Metodiskie materiāli - Saruna. Sīļukalna pamatskola. Ikdiena un iespējas skolā, kurā mācās vien 51 skolēns

Transcription

1 Nr. 2 Šajā numurā 20 vērtīgi raksti! + Metodiskie materiāli Skolu autorprogrammas veids, kā izcelties un izdzīvot Saruna. Sīļukalna pamatskola. Ikdiena un iespējas skolā, kurā mācās vien 51 skolēns Ko apgūstam tālākizglītības kursos? Atbalsts skolēniem ar lasīšanas un rakstīšanas traucējumiem citu valstu pieredze Pedagoģiskais dress code. Kādu informāciju nes mūsu ārējā čaula? Kārtība skolā nav neiespējamā misija Metodiskie materiāli - ķīmijā, ģeogrāfijā, mājturībā un tehnoloģijās, vingrinājumi klausīšanās prasmes pilnveidošanai Sākumā bija jāmaina pati ministrija. Ķīlis atklātā sarunā par aizvadīto gadu izglītības ministra amatā, par pienākumiem, mērķiem un vilšanos Kāpēc jāmaina izglītības finansēšanas modelis? Skola kā kopienas resurss mācīšanās atrast iespējas un risinājumus Akadēmiķis Jānis Stradiņš: Latvijai zinātni vajag. Pārdomās par zinātni, Latviju un latviešiem leta foto 1

2 Saturs 7 AKTUĀLI Autorprogrammas veids, kā izcelties un izdzīvot. Nepieciešamība pēc skolu autorprogrammām rodas, lai piesaistītu jaunus skolēnus. Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Licencēšanas un reģistru departamenta direktore Andra Šenberga sniedz ieteikumus veiksmīgai autorprogrammu izveidei. 9 IR JĀRISINA Pedagogi satraukti par IZM sagatavotajām izmaiņām MK noteikumos. Valsts sekretāru sanāksmē 25. oktobrī izsludinātais MK noteikumu projekts Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem ir radījis skolotājos uztraukumu. IZM iniciēto un nepieciešamo izmaiņu virzienu un mērķi žurnālam Skolas Vārds pamato IZM Izglītības departamenta direktore, valsts sekretāra vietniece Evija Papule. 12 NUMURA INTERVIJA Sākumā bija jāmaina pati ministrija. Izglītības un zinātnes ministrs atklātā sarunā par aizvadīto gadu ministra amatā, par pienākumiem, mērķiem un vilšanos par to, kas jau paveikts un kur virzāmies tālāk. 17 AKTUĀLS JAUTĀJUMS Jāmaina izglītības finansēšanas modelis. Kāpēc? Skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas Finansēšanas principa izstrādes ekspertu darba grupas vadītāja un privātās vidusskolas Patnis valdes priekšsēdētāja Zane Ozola. 20SKAIDROJAM SITUĀCIJU Portāla Skolas.lv ilgais ceļš. Teju četri gadi pagājuši, kopš plašai skolu auditorijai kļuva pieejams portāls Skolas.lv. Visu šo laiku tas nemainīgi palika sākotnējā izskatā, atjaunojot vien Izglītības un zinātnes ministrijas aktualitātes. Skaidrojam kāpēc attīstījusies šāda situācija. 22KOMENTĀRS Ko apgūstam tālākizglītības kursos? Tehnoloģiju apguvei ir visvairāk iespēju, arī kursu piedāvājums ir profesionāls. Māra Bērente, matemātikas skolotāja. 25SARUNA Maza lauku skola. Mēs esam un būsim. Saruna ar Sīļukalna pamatskolas direktori Mariju Bernāni un direktores vietnieci mācību darbā Ivetu Broku-Kazāku par mācībām, ikdienu un iespējām mazā lauku skolā, kurā mācās vien 51 skolēns. 28ALGU JAUTĀJUMS Kāpēc skolotāju atalgojums atšķiras? Par to, kā tiek aprēķināts pedagogu atalgojums, stāsta LIZDA biroja speciāliste sociāli ekonomiskajos jautājumos Ilze Priževoite. 29PERSONĪBA Akadēmiķis Jānis Stradiņš: Latvijai zinātni vajag. Pārdomās par zinātni, Latviju un latviešiem valsts svētku priekšvakarā dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs, akadēmiķis un profesors Dr. habil. chem., Dr. hist. h. c. Jānis Stradiņš. 33SKOLU REITINGI Draudzīgā aicinājuma skolu reitings ko šogad tas vēsta? Laba izglītības kvalitāte ir ne tikai ģimnāzijās, pārliecinoši rezultāti šogad bijuši Latgales skolām. Lasiet sarunu ar Balvu novada Bērzpils vidusskolas direktori Ilonu Stepāni, kategorijas Labākā lauku vidusskola ieguvēju. 36SKOLOTĀJA PIEREDZE Nepareizās literatūras skola. Ir aplami uzskatīt, ka skolēnu lasītprieks veidosies, ja to mēģinās attīstīt ar laikam neatbilstīgu literatūru. Lauris Bokišs, Rīgas Teikas vidusskolas literatūras un kulturoloģijas skolotājs. 39SKOLOTĀJI UN SOCIĀLIE TĪKLI Skolotāji blogeri. Noslēdzies konkurss Izglītības blogs 2012, kurā pedagogi tika aicināti pieteikt savus blogus jeb emuārus. Konkursa uzvarētāji stāsta par iemesliem un savu pieredzi ko guvuši blogojot. 41SKOLA UN TEHNOLOĢIJAS IKT risinājumi izglītības politikā aktualitātes un izaicinājumi. Dr. Rūdolfs Kalvāns, IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietnieks attīstības stratēģijas un starptautiskās sadarbības jomā. LatSTE pulcē radošus un progresīvi domājošus pedagogus 1. un 2. novembrī Pļaviņu novada ģimnāzijā norisinājās Latvijas Skolu tehnoloģiju ekspozīcija (Lat- STE), kas ik gadu pulcē aktīvus ar izglītības jomu saistītus cilvēkus, iestādes un uzņēmumus, kuri dalās pieredzē par paveikto, saviem realizētajiem projektiem un jaunumiem IKT jomā. Mg. soc. Gatis Šeršņevs. 2

3 44PIEREDZE etwinning radoši un nevajag naudu! Ko skolas un skolotāji ieguvuši no ES mūžizglītības programmas, kuras mērķis ir, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, veicināt izglītības iestāžu sadarbību. 56SKOLAS VIDE Kārtība skolā nav neiespējamā misija. Skolēnu kārtības noteikumu pārkāpumi skolā ir dabisks skolēnu uzvedības kopums, un, lai šo uzvedību koriģētu, ir nepieciešama gudra un visiem skaidra rīcības shēma. Mg. psych. Sandis K. Dūšelis 46ATBALSTS Atbalsts skolēniem ar lasīšanas un rakstīšanas traucējumiem citu valstu pieredze. Eva Birzniece, Latvijas Disleksijas biedrības valdes priekšsēdētāja. 48 PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE Fizikas skolotāju konference kas jāzina fizikas skolotājiem. Biruta Šķēle, Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas prezidente. 50MAZĀS SKOLAS Skola kā kopienas resurss mācīšanās atrast iespējas un risinājumus. Par to, ko spēj izdarīt maza cilvēku grupa, ja tai ir lepnums par sevi un savu valsti. Aija Tūna, SFL iniciatīvas Pārmaiņu iespēja skolām vadītāja, projektu konsultante. 53SKOLA UN VECĀKI Risinājumi mobinga mazināšanai skolās ir, taču tos jālieto. Pēc vecāku un speciālistu konferences Risinājumi drošām skolām 2. un 3. novembrī virkne Latvijas un ārvalstu speciālistu apliecināja, ka pastāv risinājumi mobinga ierobežošanai skolās, tomēr Latvijā tos reti lieto, trūkst sistēmiskas pieejas. Piedāvājam iepazīties ar citu valstu pieredzi šī jautājuma risināšanā. 59VIEDOKLIS Pedagoģiskais dress code. Kas mēs esam, kas vēlamies būt, un kādu informāciju nes mūsu ārējā čaula. Māra Bērente, matemātikas skolotāja. 60METODISKIE MATERIĀLI Mācību stunda ģeogrāfijā Izmantosim lietderīgi atkritumus! Inese Dambe, Lizuma vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja. Prasme klausīties. Kāpēc mums ir dotas divas ausis, bet tikai viena mute? Radoši uzdevumi klausīšanās prasmes pilnveidošanai. Ingūna Helviga, Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktores vietniece izglītības jomā, latviešu valodas, literatūras un vācu valodas skolotāja, LPMC un RIIMC lektore. Didaktisko spēļu izmantošana dažādos ķīmijas apgūšanas posmos. Dr. paed. Mihails Gorskis, Daugavpils Universitātes asociētais profesors, Iecavas vidusskolas ķīmijas skolotājs. Metodiskais materiāls mājturībā un tehnoloģijās. Mīksto rotaļlietu pagatavošana. Lellīšu adīšana, klase. Iveta Jegorova, Salnavas pamatskolas skolotāja. Kāpēc es nākamajā gadā abonēšu un lasīšu Skolas Vārdu? Aija Tūna, Izglītības projektu vadītāja, SFL iniciatīvas Pārmaiņu iespēja skolām vadītāja: Priecājos, ka jaunais elektroniskais izdevums Skolas Vārds piedāvā mūsdienīgu, lietotājam draudzīgu un elastīgu profesionālās saziņas un informācijas apmaiņas platformu. Turklāt, manuprāt, tam piemīt potenciāls paplašināt savas robežas un būt ne tikai par žurnālu izglītības profesionāļiem, kā tas pozicionē sevi šobrīd, bet par žurnālu visiem izglītības draugiem, ikvienam, kuram rūp kvalitatīvas, taisnīgas un aizraujošas izglītības un izglītošanās iespēju radīšana Latvijā. Ir svarīgi, lai Skolas Vārdam izdodas runāt augsti profesionālā līmenī, bet vienlaikus arī tā, ka būtiskos vēstījumus sadzird un, galvenais, izprot vecāki, uzņēmēji, politiķi - ikviens mūsu sabiedrībā. Tas palīdzēs veidot draudzīgāku un iekļaujošāku skolu, kurā pāri visam ir ticība ikviena skolēna spējai mācīties un kurā ikviens saņem atbalstu un gūst sekmes. Žurnāls Skolas Vārds Redakcijas adrese: Ropažu iela 76-16, Rīga Tālr.: E-pasts: skolasvards@gmail.com Interneta vietne: Galvenā redaktore: Violeta Brenčeva Tālr.: Izdevējs: SIA V-Media Vienotais reģ. Nr Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz Skolas Vārds obligāta. Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli. 3

