.panta pirmås da as 9. punkts un 14.panta sestå da a un likuma «Par iedzîvotåju ienåkuma nodokli» 11. panta 10. da a, kå arî 2004. gada 3. februåra MK noteikumi Nr. 65 «Lémuma pieñemßanas kårtîba par ienåkuma nodok a maksåtåja saimnieciskås darbîbas attîstîbas projekta atbilstîbu îpaßi atbalståmås teritorijas attîstîbas programmai». (turpinåjums 5. lpp) Grantu shémas rezultatîvie rådîtåji 2006. gadå VRAA administrétås grantu shémas «Atbalsts ieguldîjumiem uzñémumu attîstîbå îpaßi atbalståmajås teritorijås» otrajå uzsaukumå 2006. gadå noslégti 111 lîgumi par vairåk nekå seßiem miljoniem latu ar projektu iesniedzéjiem par finanséjuma sañemßanu no ERAF (Eiropas re ionålås attîstîba fonds). Visvairåk atbalstîtie mazo un vidéjo komersantu projekti ir no Vidzemes plånoßanas re iona 44 un Kurzemes plånoßanas re iona 24. Arî Latgales un Zemgales plånoßanas re ionu komersanti ir gana aktîvi, jo no ßiem re ioniem attiecîgi atbalstîti ir 21 un 17 komersantu iesniegtie projektu iesniegumi. No Rîgas re iona ir atbalstîti pieci projekti. 2006. gadå komersantiem, kuri bija îstenojußi savus projektus, ir izmaksåti gandrîz divi miljoni latu. No projektu îstenoßanas såkuma ßajå grantu shémå komersantiem kopumå ir izmaksåti vairåk nekå 3,6 miljoni latu liels ERAF un valsts budωeta finanséjums. Komersantu veiktå pamatdarbîba lielåkoties ir saistîta ar rüpniecisko raωoßanu, viesnîcu komercdarbîbu, lauksaimniecîbas un büvniecîbas pakalpojumiem, kå arî ar elektroener ijas un karjeru izstrådi. Otrajå uzsaukumå laikå no 2006. gada 14. februåra lîdz 10. aprîlim tika sañemti 282 projektu iesniegumi par kopéjo sabiedriskå finanséjuma summu 15,4 miljoniem latu. No iesniegtajiem iesniegumiem par administratîvi atbilstoßiem ir atzîti 162 projektu iesniegumi, bet noraidîti 120 projektu iesniegumi. 45 40 35 30 25 20 15 10 5 Atbalstîto grantu shémas projektu dalîjums pa plånoßanas re ioniem 44 Vidzemes 24 Kurzemes 21 Latgales 17 Zemgales 5 Rîgas 1

Daugavpils rajonå ES atbalsts ce u büves nozarei Daugavpils rajona Naujienes pagasta SIA «Meliors krauja» nodarbojas ar grants seguma ce u büvi un remontu, büvlaukumu sagatavoßanu, melioråcijas sistému büvniecîbu, vispåréjiem büvniecîbas darbiem un citu pakalpojumu sniegßanu. Lai turpmåk varétu sniegt kvalitatîvåkus pakalpojumus, komercsabiedrîba izstrådåja un 2006. gada pavasarî iesniedza VRAA projektu «Celtniecîbas tehnikas modernizåcija» ES lîdzfinanséjuma sañemßanai. Paßreiz projekts ir îstenots un tajå plånotie uzdevumi ir ieviesti dzîvé. Projekta ietvaros ir iegådåta müsdienîga tehnika, kas auj sniegt kvalitatîvåkus ce u büves, melioråcijas un büvlaukumu sagatavoßanas pakalpojumus Latgales re ionå. Universålais kråvéjs ekskavators un jaudîgs kåpur éωu buldozers paaugstina darba raωîgumu un samazina tehnikas ekspluatåcijas izdevumus un dîkståves remontu dé. Klientu loks aptver Daugavpils, Kråslavas un Prei u rajonus. Komersanta «Meliors krauja» pakalpojumu sañéméji galvenokårt ir paßvaldîbas, valsts un paßvaldîbu komercsabiedrîbas. Projektam pieß irtais sabiedriskå finanséjuma apjoms ir 65 011 latu (ERAF un valsts budωeta finanséjums). Konkurétspéjîgs lauksaimniecîbas tehnikas pakalpojuma sniedzéjs Ilükstes novadå Daugavpils rajona Ilükstes novada SIA «TC Konstrukcijas» pamatdarbîba ir hidrotehnisko büvju, tiltu projektéßana un büvkonstrukciju stiprîbas apré ini. Tå kå Daugavpils rajonå lauksaimniecîbas tehnikas pakalpojumu sniedzéju piedåvåjums bija niecîgs, nespéjot nodroßinåt pieprasîjumu ne apjomu, ne kvalitåtes ziñå, SIA «TC Konstrukcijas» îstenoja ieceri uzsåkt lauksaimniecîbas tehnikas pakalpojumu sniegßanu. Komersants izstrådåja projektu «Tehnikas iegåde pakalpojumu sniegßanai» lîdzfinanséjuma piesaistîßanai no ES struktürfondiem. Projekts guva atbalstu un paßreiz iecerétais ir jau îstenots. Íobrîd SIA «TC Konstrukcijas» sniedz daudzveidîgus lauksaimniecîbas tehnikas pakalpojumus Ilükstes novada un apkårtéjo pagastu komercsabiedrîbåm un saimniecîbåm. Projekta ietvaros ir izveidotas divas jaunas patståvîgas darba vietas. Projektam pieß irtais sabiedriskå finanséjuma apjoms ir 39 164 latu (ERAF un valsts budωeta finanséjums). 2

