KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

EIROPAS KOMISIJA Briselē, 12.5.2011 COM(2011) 260 galīgā redakcija KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas plāna piemērošana

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas plāna piemērošana REZUMĒJUMS Padomes Regulā (EK) Nr. 2166/2005 ir noteikti heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumi Kantabrijas jūrā un Pireneju pussalas rietumu piekrastē. Šā atjaunošanas plāna mērķis ir 10 gadu laikā palielināt heka nārsta bara biomasu virs 35 000 tonnu un samazināt zvejas izraisītu zivju mirstību līdz F = 0,27. Attiecībā uz Norvēģijas omāru mērķis ir 10 gadu laikā atjaunot krājumu drošās bioloģiskās robežās. Plāna galvenie elementi ir F ikgadējais samazinājums par 10 % un kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) ikgadējo izmaiņu ierobežojums 15 % apmērā. Pēdējos gados heka nārsta bara biomasa ir palielinājusies galvenokārt ārkārtēju vides un bioloģisko faktoru ietekmē. Zinātnieki lēš, ka zvejas izraisītā zivju mirstība joprojām ir pārāk liela un KPN tiek pārsniegta, un uzskata, ka plāns nav efektīvi īstenots. 1. IEVADS Heks (Merluccius merluccius) ir viena no svarīgākajām mērķsugām, ko zvejo flotes, kuras darbojas Pireneju pussalas Atlantijas okeāna piekrastē. Tā izplatības apgabals aptver Pireneju pussalas Atlantijas okeāna piekrasti, kas atbilst ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) VIIIc un IXa rajonam. Vēsturiski ieguve no 30 000 tonnu 70. gadu sākumā ir samazinājusies, 2002. gadā sasniedzot vismazāko apjomu, proti, 6700 tonnu, un pēc tam palielinājusies līdz 16 000 tonnu 2008. gadā. 2003. gadā ICES heka dienvidu krājumu klasificēja kā krājumu, kas atrodas ārpus drošām bioloģiskām robežām, un ieteica biomasas atjaunošanas plānu. Tādēļ Eiropas Savienība (ES) 2006. gadā ieviesa krājuma atjaunošanas plānu. 2006. gada janvārī stājās spēkā Padomes Regula (EK) Nr. 2166/2005, ar kuru noteica heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Pireneju pussalas rietumu piekrastē un grozīja dažus noteikumus Regulā (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai. Iepriekš minētā atjaunošanas plāna mērķis ir 10 gadu laikā palielināt heka nārsta bara biomasu virs 35 000 tonnu un samazināt zvejas izraisītu zivju mirstību līdz F 1 = 0,27. Attiecībā uz Norvēģijas omāru mērķis ir 10 gadu laikā atjaunot krājumu drošās bioloģiskās robežās. Plāna galvenie elementi ir F ikgadējs samazinājums par 10 % un KPN ikgadējo izmaiņu ierobežojums 15 % apmērā saskaņā ar ZZTEK (Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas) un ICES attiecīgo zinātnisko ieteikumu. To kuģu darbībai, kuri piedalās heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra zvejā, piemēro zvejas piepūles limitus 2, kas noteikti IIB pielikumā Padomes ikgadējās regulās, ar ko nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas attiecīgajā gadā. Saskaņā ar šiem zvejas piepūles 1 2 Zvejas izraisīta zivju mirstība (F) ir rādītājs, kas atspoguļo zvejas radīto krājuma kopējo samazinājumu. Tas aptuveni atbilst ikgadējam procentuālajam samazinājumam. ICES VIIIc un IXa rajons, izņemot Kadisas jūras līci. LV 2 LV