4 Kāpēc es nākamajā gadā abonēšu un lasīšu Skolas Vārdu? Stopiņu pamatskolas direktore Valērija Mikute Saņēmām žurnāla Skolas Vārds pirmo numuru. Iepriecināja tematu daudzveidība. Varēja izlasīt viedokli par bezmaksas izglītības problēmām un izzinošu materiālu par vaučeru mehānisma ideju. IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule risina jautājumu par bezmaksas izglītību, IKVD vadītāja Inita Juhņeviča pārskata pārvaldes iestādes prioritātes no kontroles un uzraudzības līdz atbalstam skolām un izglītības kvalitātes veicināšanai. Tā kā Stopiņu pamatskola nav liela, mūs interesēja jautājumi par dažāda veida skolas darbību, par mazo skolu finansēšanas modeļiem. Arī planšetdatoru izmantošanas iespējas skolās 21. gs. mācīšanas metodes skolā. Ļoti noderīgs žurnālā psihologa viedoklis kā palīdzēt skolotājam, skolēnu vecākiem saskarsmē ar skolēniem, kā mācīt bērnos toleranci, iecietību, cieņu. Ko darīt, ja bērns pazemo vai ir vardarbīgs pret citiem? Esam gandarīti par metodiskajiem materiāliem. Paldies žurnāla izdevējiem! Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas izglītības metodiķe Aīda Rozentāle Žurnāls Skolas Vārds ir mūsdienīgi moderns, ērts lietošanai un ļoti nepieciešams, jo ikviens, kas ir saistīts ar skolu, vēlas būt informēts par aktualitātēm izglītībā, iepazīties ar citu viedokļiem un izteikt arī savējo, uzzināt par savu kolēģu veiksmēm un problēmām, to risināšanas variantiem, kā arī iegūt vērtīgus metodiskos materiālus. Žurnāla daudzpusība ir viens no iemesliem, kādēļ ir svarīgi abonēt, lasīt un izmantot žurnālu. To vajadzētu abonēt ne tikai pedagogiem, bet arī vecākiem, pašvaldību darbiniekiem un visiem tiem, kam nav vienaldzīga izglītības attīstība Latvijā. Jaunpils vidusskolas direktors Jānis Liepiņš: Mēnesi atpakaļ e-pastā saņēmām pārsteigumu e-žurnālu Skolas Vārds. Ar interesi pētījām un lasījām. Ievietotā informācija bija interesanta, aktuāla un noderīga. Ceram, ka arī turpmākie žurnāla numuri būs tādi. Ilgi nešaubījāmies un pasūtījām žurnālu nākamajam gadam. Aglonas novada Šķeltovas pamatskolas direktore Olga Afanasjeva: Skolas Vārds ir pirmais e-žurnāls, kuru mūsu skola abonē. Šī žurnāla formāts ļauj mums izmantot to tik eksemplāros, cik nepieciešams. E-žurnāls dod iespēju to lasīt sev vēlamā laikā un vietā, nedomājot par to, ka žurnālu esmu aizmirsusi paņemt līdzi vai to jau ir paņēmusi kolēģe. E-žurnāls Skolas Vārds būs ērts palīgs, gatavojoties mācību stundām, vecāku un pedagogu sanāksmēm. Sniegto informāciju var skatīt uz datora ekrāna vai var izmantot interaktīvo tāfeli, var izdrukāt vai izveidot savu žurnāla mapi ar idejām, padomiem, aktualitātēm. Esam novērtēti Šis ir žurnāla Skolas Vārds otrais numurs, kas man kā redaktorei, teikšu atklāti, patīk daudz labāk nekā pirmais, kurš pie saviem lasītājiem nonāca pirms mēneša. Esam patiešām centušies ietvert visas tās aktuālās lietas un tēmas, kas šobrīd virmo izglītības profesionāļu dienaskārtībā, un varu teikt, ka žurnāla saturs ir patiešām daudzpusīgs un bagātīgs. Domāju, ka ikviens šeit atradīs kādu tēmu, kas liks aizdomāties, padiskutēt ar kolēģiem, paskatīt savus mācību materiālus un, galu galā, izlemt nākamajā gadā, ka šāds žurnāls tomēr ir nepieciešams darbam un izglītības redzesloka paplašināšanai. Paldies visiem, kas jau paspējuši novērtēt žurnāla saturu. Skolu un skolotāju skaits, kas izvēlējušies žurnālu abonēt nākamajam gadam, ar katru dienu palielinās, un tas patiešām priecē žurnāla redakciju, tātad mūsu darbs ir novērtēts ar plusa zīmi, un tas ir labākais kompliments mums, kas izdod un veido žurnālu. Paldies arī visiem par labajiem vārdiem un vēlējumiem žurnāla dzimšanas dienā! Šajā žurnāla numurā atradīsiet atklātas sarunas, aktuālas tēmas, viedokļus un pieredzes stāstus, kā arī, protams, metodiskos materiālus, kas turpmāk būs katrā žurnāla numurā, turklāt vairāki un dažādos mācību priekšmetos. Varbūt kāds teiks: informācijas jau tā ir daudz, priekš kam tad vēl vajag. Es atbildētu jā, 21. gadsimtā, kad valda informācijas pārbagātība, ir svarīgi spēt izšķirt, tā teikt, auzas no pelavām. Tajā pašā laikā ikvienam ir vajadzīgi uzticami, droši informācijas avoti, kas strādā ar atbildību par savu darbu un kuru sniegtā informācija ir patiesa, droša un kvalitatīva. Tas, manuprāt, ir ļoti būtiski. Jo, lai izdarītu pareizos lēmumus, ir jābūt pieejamai labai un kvalitatīvai informācijai. Lai Skolas Vārds sniedz jums daudz vērtīgas un noderīgas informācijas! Uz tikšanos decembrī! Violeta Brenčeva, Skolas Vārds redaktore 4

5 Abonē žurnālu Skolas Vārds nākamajam gadam! Nākamajā gadā žurnāls Skolas Vārds būs vienīgais iknedēļas e-žurnāls, kas veltīts izglītības jautājumiem, sākot no atbildīgo valsts iestāžu lēmumu skaidrojumiem, beidzot ar pašu skolotāju pieredzi un viedokļiem. Abonējot žurnālu Skolas Vārds, jūs nepalaidīsiet garām nevienu svarīgu izglītības jomas notikumu, vienmēr būsiet informēti par to, ko lemj atbildīgās valsts iestādes, kā tiek izmantotas iespējas izglītībā, risinātas problēmas, kā jūsu kolēģi risina dažādus jautājumus, ko iesaka speciālisti dažādu situāciju un problēmu risināšanai un kādus viedokļus pauž izglītības jomas eksperti. Katru nedēļu varēsiet lasīt intervijas ar pieredzējušiem izglītības speciālistiem, iepazīties ar svarīgām izglītības tēmām, ko izpētījuši Skolas Vārda žurnālisti. Un mūsu redakcijas dāvana skolotājiem katru nedēļu piedāvāsim vairākus metodiskos materiālus dažādos mācību priekšmetos, ko skolotāji varēs praktiski izmantot savā darbā. Abonējot žurnālu Skolas Vārds, jūs saņemsiet individuālu pieejas paroli, kas dos jums iespēju jebkurā laikā ienākt žurnāla mājaslapā, ielogoties un lasīt žurnāla jaunāko numuru, iepazīties ar iepriekšējiem numuriem, izprintēt žurnālu un padalīties ar kolēģiem vai arī interesējošos materiālus ielikt savā darba mapē. Ieguvumi, abonējot žurnālu Skolas Vārds: Katru nedēļu lpp. žurnāls par aktuāliem un izglītības profesionāļiem svarīgiem jautājumiem Katru nedēļu metodiskie materiāli dažādos mācību priekšmetos Abonēšanas cena ļoti draudzīga, gada abonements Ls 29 Žurnālu elektroniskā formā varēsiet lasīt jebkurā jums ērtā laikā, kā arī izprintēt materiālus un izmantot tos savā darbā Jebkura skola, abonējot žurnālu, var uzrakstīt skolas pedagogu e-pastus, un arī viņiem tiks piešķirtas paroles, kas dod iespēju katram skolotājam individuāli lasīt žurnālu. Ja skola izvēlējusies neabonēt žurnālu, piedāvājam skolotājiem individuāli apvienoties grupā līdz pat 15 cilvēkiem un abonēt žurnālu nākamajam gadam. Jo lielāka grupa, jo finansiāli izdevīgāk. Piemēram, ja 15 skolotāji abonē žurnālu nākamajam gadam, katram tas izmaksā vien nepilnus divus latus, bet ieguvums ir acīmredzams vērtīga un darbam noderīga informācija katru nedēļu. Kā abonēt Skolas Vārds Žurnālu Skolas Vārds var abonēt ļoti ērti un vienkārši: uz e-pastu nosūtiet maksātāja rekvizītus (ja abonētājs ir privātpersona, tad personas vārdu un uzvārdu) un termiņu, uz kādu vēlaties izdevumu abonēt. Mēs savukārt sagatavosim elektronisku rēķinu un nosūtīsim jums to uz e-pastu (vai arī nosūtīsim rēķina oriģinālu ar Latvijas Pasta starpniecību). Skolas Vārds abonēšanas cena Ls 29 gada abonements, Ls 17 pusgada abonements, Ls 9 3 mēnešu abonements 5

6 Īpašs piedāvājums pirmsskolas izglītības iestādēm žurnāls Pirmsskolā Ar prieku paziņojam, ka turpmāk katru mēnesi iznāks specializēts pirmsskolas izglītības iestādēm veltīts žurnāls Pirmsskolā. Žurnāls iznāks lpp. apjomā, un tajā ikviens pirmsskolas pedagogs varēs atrast sev noderīgu informāciju darbam. Žurnālā katru mēnesi varēs lasīt par visu aktuālo, kas saistīts ar iz glītību līdz skolas gaitu sākšanai, speciālistu viedokļus un ieteiku mus, diskusijas, par Latvijas un ārvalstu kolēģu pieredzi. Žurnālā varēs iepazīties ar jaunām mācību metodēm, mācību materiāliem, spēlēm, ko pedagogi praktiski varēs pielietot savā darbā. Žurnāla autore pirmsskolas skolotāja Iveta Liepiņa, kuras pieredze šajā darbā ir vairāk nekā 20 gadu! Abonējot žurnālu Pirmsskolā, jūs saņemsiet individuālu pieejas paroli, kas dos jums iespēju jebkurā laikā ienākt žurnāla mājaslapā, ielogoties un lasīt žurnāla jaunāko numuru, iepazīties ar iepriekšējiem numuriem, izprintēt žurnālu un padalīties ar kolēģiem vai arī izprintēt darbam nepieciešamos materiālus. Kā abonēt žurnālu Pirmsskolā Žurnālu Pirmsskolā var abonēt ļoti ērti un vienkārši: atsūtiet uz e-pastu maksātāja rekvizītus (ja abonētājs ir privātpersona, tad personas vārdu un uzvārdu) un termiņu, uz kādu vēlaties izdevumu abonēt. Mēs savukārt sagatavosim elektronisku rēķinu un nosūtīsim jums to uz e-pastu (vai arī nosūtīsim rēķina oriģinālu ar Latvijas Pasta starpniecību). Abonējiet žurnālu Pirmsskolā gadam par izdevīgu cenu! Ls 25 gada abonements Ls 16 pusgada abonements Ls 9 3 mēnešu abonements Oktobrī iznācis žurnāla Pirmsskolā pirmais numurs, ko esam nosūtījuši visām Latvijas pirmsskolām Ja vēlaties saņemt pirmo žurnāla Pirmsskolā numuru bez maksas, sūtiet pieteikumu uz zurnalspirmsskola@gmail.com, mēs jums nosūtīsim žurnālu uz jūsu norādīto e-pastu. Piedāvājam abonēt komplektu Skolas vārds + Pirmsskolā par izdevīgu cenu! Ls 47 gada abonements Ls 30 pusgada abonements Ls 15 3 mēnešu abonements + Sūtiet pieteikumu uz skolasvards@gmail.com! Ja jums ir jautājumi, lūdzu, sazinieties ar mums: Redakcijas tālr.: Redakcijas e-pasts: skolasvards@gmail.com Interneta vietne: 6

