REA vēstnesis Nr. 19 (2012.gada 3.ceturksnis) Cienījamie lasītāji! Šī gada izskaņā Rīgas delegācija piedalījās nozīmīgā pasākumā - starptautiskā projekta Energoefektivitātes stratēģiskie instrumenti pilsētu attīstības plānošanai (STEP-UP) atklāšanā. Projekta ietvaros Rīga kopā ar vēl trim Ziemeļeiropas ostas pilsētām Glāzgovu (Lielbritānija), Ģenti (Beļģija) un Gēteborgu (Zviedrija), apvienojot zināšanas un pieredzi, veidos praksi integrētai pieejai ilgtspējīgā pilsētas attīstības plānošanā. 2012.gada 29.novembrī Glāzgovā, projekta atklāšanas sanāksmē, kopā ar pārējiem partneriem es parakstīju vienošanos, kurā partneri apņemas vienlaikus ar enerģētikas pilnveidošanu, risināt arī jautājumus par ilgtspējīgu pilsētu attīstību. Tas nozīmē koordinēt inovatīvu projektu izstrādi un ieviešanu, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un iekārtas enerģētikas un informācijas jomā, tādējādi uzlabojot arī sociālekonomiskos un finanšu aspektus. Paredzēta arī citu sadarbības partneru iesaistīšana. Pilsētu ieguvums no projekta būs arī tāds, ka tiks pilnveidoti ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāni. Šāds plāns ir arī Rīgai, un tā ieviešana ļaus veidot labāku vidi sadzīvei, darbam, mācībām un investīcijām. Jāatzīmē, ka šis starptautiskais projekts ir īpašs arī ar to, ka Eiropas Savienības 7. ietvarprogramma to finansē no jaunas Viedo pilsētu 2012 (no angļu val. tulk. Smart Cities 2012 ) projektu sērijas. Ar cieņu Vjačeslavs Stepaņenko, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs, Starptautiskā projekta STEP-UP Vadības komitejas loceklis 2 REA aktualitātes 6 Lielizmēra saules kolektoru sistēmas Latvijā 2012.gadā 4 Elektroauto uzlādes iekārtas 10 Bēniņu siltināšana pirmais solis mājas energoefektivitātes paaugstināšanai 14 Content
2 REA vēstnesis REA aktualitātes 2012.gadā 90 pašvaldības finansiāli atbalstīti daudzdzīvokļu māju energoauditi Rīgā Izmantojot pašvaldības 2011.gada nogalē piešķirtos finanšu līdzekļus no Pilsētas infrastruktūras fonda, Rīgas enerģētikas aģentūra 2012.gadā ir organizējusi 90 daudzdzīvokļu māju energoauditu izstrādi Rīgā, no kuriem 70 jau tika paveikti līdz pavasarim, bet par pēdējiem 20 uzsaukums energoauditoru iepirkumam izsludināts decembrī. Reizē ar energoauditiem izstrādāti arī šo māju energorertifikāti, kas dod iespēju savest kārtībā auditēto ēku mājas lietas, kurās, atbilstoši māju pārvaldīšanas likuma prasībām, ietilpst arī mājas energopase (energosertifikāts). No kopējā energoauditu skaita 7 energoauditi tika veikti sociālām mājām (pieteica Mājokļu un vides departaments), 21 energoauditu pieteica dzīvokļu īpašnieku izveidotas biedrības, un 62 daudzdzīvokļu māju energoauditus pieteica SIA Rīgas namu pārvaldnieks no savā apsaimniekošanā esošo māju klāsta. Šogad īpaši jāatzīmē tā rosība, ko veicis SIA Rīgas namu pārvaldnieks, aktivizējot iedzīvotājus māju renovācijas jautājumu risināšanai, kas sākas ar energoauditu izstrādi. Rīgas domes finansiālais atbalsts 80% apmērā no audita izmaksām ir vērā ņemams arguments iedzīvotāju pārliecināšanai par energoaudita lietderību. Rīgas enerģētikas aģentūra ir pieteikusi nākošā gada pilsētas budžeta finansējumam masveida energoauditu finansēšanas programmu 1913.gadam, kā arī renovācijas veicināšanai finansējumu 12 Rīgas dažādo tipveida daudzdzīvokļu māju paraugprojektu izstrādei (energoaudits, tehniskais apsekojums, tehniskā projekta izstrāde). Šajā procesā aktīvi būs jāiesaistās gan Pilsētas arhitekta birojam, gan arī Pilsētas būvvaldei. Iepazīstina ar pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģijas galvenajiem virzieniem Gadskārtējā pilsētas Stratēģiskās uzraudzības sistēmas koordinatoru seminārā 2012.gada 11.decembrī Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Guntars Ruskuls semināra dalībniekus iepazīstināja arī ar jaunās, aktualizētās Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas līdz 2025.gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.