Dobeles rajona dabas liegumå «Kara avoti» jauna naktsmîtne türistiem Dabas liegums «Kara avoti» Dobeles rajona Vîtiñu pagastå un tå apkårtne ir plaßi zinåma türisma vieta, ko ik gadu apmeklé ap 40 000 türistu. Lauku türisma veicinåßanai ßajå re ionå bija nepiecießami augsta lîmeña türisma servisa nodroßinåßana. mér a sasniegßanai tika izstrådåts projekts ««Kara avoti» viesu nama «Losbergi izveidoßana»», kas 2005. gada såkumå tika iesniegts VRAA lîdzfinanséjuma sañemßana no ES Struktürfondiem. Paßreiz, kad projekts jau îstenots, viesu nams saviem klientiem piedåvå 15 gultasvietas. Viesu nama apmeklétåjiem ir iespéja izmantot viesu nama virtuves sniegtos pakalpojumus, kå arî rîkot banketus. Viesu nama apmeklétåjiem ir arî iespéja makß erét komplekså ietilpstoßajos dî os. «Losbergu» saimnieki apsaimnieko un popularizé dabas liegumu «Kara avoti», nodarbojas ar lauku türisma organizéßanu, izîré telßu un piknika vietas pie esoßajiem zivju dî iem un sniedz gida pakalpojumus dabas lieguma «Kara avoti» apmeklétåjiem. Dabas liegums «Kara avoti», saukti arî par «appleeveles Kara avotiem», un tå apkårtne, kur atrodas viesu nams «Losbergi», ir slavens ar to, ka atrodas îpaßi ener étiskå vietå ar biolo iski ener étiskiem avotiem. Tuvéjå apkårtné atrodas tådi dabas objekti kå Dobes kalni (2 km garß kalnu masîvs), jau izveidotås türisma takas «Vecais kara ce ß» Kurzemes cietokßña priekßéjås lînijas 2. Pasaules kara laikå un Lielauces ezers ar muiωu. Viesu nama uzturéßanai un attîstîßanai projekta ietvaros radîtas çetras jaunas darba vietas. Paståvîgå darbå pieñemti divi darbinieki. Projektam pieß irtais sabiedriskå finanséjuma apjoms ir 31 156 latu (ERAF un valsts budωeta finanséjums). Modernizéts appleoñu dzirnavu HES Valmieras rajona appleoñu pagasta SIA «Krésliñi» appleoñu dzirnavu HES savå îpaßumå ieguva 1999. gadå. Jau 2000. gada augustå tika îstenots investîciju projekts «appleoñu dzirnavu HES elektroener ijas izstrådes palielinåßana 1. kårta», kura ietvaros tika uzstådîtas iekårtas un renovéta Kaplan tipa turbînu kameras vieta. Turpinot SIA «Krésliñi» attîstîbu, ar mér i palielinåt elektroener ijas izstrådes apjomus, tika sagatavots projekts «appleoñu dzirnavu HES elektroener ijas izstrådes palielinåßana 2. kårta». Projekts ir îstenots piesaistot ES struktürfondu lîdzfinanséjumu. Ieguldot lîdzek us ra- Ωoßanas attîstîbå uzstådot appleoñu HES müsdienu prasîbåm atbilstoßas tehnolo ijas, ir nodroßinåta labåka üdens caurtece caur turbînåm, samazinåtas üdens lîmeña svårstîbas, tådéjådi uzlabojot vides ståvokli raωoßanas objektå. Projekta ietvaros ir radîta viena paståvîga darba vieta. Projektam pieß irtais sabiedriskå finanséjuma apjoms ir 39 500 latu (ERAF un valsts budωeta finanséjums). 3

INTERREG IIIA Zieme u prioritåtes piektajå projektu pieteikumu konkurså sañemti 29 projektu pieteikumi Íå gada 4. decembrî noslédzås piektais projektu pieteikumu konkurss INTERREG IIIA Zieme u prioritåtei. Kopumå tika sañemti 29 projektu pieteikumi trîs projektos vadoßie partneri ir no Latvijas, 14 projektos no Igaunijas un 12 no Krievijas. Piektå projektu pieteikumu konkursa ietvaros projekti tika iesniegti tikai uz 2.pasåkumu (sadarbîba ar Krieviju), kura mér is ir pierobeωas teritoriju attîstîbas apståk u lîdzsvaroßana un eogråfiskå izvietojuma radîtu attîstîbas ß érß u novérßana ES åréjai robeωai piegu oßajås teritorijås. Visi pieci projektu pieteikumu konkursa projekti tiks finanséti