7 AKTUĀLI Autorprogrammas veids, kā izcelties un izdzīvot Nepieciešamība pēc skolu autorprogrammām rodas, lai piesaistītu jaunus skolēnus Unikalitāte un atbilstība tirgus prasībām ir tas, kas īpaši lauku skolām palīdz stāties pretī negatīvajām demogrāfijas tendenču sekām un skolēnus piesaistīt. Izglītības ministra Roberta Ķīļa pārmetumi, skolu radošuma trūkumam noskaidrojot autorprogrammu veidošanas datus, izrādījās nepamatoti. Pērn vairāk nekā puse (53,8%) licencēto programmu bija autorprogrammas. Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Licencēšanas un reģistru departamenta direktore Andra Šenberga sniedz ieteikumus veiksmīgai autorprogrammu izveidei. Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Licencēšanas un reģistru departamenta direktore Andra Šenberga. Brīvā tirgus likumi arī skolu starpā Lai saglabātu pietiekamu skolēnu skaitu, Makašānu skola, kuras vēsture aizstiepjas līdz pat 19. gadsimta beigām, gadā pārtapa par Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolu, bet pagājušajā gadā atbilstoši Latgales reģiona prasībām izveidoja savu autorprogrammu. No 1. līdz 4. klasei skolēniem obligāta daiļamatniecība. Tad, lai gan izvēle ir brīva, zēni visbiežāk izvēlas kokamatniecību, bet meitenes tekstildizainu. Turklāt skola piedāvā daudzas fakultatīvas nodarbības, kas palīdz izvēlētos arodus attīstīt. Sākumā domājām, kā viņus piesaistīt, motivēt, bet šobrīd viss notiek pats no sevis, stāsta vidusskolas direktore Gundega Rancāne. Lai gan interese par programmu ir arī no apkārtējiem pagastiem, piemēram, Rēzeknes, kas vien 12 minūšu attālumā, šogad skolēnu skaits nekļuva lielāks. Vidusskolas līmenī tas mazinājās, jo absolvēja divas lielas klases, bet pamatskolas līmenī ir pieaugums, informē direktore. Arī Tilžas vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Inta Slišāne stāsta, ka nepieciešamība pēc autorprogrammas radās, lai piesaistītu vidējās izglītības audzēkņus, jo citādi bija grūti komplektēt klases. Tika secināts, ka papildus vispārējās izglītības Izglītības iestāžu vidū ir konkurence. Bērnu paliek mazāk. Skolām jādomā, kā sevi pasniegt programmām nepieciešamas profesionālās. Padomju laikos teica visu izšķir kadri. Šajā gadījumā mums centrā bija pedagogi, kas aizrāvās un ieinteresēja attiecīgajā jomā, par apstākļiem, Nika Aleksejeva kas palīdzēja tapt komerczinību un valsts aizsardzības programmai, stāsta I. Slišāne. Pirmajā mācību gadā valsts aizsardzības programmā bija tikai divi skolēni. I. Slišāne skaidro, ka licence par programmu tika saņemta vēlāk, tāpēc skola atturīgi reklamējās. Neteiktu, ka radās īpaši liels pieplūdums no citiem pagastiem un novadiem, kaut arī mēs piedāvājam internāta pakalpojumus. Vidusskolas līmenī šīs ir vienīgās programmas un iestājoties audzēkņi pusi uz pusi dalās abās iespējamajās programmās. Katrā klasē vidēji ir skolēnu, bet I. Slišāne stāsta, ka šogad ir mazāk, jo audzēkņi izvēlas profesionālās izglītības iestādes, kur maksā stipendiju. Tomēr skola dara visu, lai programmas saglabātu. Autorprogrammu skaits aug Nesaprotu, kur radušās šīs baumas! pēc sarunas par skolu pašu veidotām jeb autorprogrammām brīnās IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta direktore A. Šenberga. Ne vien R. Ķīlis, bet arī bijušais IKVD vadītājs Aivars Stankevičs norāda, ka skolas nestrādā pietiekami inovatīvi un atbilstīgi tām iespējām, kas tām ir dotas, atsaucoties uz datiem, kuri radās, pārbaudot latviešu valodas un vēstures programmas: 97% pedagogu izmanto IZM paraugus. Savukārt A. Šenberga oficiāli sniedz citu statistiku. Proti, gadā no visām licencētajām pirmskolas, pamatskolas un vidējās izglītības mācību programmām teju puse 49% bija autorprogrammas gadā tie bija 53,8%, bet šogad no 133 līdz septembrim licencētajām programmām 74,7% 7

8 ir autorpro grammas. Kā redzams, tendence ir augoša un īpatsvars izteikti liels. Visvairāk unikālo mācību programmu ir vidējās izglītības līmenī, bet vismazāk pirmskolas izglītības iestādēs. Tas ir skaidrojams ar to, ka pirmskolas izglītībā ir ļoti liels privātais sektors. Kvalitatīvas programmas izstrādei ir nepieciešamas diezgan daudz zināšanu un prasmju. Pēc izglītības iestādes dibināšanas programmas izstrāde ir pirmais darbs. Reizēm tas notiek arī paralēli dibināšanas procesam, skaidro A. Šenberga. Tādā gadījumā vieglāk paņemt paraugprogrammu. Pārmaiņas paraugprogrammās No gada 18. aprīļa IZM vairs nav tiesības apstiprināt paraugprogrammas. Tām jāatbilst Ministru kabineta noteikumiem par attiecīgā izglītības posma valsts standartu. Pagaidām MK apstiprinājis tikai pirmskolas izglītības paraugprogrammu. Izskatīšanai nodota pamatizglītības paraugprogramma, bet vispārējās izglītības tikai top. Šobrīd varētu teikt, ka paraugprogrammas kā tādas spēkā esošas ir tikai pirmskolas izglītības iestāžu pakāpē. Taču iespējams iedvesmu smelties no līdzšinējām IZM paraugprogrammām, noformēt to kā savu un apstiprināt kā autorprogrammu. Ar to varētu daļēji skaidrot autorprogrammu īpatsvara pieaugumu, taču A. Šenberga uzskata: Ja izglītības iestāde vēlas savu programmu, tā veido savu programmu. Tāpēc, piemēram, visas līdz šā gada septembrim veidotās autorprogrammas ir unikāli veidotas. Kļūdas, no kurām izvairīties A. Šenberga stāsta, ka visbiežāk kļūdas ir pieļaujamo mācību stundu skaitā, bet samērā bieži arī mērķos, uzdevumos, īstenošanas plānā un rezultātu vērtēšanas kritērijos. Piemēram, sasniedzamais rezultāts un mērķis atšķiras pēc būtības. Veidojot autorprogrammu, galvenokārt jāievēro normas, ko nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums un Ministru kabineta noteikumi par konkrētās pakāpes standartu. Autorprogrammu, kas veidota privātai mācību iestādei, iespējams aizsargāt ar autortiesībām, tai var piemērot komercnoslēpuma statusu, taču jāievēro, ka pat tad tiesības ar to iepazīties ir gan skolēnam, gan viņa vecākiem vai aizbildnim. Kā izveidot autorprogrammu? Bez pamatlietām izvēles, kurā vispārējās izglītības pakāpē (pirmskolas, pamatskolas vai vidējās izglītības) un formā (dienas, vakara (maiņu), neklātienes un tālmācības), svarīgi noteikt jaunveidojamās programmas mērķi un uzdevumu. Tiem jāatbilst kādam no izglītības programmas virzieniem: vispārizglītojošajam, humanitārajam un sociālajam, matemātikas, dabaszinību un tehnikas vai profesionālajam virzienam. Tas pamatā izpaužas programmas mērķu un uzdevumu formulējumā. Tikpat svarīgs, ja ne pats svarīgākais, ir izglītības programmas īstenošanas plāns. Tam jāievēro Vispārējās izglītības likumā noteiktās mācību stundu slodzes nedēļā, prasības latviešu valodas lietojumam mazākumtautību skolās un citus attiecīgos normatīvos aktus. Veidojot atsauces uz tiem, uzmanība jāpievērš to aktualitātei. Tas ir diezgan komplicēts darbs, bet reti kura iestāde to dara tukšā vietā. Tiek veidotas konkrēto priekšmetu metodiskās komisijas, un eksperti jau noformulējuši, cik ilgā laikā jāsasniedz noteiktā izglītības standarta mērķi, skaidro Licencēšanas un reģistru departamenta vadītāja. Tam piekrīt arī Makašānu Amatniecības vidusskolas direktore: Gan tradīcijas, gan fiziskā vide, kur skola atrodas, saistās ar organisku izaugsmi. Ņemot vērā reformas, katrai lauku skolai būtu jāmeklē savs piedāvājums. Arī Tilžas vidusskolas gadījumā komerczinību un valsts aizsardzības pedagogi vispirms attīstīja fakultatīvas nodarbības, kas vēlāk pārauga autorprogrammās. Uzsākot veidot autorprogrammu, A. Šenberga iesaka vispirms apzināties to, kas konkrētajā reģionā ir nepieciešams, jo jaunveidotā programma jāsaskaņo ar dibinātāju, piemēram, pašvaldību. Latgalē ir vispārējās izglītības iestāde, kur profesionālie virzieni ir sašķelti vēl apakšvirzienos atbilstoši Latgales kultūras specifikai, piemēram, virziens podniecībā, kokapstrādes pamatu apguvē, stāsta A. Šenberga, piebilstot, ka līdzīgi reģionā, kur attīstītas sporta bāzes, autorprogrammā var koncentrēties uz sportu. Skolas vēlmes nepieciešams salāgot ar pašvaldības iespējām tās īstenot. Diemžēl jāsaka, ka bieži pašvaldības saskaras ar situāciju, ka izglītības iestādes iesniedz tādas programmas, kurām šajā brīdī vēl nav resursu. Jāsaprot: ja esam reģiona iestāde, kur ir specifisks priekšmets pāris stundas nedēļā, vai izdosies atrast pedagogu, kurš no pavisam citas pašvaldības būs gatavs doties uz šīm pāris stundām nedēļā, skaidro A. Šenberga. Jaunveidotajā programmā arī jānosaka prasības skolēnu iepriekš iegūtai izglītībai. Izņēmums, protams, ir pirmsskolas izglītības programmas. Autorprogrammā arī jāparedz iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība, kā arī plānotie rezultāti. Ja kāds vēlas veidot autorprogrammu, A. Šenberga iesaka vērsties pie IKVD ekspertiem, kas palīdzēs izstrādāt piemērotāko formulējumu. Kontaktinformācija pieejama 8

9 IR JĀRISINA Pedagogi satraukti par IZM sagatavotajām izmaiņām MK noteikumos Inese Matisāne Valsts sekretāru sanāksmē 25. oktobrī izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem ir radījis skolotājos uztraukumu. Pret MK noteikumu projekta pašreizējo redakciju iebilst Latvijas Pedagogu domes (LPD) valde, kā arī vairākas pedagogu asociācijas. IZM iniciēto un nepieciešamo izmaiņu virzienu un mērķi žurnālam Skolas Vārds pamato IZM Izglītības departamenta direktore, valsts sekretāra vietniece Evija Papule. LETA IZM Izglītības departamenta direktore, valsts sekretāra vietniece Evija Papule: Pašlaik izglītības standartā nekas netiek mainīts. Ja skola ir akreditējusi un licencējusi izglītības programmu, tā turpinās to īstenot tā, kā to ir leģitimējusi. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka skolai, sākot ar gada 1. septembri, būs jāatrod vieta angļu valodai 1. klases skolēniem, pēc tam arī 2. klases utt. Mēs vēlamies dot skolām iespēju jau tagad izlemt, uz kura mācību priekšmeta rēķina to var izdarīt. Ir skolas, kuras angļu valodu māca uz fakultatīvo nodarbību rēķina. Ja paraugāmies uz skolu attīstību, tad vienmēr ir bijusi diskusija par to, kuram mācību priekšmetam ir nepieciešams vairāk vai mazāk mācību stundu atkarībā no skolas izvēlētā virziena un skolēnu vajadzībām. Mēs gribam dot skolām pakāpenisku iespēju pašām veidot savu mācību plānu un izvēlēties, kuram no mācību priekšmetiem kurā klasē dot vairāk stundu un kuram mazāk stundu. Mēs zinām, ka mācību priekšmetu standarti ir veidoti pēc optimuma, nevis minimuma vai maksimuma principa. Mēs neapdraudam optimuma īstenošanu, jo esam norādījuši minimālo stundu skaitu. Tas nozīmē, ka standarta apguvei pietiek ar noteiktu stundu skaitu un skolām stundu plānojumā ir dažāda pieeja. Īpaši tas attiecas uz mazākumtautību izglītības programmu, kurā vienmēr ir par vienu mācību priekšmetu vairāk, proti, mazākumtautību valoda un literatūra. Viņiem ir daudz grūtāk izlemt, kuram no mācību priekšmetiem kurā brīdī skola var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu. Likumā ir noteikts, ka skolēnu slodze netiks palielināta. Finansējums tiek aprēķināts atbilstoši pašlaik skolas akreditētajai izglītības programmai, līdz ar to spēkā ir tas skolotāja slodzes aprēķins, kāds tas ir tagad. Kopējais stundu skaits skolēniem nesamazināsies, un skola pieprasīs finansējumu atbilstoši likmēm. Mēs neredzam apdraudējumu ne skolotāja slodzei, ne skolēna slodzes palielināšanu skolai būs brīva izvēle, kā tā varēs iekļaut angļu valodu mācību plānā. Turklāt angļu valodas mācīšanai no gada tiks piešķirts papildu finansējums. Valsts izglītības satura centrs bija rosinājis noteikt minimālo un maksimālo mācību stundu skaitu, taču viņu priekšlikums netika atbalstīts. Mēs nosakām minimālo mācību stundu skaitu un maksimālo skolēna slodzi, ko nevar bezgalīgi palielināt un pārsniegt. Skolai tiks dota brīvība veidot savu mācību plānu. Atsaucoties uz Latvijas Pedagogu domes viedokli, ka noteikumu projekts nav izdiskutēts sabiedrībā, vēlos atgādināt, ka tādēļ jau tas tiek izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, lai par to arī diskutētu un iesniegtu priekšlikumus. Normatīvā akta saskaņošanas laikā tajā var ieviesties zināmas korekcijas, tādēļ nav nepieciešams to atsaukt vai neatsaukt. Dokumenta saskaņošanas laikā ir aktīvi jāiesniedz savi priekšlikumi. Dokumenta saskaņošana notiek gan ar citām ministrijām, gan ar sociālajiem partneriem, kā rezultātā tiek panākts vienprātīgs lēmums. Vēlos piebilst, ka: 1) mums ir garantēts finansējums (būtībā papildfinansējums pedagogu atalgojumam) angļu valodas apguvei, sākot ar gada 1. septembri; 2) pamatizglītības un vidējās izglītības standartu pārskatīšanu nosaka likuma grozījumi; 3) IZM ir atvērta tiešām diskusijām un konstruktīvai sadarbībai. Labs piemērs ir šobrīd uzsāktās tiešās diskusijas ar ieinteresēta 9