-2020. gadam galvenajiem virzieniem. Kaut arī minēto stratēģisko dokumentu izstrādes gaitā Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) ir ņēmusi dalību Infrastruktūras attīstības darba grupā, gatavojusi nepieciešamos materiālus un kopā apspriedusi sagatavotās sadaļas, atsevišķi stratēģiskie risinājumi, ar kuriem iepazīstināja savā prezentācijā G.Ruskuls, REA bija jaunums, kas ņemams vērā turpmākajā aģentūras darbā. Pirmkārt, tā ir pieeja tam, ka Rīga nav izolēta infrastruktūras sistēma, bet tā jāskata sasaistē ar visām piepilsētas teritorijām, ar kurām veidojama intensīva sabiedriskā transporta attīstība. Tā, piemēram, stāvparki piepilsētā ir veidojami kopā ar Olaines, Mārupes, Ķekavas u.c. pašvaldībām to teritorijās, līdz kurām jāpagarina Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta līnijas. Otrkārt, Rīgai tiek veidoti divi apbraucamo ceļu loki, no kuriem ārējais iet galvenokārt ārpus pilsētas pa piepilsētas teritorijām. Treškārt, tiek veidoti vairāki pilsētas zaļo zonu un koridoru loki, kas ietver pilsētu, iesaistot tajā arī Rīgas pašvaldībai piepilsētā piederošos mežus un tie veido Rīgas iedzīvotājiem izcilus rekreācijas apstākļus. Ceturtkārt, Rīgas iedzīvotāju skaits tiek mērķtiecīgi regulēts, piesaistot to 700 000 līmenim, utt. Šie ir virzieni, kurus REA ņems vērā, uzsākot pārstrādāt savu Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu 2010.-2020.gadam 2014.-2020.gada periodam, kas bez jau minētā tajā ietvers arī jaunās inovatīvās energoefekrtivitāti veicinošās tehnoloģijas un iekārtas, īpaši informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, kā arī bezizmešu mobilitātes jomā, lai sasniegtu Rīgai viedās pilsētas (Smart Cities) statusu. Priekšā nozīmīgs darbs, kas prasīs ne tikai intensīvu darbu, bet arī rūpīgu savstarpējo saskaņojumu veikšanu, lai nepieļautu pretrunas starp izstrādājamiem dokumentiem, Eiropas jauno enerģētikas politiku un atsevišķiem valsts un nozaru stratēģiskiem dokumentiem.
3 REA vēstnesis REA aktualitātes Rīgas enerģētikas aģentūrā viesojas dāņu firmas Ea Energy Analyses pārstāve Nesen Rīgas enerģētikas aģentūru (REA) kopā ar kolēģiem no kāda Rīgā organizēta pasākuma tā starplaikā (nebija sanākuši apmeklētāji) pēc Rīgas domes pārstāves ES Ingas Barisas ierosinājuma apmeklēja dāņu firmas Ea Energy Analyses vecākā konsultante energoefektivitātes un attīstības jautājumos Kirstena Dyhr-Mikkelsena. Apmeklējuma mērķis bija iepazīties ar starptautisko projektu klāstu, pie kuriem strādā REA un sasniegtajiem rezultātiem. Ņemot vērā to, ka REA iesaistās tikai starptautiskos projektos ar augstu lietderību, kas dod reālu pienesumu Rīgas pašvaldībai, ko stāstīt bija daudz. Pērn tika pabeigts darbs pie 5 nozīmīgu projektu izstrādes, starp kuriem kā pirmais bija pašas aģentūras izveidošana, tās darbības uzsākšana un nostiprināšana, starptautisko saišu izveidošana un atpazīstamības panākšana Eiropā. Vēl aģentūras veidošanās pirmajos gados REA sāka strādāt arī IEE projektā INTENSE, ko vadīja Baltijas Vides Forums. Caur šo projektu Rīgā ienāca pirmā informācija par energoefektīvām, pasīvajām un tuvu nulles enerģijas līmeņa ēkām. Tapa plaša informācija specializētos žurnālos, bukleti, brošūras un DVD par energoefektivitātes tematiku. Ar Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu tika veidots demonstrācijas projekts bērnu dārzā Kastanītis ar ēku renovāciju un ogļu katlu mājas likvidāciju, ierīkojot jauna tipa apkures sistēmu ar siltumsūkņiem, kas strādā ar dziļurbuma termozondēm. Objekts tika atzīts kā labākais 2010.gada organizētajā celtniecības objektu konkursā. Arī par šo objektu izveidotas informācijas lapas, brošūras un DVD. Interesants bija darbs un rezultāti Baltijas jūras reģiona finansētajā projektā UrbEnergy, ko vadīja SIA Rīgas pilsētbūvnieks. Tas apskatīja atsevišķa pilsētas reģiona Juglas apkaimes kompleksas renovācijas iespējas, risinot gan inženiertehniskus un pilsētplānošanas, gan finanšu jautājumus. Šis projekts pirmoreiz aktīvi izvirzīja jautājumu par ESKO firmu izveidi un darbību, kā arī Rotācijas fonda veidošanas nepieciešamību pilsētas daudzdzīvokļu namu renovācijai. Šie risinājumi pamazām ieviešas praksē. Un visbeidzot INTERREG programmas finansētais COMBAT projekts, kas deva iespēju pilsētai izpildīt savas saistības, ko tā uzņēmās, parakstot Mēru paktu izstrādāt pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu līdz 2020. gadam un iedibināt ik gadus organizējamās Rīgas enerģētikas dienas. Darba rezultātā kopā ar Stokholmu, Helsinkiem un Tallinu tapa arī Rīcības plāna izstrādes vadlīnijas, kas palīdz citām pilsētām veidot šo nozīmīgo dokumentu. Ar 2012. gadu REA ir uzsākusi 3 jaunu nozīmīgu starptautisko projektu izstrādi ar jaunu mērķi tuvināt Rīgu viedās pilsētas (Smart Cities) statusam.