noteikumiem tādu ES kuģu darbība, kuru lielākais garums ir 10 metri vai vairāk, uz kuriem ir reglamentēti zvejas rīki (traļi, dāņu vadi un līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, un grunts āķu jedas) un kuru reģistrētie heka kopējie izkrāvumi ir 5 tonnas vai vairāk un/vai Norvēģijas omāra kopējie izkrāvumi ir 2,5 tonnas vai vairāk, ir ierobežota, nosakot jūrā pavadāmo dienu maksimālo skaitu. Šis maksimālais dienu skaits katru gadu tiek pielāgots proporcionāli zvejas izraisītas zivju mirstības ikgadējam pielāgojumam, ko ICES un ZZTEK uzskata par plāna piemērošanai atbilstīgu. Kopš 2005. gada saskaņā ar zvejas piepūles režīmu zvejas dienu maksimālo skaitu katru gadu samazina par 10 %. 1.1. Šā ziņojuma pamats Šajā ziņojumā ir ievērotas prasības, kas paredzētas Padomes Regulas (EK) Nr. 2166/2005 16. pantā, kurā minēts, ka Komisija līdz 2010. gada 17. janvārim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu ar secinājumiem par krājumu atjaunošanas plāna piemērošanu un attiecīgo zvejas segmentu, iekļaujot pieejamos sociāli ekonomiskos datus, kas saistīti ar plānu. Šis ziņojums galvenokārt balstās uz novērtēšanas pētījumu, ko 2010. gada oktobrī veica ZZTEK apakšgrupa par pārvaldības mērķiem un stratēģijām (SGMOS 10-06) un kas apstiprināts ZZTEK 35. plenārsēdē 2010. gada novembrī. Tika ņemti vērā arī citi elementi, piemēram, ICES un ZZTEK jaunākā attiecīgā zinātniskā/tehniskā informācija un secinājumi no pētījuma par piepūles režīma pārvaldību ES dalībvalstīs. 2010. gada oktobrī veiktajā ZZTEK novērtējumā par heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas plānu ir ņemti vērā secinājumi no vairākām saistītām zinātniskām sanāksmēm, proti, i) ICES 2010. gada februārī veiktais kritēriju novērtējums, kurā apstiprināta jauna metodika, lai noteiktu heka dienvidu krājuma bioloģisko stāvokli, ii) ZZTEK 2010. gada jūnija darbības jomas noteikšanas sanāksme, kurā precizētas vairākas darbības, lai sagatavotos plāna novērtēšanai, iii) ZZTEK veiktā piepūles režīma izvērtēšana (2010. gada septembrī) un iv) ICES darbs pie ieguves kontroles noteikumu novērtēšanas 2010. gada laikā. Trīs dalībvalstis 3 Spānija, Portugāle un daudz mazākā mērā Francija ir iesaistījušās heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra krājuma zvejniecībā Kantabrijas jūrā un Pireneju pussalas rietumu piekrastē. Tāpēc Spānijas un Portugāles sniegtie dati bija obligāti nepieciešami, lai ZZTEK un ICES zinātnieki varētu izdarīt secinājumus un sniegt ieteikumus saistībā ar dažādajiem veiktajiem novērtējumiem. Gan 2009., gan 2010. gadā Komisija pieprasīja attiecīgajām dalībvalstīm detalizētu informāciju par nozveju, zvejas piepūli un sociāli ekonomiskos datus izmantošanai zinātniskiem mērķiem. Tomēr pietiekamas kvalitātes dati Komisijai un ZZTEK tika paziņoti tikai 2010. gada otrajā pusē. 2. BIOLOĢISKI APSVĒRUMI 2.1. Heka dienvidu krājums Parastais heks ir Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu apgabala bentisko sugu sabiedrības galvenais plēsoņa, kas galvenokārt pārtiek no putasu (Micromesistius poutassou), stavridām 3 Spānijai ir iedalīti attiecīgi 64 % un 41 % heka un Norvēģijas omāra KPN. Portugālei ir iedalīti attiecīgi 30 % un 58 % heka un Norvēģijas omāra KPN. Francijai ir iedalīti attiecīgi 6 % un 1 % heka un Norvēģijas omāra KPN. LV 3 LV