10 jām pusēm par ekonomikas, veselības, cilvēkdrošības, finanšu pratības apguves iespējām, formām un saturu. LPD valdes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks: Pamatskolas mācību stundu plāna jaunajā redakcijā, nosaucot minimālo stundu skaitu un nenorādot maksimālo iespējamo mācību stundu skaitu nedēļā, tiek apdraudēta pamatizglītības kvalitāte. Dokumenta projektā apgalvots, ka pamatizglītības standarts netiek grozīts, bet tas īsti neatbilst patiesībai. Mācību priekšmetu standarti, kas ir pamatizglītības standarta sastāvdaļas, tiek veidoti ar maksimuma pieeju. Taču minētais MK noteikumu projekts realizē minimuma pieeju mācību satura apguvē. Tas nozīmē, ka skolas, izvēloties minimālo stundu skaitu, kas ar šo projektu iegūs likumīgu spēku, nespēs īstenot konkrētu mācību priekšmetu standartu pilnībā, līdz ar to netiks īstenoti izvirzītie izglītības mērķi. Īpaši mazs stundu skaits ir noteikts mākslas priekšmetiem mūzikai, literatūrai, vizuālajai mākslai 1 stunda nedēļā. Arī pret sportu attieksme ir diskriminējoša. Mazākumtautību programmas vakara (maiņu) un neklātienes mācību priekšmetu un mācību stundu plāns paredz tikai 1 mācību stundu nedēļā sportam, turklāt ar atrunu, ja izglītības iestādei ir atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums. Rodas jautājums: kāpēc šo skolēnu veselībai un fiziskai attīstībai jābūt vājākai nekā citiem? Turklāt situācijā, kad Latvijas Ārstu biedrība ir paudusi pamatotas bažas un publiskojusi datus par dramatisko situāciju ar jauniešu veselību. LPD valde secina, ka minētais projekts rada izmaiņas izglītības saturā noplicinātu kultūratmiņu, apdraudētu veselību, pazeminātu izglītības kvalitāti un paver iespējas darba slodzes samazināšanai atsevišķām pedagogu grupām. Piemēram, dažu mācību priekšmetu skolotāji var zaudēt pusi no līdz šim paredzētajām stundām tādējādi iespējama kārtējā skolotāju grupu aiziešana no skolām un aizbraukšana no Latvijas. lizda.lv LIZDA speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere: Ministru kabineta noteikumu projekts Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem nav vērtējams viennozīmīgi. Pozitīvi vērtējami centieni dot skolām lielāku autonomiju, uzticoties skolotāju atbildībai un radošumam. Tas, iespējams, ļautu skolām brīvāku virziena izvēli un lielākas variēšanas iespējas. Tomēr tas, ka šobrīd šo noteikumu projektam ir tik liela pretestība, liecina, ka pedagogi nav pārliecināti par to, ka pamatizglītības standartu būs iespējams realizēt sabalansēti. Tam ir dažādi iemesli. Iepazīstoties ar MK noteikumu projekta anotāciju, tajā neatradu loģisku pamatojumu, kādēļ šādas izmaiņas mācību priekšmetu stundu skaitam nepieciešamas. Tieši šāds pamatojuma un skaidrojuma trūkums rada skolotājos neizpratni, apmulsumu un rosina radošo iztēli, kas var notikt, ja kādā no mācību priekšmetiem tiešām tiek iedalīts mācību plānā noteiktais minimālais stundu skaits. Arī iepriekšējā ne tik pozitīvā pieredze vidējās izglītības pakāpē, kad tika piedāvāti izvēles mācību priekšmeti, kaut kādā laika posmā ir ietekmējusi izglītības kvalitāti kopumā. Mācību stundu variēšanas iespēja var radīt situāciju, kurā netiek piedāvātas vienlīdzīgas iespējas skolēniem pamatizglītības apguvē, īpaši tiem, kuri dažādu apstākļu dēļ mainīs skolu. Jau tā tik saspringtajā situācijā par drošu darba vidi pedagogiem šāda minimālo stundu skaita noteikšana pamatizglītības standartā var pastiprināt neveselīgu konkurenci starp pedagogiem ne tikai viena mācību priekšmeta ietvaros, bet arī starp dažādu mācību priekšmetu pedagogiem, negatīvi ietekmējot atsevišķu mācību priekšmetu pedagogu noslodzi. Šāda situācija var izvērsties par problemātisku mācību līdzekļu veidošanā, kā arī radīt papildu slodzi pedagogiem, gatavojoties mācību stundām un pielāgojot mācību materiālus. Pats būtiskākais piedāvātajā projektā ir ievērojami samazināts mākslas jomas mācību priekšmetu un mājturības un tehnoloģiju stundu skaits. Bieži vien tieši šie mācību priekšmeti, sevišķi pamatizglītībā, ir tie, kas palīdz skolēniem apzināties savas intereses un spējas un [var] būt par pamatu, izvēloties profesiju. Šo jomu mācību priekšmetu pedagogiem nav pārliecības, ka normatīvos noteiktais nebūs lielāks pamats stundu skaita noteikšanai nekā pedagoģiski pamatota argumentācija. 10

11 Tas liecina par pilnīgi pretēju pieeju tam, kādu uzmanību tieši šiem mācību priekšmetiem veltī tās valstis, kuru izglītības kvalitāte ieņem vadošās vietas pasaulē. iepājniekiem.lv Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas valdes loceklis, Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājs Mg. philol. Normunds Dzintars: Ministru kabineta noteikumu projekta Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem tālāka virzīšana nav pārdomāta un pietiekami izsvērta. Runājot par stundu minimālā skaita noteikšanu, jāsecina, ka neizbēgami kritīsies izglītības kvalitāte, jo būs skolas, kurās arī noteiks vienu stundu nedēļā, kas tādai mācību stundai kā literatūra, pirmkārt, ir klaji nepietiekami, otrkārt, nepieņemami no nacionālās pašapziņas viedokļa literatūra ir viena no cilvēka kultūras identitātes veidotājām. Ja Latvijā kādam ienāk prātā apšaubīt nacionālās literatūras vērtību, tad acīmredzot kaut kas šai valstī nav kārtībā. Jau tagad vispārizglītojošo mācību iestāžu stundu plānos ir par maz stundu atvēlēts literatūrai. Līdzīgi jau patiesībā ir arī ar dzimto valodu: katastrofāli zemā līmenī valstī ir rakstītprasme gada latviešu valodas centralizētā eksāmena domrakstā 0 punktus par pareizrakstību saņēma 44,6% skolēnu, bet maksimālo punktu skaitu šai kritērijā vien 1,5% skolēnu (VISC dati). Iespējams, ka šāda katastrofāla situācija ir tādēļ, ka par maz ir dzimtās valodas stundu, kurās nostiprināt pareizrakstības iemaņas. Būtiski ir arī tas, ka nav veikta šī projekta finansiālā izpēte, bet katrā gadījumā tā nebūs par labu arī skolotājam, un šis arī ir būtisks apsvērums, jo izglītība nav no tām nozarēm, ko valsts dedzīgi mēģinātu atbalstīt. Krievijas pedagoģisko zinātņu doktors: Bērnu aizraušanās ar datoru mūsdienās ir pilnībā dabisks process LETA informācija Bērnu aizraušanās ar datoru mūsdienās ir pilnībā dabisks process, kas varētu nākt par labu arī pieaugušajiem, intervijā pavēstīja pedagoģisko zinātņu doktors, Krievijas Zinātņu akadēmijas Skaitļošanas centra un Federālā izglītības attīstības institūta galvenais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Uvarovs. Atbildot uz jautājumu, ko viņš varētu novēlēt vecākiem, kuri ir ļoti norūpējušies par bērnu aizraušanos ar datoru, A.Uvarovs sacīja: Daudzi pieaugušie sāk pa īstam mācīties tad, kad viņiem piedzimst bērni. Viņi negaidīti sāk daudz ko apgūt kopā ar saviem bērniem, un tas ir lieliski, jo tā ir daļa no īstas, normālas pedagoģijas. Manuprāt, tas būs pareizi, ja tie vecāki, kuri uztraucas [par to, ka viņu bērni izmanto datoru], paskatīsies patiesībai acīs. Paskatīsies un nāks pie secinājuma, ka viņi arī mainīsies līdz ar šiem jaunievedumiem, kā arī izmantos šīs pārmaiņas sev par labu. Zinātnieks uzsvēra, ka mūsdienās informācijas vide strauji mainās, tādējādi pāreja uz jauno digitālo vidi ir tas pats kā drukāto izstrādājumu ieviešana kādreiz pagātnē. Speciālists atgādināja, ka senatnē grieķi uztraucās par to, ka pieraksti traucē mācību procesam. Līdz ar rakstniecības ieviešanu un rakstu izplatīšanos īstas mācības iet bojā, jo visi paļaujas uz pierakstiem, neviens neuzticas savai atmiņai. Tā rezultātā cilvēki uzskata sevi par ļoti zinošiem, taču īstenībā nezina neko, nepaskatoties pierakstos, uzsvēra A.Uvarovs. Kas attiecas uz datoru ienākšanu mūsu dzīvē, tas ir dabisks un nenovēršams process. Savukārt mums kā pedagogiem jānodrošina dzīves kultūras formas, jāapgūst šis process. Dzīves kultūras formas ir valodas kultūras ievērošana informatīvajā telpā, kā arī autortiesību ievērošana, sacīja A.Uvarovs. 11