no ES Tacis programmas. Konkursa îpaßais mér is ir veicinåt sadarbîbu ar Krieviju, tådé iesniegto projektu aktivitåtém lielåkoties jånotiek Krievijå vai arî Krievijas partneriem ir jåbüt galvenajiem ieguvéjiem no ßo aktivitåßu realizéßanas. Taçu projektiem péc iespéjas ir jåcenßas nodroßinåt arî projektu pårrobeωu ietekmi. Arî partnerîbas pamatkritérijs projektiem palika nemainîgs projektå bija jåiesaista vismaz divi partneri no divåm valstîm. Kopéjais no Tacis pieprasîtais finanséjums ir aptuveni 6,7 miljoni Piektajå INTERREG IIIA Dienvidu prioritåtes projektu pieteikumu konkurså sañemti 27 projektu pieteikumi Piektais projektu pieteikumu konkurss INTERREG IIIA Dienvidu prioritåtei noslédzås 2006. gada 4. decembrî. Tå ietvaros ir iesniegti 27 projektu pieteikumi. Seßos pieteikumos vadoßie partneri ir no Latvijas, seßos no Lietuvas un 15 pieteikumos vadoßais partneris ir no Baltkrievijas. Tå kå visi 5.projektu pieteikumu konkursa projekti tiks finanséti no ES Tacis programmas, ßî konkursa îpaßais mér is ir sadarbîba ar Baltkrieviju. Tådé projektu aktivitåtém ir lielåkoties jånotiek Baltkrievijå vai arî Baltkrievijas partneriem ir jåbüt galvenajiem ieguvéjiem no ßo aktivitåßu realizéßanas. Taçu projektos, cik iespéjams ir jåcenßas nodroßinåt arî projektu pårrobeωu ietekmi. Dienvidu prioritåtes projektu minimålais apjoms ir 500 tükstoßi EUR. Dienvidu prioritåtes projektiem pieejamais Tacis finanséjums ir 2,805 miljoni EUR, tas ir 0,43 miljoni EUR no Tacis EUR. Íim projektu konkursam pieejamais Tacis finanséjums bija 1,9 miljoni EUR no Tacis Rîcîbas programmas 2005. gadam. Lémumu par atbalståmajiem projektiem INTERREG IIIA Zieme u prioritåtes ietvaros 2007. gada 30.janvårî pieñems Vadîbas komiteja. INTERREG IIIA ir Eiropas Kopienas iniciatîvas programma, kuras mér is ir pårrobeωu sadarbîbas potenciåla izmantoßana sociåli ekonomiskås attîstîbas veicinåßanai pierobeωas re ionos. INTERREG IIIA Zieme u prioritåtes ietvaros tiek sniegts atbalsts sadarbîbai Igaunijas, Latvijas un Krievijas pierobeωå un tå tiek ieviesta Baltijas jüras re iona INTERREG III B Kaimiñattiecîbu programmas ietvaros. Papildus informåcija ir pieejama BJR INTERREG III B sekretariåta Rîgas birojå: Elizabetes iela 19, Rîga, LV-1010 Tålrunis: +371 735 7368 e-pasts: info@bsrinterreg3a.net måjas lapa: www.bsrinterreg.net/3a 2004. gada programmas Baltkrievijai un 2,375 miljoni ERU no Tacis 2005. gada programmas. Kopéjais pieprasîtå finanséjuma apjoms no Tacis fonda ir 17,3 miljoni EUR. Lémumu par atbalståmajiem projektiem INTERREG IIIA Dienvidu prioritåtes ietvaros 2007. gada 1.-2.februårî pieñems Vadîbas komiteja. INTERREG IIIA ir Eiropas Kopienas iniciatîvas programma, kuras mér is ir pårrobeωu sadarbîbas potenciåla izmantoßana sociåli-ekonomiskås attîstîbas veicinåßanai pierobeωas re ionos. INTERREG IIIA Dienvidu prioritåtes ietvaros tiek sniegts atbalsts sadarbîbai Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobeωå. Dienvidu prioritåte tiek administréta Baltijas jüras re iona INTERREG III B Kaimiñattiecîbu programmas ietvaros. Informåciju sagatavoja: INTERREG programmas asistente Signe Raikstiña Tålr.: 735 7368 Seminårs «Eiropas Savienîbas struktürfondu vadîbas likumdoßanas ietvars 2007. 