4 REA vēstnesis Elektroauto uzlādes iekārtas Aldis Melkerts - SIA MMX Energy tehniskais direktors Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kuru tik nopietni nav skāris krīzes otrais vilnis un kurā jau labu laiku vērojama ievērojama ekonomikas izaugsme. Krīzes laikā, optimizējot izmaksas, jaunas automašīnas iegāde nebija primāro pirkumu sarakstā. Kā rāda automašīnu pārdošanas statistika, situācija šogad valstī ir ievērojami uzlabojusies. Katrs, kas krīzes laikā atlika jaunas automašīnas iegādi, tagad par to ir sācis domāt. Un kāpēc gan lai tas nebūtu elektroautomobīlis? Ja vēl pāris gadus atpakaļ ziņas par to, ka eletroautomobīļi varētu nonākt arī līdz mums, likās diezgan nereālas, tad tagad par to vairs nešaubās gandrīz neviens. Tas, ka pasaules naftas rezerves izsīkst un tādejādi degvielas cenas tikai turpinās celties, nozīmē, ka tuvākā vai talākā nākotnē jautājums, ar kādu mašīnu labāk braukt, pacelsies ikvienam. Jau tagad novērota tendence, ka pērkot jaunu auto priekšroka tiek dota automobīļiem ar mazāku degvielas patēriņu, dīzeļdzinējiem, kā arī esošās automašīnas tiek aprīkotas ar gāzes iekārtām. Tagad ir parādījusies jauna altenatīva eletroautomobīlis, kas ļaus samazināt izmaksas 3-4 reizes salīdzinot ar benzīnu un 2 reizes salīdzinot ar gāzi. Protams, cena elektroautomašīnām ir daudz lielākas nekā benzīna vai ar gāzi darbināmām automašīnām. Taču tieši tagad katram Latvijas iedzīvotajiem ir vienreizēja iespēja kļūt vienam no dažiem, kurš varēs iegādāties elektroautomobīli ar ievērojamu atlaidi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi projektu konkursu, kas paredz privātpersonām valsts daļēju apmaksu elektroautomašīnas iegādei. Valsts atbalsts šajā projektā būtu 50% apmērā līdz 13 000 latu. Sīkāka informācija par projektu konkursu: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/kpfi/projekti/? doc=14778. Kā zināms, ar vienu uzlādi iespējams nobraukt apmēram 150 km. Te savukārt rodas jautājums - kur varēšu uzlādēt savu automašīnu, ja gribēšu izbraukt tālāk. Arī par to ir padomāts. Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrijas paspārnē tiek gatavota KPFI fonda atbalsta programma elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstības projektiem. Atbalsta noteikumu projekts paredz, ka uzņēmumiem pieejamais atbalsts būs 50 70 % apmērā, bet pašvaldību iestādēm 85% no projekta izmaksām. Šķiet, ka šī ir vienreizēja iespēja, lai Latvijas pilsētās sāktu veidot elektroauto uzlādes staciju tīklu. Uzlādes staciju esamība būs svarīgs priekšnoteikums, lai mudinātu auto īpašniekus pārsēsties pie videi draudzīgu auto stūres. Jādomā, ka uzlādes stacijas drīz kļūs par konkurences ieroci, lai uzņēmumi, kuru teritorijā ir publiskas autostāvvietas, piesaistītu papildus klientus savam pamatbiznesam. Piemēram, lielveikalu apmeklētāji, viesnīcas iemītnieki, biroju ēku īrnieki un publisko autostāvvietu apmeklētāji labprātāk izmantos to uzņēmumu pakalpojumus, kuru autostāvvietas ir aprīkotas ar iespēju uzlādēt elektroauto. Tā kā šis ir nākamā gada budžeta sastādīšanas laiks, tad katram pašvaldības vadītājam, degvielas uzpildes stacijas, autostāvvietas un lielveikalu ķēdes īpašniekam ir jāpadomā par elektrouzlādes iekārtu uzstādīšanu savā īpašumā. Tā Jūs ne tikai piesaistīsiet jaunus klientus, bet demonstrēsiet arī zaļo domāšanu. Kā jau iepriekš minēts, svarīgs iemesls, kas liks autovadītājiem izvēlēties elektroauto, ir samazinātās izmaksas par katru nobraukto kilometru. Piemēram, šodien vidējs auto īpašnieks gadā iztērē 2000 LVL par benzīnu pie nobraukuma 30 000 km. Braucot ar elektroauto, izmaksas par elektrību būtu trīs reizes mazākas, jeb ap 600 LVL. Pie tam, domājams, šīs izmaksas nākotnē iespējams samazināt. Elektroauto īpašnieks visbiežāk auto baterijas uzlādēs naktī, kad teorētiski elektrība ir lētāka. Iespējams, ka elektroenerģijas piegādātājam būs izdevīgi piedāvāt tādu tarifu, lai ir garantēts elektroenerģijas pircējs nakts stundās. Attēlā Nr.1 ir parādītas izmaksas par auto baterijas uzlādi pie patlaban spēkā esošajiem tarifiem privātpersonām.