12 NUMURA INTERVIJA Sākumā bija jāmaina pati ministrija Atklāta saruna ar izglības un zinātnes mi nistru Robertu Ķīli Nika Aleksejeva Atnākot uz ministriju, bija diezgan skaidras lietas, kas ir jāizdara. Un tad jūs atnākat un saprotat, ka cilvēki, ar ko jāstrādā, šīs izmaiņas nepavilks. Viņi ir pieraduši strādāt savādāk. Ne jau velti pārmaiņas izglītības jomā nav bijušas. Tas saistīts ar to, ka Izglītības un zinātnes ministrija nespēja. Bija dažādas ietekmes vidē lobijs, interešu grupa, izmisušie. Ministrija manevrēja starp to bez jebkāda skaidra redzējuma. Tas nozīmē, ka jūs atnākat ar plānu un saprotat, ka neko nevarat izdarīt. Tas nozīmē, ka jums jāatliek uz kādu laiku aktīvu pārmaiņu īstenošana un jāmaina pati ministrija, tā, atskatoties uz gadu, kas pavadīts izglītības un zinātnes ministra amatā, saka Roberts Ķīlis. Saruna ar ministru par to, kas jau paveikts un kur virzāmies tālāk. 25. oktobrī apritēja gads, kopš esat izglītības un zinātnes ministrs. Kā jūs pats vērtējat šo gadu, un kas, jūsuprāt, ir svarīgākais no paveiktā? Viens no grūtākajiem gadiem, kāds man bijis 44 gadu laikā. Profesionālajā dzīvē noteikti. Ja jautājat man kā cilvēkam, šis gads pēc 20 gadiem licis man sākt regulāri staigāt pie ģimenes ārsta. Esmu bijis gan uz operācijām, gan pārbaudēm, kas noteikti nav viegla laika rādītājs. Ir bijis laiks, kurā nācies gan kaut kādās iecerēs vilties un atkal iedvesmoties, tad atkal vilties un atkal iedvesmoties. Piemēram, atnākot uz darbu ministrijā, man bija skaidri redzējumi par to, kas ir jādara. Man bija ideju prezentācija par 10 lietām, kas mainīsies un jāmaina skolā. Man bija vairākas lietas izstrādātas, kā tās jāmaina. Piemēram, daudz lielāku radošumu, vecāku iesaisti, plašāku definīciju, kas ir laba skola, un citus jaunus kritērijus, ar ko vērtēt skolas darbu. Uz lielāku skolu autonomiju un brīvību. Atnākot uz ministriju, bija diezgan skaidras lietas, kas ir jāizdara. Un tad jūs atnākat un saprotat, ka cilvēki, ar ko jāstrādā, šīs izmaiņas nepavilks. Viņi ir pieraduši strādāt savādāk. IZM tagad ir 80% jaunas vadības. Tagad atkal ir cerība. Skatoties uz to, kā mums gāja ar augstskolu akreditācijas noteikumiem, es domāju, ka ar iepriekšējo vadību tas vispār nebūtu iespējams. Vispār. Ko jūs uzskatāt par savu lielāko sasniegumu? Izmaiņas Izglītības un zinātnes ministrijā, jo tās strādās uz daudziem citiem ministrijas virzieniem. Iespējams, viens no visrespektētākajiem cilvēkiem pedagogu vidū Latvijā ir Evija Papule. Viņa ir, iespējams, vislabāk zināmais cilvēks skolotāju vidū vispār. Es domāju, ka viņa šobrīd ir labākā, kas var vadīt izmaiņas. Viņai ir sekmīgu reformu vadīšanas pieredze. Viņa ir mazākumtautību skolu reformas līdzautore gadā. Šādi cilvēki ir arī citur, kas ir labi kvalificēti un, manuprāt, spēs ar pilnīgi svaigu skatu ko mainīt. Protams, ir palielinātas arī skolotāju algas, bet šie darbi iespējami tikai tāpēc, ka ir jauna LETA Mēs turpināsim ņemt nost barjeras, kas liedz skolotājam mazākajās skolās mācīt citus priekšmetus un dabūt noslodzi pilnā mērā un lielāku nekā līdz šim, norāda R. Ķīlis. vadība, kas mērķtiecīgi ar to strādā. Es pats to nevarētu. Par vienu no savas ministrēšanas sasniegumiem esat norādījis skolotāju atalgojuma palielināšanu, taču, aptaujājot dažādu novadu skolotājus, noskaidrots, ka joprojām par vienādu darbu ir dažāda samaksa. Piemēram, lielajās skolās alga par likmi krietni atšķiras no mazajām skolām. Pie tam lielās skolas dotē mazās... Kādi ir risinājumi? Es domāju, ka tas nav tik viennozīmīgi. Ja mazā skolā klasē sēž padsmit skolēni, bet lielā skolā 30, tad nav tā, ka skolotājiem pienākas vienāda alga. Padsmit skolēnu noteikti ir vieg- 12

13 lāk mācīt, jo nav jau jāstāv tikai klases priekšā. Ir arī jāvērtē darbi, jānodarbojas individuāli. Tas ir vairāk darba. Taču tas nenozīmē, ka ir taisnīga sistēma, ka mazās skolās skolotāji ir uz zemākajām vai tuvu zemākajām likmēm. Ir, piemēram, ģimnāzijas, kur ir lielāks koeficients. Ir vairāki punkti, kuros noteikti ir nepieciešamas maiņas, bet jautājums: cik vērts tās ielaist, ja mēs pārejam uz galvojuma sistēmu? Viens ir tas, ka mēs mainām noteikumus, kas detalizēti nosaka skolotāju tiesības un iespējas mācīt konkrētus priekšmetus konkrētās vecuma grupās. Nepieciešamību vai iespēju mācīt tikai savu priekšmetu. Dabiski, ka tad, kad ir noņemti ierobežojumi, ka ģeogrāfiju var mācīt tikai ģeogrāfs, bet tādā mazā skolā nav vairāk par četrām vai sešām stundām nedēļā, tad ģeogrāfs nevar dabūt citu darbu, ja viņš nevar mācīt citus priekšmetus, un tad viņam jābraukā, un tas viss nav korekti vienā brīdī. Bet var integrēt priekšmetus, kā mēs tagad darām, un ceļam nost ierobežojumus, lai to var darīt. Ir skaidrs, ka nelielās skolās nav nepieciešami katram priekšmetam savi skolotāji. Var iziet uz to, ka viena priekšmeta skolotājs pēc mācībām augstskolā var mācīt vairāk nekā vienu priekšmetu. Tas jau tagad notiek. Šie noteikumi tiek atcelti. Mēs turpināsim ņemt nost barjeras, kas liedz skolotājam mazākajās skolās mācīt citus priekšmetus un dabūt noslodzi pilnā mērā un lielāku nekā līdz šim. Mazākam skolotāju skaitam nepieciešama alga. Skaidrs, ka no tā paša algu fonda nav četras vai sešas stundas jāmaksā piebraucošam ģeogrāfijas skolotājam, bet tam pašam literatūras skolotājam. Viņš vai viņa papildus latviešu valodai var iegūt arī ģeogrāfijas kvalifikāciju un iegūt pilnu slodzi un attiecīgu atalgojumu. Otrs ir jocīgā situācija ar koeficientiem, kas pastāvējusi, ka mazākās klasēs ir zemāks koeficients un lielākās klasēs lielāks. Tā kā mazās skolas lielākā daļa ir pamatskolas, nevis vidusskolas vai ģimnāzijas, Dievs pasarg tas nozīmē, ka tām ir mazāks koeficients, kur šī nauda noseko bērnam. Līdz ar to šī nauda nenoseko vienmērīgi. Ir saprotams, ka vecākajās klasēs ir lielāki izdevumi un dārgāks mācību process, no otras puses, tas mazajās skolās, kas ir pamatskolas, samazina naudu. Bet koeficientu izlīdzināšana nav risinājums, ko vajadzētu ieviest, jo mēs tāpat uz galvojuma sistēmu pāriesim. Lielbritānijas izglītības eksperts Ričards Gervers nesenā intervijā laikrakstam Diena, uzzinot, ka vidējā skolotāja alga Latvijā ir aptuveni 300 latu mēnesī, bija nedaudz šokēts un norādīja, ka mums ir jāmaksā profesionāļu algas, ja vēlamies profesionāļus skolās. Ko jūs par to domājat? Varbūt ir lati uz papīra, bet 300 lati uz papīra ir pirmskolas izglītības iestādes pedagogam, nevis parastās skolas pedagogam. Ir ārkārtīgi maz tādu, kuri saņem 300 latus uz papīra par visu, ko viņi dara. Varbūt viņiem nav pilnas slodzes. Varbūt viņi strādā 18 kontaktstundas, bet tas nav ģenerālais modelis Latvijā. Bet pēc nodokļu nomaksas šī summa nav stipri lielāka par 300 latiem. Es domāju, ka alga nav vienīgais faktors, kas nāk no praktisku un reālu labumu kategorijas. Lielai daļai vai pat visiem, es gribētu apgalvot, ir salīdzinoši ilgs atvaļinājums. Jā, tas ir vienā noteiktā brīdī, bet nevienai profesionālai grupai Latvijā tāda nav. Astoņas nedēļas apmaksāts atvaļinājums un salīdzinoši mazāka slodze citos laikos, kad arī ir brīvlaiks. Es zinu, ka šīs lietas nepatīk skolotājiem, bet tas man netraucē par to runāt, jo vieglāk runāt, ka ir grūti, tā ir misija un neviens neciena, bet tā nav racionāla saruna. Tāpat es domāju, ka zināma daļa no tālākizglītības un profesionālās kvalifikācijas celšanas, kas palīdz skolotājam veikt savus darbus, nav jāmaksā no savas kabatas. Tas ir publiski apmaksāts pasākums. Daudzās Latvijas vietās skolotāji strādā salīdzinoši labos apstākļos. Protams, ir dažas pozīcijas, kur man kā ministram, ne tāpēc, ka esmu tās radījis, bet tāpēc, ka man tāds amats, jāatzīst, ka tā ir bezjēdzīga un pat debila naudas tērēšana mums ir ļoti lielas summas, kas tiek tērētas uz pe dagogu augstāko izglītību. Ir 2800 budžeta vietu dažādās jomās. Un, ja paskaita, cik jaunu speciālistu pēc beigšanas aiziet uz skolu, tad to ir daži simti varbūt gadā. Un man citi stāsta vēl šaušalīgākus ciparus, ka daži desmiti tikai. Tā, protams, ir neracionāla naudas tērēšana. Mēs tērējam salīdzinoši lielus līdzekļus, lai gatavotu pedagogus, kas Cilvēki saprot, ka, kāpinot savu kvalitāti, viņi kāpj ne tikai pa algas kāpnītēm, bet rodas iespējas darīt citas lietas arī tālāk neiet uz skolu. Gan vaučeru sistēmas ietvaros, gan noslodzes gadījumā, mainot noteikumus, kas ir jāpasniedz un kādā formā, vajadzētu iezīmēt to, ka tikai tiem, kas tikko sāk savas skolotāju gaitas, varētu būt pēc nodokļiem 400 latu. Tas ir brīdī, kad vēl nekas nav darīts nav piešķirta kvalifikācija, nekas. Savukārt tiem, kas ir augstākajā kvalifikācijas pakāpē, būtu 1000 lati. Es domāju, ka tas būtu pilnīgi reālistiski. Un, ja mēs runājam par lielāko daļu, tad tie uz papīra saņemtu starp 700 un 1000 latiem. Tā nav pati lielākā, bet tā noteikti ir lielākā vidējā alga tautsaimniecībā. Tas ir mūsu mērķis, turklāt diezgan tuvs un reālistisks. Iepriekš norādījāt, ka līdz gada beigām tiks izstrādāta pedagogu motivācijas programma. Vai jau varat pastāstīt, ko šī programma paredzēs un kā motivācijas sistēma atbildīs atalgojuma sistēmai? Tas ir jautājums arī par 40 h darba nedēļu pedagogiem. Kādi ir darba grupas secinājumi un piedāvājumi? Kvalitātes pakāpe, sasieta ar algu, ir pirmais nozīmīgais solis. Skolotāja darba rezultāti tiek novērtēti, un tiek piešķirta noteikta kvalitātes pakāpe. Tālāk 13