2013. gada programméßanas periodam» (Turpinåjums no 1. lpp) Seminårå, kur piedalîjås vairåk nekå 120 paßvaldîbu un citu institüciju pårståvji, klåtesoßie tika iepazîstinåti ar aktualitåtém Eiropas likumdoßanå struktürfondu ievießanas jautåjumos nåkamajå programméßanas periodå. Struktürfondu ievießanas prakti i no Latvijas, Våcijas, Dånijas, Francijas, Nîderlandes, Spånijas un Ungårijas informéja par jaunajåm Eiropas Re ionålås attîstîbas fonda un Eiropas Sociålå fonda regulåm un par struktürfondu ievießanas pieredzi ßajås valstîs, starp-re ionu un pårrobeωu sadarbîbu un citåm aktualitåtém saistîbå ar jauno struktürfondu programméßanas periodu. Latvijas Finanßu ministrijas un Re ionålås attîstîbas un paßvaldîbu lietu ministrijas pårståvji ståstîja par iegüto pieredzi esoßajå struktürfondu programméßanas periodå un par Latvijas straté iskajåm prioritåtém Nacionålo attîstîbas plånu, Valsts straté iskå ietvara dokumentu un darbîbas programmåm, kå arî par PårrobeΩu sadarbîbas Latvijas perspektîvu. Austrum-Nîderlandes attîstîbas a entüras pårståvis Gerard van Gaalen sniedza vispåréju ieskatu par ES struktürfondiem 2007. 2013. gados, t.sk. Lisabonas straté ijas mér u îstenoßanu. Savukårt, Philippe Le Guen, kas pårståvéja Francijas Nacionålo Eiropas iniciatîvu atbalsta centru, ståstîja par vispåréjiem projektu atlases un uzraudzîbas jautåjumiem. Par ERAF pamatprincipiem un prioritåtém nåkamajå programméßanas periodå informéja Spånijas eksperts Jose Luis Tato. Våcijas eksperts Thomas Wobben iepazîstinåja seminåra dalîbniekus ar Saksijas-Anhaltes pavalsts pieredzi ES struktürfondu ievießanå. Savukårt par Sociålo fondu vértîgu informåciju sniedza Dånijas Nacionålås uzñéméjdarbîbas un büvniecîbas a entüras pårståvis Preben Gregersen. Seminårå sniegtie ziñojumi ir pieejami VRAA måjas lapå www.vraa. gov.lv 4

BJR INTERREG III B KP devîtå konkursa rezultåti Íå gada 7. un 8. decembrî Vroclavå, Polijå notika Baltijas Jüras re iona (BJR) INTERREG III B Kaimiñattiecîbu programmas Vadîbas komitejas sanåksme, kurå tika pårrunåti aktuålåkie programmas îstenoßanas jautåjumi. Viens no galvenajiem sanåksmes dienas kårtîbas jautåjumiem bija devîtajå projektu konkurså sañemto projektu apstiprinåßana. Vadîbas komiteja apstiprinåja deviñus projektus, kam tika pieß irts pieejamais Tacis finanséjums 3 325 000 EUR apmérå. Divi projekti tika apstiprinåti Rezerves sarakstå un to finanséßana büs iespéjama tikai gadîjumå, ja kåds no apstiprinåtajiem projektiem nenoslégs lîgumu par projekta îstenoßanu. Iesniegto projektu pieteikumos tikai pieprasîts trîs reizes lielåks finanséjums nekå pieejams. Apstiprinåtie projekti: Projekta nosakumums SPb InnoReg EastWest Window BEN-EAST MATRUSCHKA DaGoRus Matryoshka EastWind MunEM JOCCOW Rezerves saraksts: Greenhouse HinterlandXP Vadoßå partnera valsts Somija Latvija Dånija Somija Somija Latvija Våcija Våcija Zviedrija Norvé ija Våcija Projektu pieteikumus devîtajam projektu konkursam varéja iesniegt no ßå gada 21. jülija lîdz 16. oktobrim. Apvienotais Sekretariåts sañéma 33 projektu pieteikumus. Projektu varéja iesniegt tikai vienas prioritåtes ietvaros institüciju, kas strådå ar re ionålås attîstîbas un plånoßanas jautåjumiem, darbîbas pilnveidoßana Baltijas jüras re ionå. Lielåkais projektu pieteikumu skaits tika iesniegts ekonomiskås attîstîbas jomå. Pieteikumi bija arî citås jomås, pieméram, vides, ener ijas, ilgtspéjîga attîstîbas, transports u.c. ñemot vérå, ka ßajå konkurså projektiem bija jåbüt vérstiem uz sadarbîbas veicinåßanu ar Krievijas un Baltkrievijas re ioniem, lielåkais projektu partneru skaits iesniegtajos pieteikumos bija no Krievijas 199 un arî Baltkrievijas re ioni bija samérå aktîvi 14 projektu partneri. No Latvijas konkurså piedalîjås desmit projektu partneri, no tiem trîs kå Vadoßie partneri. BJR INTERREG III B Kaimiñattiecîbu programmas finanséjums, kurß bija pieejams laika periodå no 2000. 2006. gadam ir pieß irts apstiprinåtajiem projektiem. Lîdz ar to ßîs programmas ietvaros vairåk projektu konkursi netiks organizéti. Íobrîd tiek izstrådåta jauna BJR sadarbîbas programma 2007. 