(Trachurus spp.) un dažādām siļķu dzimtas zivīm. Heka dienvidu krājums apdzīvo Pireneju pussalas Atlantijas okeāna piekrasti, kas atbilst ICES VIIIc un IXa rajonam. Lai gan Atlantijas okeāna un Vidusjūras heka krājumus bioloģisku atšķirību dēļ parasti uzskata par dažādiem krājumiem, Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā nav skaidru pierādījumu par vairāku heka populāciju eksistenci. Iespējams, ka notiek zināma pārvietošanās starp heka dienvidu krājumu un ziemeļu krājumu. ICES 2010. gadā veiktie heka dienvidu krājuma novērtējumi liecina, ka paredzamais zvejas izraisītas zivju mirstības (F) samazinājums saskaņā ar plānu nav sasniegts un tā joprojām ir pārāk liela, patlaban ICES to vērtē kā aptuveni 0,74 (1. attēls). Nārsta bara biomasa (SSB) no 12,7 tūkst. tonnu 2006. gadā ir palielinājusies līdz 21,5 tūkst. tonnu 2010. gadā, galvenokārt tāpēc, ka 2007. gadā krājumu papildināja spēcīga attiecīgā gada vecuma grupa (aptuveni 61 % virs krājuma vidējā papildināšanās rādītāja 1982. 2010. gadā) (sk. 1. attēlu). 1. attēls. Heka dienvidu krājuma nozvejas, izkrāvumu, papildināšanās, zvejas izraisītas zivju mirstības un SSB izmaiņas no 1982. līdz 2010. gadam. Avots: ICES Advice 2010 (2010. gada ieteikums), 7. sējums, 7.4.1. punkts. Heka krājuma papildināšanās 4 rādītāji ir saistīti gan ar vides, gan bioloģiskiem faktoriem. Mērenos okeanogrāfiskajos apstākļos ir vērojama laba krājuma papildināšanās, bet ekstremālās situācijās krājums papildinās sliktāk. No bioloģiskā viedokļa izmaiņas krājuma struktūrā ir saistītas ar kompensējošu reakciju dzimumgatavību sasniegušu zivju vecuma/izmēra ziņā, jo lielo zivju skaita samazināšanos var kompensēt krājuma labāka papildināšanās. Šajā sakarībā fakts, ka krājums ir labi papildinājies, neraugoties uz ļoti mazu nārsta bara biomasu, ir vērtējams kā kompensējoša reakcija uz ilgu pārzvejas periodu. Zinātnieki to uzskata par neparastu un negaidītu parādību. 4 Krājuma papildināšanās ir jauno zivju skaits, kas mazāku zivju pieauguma vai migrācijas rezultātā pievienojas krājuma izmantojamajai daļai. LV 4 LV

Plāna mērķi ir līdz 2015. gadam panākt nārsta bara biomasu 35 000 tonnu apmērā, kas ir līdzvērtīga biomasas piesardzīgajam apjomam, un zvejas izraisītu zivju mirstību F = 0,27, kas atbilst zinātnieku 2004. gadā novērtētajam rādītājam. Tomēr bioloģisko procesu modelēšana liecina, ka F mērķis 0,27 apmērā līdz 2018. gadam netiks sasniegts pat tad, ja plāns tiks pilnībā īstenots, sākot no 2011. gada. Lai līdz 2015. gadam sasniegtu F mērķi, ir krasāk jāsamazina F un stingrāk jāierobežo KPN. ES mērķis ir līdz 2015. gadam sasniegt katra krājuma maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY), kā vienojās Johannesburgā 2002. gada pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību. Kā uzskata ZZTEK, ja plānu arī turpmāk neizdosies īstenot, F mērķis, iespējams, netiks sasniegts pat tad, ja tiks ieviests pārskatīts plāns un/vai jauns piepūles režīms. Attiecībā uz biomasas mērķapjomu krājuma un tā papildināšanās datu pašreizējā interpretācija liecina, ka drošām bioloģiskām robežām var atbilst daudz mazāks biomasas apjoms, nekā lēsts iepriekš. Tomēr sakarā ar izmantotā biomatemātiskā modeļa nenoteiktību, biomasas apjomi jāvērtē piesardzīgi. 2.2. Norvēģijas omārs Norvēģijas omārs dzīvo alās, duļķainā jūras gultnē kontinentālajā šelfā un tā augšējā nogāzē. Norvēģijas omāra izplatību vairāk ietekmē grunts tips un jūras ūdens temperatūra nekā dziļums. Šīs sugas izplatības apgabals ir sadrumstalots, un zinātnieki to ir iedalījuši funkcionālās vienībās teritorijās, kurās ir piemērots substrāts. Norvēģijas omāra krājumu bioloģiskais stāvoklis šajās neatkarīgajās funkcionālajās vienībās bieži ir atšķirīgs, un tāpēc ir vajadzīgi atšķirīgi pārvaldības pasākumi. Norvēģijas omāra krājumi 25. un 31. funkcionālajā vienībā Kantabrijas jūrā un 26. 