14 šīs motivācijas programmas ietvaros visdrīzāk attiecībā no priekšmetu saimes un kvalitātes pakāpes tiks sasaistīts noteikts algas intervāls, kura ietvaros direktoriem vai skolas padomēm būs iespējas attiecīgiem skolotājiem noteikt algu, balstoties uz konkrētiem gada rezultātiem vai pienākumiem, ko viņš vai viņa veic. Piemēram, 3. pakāpē intervāls latu. Atkarībā no tā, vai skolotājs tikko ieguvis pakāpi vai kādu laiku strādā, un no rezultātiem ir 750 vai 800, 850 vai 900 latu alga par 40 stundām, nevis faktiski nostrādātajām. Ja esmu 4. kvalitātes pakāpē, jūs, piemēram, varat būt tas, kas ne obligāti vada stundas, bet var arī pasniegt projektus, vadīt praksi pedagogiem, par to saņemot algu. Un, piemēram, tikai 4. kvalitātes pakāpe pieļauj to, ka skolotājs var vadīt prakses, vai pieļauj, ka var nodarboties ar nozīmīgiem projektiem. Tas ir skolotāja darbs, līdz ar to skolotāja diena sastāv no tā, ka viņš māca dažas stundas, vada praksi, organizē projektus un saņem 4. kvalitātes atalgojumu, kas ir, piemēram, no 900 līdz Piektā tie, kas var svešvalodā pasniegt, tie var citiem skolotājiem mācīt, būt metodiskie vadītāji. Un atkal viņi ir skolotāji, metodiskie vadītāji, bet viņi visu dienu nepasniedz. Tas nozīmē, ka stundu varētu kopumā būt mazāk. Var būt vairāk individuāla darba. Skolotājiem var būt palīgi. Nav viņam viss jāizdara. Arī citur pasaulē un augstskolās seminārus vada vai testus labo nevis pats pasniedzējs, bet viņa palīgi. Pasniedzējs koncentrējas uz citām lietām. Šīs visas lietas arī saistās ar darba apstākļiem un motivācijas sistēmu. Cilvēki saprot, ka, kāpinot savu kvalitāti, viņi kāpj ne tikai pa algas kāpnītēm, bet rodas iespējas darīt citas lietas arī. Sistēma ir kā trepīte, kas saistās gan ar pienākumu apjomu, gan ar noteiktu atalgojumu, bet viss tas 40 stundu ietvaros. Vai ir apkopota informācija par to, cik daudz datoru ir saņēmušas pašvaldību dibinātās izglītības iestādes? Vai ir cerība, ka līdz šā gada beigām visas skolas tomēr datorus saņems? Praktiski visām skolām ir kopumā darbu staciju, kas tiks piegādātas. Esam runājuši arī ar Lattelecom vadītāju, ka mums jāizdara viss, lai līdz šī gada beigām datori būtu. Esmu solījis apēst flešu, ja tā nebūs. Iepriekš norādījāt, ka jaunajā mācību gadā būtu jānodrošina elektroniski mācību līdzekļi visos mācību priekšmetos un visos izglītības līmeņos, lai tie būtu alternatīvi drukātajiem mācību līdzekļiem, kā arī jānodrošina skolotāju tālākizglītošana, lai visi skolotāji prastu šos līdzekļus izmantot un reāli ar tiem strādātu mācību stundās. Kādi rezultāti šajā procesā? Šis mācību gads un nākošais 2013./2014. visdrīzāk ir veltīts, lai vispirms apzinātu situāciju un sagatavotu dizainus pilotkursiem, kurus sāktu 2013./2014. gadā. Nepieciešams nopietni strādāt ar skolotājiem tā, ka gadā viņi visi var darboties ar planšetēm un digitāliem materiāliem. Kāds izskatīsies un ko piedāvās Skolas.lv? Kad to varēs reāli izmantot, un vai funkcijas nedublēsies ar jau šobrīd piedāvātajām? Tur būs digitālie materiāli, e-skolotājs, depozitārijs dažādiem materiāliem, ko paši skolotāji būs depozitējuši. Noteikti būs foruma daļa, pieeja un pakalpojums, kas sniedz pieeju izglītības informācijas sistēmas datiem. Piemēram, tagad ir grūti ieiet un saprast, kurā no profesionālās izglītības iestādēm kādas lietas apgūst, kas notiek. Pamēģiniet! Nav. Skolas.lv noteikti būs ar citu nosaukumu. Kāpēc šis projekts iestrēga, un vai finansiālais ieguldījums ir atbilstošs tirgus situācijai? Ziniet, es domāju, ka tur kādam, kuram ir specializācija visādu aizdomīgu piedāvājumu formulējumā, būtu vairāk jāpaskatās, kāpēc tik ārprātīgi dārgi tika dizainēts katrs posms un stadija. Līdzīgi arī ar datoriem, kurus mēs pēc gada plānojām pirkt par 600 ar pusi latiem, kur patiesībā ar tādu naudu varētu sākt pirkt jaunos Mac. Taču mēs tur vairs neko nevaram mainīt. Skolotāja darba rezultāti tiek novērtēti, un tiek piešķirta noteikta kvalitātes pakāpe. Tālāk šīs motivācijas programmas ietvaros visdrīzāk attiecībā no priekšmetu saimes un kvalitātes pakāpes tiks sasaistīts noteikts algas intervāls, kura ietvaros direktoriem vai skolas padomēm būs iespējas attiecīgiem skolotājiem noteikt algu, balstoties uz konkrētiem gada rezultātiem vai pienākumiem, kas tiek veikti Mums bija iespēja nomainīt to lietu, bet bijušais valsts sekretārs, izdarot kļūdainas darbības, šo iespēju nomainīt vecākus uz jaunākiem padarīja par neiespējamu. Ja to izdarītu februārī, varētu nomainīt, bet nesanāca. Līdz ar to: vai mēs piegādājam šos datorus, vai atsakāmies no aktivitātes. Tajā brīdī, kad mēs pieķērāmies Skolas.lv, man neviens nevarēja pateikt, priekš kam, velns parāvis, tas viss ir! Proti, nebija nodizainēts saistībā ar nepieciešamībām un vajadzībām, kas skolām ir. Vēlreiz par izglītības finansēšanas modeļa maiņu kā jūs izskaidrotu tiem, kas vēl joprojām īsti šo (vaučeru) sistēmu neizprot, ko tā paredz un kāpēc tādu vajag? Bērns vai jaunietis, kas atnāk 14

15 uz skolu, viņa mācību procesu nodrošina no dažādiem avotiem. Ir trīs galvenie avoti: valsts, kas maksā skolotāju algas, interešu izglītību, sporta izglītību, mūzikas un mākslas skolas, nelielu, bet pieaugošu summu par mācību līdzekļiem. Otrs avots ir pašvaldība, kas maksā konkrētāk, bet arī zem vairākām pozīcijām: uzturēšana, remonti, iepirkumi, iekārtas, sporta laukumi, zāles aprīkojums. Trešie, kas maksā, ir vecāki. Kādai skolai gadās kāds sponsors, bet pārsvarā tie ir vecāki. Viņi līdz šim ir dažādi maksājuši par mācību grāmatām, kādreiz ekskursijām, klases fondu naudām, kur tiek pirkta skaņu aparatūra, krāsas grīdas kādreiz vecāki krāso. Laukos vecāki arī fondu naudas vietā pieved kartupeļus vai pārtiku. Vaučeris nozīmē to, ka visas šīs dažādos veidos ieplūstošās naudas ir kā viena summa, kas viņam seko līdzi uz skolu, kur bērns tiek. Šīs skolas par bērnu saņem nevis vairākos veidos, bet vienu summu, kas vienkārši atnāk uz skolas kontu. Ir savs fonds, bērns iereģistrējas, un par to skola saņem no valsts kases visu naudu. Tā ir galvojuma sistēma. Lai cilvēkiem rastos priekšstats, šobrīd Latvijā vidēji bērnam kopā līdz skolai aizseko 1400 latu gadā. Tur ir gan publiskā nauda valsts plus Eiropas struktūrfondi, pašvaldības, un tad ir vecāku daļa. Tā kā es šo visu naudu saliktu kopā un nosūtītu ar vienu talonu vai digitāli, lai skola saņem 1400 latu par bērnu. Ja ir 80 bērni, tad latu ir tas, ko skola saņem, un tad viņiem jāizdzīvo: jānomaksā alga skolotājiem, sava uzturēšana un tā tālāk. Piemēram, jums ir bērnu (tādas skolas arī ir), tad tur jau pāri miljonam ir skolas budžets. Tas jau kārtīgs uzņēmums. Tāpat jau šī nauda ienāk, bet skola būtu tas, kas izdomātu, kādā veidā tā šos līdzekļus izmantotu. Tad, pirmkārt, tā piesaistītu labu skolotāju, lai bērni ietu uz šo skolu, jo tas ir interesanti, skatītos uz saviem izdevumiem, un tajos būtu viss, ko tā varētu iegādāties un [ar ko] nomaksāt mācību procesu, gan interešu izglītību, gan pagarinātās grupas. Tā būtu nauda, ar ko skolas varētu rīkoties. Un kādu tieši problēmu šī sistēma atrisinātu? Tāpēc, ka, piemēram, skolas nevar ar skolotāju naudu maksāt par mācību līdzekļiem. Skolas nevar izmantot uzturēšanas naudu, lai maksātu skolotājiem algu. Tas viss ir nodalīts nost. Tas gan nāk kopā ar jauno skolotāju noslodzes sistēmu skolotājiem jāsalasa noteikts stundu skaits, lai tie varētu atbilstošu algu saņemt. Vai autonomija ir vienīgais ieguvums? Es domāju, ka tās ir lielākas algas skolotājiem, jo nevis kaut kas ārēji nosaka likmes un ierobežojumus, bet skola pati motivē savus skolotājus. Tas nozīmē, ka mācību darbs visdrīzāk izskatās savādāk nekā tagad. Tas nav saistīts ar palielinātu stundu skaitu mācību priekšmetos. Es gribētu vēlreiz uzsvērt faktu, ka Somijā bērni mācās mazāk nekā Latvijā, bet viņu rezultāti ir stipri labāki. Tātad sistēma celtu arī izglītības kvalitāti? Es domāju noteikti, jo tad skolotāji pārdomāti domātu, kas ir nepieciešams. Es pats vismaz esmu piedzīvojis, ka skolās viss ir jāzina: tādi fakti, tādi autori, bet pēc pusgada jūs faktiski neko LETA Gan vaučeru sistēmas ietvaros, gan noslodzes gadījumā, mainot noteikumus, kas ir jāpasniedz un kādā formā, vajadzētu ie- zīmēt to, ka tikai tiem, kas tikko sāk savas skolotāju gaitas, varētu būt pēc nodokļiem 400 latu. Tas ir brīdī, kad vēl nekas nav darīts nav piešķirta kvalifikācija, nekas. Savukārt tiem, kas ir augstākajā kvalifikācijas pakāpē, būtu 1000 lati. Es domāju, ka tas būtu pilnīgi reālistiski, spriež izglītības un zinātnes ministrs. vairs neatceraties. Tikai dažas lietas jūs paņemat no tā visa. Tur arī ir tas efekts, ka jūs pārdozējat, bet jūs varat izstāstīt nevis 20 autorus, bet 4, bet tā līdz kniedei. Un tas, iespējams, ir labāk nekā pārdozēt. Varbūt nevajag visu darīt lekciju tipa nodarbībās, bet daļu arī praktiski. Piemēram, bērni iet nelielās grupās un dara savu darbu. No rīta viņi saņem uzdevumu, pēcpusdienā atzīmi. Šī ir autonomijas daļa, ka jūs reāli varat mācīt savādāk un nokoncentrēties uz tām lietām, kas patiešām ir vajadzīgas, saistošas un vieglāk apgūstamas. Tas nozīmē, ka netiek lieki tērēts laiks. Kā šajā sistēmā pastāvēs mazās skolas? Taisnība, attiecībā pret mazajām skolām būs nepieciešama pozitīva veida diskriminācija. Šīm skolām būs nepieciešama palīdzība, kas izpaudīsies valsts atbalstā, lai nodrošinātu kvalitāti, lai skolas funkcionētu kā vienības un skolotājiem būtu iespējams saņemt cienīgu atalgojumu, būt motivētiem. Visdrīzāk skolotājiem nāksies pildīt vairāk nekā vienu funkciju. Skaidrs, ka ir kādi kritiskie skaitļi. Ar skolēnu skaitu visdrīzāk visiem skolotājiem (dažiem, pārkārtojot stun- 15