2013. gadam. Pirmais projektu konkurss ir plånots 2007. gada rudenî. Informåciju sagatavoja Vineta Grie ere INTERREG sekretariåta Rîgå Projektu vadîtåja Vienpadsmit ÈAT attîstîbas projekti sañems ienåkuma nodok a atlaides (Turpinåjums no 1. lpp) Atbalsta sañéméji ir îpaßi atbalståmajås teritorijås re istrétås un darbojoßås mazås un vidéjås komercsabiedrîbas, zemnieku saimniecîbas, kas VRAA ir iesniegußas saimnieciskås darbîbas attîstîbas projektu. Nodok a atlaides var piemérot laika posmå, kurå attiecîgajai teritorijai ir îpaßi atbalståmås teritorijas statuss. Ienåkuma nodok a maksåtåjs ir tiesîgs piemérot likumå noteikto îpaßo pamatlîdzek u nolietojuma norakstîßanas kårtîbu (nosakot apliekamo ienåkumu) un îpaßo zaudéjumu pårneßanas kårtîbu, lîdz tå taksåcijas perioda beigåm, kurå beidzas îpaßi atbalståmås teritorijas statuss. Èstenojot ßådus attîstîbas projektus tiek veicinåta saimnieciskås darbîbas aktivitåte attiecîgajå teritorijå, radîtas jaunas un saglabåtas esoßås darba vietas un sekméta ßîs teritorijas iedzîvotåju dzîves lîmeña celßanås, nesañemot tießu finanséjumu no valsts budωeta lîdzek iem. 2005. gadå visvairåk attîstîbas projektu tika sañemti pårtikas pårstrådes nozaré (42%), kokapstrådé (34,8%) un büvniecîbå (7,72%), 2006. gadå celtniecîbas produktu raωoßanå (42%), kokapstrådé (26,58%) un büvniecîbå (24,3%). Piemérotå ienåkuma nodok a atvieglojuma kopsumma, atbilstoßi 45 iesniegtajiem gada pårskatiem un attiecîgi uzñémuma ienåkuma nodok a deklaråcijåm, ir vairåk nekå 1641 tükstoßi latu. ˆemot vérå pamatlîdzek u iegådes vértîbu un apliekamå ienåkuma apjomu, uzñémums var ieguldît attîstîbå apméram 42% no apré- inåtå uzñémumu ienåkuma nodok a kopsummas. 2005. gadå projektu îstenoßanas rezultåtå tika iegådåti pamatlîdzek i 7 650 tükstoßu latu apmérå jeb vidéji viena projekta ietvaros pamatlîdzek i 170 tükstoßu latu vértîbå. Såkot ar 2007. gadu turpmåkajiem trîs gadiem t.i. lîdz 2009. gadam, ir noteikts jauns îpaßi atbalståmo teritoriju saraksts. Såkot ar ßå gada 1. maiju, saskañå ar iepriekß minétajiem normatîvajiem aktiem, ienåkuma nodok a maksåtåji varés iesniegt VRAA projektu pieteikumus ienåkuma nodok a atvieglojumu sañemßanai. 24% 7% Iesniegto attîstîbas projektu sakaits dalîjumå pa nozarém 2006. gadå (%) 42% 15% 8% Iesniegto attîstîbas projektu sakaits dalîjumå pa nozarém 2005. gadå (%) 27% 42% Kokapstråde Büvniecîba Celtniecîbas mijas produktu raωoßana Citas 35% Pårtikas pårstråde Kokapstråde Büvniecîba Citas 5

Re ionålie seminåri «Inovåcijas diena» Novembrî un decembrî VRAA un Latvijas Tehnolo iskais centrs (LTC) sadarbîbå ar Latvijas investîciju un attîstîbas a entüru (LIAA) un vietéjåm paßvaldîbåm organizéja Interreg IIIB projekta «VBN InnoReg»* ietvaros çetrus seminårus Alüksné, Balvos, Lîvånos un Aizkrauklé. Seminåru ietvaros paßvaldîbu pårståvjiem un uzñéméjiem LTC direktors J. Stabulnieks skaidroja inovåcijas jédziena izpratni un inovåcijas lomu uzñéméjdarbîbas attîstîbå. Latvijas Nacionålajå inovåcijas attîstîbas programmå tiek lietota definîcija «Inovåcija ir process, kurå jaunas zinåtniskås, tehniskås, sociålås, kultüras vai citas sféras izstrådnes un tehnolo ijas tiek îstenotas tirgü pieprasîtå un konkurétspéjîgå produktå vai pakalpojumå». Tå paråda, ka inovåcija ir process, kas var büt sastopams jebkurå aktivitåßu jomå. Katrå seminårå bija aicinåti vietéjie uzñéméji dalîties pieredzé par sava uzñémuma darbîbu un inovåcijas esamîbu tajå, kå arî par savu pieredzi daωådos ES struktürfondu projektos. VRAA un LIAA pårståvji ståstîja par plånotajåm atbalsta programmåm nåkamajå programméßanas periodå, kå arî par bütiskåkajåm k üdåm, ñemot vérå iepriekßéjå periodå îstenotås atbalsta programmas. LTC projektu vadîtåja G. Lapiña iepazîstinåja klåtesoßos ar Inovåciju rosinåßanas centra darbîbu (IRC). IRC galvenais uzdevums ir veicinåt starptautisko tehnolo iju pårnesi, tådéjådi palîdzot Latvijas uzñémumiem, sadarbojoties ar IRC, atrast citås Eiropå un ieviest raωoßanå inovatîvas tehnolo ijas, kå arî piedåvåjot Eiropas uzñéméjiem Latvijå izstrådåtas tehnolo ijas. Seminåros kopå piedalîjås vairåk kå 150 uzñéméji un paßvaldîbu pårståvji. 