5 REA vēstnesis Attēls Nr. 1. * Ievadaizsardzības aparāta strāvas lielums 40A Redzam, ka pie gada nobraukuma 20000 km ir izdevīgi izvēlēties T3 tarifu plānu. Ceram, ka nākotnē būs vēl izdevīgāki piedāvājumi. Piemēram, dažās valstīs tiek subsidētas mājas uzlādes iekārtas. Šādas iekārtas nodrošina to, ka baterijas tiek uzlādētas ātrāk. Un būtiski, ka pareizi kontrolēts uzlādes process nodrošina drošību gan īpašumam, gan arī elektroauto. Dažos gadījumos elektroauto ražotāji mājas uzlādes iekārtas pieprasa kā garantijas nosacījumu. Attēls Nr. 2. Mājas uzlādes iekārta Lai neizveidotos situācija, ka izvēloties lētāko piedāvājumu pēc tam iznāk vilties, jo uzlādes iekārta nebūs atbilstoša Latvijā tirgotajiem automobīļiem un tādejādi nebūs pilnvērtīgi lietojama, galvenā uzmanība jāpievērš faktam, vai uzlādes iekārta ir starptautiski atzīta no lielākajiem eletroautomobīļu ražotājiem. Tādi vadošie uzlādes iekārtu ražotāji, kā EFACEC jau šodien strādā pie tā, lai iekārtas būtu saderīgas ar nākotnes automobīļiem, t.i., Eiropas un Amerikas ražotāju atbalstīto COMBO 2 standartu. Tas nozīmē, ka ļoti svarīgi izvēlēties tādas iekārtas, kas spēs apkalpot vadošo pasaules ražotāju, piem., VW, BMW, Mercedes elektroauto, kuri nonāks tirgū 2013.gadā. Pareiza uzlādes iekārtas izvēle piesaistīs vairāk klientus un paaugstinās projekta rentabilitāti. Par atbilstošu iekārtu izvēli vienmēr vajadzētu konsultēties ar speciālistiem, kuri palīdzēs izvēlēties iekārtas, nodrošinās to uzstādīšanu un ekspluatāciju, kā arī palīdzēs atrast optimālo elektro pieslēguma risinājumu.
6 REA vēstnesis Attēls Nr. 3. Ātrās uzlādes iekārta QC50 Kontaktinformācija: SIA MMX Energy Dārzciema iela 60, Rīga, LV-1073 Tālr.: 66002247; 26427797 e-pasts: aldis.melkerts@mmxenergy.lv Lielizmēra saules kolektoru sistēmas Latvijā 2012.gadā Dainis Millersons - SIA Taupi tehniskais direktors Paveroties plašām iespējām iegūt līdzfinansējumu energoefektīvu tehnoloģiju uzstādīšanai, Latvijā šī gada laikā ir strauji audzis pieprasījums pēc saules kolektoriem siltā ūdens sagatavošanai, zemo temperatūru apkures sistēmu atbalstam, kā arī peldbaseinu ūdens sildīšanai. Uzņēmums SIA Taupi /sauleskolektors.lv kopš 2007.gada specializējies tieši saules kolektoru sistēmu veidošanā un salīdzinot iepriekšējos gadus ar 2012.gadu secina, ka pieprasījums ir audzis vismaz 5 reizes. Noteikti jāatzīmē tieši lielo siltā ūdens patērētāju pašvaldību un ražotāju aktivitātes pieaugums. Cilvēki, arvien vairāk redzot, ka mūsu veidotās saules kolektoru sistēmas strādā, griežas pēc padoma, daudz aktīvāk apsver iespējas padarīt savus novadu uzņēmumus energoefektīvākus un draudzīgākus videi. Tiesa, bieži vien galvenais motivātors nav zaļā domāšana, bet gan iespēja ietaupīt uz siltumenerģijas izmaksām, kas, pateicoties KPFI un Eiropas fondu programmām, ļauj atmaksāties sistēmai 2-5 gados un vēlāk ik gadu sniegt ievērojamu finanšu līdzekļu ietaupījumu. Veidojot lielas saules kolektoru sistēmas, jau sākotnēji plānošanas posmā ir svarīgi pareizi noteikt optimālo sistēmas lielumu, kas ļautu saražot konkrētajā situācijā visvairāk kwh uz katru uzstādīto tehnoloģiskās iekārtas vienību. Lai noteiktu optimālo sistēmas lielumu, tiek izmantotas speciālas datorsimulāciju programmas, kas aprēķina vajadzīgās sistēmas lielumu, raugoties no konkrētā objekta atrašanās vietas, ēkas novietojuma, ūdens lietošanas paradumiem un daudzumiem. Protams, neatsverama ir uzkrātā pieredze, kas ļauj katru objektu veikt kvalitatīvāk un sasniegt labākus rezultātus. Gada laikā esam realizējuši vairākas lielas un reizē sarežģītas sistēmas, no kurām īpaši gribas izcelt 2012.gada jūlijā ekspluatācijā nodoto saules kolektoru sistēmu Cēsu PII5, A. Kronvalda ielā, kas ir līdz šim lielākā saules kolektoru sistēma Baltijas mērogā ar sistēmas jaudu 99,288kW. Tā ļauj ietaupīt gan uz siltā ūdens sagatavošanu, gan uz peldbaseina ūdens un peldbaseina telpā esošo silto grīdu sildīšanu.