27. funkcionālajā vienībā Pireneju pussalas rietumu piekrastē bija noplicināti jau plāna ieviešanas brīdī, un to stāvoklis laika gaitā nav uzlabojies. ICES ieteikums attiecībā uz šīm četrām funkcionālajām vienībām bija nulles apjoma nozveja pirms pārvaldības plāna perioda un visā tā laikā. Tāpēc nozveja ir negatīvi ietekmējusi šo krājumu stāvokli. Zvejas piepūle 28. 29. funkcionālajā vienībā un 30. funkcionālajā vienībā Pireneju pussalas dienvidrietumu piekrastē un Kadisas jūras līcī ir samazinājusies galvenokārt tāpēc, ka flotēm, kas zvejo šo sugu (Portugāles vēžveidīgo flote un Kadisas jaukta tipa bentiskās zvejas flote), ir mainījušies mērķi sārtās dziļūdens garneles (Parapenaeus longirostris) lielākas sastopamības dēļ, nevis plānā noteiktā zvejas piepūles samazinājuma rezultātā. Novērtējumi liecina, ka 28. 29. funkcionālajā vienībā biomasa ir palielinājusies, savukārt 30. funkcionālajā vienībā tās apjoms joprojām ir zems. 28. 29. funkcionālajā vienībā reģistrētā nozveja, kas plāna sākumā pārsniedza 400 tonnu, flotes mērķsugas maiņas rezultātā ir samazinājusies līdz aptuveni 120 tonnām 2009. gadā. 3. ZVEJNIECĪBU APRAKSTS 3.1. Heka dienvidu krājums Kantabrijas jūrā un Pireneju pussalas rietumu piekrastē heku zvejo galvenokārt Spānijas un Portugāles kuģi jaukta tipa zvejā (traleri, kuģi zvejai ar žaunu tīkliem, kuģi zvejai ar āķu jedām un amatierzvejas flotes). Spānijas traleru flote ir diezgan homogēna un izmanto galvenokārt divus zvejas rīkus pāru trali un grunts trali. Heka procentuālā daļa šīs flotes izkrāvumos ir diezgan neliela, jo tā zvejo LV 5 LV

citas svarīgas mērķsugas (t. i., jūrasvelnu dzimtas zivis (Lophiidae), megrimus (Lepidorhombus spp.), Norvēģijas omāru, putasu, stavridas un makreli (Scomber scombrus)). Turpretim amatierzvejas flote ir ļoti heterogēna, tā izmanto daudzus dažādus zvejas rīkus, piemēram, zivju krātiņveida lamatas, lielus un mazus žaunu tīklus, āķu jedas utt. Atkarībā no izmantotajiem rīkiem amatierzvejas flote zvejo dažādas krājuma daļas. Heks ir svarīga šo flotu nozvejas sastāvdaļa, galvenokārt tāpēc, ka tā cenas Pireneju pussalas tirgos var būt salīdzinoši augstas. Portugāles flote heku iegūst zvejā ar trali un jaukta tipa amatierzvejā kopā ar citu sugu zivīm un vēžveidīgajiem, proti, stavridām, jūrasvelnu dzimtas zivīm, megrimiem, makrelēm, Austrumu makrelēm (Scomber japonicus), putasu, Āfrikas dziļūdens garnelēm (Aristeus antennatus), sārtajām dziļūdens garnelēm un Norvēģijas omāriem. Traleru flotei ir divi atšķirīgi segmenti traleru flote, kas zvejo bentiskās zivis (zvejas rīku linuma acs izmērs 70 mm), un traleru flote, kas zvejo vēžveidīgos (zvejas rīku linuma acs izmērs 55 mm). 3.2. Norvēģijas omārs Biskajas līcī un Pireneju pussalas rietumu piekrastē Norvēģijas omāru zvejo jaukta tipa zvejā ar grunts trali. Zveja notiek visu gadu, un vislielākie izkrāvumi ir pavasarī un vasarā. Norvēģijas omāru iegūst kopā ar heku, jūrasvelnu dzimtas zivīm, megrimiem, stavridām, makrelēm un putasu. Tā kā šajā apgabalā bentiskās zivis zvejo jaukta tipa zvejā, zivju krājumu pārvaldības pasākumi ietekmē Norvēģijas omāra krājumu izmantošanu. Portugāles dienvidrietumos un dienvidos (28. 29. funkcionālā vienība) Norvēģijas omārs ir neliela, bet vērtīga piezvejas suga zvejniecībās, kuru mērķsugas galvenokārt ir bentisko zivju sugas. 