2007. gadå pavasarî plånoti vél çetri seminåri un nosléguma konference rudenî. VBN InnoReg projekta partneru sanåksme Tartu Íå gada 8. un 9. novembrî Tartu (Igaunijå) notika VBN InnoReg* projektå iesaistîto partneru otrå sanåksme, kuras ietvaros piedalîjås vairåk nekå 40 dalîbnieki no 18 projekta partnerorganizåcijåm. Sanåksmes mér s bija izrunåt paveikto un plånoto darbu projekta sakarå, îpaßu uzmanîbu veltot re ionålo inovåcijas sistému analîzes darbam, re ionålajåm aktivitåtém un pilotprojektu aktivitåtém, kas vérstas uz inovåcijas izmantoßanas veicinåßanu tießi re ionos. Sanåksmes gaitå partneri iepazîstinåja ar veikto savas valsts re ionålås inovåcijas sistémas analîzi, izklåstot izmantotås metodes un galvenos aspektus un izaicinåjumus, kas identificétu re ionålo inovåcijas sistému analîzé. Tika diskutéts par atbilstoßu indikatoru izvéli, lai varétu izmérît re ionu inovåcijas sistémas izpildi un jaunu zinåßanu rosinåßanas potenciålu. Tamperes re iona padome ir vadoßais partneris projektå. Tas atbild par izpétes da as darba koordinåciju, un Tartu sanåksmé prezentéja savå pétîjumå uzsåktås aktivitåtes saistîbå ar indikatoru izvéli, to interpretåciju. Lielåkå probléma, ar kuru nåkas sastapties ir atß irîgi pieejamie statistikas dati projekta partneru valstîs, kas apgrütina vienotu indikatoru izvéli, lai bütu iespéjams salîdzinåt esoßo situåciju un izstrådåtu ieteikumus nåkamajiem gadiem. Bütisks ir jautåjums par re ionålås inovåcijas sistémas attîstîbu, ko plånots risinåt VBN InnoReg projekta ietvaros, no vienas puses sekméjot izpratni starp inovåcijas sistémas dalîbniekiem par tås iezîmém un attîstîbas iespéjåm, no otras apzinot re iona zinåßanu radîßanas un attîstîbas potenciålu. Projekta ietvaros plånots izvéléties un attîstît tos indikatorus, kuri attiecas uz inovåcijas sistémas ietekmes izvértéßanu uz kopéjo re iona konkurétspéjas paaugstinåßanos. Partneri informéja klåtesoßos par îstenotajiem re ionålajiem seminåriem un citåm aktivitåtém re ionos, kuri vérsti uz galveno dalîbnieku iesaistes inovåciju sistémas analîzé. Íîs projekta da as atbildîgais partneris ir VRAA. Lielåkå da a pilotprojektu aktivitåßu plånotas 2007. gadå, tomér daωi partneri tås bija ieplånojußi uzsåkt jau projekta pirmajå gadå. Tamperes dome un Tartu zinåtnes parks ieplånojußi veidot atbalsta fondu jaunajiem uzñéméjiem («Pre-seed for start-up companies»), Seinjajoki zinåtnes parks plåno vadît atseviß u sesiju bloku vietéjiem MVK, lai sekmétu izpratni par inovåciju («Innovation Promoting Session for Local SMEs»). Nåkamajå dienå péc projekta partneru kopéjås sanåksmes notika Via Baltica Nordica Forums, kura ietvaros dalîbnieki tika iepazîstinåti ar galvenajåm vadlînijåm Baltijas jüras re iona Interreg programmå 2007. 2013.gadam. Nåkamå projekta partneru tikßanås plånota 2007.gada aprîlî Potsdamå. * VBN InnoReg projekts INTERREG projekts «VBN Innoreg Strengthening Via Baltica Nordica Macro-Region through Transnational Cooperation for Regional Innovation promotion» Informåciju sagatvoja: VBN InnoReg projekta koordinatore Lîga Sondore VRAA Programmu ievießanas noda as projektu vadîtåja e-pasts: liga.sondore@vraa.gov.lv; tålr.: 70709054 6