7 REA vēstnesis Saules kolektoru lielie objekti, adreses Uzstādītie kolektori Sistēmas jauda PII3., Noras iela 15, Cēsis 36 gab. Thermo Solar TS500 65,808 kw PII4., Zirņu iela 23, Cēsis 24 gab. Thermo Solar TS500 43,872 kw PII5., Kronvalda iela 35, Cēsis 72 gab. Thermo Solar TS300 99,288 kw Pansionāts "Rūja", Jeru pag. Rūjienas novads, LV - 4234 25 gab. Thermo Solar TS400 36,2 kw Pansionāts "Ropaži", Ropaži, Ropažu novads, LV2135 25 gab. Thermo Solar TS400 36,2 kw PII "Ieviņa", Gaismas iela 25, Ķekava, Ķekavas nov. 40 gab. Thermo Solar TS500 73,12 kw Soc. Aprūpes centrs "Tērvete", "Mežmalieši", Tērvetes pag., Tērvetes nov. 44 gab. Thermo Solar TS500 80,432 kw Ulbrokas sporta komplekss, Vālodzes, Stopiņu novads LV-2130 48 gab. Thermo Solar TS500 87,744 kw Rūjienas vidusskola, Rīgas ielā 30, Rūjiena, Rūjienas novads 40 gab. Thermo Solar TS300 55,16 kw Rūjienas SPII Vārpiņa, Dārza ielā 8, Rūjiena, Rūjienas novads 20 gab. Thermo Solar TS300 27,58 kw Tabula Nr.1 Sauleskolekotors.lv/SIA Taupi 2012.gadā veiktās lielizmēra saules kolektoru instalācijas Peldbaseina ūdens sildīšana un siltā ūdens sagatavošana Cēsu 5. pirmsskolas izglītības iestādē: Realizēts: Jūlijs 2012.gads / ar KPFI 75% līdzfinansējumu Sistēma: Thermo Solar 72 gab. TS300 plakanie saules termokolektori, 2 gab. HSK2000 higiēniskās akumulācijas tvertnes, 4 gab. KN3 siltummaiņi, u.c. elementi Kopējā sistēmas jauda: 99,288 kw Adrese: PII.5, Kronvalda iela 35, Cēsis, Latvija Uzstādītā sistēma A. Kronvalda ielā, Cēsīs, PII5. ir pagaidām lielākā vienotā saules kolektoru sistēma Baltijas mērogā, kas uzstādīta līdz 2012.gada oktobrim. Saules kolektori nodrošina bērnudārzam gan siltā dzeramā ūdens sildīšanu, gan veic arī peldbaseina ūdens sildīšanu un silto grīdu apkures atbalsta funkciju pie peldbaseina. Saules kolektori siltā ūdens sagatavošanai Rūjienas vidusskolā un sporta kompleksā: Realizēts: Marts 2012.gads / ar KPFI 75% līdzfinansējumu Sistēma: Thermo Solar 40 gab. TS300 kolektori, 2 HSK1500 higiēniskās akumulācijas tvertnes, TS-P 1000 papildus akumulācijas tilpumam, u.c. sistēmas elementi Kopējā sistēmas jauda: 55,16 kw Adrese: Rūjienas vidusskola, Rīgas ielā 30, Rūjiena, Rūjienas novads, Latvija Rūjienas vidusskolā saules kolektori nodrošina siltā ūdens sagatavošanu gan sporta kompleksā, gan pašās vidusskolas telpās.
8 REA vēstnesis Peldbaseina ūdens sildīšana Ulbrokas sporta kompleksā: Realizēts: Maijs 2012.gads / ar KPFI 75% līdzfinansējumu Sistēma: Thermo Solar 48 gab. TS500 kolektori, 3 KN3 siltummaiņi, u.c. elementi Kopējā sistēmas jauda: 87,744 kw Adrese: Ulbrokas sporta komplekss, Vālodzes, Stopiņu novads, LV-2130, Latvija Saules kolektoru sistēma šī gada jūlija mēnesī salīdzinot ar 2011. gada jūlija mēnesi ļāva samazināt gāzes patēriņu par 9 MWh. Siltā ūdens sagatavošana Tērvetes sociālās aprūpes centrā: Realizēts: Aprīlis 2012.gads / ar KPFI 75% līdzfinansējumu Sistēma: Thermo Solar 28 gab. TS500 plakanie saules kolektori, 8 gab. TS500 un 8 gab. TS500. Kopā 44 gab. TS500 Kopējā sistēmas jauda: 80,432 kw Adrese: Soc. Aprūpes centrs "Tērvete", "Mežmalieši", Tērvetes pag., Tērvetes nov., Latvija Saules kolektori siltā ūdens sagatavošanai Rūjienas Speciālā pirmsskolas izglītības iestāde Vārpiņa: Realizēts: Februāris 2012.gads / ar KPFI 75% līdzfinansējumu Sistēma: Thermo Solar 20 gab. TS300 kolektori, 2 HSK 500 higiēniskās akumulācijas tvertnes, 2 TS-P 500 papildus akumulācijas tilpumam, u.c. sistēmas elementi Kopējā sistēmas jauda: 27,58kW Adrese: Rūjienas SPII Vārpiņa, Dārza ielā 8, Rūjiena, Rūjienas novads, Latvija Siltā ūdens sagatavošana Cēsu 3. Pirmsskolas izglītības iestādē Noras ielā 15: Realizēts: jūlijs 2012.gads / ar KPFI 75% līdzfinansējumu Sistēma: Thermo Solar 36 gab. TS500 plakanie saules termokolektori, 3 gab. HSK1500 higiēniskās akumulācijas tvertnes Kopējā sistēmas jauda: 65,808 kw Adrese: PII3., Noras iela 15, Cēsis, Latvija
9 REA vēstnesis Siltā ūdens sagatavošana VSAC Vidzeme pansionātā Ropaži : Realizēts: Augusts 2012.gads / ar KPFI 75% līdzfinansējumu Sistēma: Thermo Solar 25 gab. TS400 plakanie vakuuma saules kolektori, HSK1500 litri akumulācijas tvertnes 2 gab., u.c. elementi Kopējā sistēmas jauda: 36,2 kw Adrese: Pansionāts "Ropaži", Ropaži, Ropažu novads, LV - 2135, Latvija Renovēta daudzdzīvokļu māja Siguldā, Raiņa ielā ar saules kolektoriem siltā ūdens priekšsildīšanai 2010.gada decembris Saules kolektori zivju pārstrādes uzņēmumam Latis Daugavpils novadā 2011.gada jūlijs Materiāla tapšanā izmantota informācija un fotogrāfijas no SIA Taupi /sauleskolektros.lv arhīva Kontaktinformācija: Dainis Millersons, SIA Taupi /sauleskolektors.lv tehniskais direktors E-pasts: info@sauleskolektors.lv, Tālr.: +371 29279228