28. 29. funkcionālajā vienībā notiek vēžveidīgo zveja ar trali, kurā iegūst galvenokārt dziļūdens vēžveidīgos. Attiecīgie kuģi ir licencēti zvejot Norvēģijas omāru ar trali, kura āmja linuma acs izmērs ir 70 mm, un garneles ar trali, kura āmja linuma acs izmērs ir 55 mm. Šīm divām sugām ir atšķirīga tirgus vērtība. Atkarībā no to sastopamības zvejas piepūle tiek vērsta uz vienu vai otru sugu. Galvenā mērķsuga ir sārtā dziļūdens garnele, turpretim Norvēģijas omārs ir alternatīva. ICES novērtētā Norvēģijas omāra krājumu zvejas piepūle 28. 29. funkcionālajā vienībā ir samazinājusies galvenokārt tāpēc, ka tā ir pārvietota uz otras vēžveidīgo flotes mērķsugas sārtās dziļūdens garneles zveju. ICES uzskata, ka šī zvejas piepūles pārvietošana ir bijis Norvēģijas omāra krājumu F samazināšanās iemesls. Lai gan Norvēģijas omāra daļa kopējos izkrāvumos ir neliela, no 2006. līdz 2009. gadam tā ir samazinājusies par 44 % (no 0,23 % līdz 0,10 %). 4. ZVEJAS PIEPŪLES REŽĪMS To kuģu darbībai, kuri piedalās heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra krājumu zvejā, tiek piemēroti zvejas piepūles limiti, kas izteikti jūrā pavadāmās dienās un noteikti IIB pielikuma Padomes ikgadējās regulās, ar ko nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas attiecīgajā gadā, kā aprakstīts 1. punktā. LV 6 LV

Zvejas piepūles atskaites punkts tika noteikts pa zvejas rīku veidiem, pamatojoties uz flotes darbību 2003. gadā, kas mērīta jūrā pavadītās kilovatdienās. Šie nominālie 5 zvejas piepūles rādītāji ir izmantoti, lai aprēķinātu zvejas piepūles pielāgojumus gadu gaitā. 4.1. Zvejas piepūles un zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju izmaiņas Tā kā heku iegūst jaukta tipa zvejā un dažos flotes segmentos (piemēram, traleru segmentā) tas veido tikai nelielu kopējās nozvejas procentuālo daļu, šo kuģu darbības ierobežošana var liegt iespēju maksimāli izmantot flotes zvejas potenciālu. Tomēr no 2006. līdz 2009. gadam heka daļa kopējos izkrāvumos ir palielinājusies par 46 % (no 7,5 % līdz 11 %), iespējams, sakarā ar lielāku heka sastopamību pēdējo gadu laikā. Plānā noteikto zvejas piepūles ierobežojumu rezultātā kopējā nominālā zvejas piepūle gadu gaitā ir nedaudz samazinājusies. Neraugoties uz nominālās zvejas piepūles ikgadēju samazināšanu 10 % apmērā, heka F (zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājs) nav faktiski samazinājies un joprojām ir pārāk augsts; pēc ICES aplēsēm tas patlaban ir aptuveni 0,74 jeb 2,7 reizes lielāks par mērķa rādītāju (sk. 1. attēlu). No otras puses, saskaņā ar zinātnisko informāciju eksistē pazīmes, ka KPN vairākos plāna īstenošanas gados varētu būt pārsniegta un izmetumu apjomi ir augsti. 2009. gadā ICES novērtēja izkrāvumus 19 200 tonnu apmērā un nozveju 22 400 tonnu apmērā, kas attiecīgi 2,4 un 2,8 reizes pārsniedz 8104 tonnu apmērā noteikto KPN. Šo konstatējumu dēļ ir vajadzīga turpmāka izmeklēšana, ko veic gan Eiropas Komisija, gan iesaistītās dalībvalstis. Iepriekšminēto neparedzēti augsto heka zvejas izraisīto mirstību var izskaidrot šādi. (1) Ir pazīmes, ka atjaunošanas plāns nav faktiski īstenots. Zinātniski dati liecina par ievērojamu KPN pārsniegumu. Daļēji tas varētu būt saistīts ar valstīs izveidoto kontroles sistēmu nepilnībām. Kopš 2006. gada Komisija ir vairākkārt inspicējusi Spānijas un Portugāles kontroles sistēmas. Patlaban Komisija