Noslégtie lîgumi ar klientiem par finanséjuma sañemßanu No 2006.gada 2.oktobra lîdz gada beigåm ir noslégti vél 36 lîgumi par vairåk nekå diviem miljoniem latu ar komersantiem par lîdzfinanséjuma. Visvairåk projekti piesaistot ES lîdzfinanséjumu tiks îstenoti Kurzemes un Vidzemes plånoßanas re ionos attiecîgi 14 un 13, bet Zemgales re ionå tiks îstenoti pieci, Latgales trîs un Rîgas re ionå viens projekts. Nr. Granta finanséjuma Granta finanséjuma Projekta nosaukums Projekta îstenoßanas Sabiedriskå lîdzfinanséjuma sañéméjs (juridiskås juridiskå adrese vieta apmérs latos personas nosaukums) (paßvaldîbas (ES struktürfonda finanséjums nosaukums) un nacionålais finanséjums) 2. Prioritåte Uzñéméjdarbîbas un inovåciju veicinåßana 2.2. Pasåkums Uzñéméjdarbîbas infrastruktüras attîstîba 2.2.1.2. Apakßaktivitåte Atbalsts ieguldîjumiem uzñémumu attîstîbå îpaßi atbalståmajås teritorijås 1. SIA Rijas Alüksnes rajons, Ziemera pagasts RaΩoßanas båzes Alüksnes rajons, 32938.46 "Ziemeri 2", LV 5333 paplaßinåßana Ziemera pagasts 2. SIA Konråds Tukuma rajons, Komersanta SIA "Konrads" Tukuma rajons, 80000.00 Kandavas novads, uzñéméjdarbîbas attîstîba türisma Kandavas novads Kandavas pagasts nozaré rekonstruéjot objektu "KalnmuiΩas pils", "KalnmuiΩas pils"par çetru zvaigωñu LV 3120 viesnîcu îpaßi atbalståmå Kandavas novadå 3. SIA Kalnmalas Madonas rajons, SIA "Kalnmalas" kokzå étavas Madonas rajons, 37975.00 Sarkañu pagasts aprîkojuma iegåde Sarkañu pagasts "Kalnmalas", LV 4870 4. SIA Saspéle Valmieras rajons, Låcîßu HES rekonstrukcija Gulbenes rajons, 78000.00 appleoñu pagasts, Rankas pagasts "Celtnieki", LV 4247 5. SIA Tenax Dobeles rajons, Dobele, SIA "Tenax" energoiecirkña Dobeles rajons, 30212.97 Spodrîbas iela 1, LV 3701 modernizåcija Dobeles pilséta 6. SIA Tebra 3 Liepåjas rajons, Aizpute, Kokapstrådes iekårtu modernizåcija Liepåjas rajons, 40699.21 Sakas iela 6, un jaunas tehnolo ijas ievießana Aizputes pilséta LV 3456 SIA "Tebra 3" atbilstoßi attîstîbas plånam 7. SIA Zvirgzdiñi Tukuma rajons, Projekts "Akmens dizaina Tukuma rajons, 77570.19 Zantes pagasts, Zante, darbnîca" Zantes pagasts Liepu iela 9 5, LV 3134 8. SIA ZR Autodeta as Kuldîgas rajons, SIA "ZR Autodeta as" Kuldîgas rajons, 17631.86 Kuldîgas pilséta, autoservisa modernizåcija, Kuldîgas pilséta doles iela 54a, LV 3300 iekårtu iepirkßana 9. SIA Grobiñas SPMK Liepåjas rajons, SIA "Grobiñas SPMK" büvniecîbas Liepåjas rajons, 39356.80 Grobiñas pilséta, pakalpojumu kvalitåtes Grobiñas pilséta M.Nami a iela 19a, uzlaboßana un konkurétspéjas LV 3430 paaugstinåßana 10. SIA ADAX 2 Talsu rajons, Talsu pilséta Uzñéméjdarbîbas daωådoßana Talsu rajons, 73878.75 Celtnieku iela 2, LV 3200 SIA "ADAX 2" Talsu pilséta 11. SIA Burtnieku Valmieras rajons, SIA "Burtnieku zirgaudzétava" Valmieras rajons, 78169.11 zirgaudzétava Burtnieku pagasts, Burtnieki, lauku türisma kompleksa Burtnieku pagasts Jåña Vinténa iela 13, LV 4206 "Briedes krogs" rekonstrukcija 12. SIA Kantriserviss Liepåjas rajons, dnîcas ékas rekonstrukcija Liepåjas rajons, 80000.00 Kalvenes pagasts, Kalvene, par viesnîcu Kalvenes pagastå Kalvenes pagasts Skolas iela 8, LV 3434 13. Gulbenes SIA "Vårpa" Gulbenes rajons, Tehniskå servisa centra Gulbenes rajons, 80000.00 Stradu pagasts, iekårtu iegåde un ékas renovåcija Stradu pagasts Í ieneri, LV 4417 "Í ieneros" Stradu pagastå 14. SIA Valhalla Valkas rajons, Valka, Tehnolo iskås lînijas Valkas rajons, 16156.00 Ceriñu iela 9, LV 4700 izveide kokapstrådes cehå Valkas pilséta 15. SIA Kokmateriålu Liepåjas rajons, Aizpute, Kurinåmo koksnes brikeßu raωoßanas Liepåjas rajons, 32037.32 impregnéßanas rüpnîca Parka iela 1a, LV 3456 nozares attîstîba Kalvenes pagastå Kalvenes pagasts 16. SIA Varpa Kråslavas rajons, IT tehnolo ijas ievießana Kråslavas rajons, 80000.00 Kaplavas pagasts, Kaplava, galdniecîbas raøoßanas Kaplavas pagasts LV 5668 procesu automatizåcijai 17. SIA LANE LINI Valmieras rajons, SIA "Lane lini" linu Valmieras rajons, 76217.69 Mazsalaca, tekstilizstrådåjumu raωotnes Mazsalaca Rüpniecîbas iela 2, LV 4215 izveidoßana Mazsalacå 7