10 REA vēstnesis Bēniņu siltināšana pirmais solis mājas energoefektivitātes paaugstināšanai Ģirts Kazainis - SIA Kalo Būve pārstāvis Kāpēc siltināt bēniņus? Bēniņu pārsegumi ir jāsiltina un galvenais pamatojums tam ir ļoti vienkāršs - pareizi nosiltināti bēniņi ļauj ietaupīt aptuveni 20-30% no kopējiem mājas izdevumiem par apkuri, jo bēniņu pārsegumi ir vieta, caur kuru māja zaudē visvairāk siltuma! Ir aprēķināts, ka pareizi nosiltinot bēniņus piecstāvu Hruščova tipa mājā ar četrām kāpņutelpām, mājas ietaupījums uz apkures rēķina ir aptuveni 2500 Ls gadā (aprēķinot pēc 2011/12. gada sezonas apkures tarifiem), pie kam bēniņu siltināšanas izmaksas šādai mājai ir aptuveni tie paši 2500 Ls! Bēniņu siltināšana atmaksājās jau pirmajā ziemā! Nosiltināti bēniņi nodrošina mājas iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem būtisku ekonomiju ne tikai uz apkures rēķina. Rīgas centrā katru ziemu mēs novērojam vienu un to pašu skatu - gigantiskas lāstekas, norobežotu ietvi un speciāli apmācītas brigādes, kuras cenšas šīs lāstekas dabūt nost. Bēniņu siltināšana ļauj būtiski samazināt vai vispār izskaust lāsteku veidošanos, kā rezultātā ziemas sezonā māja var ietaupīt vēl aptuveni 500 Ls, kas parasti tiek samaksāti lāsteku likvidēšanas brigādēm, nemaz jau nerunājot par iedzīvotāju drošību, kuriem samazinās risks dabūt ar lāsteku pa galvu. Daudzu namu augšējo stāvu iedzīvotāji saskaras ar divām sezonālām problēmām - ziemā-auksts, jo viss siltums aiziet caur nepietiekami nosiltinātu bēniņu pārsegumu, vasarā-karsts, jo uzkarsušais jumts silda bēniņus un karstums caur nepietiekami nosiltinātiem pārsegumiem iekļūst augšējos namu dzīvokļos, vai, privātmāju gadījumā, istabās. Bēniņu siltināšana atrisina abas šīs problēmas, jo siltinājuma slānis darbojas abos virzienos un karstuma iekļūšana pēdējo stāvu dzīvokļos arī tiek ierobežota. Neaizmirsīsim arī regulāro ūdens tecēšanu bēniņos ziemas aukstajos mēnešos. Pēc praktiski jebkura namu apsaimniekotāja atzinuma, nopietnākās galvassāpes ziemas periodā rada namu jumti. Problēma, kas zināma teju vai ikvienam apsaimniekotājam: nesiltinātas siltumapgādes sistēmas caurules un nesiltināti bēniņu pārsegumi pakļaujas vienkāršam fizikas likumam siltais gaiss ceļas augšup, krājas bēniņtelpā un silda jumtu. Rezultātā jumta malās veidojas ledus valnis, kas neļauj aiztecēt ūdenim. Tas krājas, tad atrod vissīkākās spraugas un, aiztekot, applūdina augšējo stāvu dzīvokļus un ārsienas. Nu un, varētu teikt pārējo stāvu iedzīvotāji tas mani neskar, taču tā tomēr nav: visi mājas iedzīvotāji dzīvokļu īpašnieki un nomnieki ir spiesti tērēt līdzekļus dubultā apjomā maksāt par siltumu, kurš izplūst caur jumtu atmosfērā un kā jau tas ir minēts augstāk, papildu apmaksāt jumta attīrīšanas darbus no lāstekām, ledus un sniega aizvešanu. Turklāt Latvijas ziemas gādā par to, lai tīrīšanas darbi būtu jāveic vairākas reizes. Šī problēma skar gandrīz visas tipveida daudzdzīvokļu mājas, kur bieži vien kā siltumizolācijas materiāls ir izmantots pavisam pieticīgs 10 līdz 15cm biezs izdedžu, keramzīta vai skaidu slānis. Šāds siltinājums neatbilst šī brīža prasībām, tādēļ bēniņu pārsegumu jāsiltina ar mūsdienām atbilstošu materiālu vismaz 20 cm biezā slānī. Būvnormatīvi nosaka, ka ziemā bēniņu telpu gaisa temperatūra nedrīkst būt vairāk kā 2 4 C augstāka par āra gaisa temperatūru, lai izslēgtu mitruma kondensēšanos uz norobežojošām konstrukcijām un sniega kušanu uz jumta seguma. Ar ko un kā labāk siltināt? Patiesība un mīti Siltināšanas materiālu piedāvājums būvmateriālu tirgū ir liels. Bēniņu siltināšanai īpaši ieteicama ir beramā vate. Par šī materiāla priekšrocībām un izvēles iespējām stāsta SIA «KALO BŪVE» tehniskais direktors Armands Loļa. Uzņēmums darbā galvenokārt izmanto PAROC beramo akmens vati, taču nepieciešamības gadījumā var siltināt arī ar stikla vati vai celulozes vati tautā pazīstamāku ar nosaukumu «ekovate». Balstoties uz savu pieredzi, speciālists var apstiprināt vairākas patiesības un atspēkot mītus, kādi ir izveidojušies par beramajiem siltināšanas materiāliem. Patiesība beramā akmens vate ir ekonomisks materiāls Izmantojot beramo akmens vati, kopējās izmaksas (ar darbu) var būt pat līdz 30% zemākas, salīdzinot ar lokšņu vai ruļļu materiālu cenu. Turklāt papildus vēl nāk klāt darba izmaksas lokšņu/ruļļu materiāla ieklāšanai.