veic Spānijas kontroles sistēmas izmeklēšanu un revīziju. (2) Neefektīva un/vai nepareiza zvejas piepūles pārvaldība valsts līmenī. Piemēram, saskaņā ar kontroles Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26. panta 6. punktu attiecīgā apgabalā pavadīta diena ir nepārtraukts 24 stundu laikposms vai šāda laikposma daļa, kad zvejas kuģis atrodas ģeogrāfiskajā apgabalā un ir ārpus ostas (..). Tas nozīmē, ka jebkura dienas daļa ir jāskaita kā pilna diena. Uz šā pamata 2003. gadā tika noteikti zvejas piepūles atskaites punkti kilovatdienās. Tā kā jaunā kontroles regula stājās spēkā tikai nesen 2010. gada janvārī, noteikumus par dienu daļām pirms 2010. gada valstis, visticamāk, piemēroja pēc saviem ieskatiem. (3) Zvejas piepūle ir pārvietota uz kuģiem ar augstākiem nozvejas rādītājiem. Ir vērojama zvejas piepūles pārvietošana no aktīviem uz pasīviem zvejas rīkiem. Zvejas piepūle kilovatdienās ir pārvietota 1:1, tomēr tā nav piemērota mērvienība pasīvo zvejas rīku piepūles mērīšanai. Neraugoties uz to, ka daudzu stacionāro zvejas rīku, piemēram, žaunu tīklu segmenta, ieguldījums kilovatdienās izteiktā kopējā zvejas piepūlē ir relatīvi neliels, ar šiem zvejas 5 Nominālā zvejas piepūle ir zvejas vienības potenciālā zvejas piepūle, ko nosaka pēc kuģa un izmantotā zvejas rīka veida. Tā ir reģistrēto kuģa parametru (kw) un jūrā pavadītā laika funkcija. LV 7 LV

rīkiem tiek iegūts lielāks heka daudzums uz piepūles vienību salīdzinājumā, piemēram, ar bentiskās zvejas floti, no kuras piepūle ir pārvietota. Garas tīklu rindas, kas pastāvīgi atrodas ūdenī, rada ievērojamu nepārtrauktu zvejas slodzi. Ja zvejas piepūle tiek pārvietota tās pašas zvejas rīku grupas ietvaros, piemēram, no traļiem uz traļiem, pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, efektīvākie kuģi, kas paliek flotē, kompensē sadalīšanai nodoto mazāk efektīvo kuģu zvejas piepūli. (4) Gadījumos, kad zvejas piepūle (kilovatdienās) tiek pārvietota no kuģiem zvejai ar tīkliem uz traleriem apmaiņā pret kvotām (tonnās heka), traleriem ar lielu kapacitāti, kuri zvejo galvenokārt citas sugas, nevis heku, tika iedalīta lielāka zvejas piepūle, un tie varēja turpināt zvejot citas sugas, izmetot heku, turpretim kuģiem zvejai ar tīkliem tika iedalīta lielāka kvota, un tie varēja turpināt zvejot heku, īstenojot kilovatdienu izteiksmē nelielu zvejas piepūli. (5) Augsts izmetumu līmenis, ko izraisa i) bioloģiski cēloņi (t. i., heka lielāka sastopamība), ii) tiesību aktu ierobežojumi (t. i., kvotu limiti), iii) tirgus pieprasījums (t. i., heka cenas) vai iv) izmantotie zvejas rīki un kuģu parametri. (6) Zvejas piepūle ir samazināta un pielāgota nominālā izteiksmē (kilovatdienās), neņemot vērā faktisko 6 piepūli atkarībā no kuģu parametriem, zvejas rīkiem, tehnoloģijas uzlabojumiem un zvejas taktikas. Tas ietver iespējamas izmaiņas zvejas modeļos, proti, apgabalos, kuros sastopams heks, kuģi galvenokārt zvejo tad, kad pieejamie heka daudzumi palielinās, vai arī tie vairāk izmanto zvejas rīkus, ar kuriem var iegūt vairāk heku. (7) Ne visiem kuģiem tiek piemēroti zvejas piepūles ierobežojumi. Kuģi, kuriem piemēro zvejas piepūles ierobežojumu (t. i., kuģi, kuru lielākais garums ir 10 metri vai vairāk, uz kuriem ir reglamentēti zvejas rīki un kuri nozvejo 5 tonnas vai vairāk heka), iegūst 71 % kopējās heka nozvejas. Pārējie kuģi, kuri iegūst 29 % heka KPN, var neierobežoti palielināt savu