Nr. Granta finanséjuma Granta finanséjuma Projekta nosaukums Projekta îstenoßanas Sabiedriskå lîdzfinanséjuma sañéméjs (juridiskås juridiskå adrese vieta apmérs latos personas nosaukums) (paßvaldîbas (ES struktürfonda finanséjums nosaukums) un nacionålais finanséjums) 18. SIA OS JUMTI Tukuma rajons, Jumtu seguma lokßñu raωoßana Tukuma rajons, 8433.64 Matkules pagasts, RoΩu iela 1, Matkules pagasts LV 3132 19. SIA PALSAMS Kuldîgas rajons, Kuldîgas pilséta, Ce u büves pamatlîdzek u Kuldîgas rajons, 69929.00 Kalna iela 21/23-10, LV 3300 iegåde SIA "Palsams" Kuldîgas pilséta 20. SIA Talsu Meliorators Talsu rajons, Ekskavatoru un buldozeru pakalpojumu Talsu rajons, 65981.50 Stende, Kasparu iela 8, kvalitåtes uzlaboßana un Stende LV 3257 uzñémuma konkurétspéjas nodroßinåßana 21. SIA KADIappleIS AV Madonas rajons, Lîméßanas ceha modernizåcija Madonas rajons, 24000.00 Aronas pagasts, "Dadzîßi", LV 4847 SIA "Kadi is AV" Aronas pagasts 22. SIA ABF+ Valkas rajons, Valkas pilséta, Triecienizturîgås burbu pléves Valkas rajons, 80000.00 Parka iela 25, LV 4700 raωotnes izveidoßana Valkas pilséta 23. SIA ZVZ Valmieras rajons, SIA "ZVZ" kokapstrådes raωotnes Valmieras rajons, 80000.00 Skañkalnes pagasts Kråcîtes, attîstîba Skañkalnes Skañkalnes pagasts LV 4215 pagasta "Kråcîtés" 24. SIA Talsu tehnika Talsu rajons, Talsi, Metålapstrådes iekårtu Talsu rajons, 79989.28 Celtnieku iela 27, LV 3201 modernizåcija Talsu pilséta 25. SIA Laukserviss Lauciñi LimbaΩu rajons, Lauksaimniecîbas pakalpojumu LimbaΩu rajons, 75415.90 Staiceles lauku teritorija sniegßanas uzñémuma Staiceles lauku teritorija Lauciñi, LV 4041 attîstîßana Staiceles pilsétas lauku 26. SIA Jékabpils PMK Jékabpils rajons, Büvniecîbas pakalpojumu Jékabpils rajons, 53093.32 Jékabpils pilséta, uzlaboßana un paplaßinåßana Jékabpils pilséta Madonas iela 27, LV 5202 SIA "Jékabpils PMK" 27. SIA Ruvena Valmieras rajons, Dzelzsbetona izstrådåjumu Valmieras rajons, 80000.00 appleoñu pagasts "Celtnieki", LV 4240 raωotnes modernizåcija appleoñu pagasts 28. IK NORNA Prei u rajons, Prei u pilséta, IK "NORNA" ßüßanas darbnîcas Prei u rajons, 10939.84 Aglonas iela 29-6 paplaßinåßana un konkurétspéjas Prei u pilséta LV 5301 veicinåßana 29. SIA AGRO 3 Gulbenes rajons, SIA "Agro 3" saimnieciskås darbîbas Gulbenes rajons, 61846.75 Litenes pagasts "Séta, un konkurétspéjas Litenes pagasts LV 4405 paaugstinåßana 30. SIA 9 DÅRZI Valmieras rajons, Matîßu pagasts SIA "9 dårzi" saimnieciskås Valmieras rajons, 32825.00 Upes iela 22, LV 4210 darbîbas attîstîba Matîßu pagasts 31. IK TABORES Daugavpils rajons, IK "Tabores servisa centra" Daugavpils rajons, 39839.14 SERVISA CENTRS Tabores pagasts tehnikas parka paplaßinåßana Tabores pagasts Oktobra iela 2a, LV 5465 pakalpojumu sniegßanai 32. SIA Frézer Kuldîgas rajons, doles pagasts Apaugußu zemju rekultivåcijas Kuldîgas rajons, 49723.38 "Irbkalni", LV 3310 pakalpojumu paplaßinåßana SIA Frézer doles pagasts 33. SIA ASTROS Ltd Kuldîgas rajons, Kuldîgas pilséta Ce u büves pamatlîdzek u Kuldîgas rajons, 75200.03 appleelßu iela 15, LV 3300 iegåde SIA "Astros Ltd" Kuldîgas pilséta 34. SIA GE&A Jelgavas rajons, Kalnciems Küdras izstrådåjumu Jelgavas rajons, ar lauku teritoriju, un koksnes miltu raωotnes Kalnciems 80000.00 Jelgavas iela 29, LV 3016 attîstîba ar lauku teritoriju 35. SIA Viadukts Jékabpils rajons, Jékabpils pilséta Uzñémuma tehniskås båzes Jékabpils rajons, 58000.00 ZvaigΩñu iela 6, paplaßinåßana büvniecîbas darbu Jékabpils pilséta LV 5202 daωådoßanai atbilstoßi ES standartu prasîbåm 36. SIA Bezdelîgas 1 Vietalvas pagasts, SIA Bezdelîgas 1 piedåvåto Aizkraukles rajons, 54877.00 Aizkraukles rajons sabiedriskås édinåßanas pakalpojumu P aviñu pilséta "Bezdelîgas", LV 5109 daωådoßana, paplaßinåßana un jaunu tehnolo iju ievießana Kopå: 2 030 937,14 Kontaktinformåcija Rîga, Elizabetes iela 19, LV 1010 Tålr.:7079000, Fakss: 7079001, e-pasts: vraa@vraa.gov.lv,www.vraa.gov.lv infolapas izstrådi koordiné VRAA informåcijas un komunikåcijas noda a tålr.: 7079030 8