11 REA vēstnesis Attēls Nr. 1. Izveidotā laipu konstrukcija pirms beramās vates ieklāšanas bēniņu grīdā Pasūtītāji šādus paziņojumus bieži vien uzņem visai skeptiski, tādēļ ieteicams saprast materiāla priekšrocības: beramo vati iestrādā ar bezatlikumu tehnoloģijas metodi, respektīvi, atšķirībā no lokšņu materiāla, beramās vates iestrādes laikā nerodas materiāla atgriezumi, kas ļauj iegādāties tieši tik daudz materiāla, cik tas ir nepieciešams konkrētajam objektam. Attēls Nr. 2. Ar bezatlikumu tehnoloģijas metodi bēniņos iestrādāta beramā vate Siltināšana ar beramo vati ir daudz ātrāka salīdzinājumā ar ruļļu vai lokšņu materiāliem, savukārt, ātrums nozīmē samazinātas izmaksas. Ar šo tehnoloģiju iespējams nosiltināt ap 1000 m2 dienā. Attēls Nr. 3. Beramās vates mehanizēta padeve uz bēniņiem Patiesība beramā akmens vate garantē kvalitatīvu ieklājumu Saskaņā ar EN13162 materiāla īpatnējā siltumvadītspēja ir 0,041 W/mK, turklāt ar iepūšanas paņēmienu izveidots klājums veido vienmērīgu siltumizolācijas slāni visā bēniņu klājā bez spraugām un salaidumiem, cieši aizpildot spraugas ap komunikācijām un jumta konstrukcijām. Tas nodrošina augstu siltumnoturību visā kalpošanas laikā. Attēls Nr. 4. Ar iepūšanas paņēmienu izveidots vienmērīgs siltumizolācijas slānis cieši aizpilda spraugas ap konstrukcijām
12 REA vēstnesis Akmens vate ir viegla, bet ar lielu blīvumu. Tās blīvums ir lielāks (45 kg/m3) kā minērālvatēm ruļļos (10 kg/m3), tādējādi nenotiek konvekcija (gaisa plūsma) caur vati, samazinot siltuma zudumu. Akmens vate ir elpojošs materiāls, kas pasargā no sēnīšu un pelējuma rašanās vietās, kur siltumizolācija saskaras ar ēkas konstrukcijām. Vēl viens siltināšanas materiāls ir tā dēvētā ekovate, kas patiesībā ir sasmalcināta celuloze (makulatūra). Akmens vatei ir vairākas priekšrocības salīdzinot ar celulozes vati: PAROC akmens vate tiek izgatavota no vulkāniskā ieža, tādēļ tās molekulārā struktūra nosaka vairākas īpašības; PAROC akmens vate nav higroskopiska (neuzsūc mitrumu), tādēļ nenotiek papildu siltuma zudumi mitrā laikā. Minerālvate jeb stiklavate spēj pretoties mitrumam līdz 8 stundām, ekovate mitrumu uzsūc un atdod. Šī akmens vates īpašība ir sevišķi būtiska bēniņos, jo ziemā var notikt pēkšņs negadījums ar jumta segumu, un tad nav jābaidās, ka izolācijas slānis saslaps un zaudēs savas siltumizolācijas spējas. Akmens vate nav apstrādāta ar ķimikālijām, tā nedeg un negruzd pateicoties savai molekulārajai struktūrai, akmens vate ir izgatavota no akmens vulkāniskā ieža, savukārt ekovatei pievienots bors vai boraks, lai samazinātu celulozes degšanu. Celulozes vate ir otrreiz pārstrādāts papīrs - makulatūra un, kā mēs zinām, papīrs ir un paliek papīrs. Beramā akmens vate pēc iestrādes sēžas tikai par 5-7%, savukārt celulozes vate sēžas aptuveni par 15%, kā rezultātā, lai sasniegtu līdzīgu siltināšanas efektu celulozes vate ir jāiestrādā par aptuveni 10% biezākā slānī, kas rada papildus izmaksas. Patiesība akmens vate ir drošs materiāls Akmens vate ir A1 klases izstrādājums, kas atbilst absolūti nedegošam materiālam. Pierādījums tam ir PAROC stends ikgadējās būvniecības izstādēs, kur vate tiek dedzināta ar atklātu liesmu 900 grādu temperatūrā. Salīdzinājumam - ekovatei ugunsdrošības klase atbilst B2 standartam, tā ir gruzdoša un pie noteiktas temperatūras arī degoša. Nekaitīgums veselībai noteikti ir pierādījums drošībai beramā akmens vate nav ķīmiski apstrādāta, tādēļ nav jāuztraucas par