zvejas piepūli. No otras puses, to kuģu izslēgšana no zvejas piepūles režīma, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem, iespējams, ir rosinājusi vēlmi veikt ieguldījumus šādos kuģos, palielinot to skaitu un kapacitāti. Tomēr nav novērtēts, cik lielā mērā ir notikusi šāda zvejas piepūles pārvietošana uz mazākiem kuģiem. Komisijas sākotnējais priekšlikums ierobežot to kuģu darbību, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem, Padomē netika atbalstīts. (8) Iespējamā neatbilstība starp kuģu oficiāli reģistrēto dzinēja jaudu un faktisko, iespējams, palielināto jaudu. Dzinēja jaudas reģistrācija pamatojas uz ražotāju deklarācijām, un to pārbauda (ne vienmēr mēra) organizācijas, kas atbild par drošību jūrā un sertifikāciju. 6 Faktiskā zvejas piepūle ir to parametru funkcija, kuri raksturo zvejas kuģi un tā tehnoloģiju, ieskaitot ne tikai dzinēja jaudu, ko mēra kw, bet arī korpusa iezīmes, klāja aprīkojumu, elektroniku, kuģa vadības ierīces, nozvejas apstrādi, kuģa un dzinēja vecumu, zvejas rīkus un zvejas darbību (tostarp zvejas taktiku), ko uzskata par tādu, kas visvairāk ietekmē zvejas izraisītu zivju mirstību. LV 8 LV

(9) Sākotnējais zvejas piepūles atskaites punkts (kilovatdienās), kas noteikts 2003. gadā, tika aprēķināts, pamatojoties uz kuģu iepriekšējo darbību. Tā kā dati laika gaitā uzlabojās, sākotnējais atskaites punkts, iespējams, ir noteikts nereāli augstā līmenī. Tāpēc zvejas piepūles ierobežojumi plāna piemērošanas pirmajos gados, iespējams, nebija efektīvi. 5. PLĀNA IETEKME UZ EKOSISTĒMU UN SOCIĀLI EKONOMISKĀ IETEKME Zinātnieki uzskata, ka iepriekš aprakstītās neefektīvās īstenošanas dēļ plāns nav atstājis nekādu ietekmi uz ekosistēmu. 5.1. Plāna sociāli ekonomiskā ietekme Lai aprēķinātu katras flotes atkarību no heka zvejas, kā arī apkalpes izmaksu, degvielas izmaksu un mainīgo izmaksu procentuālo daļu no kopējo heka izkrāvumu kopējās vērtības un attiecīgā gada daļas, ZZTEK zinātnieki izmantoja oficiālos pieejamos datus, kas savākti saskaņā ar zivsaimniecības datu vākšanas sistēmu. Ja atjaunošanas plāns kopš 2006. gada būtu pilnībā īstenots atšķirībā no pašreizējās situācijas, zvejas izraisīta zivju mirstība 2010. gadā būtu bijusi mazāka par mērķa rādītāju (F = 0,27), nārstojošo zivju biomasa būtu vairāk nekā 3 reizes lielāka un arī ienākumi no zvejas un darbības peļņa būtu lielāka (2. attēls). Tas nozīmē, ka atjaunošanas plāna pilnīga īstenošana kopš 2006. gada būtu palielinājusi neto peļņu visā laikposmā. Turklāt pēc 2011. gada visu segmentu agregētā neto peļņa vienmēr būtu lielāka, ja plāns kopš 2006. gada būtu īstenots. 2. attēls. Zvejas izraisītas zivju mirstības, nārsta bara biomasas (SSB), gūtās nozvejas vērtības un darbības peļņas salīdzinošās prognozes. Tumšā nepārtrauktā līnija attēlo situāciju, ja plāns no 2006. gada būtu efektīvi īstenots; pārtrauktā punktotā līnija attēlo situāciju, ja plāns tiktu īstenots pēc 2011. gada; nepārtrauktā līnija ar punktiem attēlo līknes, kuras saistītas ar F vērtībām, ar kādām kopš 2006. gada būtu iegūta maksimālā neto peļņa (optimāla stingra īstenošana). LV 9 LV