16 das) nevarēsiet nodrošināt valstī vidējo atalgojumu. Ne pie kādas sistēmas tas nav iespējams. Kā šobrīd virzās mazo skolu atbalsta programma? Kāds ir IZM piedāvājums? Visdrīzāk pirmais solis ir nofiksēt, kas ir mazās skolas pēc skaita, sava rakstura un izvietojuma. Arī maza vidusskola laukos un pilsētā un maza pamatskola atkal laukos un pilsētā nav viens un tas pats. Tad mazās skolas definīcija nozīmētu, ka katram līmenim attiecībā pret vietu tiek nodefinēts skolēnu skaits, zem kura skola kvalificējas kā mazā skola. Tas ir pirmais solis. Otrais ir visdrīzāk individuālā kārtā izstrādāt skolas attīstības stratēģiju. Kā piemēru es varu nosaukt Dekšāru pamatskolu, kas ir Viļānos. Viņi tā arī dara. Viņiem klāt ir sākumskola, padziļinātās programmas sportā, skolotāji, kas nodarbojas ar citu skolotāju izglītošanu datorprasmēs. Un viņi domā par sociālā centra un sociālā atbalsta funkciju pārņemšanu skolā. Šis ir klasiskais piemērs, ka mazai skolai ir klāt dažādas funkcijas un skola vairs nav tikai izglītības iestāde, bet veic arī citas funkcijas. Šoruden tika plānots apjomīgs audits speciālās izglītības iestādēs, lai saprastu, cik lietderīgi tiek tērēti valsts budžeta līdzekļi. Vai ir jau kādi pirmie atzinumi? Šāds audits jau pirms diviem gadiem tika veikts... Kāds ir tā mērķis? Mēs virzāmies uz to, ka speciālās izglītības sistēma ir vairāk padomju laika vai modernisma laika piemērs un daudzās jomās bērni, kas pašlaik mācās atsevišķās izglītības iestādēs, to varētu darīt ar pārējiem. Tas nenozīmē speciālas izglītības segregētu turpināšanu, izņemot dažās iestādēs, kur normāla mācīšana nav vienkārši iespējama. Izglītības iestādes vai nu pārtop par vispārizglītojošām iestādēm, vai profesionālām iestādēm, kurās mācās gan tie, kas uzskata, ka viņiem ir speciālas vajadzības, gan tie, kuri uzskata, ka nav, vai arī no speciālām izglītības iestādēm bērni pāriet uz speciālās izglītības iestādēm, kur ir gan atbalsts, gan personāls. Un tiek radīti reģionāli atbalsta centri, kuri palīdz ne tikai bērniem līdz 9. vai 12. klasei, bet jauniešiem un pieaugušajiem, kuriem arī nepieciešams izglītības process. IZM piedāvāšot trīs variantus mācību līdzekļu finansēšanai. Ko katrs no variantiem paredz, un kam par ko būs jāmaksā? Pirmais solis ir nodefinēt pakalpojumu grozu, kas ietilpst mācību procesā. Mums izglītība ir bez maksas, kas nozīmē, ka visi ar mācību procesu saistītie izdevumi ir publiski nomaksāti no nodokļu maksātāju naudas. Tajā ietilpst ēkas, stikli, durvju rokturi... līdz pat planšetēm, skolotāju algām. Tas ir sarēķināts. Ir noteikts intervāls starp latiem. Ls 2200 ietilpst viss, ja mēs ierakstītu arī visa veida ekskursijas, sporta tērpus tādas lietas, par kurām nav vienprātības, vai tos vajadzētu publiski maksāt. Principā Latvijā vidējā summa, kas tiek tērēta, un 1600 var būt tas, kas nodrošina mācību līdzekļus, normālas algas, ēšanu un interešu izglītību. Protams, attiecībā uz šo intervālu ir 3 veida pieejas. Viena pieeja, ka skatās pašu minimumu, proti, to, kas ar likumu ir noteikts. Tie ir mācību līdzekļi, algas, uzturēšana programmu minimums, ko maksā valsts. Valsts nosedz to, ko var samaksāt, respektīvi, samobilizē savus resursus un nosedz visu, ko var. Mācību līdzekļu gadījumā būtu tik daudz līdzekļu, cik valsts spējīga par tiem samaksāt. Un tad attiecībā pret normatīviem mums vienīgais normatīvs, kas apmēram to saka, ir Kultūras ministrijas gadā izdotie noteikumi par bibliotēku fondiem. Tie 7 mistiskie lati ir norādīti, un arī tas no juridiskā viedokļa ir apšaubāmi. Tad mēs skatītos uz to, ka viss tiek nodrošināts iekš 7 latiem. Ka to visu nodrošinātu valsts. Otrs variants, ka šie izdevumi tiek dalīti starp pašvaldību un valsti un mums ir kopēja pieeja, kā pašvaldība un valsts nonāk līdz situācijai, kurā vecāki vispār neko nemaksā. Bet nemaksā par mācību līdzekļiem, atstājot personiskās lietošanas objektus, priekšmetus vecāku ziņā. Tas ir Es pats vismaz esmu piedzīvojis, ka skolās viss ir jāzina: tādi fakti, tādi autori, bet pēc pusgada jūs faktiski neko vairs neatceraties. Tikai dažas lietas jūs paņemat no tā visa. Tur arī ir tas efekts, ka jūs pārdozējat, bet jūs varat izstāstīt nevis 20 autorus, bet 4, bet tā līdz kniedei otrs variants. Trešais variants paredz, ka vecāki kontributē ar noteiktām summām mācību procesu, kurā ietilpst ne tikai priekšmeti, bet arī ekskursijas. Tā arī ir daļa no mācību procesa, bet tiek paredzēts, ka vecāki arī piedalās. Vai skolās būtu jāatjauno veselības mācība kā atsevišķs priekšmets, rūpējoties par jaunās paaudzes izpratni par veselību un veselīgu dzīvesveidu? Vai tam nevajadzētu būt tālejošam solim? Šis ir interesants jautājums. Atbilde uz šo jautājumu, no vienas puses, ir acīmredzama. Kāpēc nē? Bet vai tas varētu būt obligāts līdzās pašreizējai sistēmai šis jautājums ir neatbildams, jo pašreizējā sistēma, kur visi mācās visu un ļoti daudz, nav ne ilgtspējīga, ne turpināma. Veselības tēmas var parādīties, bet mēs piedāvājam divas lietas. Iespējams, tā nav tikai veselība, bet plašāks personīgās drošības tēmu loks, kas aptver arī citas jomas. Ir ļoti labi, ka viņi zina konflikta menedžmenta principus. Mēs noteikti piedāvāsim atbalstu šādu programmu izstrādei, kas noteikti būs vairāk nekā viena. 16

17 AKTUĀLS JAUTĀJUMS Jāmaina izglītības finansēšanas modelis. Kāpēc? Brīvprātīgs darbs un liela vēlēšanās atklāt sabiedrībai izglītības finansēšanas patieso ainu tāda ir šā brīža privātās vidusskolas Patnis valdes priekšsēdētājas un Izglītības un zinātnes ministrijas Inese Matisāne Finansēšanas principa izstrādes ekspertu darba grupas vadītājas Dr. paed. Zanes Ozolas misija. Viņas uzdevums ir iniciēt šo procesu, objektīvi apkopot datus un nākt klajā ar secinājumiem par izglītības finanšu sadalījumu valstī. Tas prasa zināmu laiku, uzsver neatkarīgā eksperte, cerot uz seriāla laimīgām beigām līdz gada jūlijam. Saskaņā ar valdības rīcības plānu ar ziņojumu, kas būs iekļauts valsts galvojumā, mums ir jānāk klajā gada jūlijā. Paralēli mēs darām abus darbus gan pētām pašreizējo finansējuma sadalījumu, gan arī plānojam nākotnes finansējumu, norāda Z.Ozola. Kāpēc ir jāmaina izglītības finansēšanas modelis? Mums ir nepieciešama finansēšanas sistēmas maiņa tāpēc, ka līdzšinējā sistēma ir nevienlīdzīga, negodīga, necaurspīdīga un nenodrošina visiem bērniem iespējas mācīties labās skolās. Reforma, kas tagad notiek valstī, ir vērsta uz to, lai šī vienlīdzība, caurspīdīgums būtu un lai skola būtu mūsdienīga. Vispārējā izglītībā ir izveidotas septiņas darba grupas, un finansēšanas sistēmas maiņa ir tikai viena sastāvdaļa. Taču neapšaubāmi būtiska. Tā ir izglītības sistēmas degviela, kā esam to nodēvējuši. Es ļoti gribu uzsvērt, ka mans darbs ir tikai viena šīs reformas daļa, tikpat svarīga kā izglītības satura maiņa. Mūsu mērķis ir parādīt vājos punktus, par kuriem jādomā. Diemžēl daļa izglītības sistēmā strādājošo un tai pietuvināto neizprot, kādēļ ir jāmaina izglītības ideja, mērķi un saturs. Viņiem acīmredzot vēl ļoti daudz jāmācās. Nauda neatrisinās visas problēmas, tā tiešā veidā neuzlabos mācību saturu un, piemēram, nepanāks, ka visi bērni labāk lasīs. Reformas gaitā mainīsies arī standarti tie būs īsāki, vienkāršāki. Runa ir par pedagoģisko ideju, nevis naudas ekonomēšanu. Mūsdienu dzīve ir ļoti daudzveidīga, un skolas vadībai ir jādzīvo ar savu pedagoģisko vīziju. Katra skola veido savu mācību stundu plānu un programmas, un es nebaidos teikt tā ir pakalpiņu domāšana, ja kāds grib, lai visu nosaka no augšas. Piemēram, mūsdienu mūzikas mācīšanā nav ne miņas no praktiskās muzicēšanas, bet tieši praktiskā muzicēšana attīsta loģisko domāšanu. Tāpat ir mācību priekšmeti, kuru apguvē nepieciešama pēctecība, bet ir tādi, kurus var mācīties īslaicīgi. Kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija nonāca līdz vaučeram jeb valsts galvojumam? Nav nemaz tik daudz veidu, kā finansēt izglītību. Galvenie ir divi: centralizētā sistēma un decentralizētā sistēma. Visu laiku mums valstī ir bijusi centralizētā sistēma, kas pierādījusi sevi kā slikta. Nelatvisko vārdu vaučers savās domās jau esam aizstājuši ar vārdu galvojums, kas ir naudas minimums, kurš ir nepieciešams, lai ikvienam bērnam nodrošinātu kvalitatīvu izglītības pakalpojumu. Vai šis minimums jau ir izskaitļots? Jā, es zinu, cik izmaksā viens bērns, jo tas ir mans ikdienas darbs. Daudzus gadus vadu skolu, strādāju ar naudu un ļoti rūpīgi rēķinu. Lai runātu par visu valsti, tam vajadzīgi konkrēti dati. Un nav nekādas atšķirības valsts, pašvaldības vai privātā izglītības iestāde: izglītības procesa izmaksas ir aptuveni vienādas, jo izglītības sastāvdaļas ir vienas un tās pašas. Ja man saka, ka mazās lauku skolas neizdzīvos ar tādu finansējumu, es jautāju: kas mazajās lauku skolās ir atšķirīgs no lielās pilsētas skolas? Izglītības procesa sastāvdaļas ir vienas un tās pašas. Jautājums: kāpēc vienā skolā uz vienu bērnu ir 7 m 2, bet citā 80 m 2? Šādus datus var sameklēt internetā, un tā strādāt ir neefektīvi. Kā darbosies galvojuma sistēma valstī? Ir precīzi definēts izglītības pakalpojuma grozs vienam skolēnam: groza sastāvs, cik kura lieta vai pakalpojums maksā. Grozs sastāv no divām daļām valsts finansējuma un pašvaldības finansējuma. Valsts daļa: pedagogu algas, sociālais nodoklis, vadība, atbalsta personāls, brīvā laika pavadīšana un pagarinātā dienas grupa. Valsts izglītības informācijas sistēmā šie dati ir pieejami, tie tiek analizēti, un salīdzinoši ātri būs gatavs vērtējums. Tradicio- 17