kaitīgu vielu izdalīšanos. Mīts zem celulozes vates nav jāklāj tvaika izolācija, kas atvieglo darbu Diemžēl jāatzīst, ka šāds skaidrojums ir aplams, jo mitrai vatei žūstot saskarē ar ēkas konstrukcijām var sākties pelējuma un pūšanas procesi. Pēc PAROC rekomendācijām, zem beramās akmens vates jāliek tvaika izolācija un tā ir papildu drošība siltināšanas kvalitātei. Izņēmums varētu būt, ja beramo akmens vati uzpūš uz esošas vecās siltumizolācijas. Lai noskaidrotu pareizo risinājumu, noteikti jākonsultējas ar speciālistiem. Mīts visracionālāk siltināšanas darbus veikt pašiem Šādu pieņēmumu var akceptēt, tikai reizēm ietaupījums var izrādīties «ar mīnusa zīmi». Ja ēkas īpašnieks izvēlas darbus veikt pats, tad jārēķinās, ka vislielāko laika patēriņu prasīs materiāla sanešana bēniņos. Vislabākais beramās vates iestrādes veids ir speciālas pūšamās ierīces izmantošana, kas darbojas arī kā materiāla uzirdinātājs, nodrošinot optimālu patēriņu. Ar speciālās tehnikas palīdzību privātmāju iespējams nosiltināt 2 stundās, strādājot ar «nešanas» paņēmienu vismaz 3 dienās. SIA Kalo Būve rīcībā ir speciāla pūšanas aparatūra, kura bez problēmām spēj beramo vati «pacelt» līdz 12 stāvam, teorētiski to spēj arī darbinieks. Neatbildēts paliek jautājums par risinājuma racionalitāti. Patiesība pirms darbu sākuma noteikti jāveic sagatavošanas darbi Ja klients ir izšķīries par siltināšanu ar beramo vati, pirms materiāla iestrādes bēniņi ir attiecīgi jāsagatavo: jāizvāc visas tur atrodošās mantas. Ja notiek apjomīga mājas renovācija, var izņemt arī veco siltinājumu izdedžus vai skaidas, taču, ja darbi skar tikai bēniņu siltināšanu, tad nesošās konstrukcijas labāk neatvieglot, pastāv risks pēdējā stāva griestos parādīties plaisām. Kā jau minējām pēc PAROC rekomendācijām, zem akmens vates jāliek tvaika izolācija. Izņēmums varētu būt situācija, kad beramo akmens vati klāj uz jau esošas vecās siltumizolācijas. Jāizveido «vēja barjeras», lai ar beramo vati neaizpūstu bēniņu ventilāciju. Taču katrs gadījums ir individuāls, tādēļ, pirms sagatavošanas darbu uzsākšanas, vēlama speciālistu konsultācija, lai izvēlētos pareizo risinājumu.
13 REA vēstnesis Nākamais svarīgais posms sagatavošanas darbos jāizveido laipas, pa kurām pārvietoties, lai piekļūtu pie bēniņos esošās, mājai svarīgās infrastruktūras: jumta lūkām, skursteņiem, apkures atgaisošanas ventiļiem, vājstrāvas kabeļiem, antenām, u.tml. Laipas vēlams veidot par 5 cm augstākas, nekā paredzētais slānis. Laipas var būt gan stacionāras, gan pārvietojamas. Šis ir ļoti būtisks aspekts, ko pasūtītāji nedrīkst neievērot, jo siltumizolācijas materiālam ir jābūt nesaspiestam. Tas attiecas kā uz lokšņu un ruļļu, tā beramajiem materiāliem. Beramās akmens vates priekšrocība - sabradāšanas sekas iespējams likvidēt uzirdinot ar grābekli. Kontaktinformācija: Ģirts Kazainis SIA Kalo Būve Tālr.: 29442837
14 REA vēstnesis Content 2 TOPICS OF REA 4 CHARGING EQUIPMENT OF ELECTRIC CARS 6 LARGE SCALE SYSTEMS OF SOLAR COLLECTORS IN LATVIA, 2012 10 INSULATION OF ATTIC FLOOR FIRST STEP OF BUILDING ENERGY EFFICIENCY IMPROVEMENT Izdevumu REA vēstnesis Nr.19 (2012.gada 3.ceturksnis) sagatavoja: Maija Rubīna Juris Golunovs Rihards Baufals Rīgas enerģētikas aģentūras adrese: Brīvības iela 49/53, 518.kab. Rīga, LV - 1010 tālrunis 67012350, fakss 67181171 e-pasts: rea@riga.lv Par rakstos pausto faktu un datu pareizību atbild rakstu autori. Pārpublicēšana tikai ar Rīgas enerģētikas aģentūras piekrišanu.