Avots: ZZTEK SGMOS 10-06 ziņojums Evaluation of the Multiannual plan for Hake and Nephrops in Areas VIIIc and IXa (Heka un Norvēģijas omāra daudzgadu plāna novērtēšana VIIIc un IXa apgabalā), 2010. gada oktobris. Četrus gadus kopš plāna stāšanās spēkā ievērojamas izmaiņas flotes kapacitātē 7 nav novērotas. Lai gan heka un degvielas cenu lielās svārstības ir ietekmējušas flotes peļņu, nav novērota būtiska kuģu izslēgšana no flotes 8. 6. SECINĀJUMI Pazīmes liecina, ka heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas plāns nav bijis efektīvs galvenokārt īstenošanas nepilnību dēļ. Saskaņā ar ICES 2010. gada ieteikumu četrus gadus pēc plāna īstenošanas uzsākšanas 2006. gadā zvejas izraisītā heka mirstība (F) gandrīz trīs reizes pārsniedz mērķa rādītāju (F max = 0,27). Tas nozīmē, ka heka KPN nav pilnībā ievērota. ICES zinātnieki lēš, ka izkrāvumi 2010. gadā 2,2 reizes pārsniegs KPN. Tā kā 2007. gadā krājuma papildināšanās bija neparasti liela, netika izmantota izdevība paredzētajā termiņā atjaunot heka krājumus līdz ilgtspējīgam apjomam. Gadījumā, ja krājuma papildināšanās atkal samazinātos līdz iepriekšējam apmēram, būs nepieciešams ilgāks pārejas periods vai krasāks nozvejas samazinājums, lai līdz 2015. gadam sasniegtu F msy. 7 8 Zvejas kapacitāte ir maksimālais kapitāls (jeb zvejas jauda), kas pieejams zvejniecībā un tiek pilnībā izmantots ar maksimālu tehnisko efektivitāti noteiktā laikposmā, ņemot vērā resursus un tirgus apstākļus. Izteikta kā daļa no kopējā flotes kuģu skaita. LV 10 LV

Piepūles režīms nav efektīvi samazinājis zvejas radīto slodzi uz abiem krājumiem. Lai gan nominālā zvejas piepūle reglamentētiem zvejas rīkiem saskaņā ar plānu ir samazinājusies, faktiskā zvejas piepūle ir palielinājusies galvenokārt tāpēc, ka zvejas piepūle ir pārvietota uz zvejas rīkiem, ar kuriem iegūst lielāku heka nozveju uz zvejas piepūles vienību, un ievērojamam skaitam kuģu netiek piemēroti zvejas piepūles ierobežojumi. Norvēģijas omāra krājumu zvejas piepūle ir daļēji samazinājusies sakarā ar piepūles pārvietošanu uz garneļu zveju, nevis pašā plānā noteikto zvejas piepūles samazinājumu dēļ. Plāna īstenošanas nepilnības 2006. 2010. gadā samazināja pašreizējo neto peļņu par 20 % salīdzinājumā ar scenāriju, kurā plāns kopš 2006. gada būtu pilnībā īstenots. Lai labāk izprastu plāna ekonomiskās sekas, tas būtu jāanalizē kontekstā, proti, ņemot vērā citas sugas, ko attiecīgās flotes iegūst tajās pašās vai citās zvejniecībās. Saistībā ar plāna iespējamo pārskatīšanu, kas paredzēta 9 2011. gadā, ir jārisina pašreizējā nespēja sasniegt zvejas izraisītas zivju mirstības samazinājuma mērķi. Līdztekus īstenošanas jautājumiem, kas steidzami jārisina, jāuzlabo arī zvejas piepūles režīms. Ir lietderīgi ieviest zvejas piepūles režīmu, kurā ņemti vērā flotes segmenti, kas iesaistīti zvejniecībā ar aktīviem vai ar pasīviem zvejas rīkiem, un, iespējams, paplašināt zvejas piepūles režīma jomu, piemērojot to Kadisas jūras līcī un mazākiem kuģiem. Rūpīgi jānovērtē izmešanas prakse, lai noteiktu tās kvantitatīvo ietekmi uz zvejas izraisītu zivju mirstību. Sezonālu un reāllaika liegumu ieviešana arī būtu efektīvs līdzeklis, lai kontrolētu zvejas radīto slodzi, jo īpaši nārsta vietās. Norvēģijas omāra krājuma pārvaldība pa funkcionālajām vienībām labāk atbilstu saglabāšanas pasākumiem, kas nepieciešami katrai krājuma vienībai. Citu sugu, piemēram, jūrasvelnu, iekļaušana plānā būtu lietderīga, lai samazinātu šīs jaukta tipa zvejas ietekmi uz dažiem citiem krājumiem. Plāna mērķi varētu pārskatīt, ņemot vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus. 9 http://ec.europa.eu/governance/impact/planned_ia/docs/123_mare_southern_hake_en.pdf. LV 11 LV