18 nāli valsts daļā ietilpst arī mācību grāmatas un ēdināšana 1. klasē. Pašvaldības daļa nodrošina izglītības programmu uzturēšanu, tas ir telpas, iekārtojums, kanalizācijas, ūdens, siltums, remonts, NĪN, telpu aprīkojums, mācību līdzekļi, kas nav mācību grāmatas, skolas saimnieciskās dzīves nodrošināšana (tehniskais personāls, algas, nodokļi, skolai piekļautās teritorijas). Aprēķinus sarežģī tas, ka lielo pašvaldību izglītības budžetā nav iekļauti lielie kapitālieguldījumi, piemēram, skolu renovācija, bērnudārzu celtniecība. Rīgā, piemēram, to dara Īpašuma departaments, bet šī celtniecība taču attiecas uz bērnu izglītību. Šāds grozs top arī speciālajā izglītībā, jo tur arī ir vajadzīgi nopietni pētījumi par valsts naudas izlietojumu. Nesen lasīju gada ziņojumu par Latvijas bērniem ar invaliditāti, un jāsaka man ir kauns par savu valsti, tiem iepriekšējiem atbildīgajiem, kuri ir noklusējuši, nav darījuši, lai iestātos par visiem Latvijas bērniem neatkarīgi no viņu veselības stāvokļa un citiem no bērna neatkarīgiem apstākļiem. Nav tā, ka izglītībai nav naudas. Valsts nav definējusi, ka ikvienam bērnam vienlīdzīgā apjomā pienākas pašvaldības finansējums. Dažādas pašvaldības dažādi piešķir un tērē līdzekļus. Ir vajadzīga visaptveroša, caurspīdīga sistēma, cik naudas ir un kur tā paliek. Tāpēc šobrīd top pētījums, lai parādītu visā valstī, katrā novadā, cik izmaksā viena bērna izglītība. Varu atklāt un tas arī nav nekāds noslēpums, ka mūsu valstī izglītības finansēšanas sistēma ir nesakārtota. Vadu darba grupu kopš marta, bet vēl joprojām neesam piekļuvuši pilnīgi visiem skaitļiem par pašvaldības finansējuma izlietojumu. Teorētiski ikvienai pašvaldībai ir jāatskaitās par budžeta izlietojumu. Vai pašvaldības to nedara? Kad atveram katras pašvaldības mājaslapu, redzam pašvaldības kopējo budžetu un arī to, cik naudas tiek tērēts izglītībai. Atsevišķas pašvaldības parāda, cik daudz naudas aiziet uz katru skolu, bet citas neparāda. Tas apgrūtina ne tikai mūsu darba grupas darbu, bet visas valsts finanšu plānošanu. Latvijā ir noteikti ekonomiskās klasifikācijas kodi, bet tad, kad ir jāsniedz atskaites, katra pašvaldība finanšu izlietojumu interpretē citādi, tāpēc šie dati nepakļaujas vienotai analīzei. Ja man saka, ka mazās lauku skolas neizdzīvos ar tādu finansējumu, es jau tāju: kas mazajās lauku skolās ir atšķirīgs no lielās pilsētas skolas? Piemēram, viena pašvaldība no saimniecības preču klāsta var izdalīt tualetes papīru, cita varbūt tepiķu nomu... Lai iegūtu ātri apstrādājumus un ticamus datus, IZM ir jāsadarbojas ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un jāizveido vienotas atskaites prasības. Kas ir ietverts bezmaksas izglītības mācību līdzekļu sarakstā? Puses ir vienojušās, ka mācību līdzekļu iegādē piedalās valsts, pašvaldība un vecāki. Vienkāršoti izsakoties, vecāku daļa ir tas, ko bērns velk mugurā, un tas, ko viņš apēd. Piemēram, ja mājturībā bērnam ir jācep torte un bērni to kopīgi apēd, tad bērns drīkst nest uz skolu miltus. Mācību grāmatas un citus mācību līdzekļus, kas nepieciešami izglītības standarta īstenošanai, nodrošina valsts, visu pārējo pašvaldība. Mūsu darba grupa ir aptaujājusi skolas, ir sastādīti mācību līdzekļu saraksti, un šī summa vienam bērnam gadā svārstās no 30 līdz 40 latiem. Kad jūsu vadītās darba grupas pētījums tiks publiskots sabiedrībai? Saskaņā ar valdības rīcības plānu ar ziņojumu par to, kas būs iekļauts valsts galvojumā, mums ir jānāk klajā gada jūlijā. Paralēli mēs darām abus darbus gan pētām pašreizējo finansējuma sadalījumu, gan arī plānojam nākotnes finansējumu. Vai šobrīd ir aprēķinātas vidējās bērna skološanas izmaksas valsts mācību iestādē? Par visām pašvaldībām, visiem novadiem un katru skolu atsevišķi nav. Ir kopējie IZM dažādos pasākumos prezentēti dati, ka vidēji viens bērns izmaksā 700 latu no valsts un 700 latu no pašvaldības. Mūsu mērķis ir panākt vienlīdzīgu izglītības finansēšanu visās pašvaldībās. Piemēram, Igaunijā pašvaldības noteiktais finansējums vienam bērnam ir 69 eiro mēnesī, bet igauņiem ir atšķirīgs groza definējums tam nāk klāt, piemēram, vienreizējais finansējums, 1. klasi uzsākot, 200 eiro. Šobrīd es nevaru pateikt, ka arī Latvijā tā būs. Latvijā būs citādi. Vai valsts līmenī ir paredzēta izlīdzināšana: lielāki ieguldījumi mazāk privileģēto skolēnu zināšanu un prasmju apguvē un mazo skolu pacelšanā? Ir atsevišķa darba grupa, ko vada Aija Tūna, un šīs idejas, kā sakārtot lauku skolu sistēmu, lai tās nepazūd, virmo gaisā jau vairākus gadus. Varu uzlikt roku uz sirds, ka es izdarīšu visu, lai neslēdz ciet mazās skolas. Tikai ar nosacījumu šīm skolām ir jāmainās. Mazās skolas nevar izdzīvot tāpēc, ka ir neadekvāti lielas, vecas telpas. Tad domājam citādi! Skolotāju algām jābūt samērotām ar skolēnu skaitu. Zinu, mūsdienās ir dažādas metodikas darbam apvienotajās klasēs. Mazā skola var būt klase, bet un tāpat klasi var vest ar autobusu uz centru. Izglītības iestāde laukos var veidoties kā daudzfunkcionāls izglītības centrs: skola, doktorāts, sociālais centrs, baznīcas draudze... Un valsts garantētajam izglītības galvojumam nav jāapmaksā viss. Problēmas rodas tad, ja vadība negrib paskatīties citādi. Varbūt arī nespēj. Tam ir vajadzīga griba 18

19 un laba prasme rēķināt. Ja ir zināms (no iepriekš publicētiem datiem), ka vienam bērnam vidēji valsts un pašvaldības kopējais finansējums ir apmēram 1400 gadā, tad katrs jau šodien var ķerties klāt un rēķināt, ko viņš ar šo summu varēs iesākt. Konkrētus secinājumus, vai atsevišķos novados vajadzīga kāda īpaša pieeja, es darīšu zināmus tad, kad mūsu rokās būs precīzi cipari. Šos ciparus varēs samērot ar jebkuru skolu un pateikt, vai šī skola var vai nevar pastāvēt, un tad meklēt risinājumus. Vai valsts definēs vispārējus kritērijus bērnu uzņemšanai, lai skolas nevarētu izvirzīt kādus savus papildu kritērijus? Galvojumam nāks līdzi mehānisms, kā to izdarīt. Tieši, kā, pagaidām nevaru pateikt. Ir jāmaina vesela virkne MK noteikumu. Mūsu uzdevums ir izdomāt valsts galvojuma principus un izrēķināt, cik kurā pozīcijā līdzekļu ir nepieciešams. Vai sabiedrība ir pietiekami vienlīdzīga, lai ieviestu valsts galvojuma sistēmu Latvijas valstī un radītu vienlīdzīgu izglītības sistēmu? Vienmēr būs vēlme kādam būt vienlīdzīgākam par citiem. Tāda ir cilvēka daba. Mūsu ticība un mērķis ir padarīt sistēmu caurspīdīgu un saprotamu cilvēkiem. Vai, ieviešot valsts galvojumu, skola nekļūs par uzņēmumu, kas tikai sniegs konkrētu pakalpojumu? Atrisinājums slēpjas izglītotos pedagogos un skolas vadībā. Labi pedagogi aug līdzi laikam. Aktuāli Sagatavots materiāls skolotājiem Saskarsme, daudzveidība un tolerance Izglītības attīstības centrs projekta Saskarsme, daudzveidība un tolerance ietvaros sagatavojis elektronisko materiālu skolotājiem, kurā iekļauti aktuāli integrācijas un starpkultūru satura jautājumi un praktiskas aktivitātes darbam ar skolēniem. Atbalsta materiāls skolotājiem Saskarsme, daudzveidība un tolerance pieejams mājaslapā Atbalsta materiālu skolotājiem Saskarsme, daudzveidība un tolerance veido trīs saturiskie bloki: 1. daļa. Skolās aktuālais jautājums par agresiju un tās izcelsmi, kā arī apkopoti ieteikumi saskarsmē ar agresīviem bērniem un pusaudžiem un iekļautas aktivitātes saskarsmes prasmju attīstīšanai. 2. daļa. Stereotipi un dzimumu līdztiesības veicināšana, kur līdzās izzinošai informācijai publicēti praktisko nodarbību plāni darbam ar klašu skolēniem. 3. daļa. Starpkultūru izglītības jēdzieni un paņēmieni to apguvei. Materiāla saturu noteica pedagogu profesionālās pilnveides programmas satura jautājumi un metodika, kā arī programmas apguves dalībnieku dažādu izglītības pakāpju un izglītības iestāžu pedagogu iniciatīvas un aktualitātes. Projekta Saskarsme, daudzveidība un tolerance mērķis ir veicināt sabiedrības integrāciju Rīgā pilsētā un sekmēt zinošas, saliedētas sabiedrības veidošanos, pilnveidojot Rīgas izglītotāju saskarsmes, tolerances un daudzveidības pieņemšanas prasmes. Projekta laikā tika izveidota pedagogu profesionālās pilnveides programma, novadīti semināri un izveidots programmas atbalsta materiāls šo tēmu padziļinātai apguvei. Projekts tiek finansēts Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. 19

20 SKAIDROJAM SITUĀCIJU Skolas.lv ilgais ceļš Teju četri gadi pagājuši, kopš plašai skolu auditorijai kļuva pieejams portāls Skolas.lv. Visu šo laiku tas nemainīgi palika sākotnējā izskatā, atjaunojot vien Izglītības un zinātnes ministrijas aktualitātes. Nika Aleksejeva Privātā sektora konkurenti savukārt nemitīgi attīstījās, savos tīklos vilinot aizvien vairāk lietotāju. Nu novembrī beidzot tikšot sperts nākamais solis jaunā Skolas.lv versija, taču vai tas spēs būt pietiekami garš, lai panāktu konkurentus? Doma iesoļot informācijas tehnoloģiju laikmetā IZM dienas kārtībā ir vismaz kopš gada, kad tikai sākta projekta Latvijas vispārizglītojošo skolu informatizācija īstenošana. Pagāja vēl trīs gadi, un plašai auditorijai gada aprīlī kļuva pieejams portāls Skolas.lv. Sistēma [Skolas. lv] kopumā ir kā lielas celtnes pamatakmens, tolaik žurnālistiem uzsvēra IZM valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos Kristīne Vāgnere. Patiesi, izrādījās, ka salīdzinājums ar akmeni līdz šim projektam piedienējis vislabāk. Tolaik kļuva iespējams portālā izvietot nozares informāciju un izveidot katrai skolai atsevišķu mājaslapu, bet tās skolas, kas izvēlēsies veidot sarežģītākas sadarbības vietnes ar skolēniem un viņu vecākiem, veidos slēgtas pieejas interneta sistēmu, kurā būs iespēja izvietot stundu sarakstu, mājasdarbus, mācību materiālus un citu tikai konkrētajai skolai un klasei aktuālu informāciju, ziņu aģentūrai LETA stāstīja IZM Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Investīciju departamenta Projektu ieviešanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis. Tomēr pilotprojekts neattaisnoja uz sevi liktās cerības. Jau gada vasarā, kad kļuva zināms, ka Skolas.lv turpmākā attīstībā tiks ieguldīti 3,2 miljoni, radās jautājums par pilotprojekta rezultātiem. Jau tolaik no 38 pilotprojektā iesaistītajām skolām tikai daļa projektā darbojās aktīvi. Piemēram, kā ziņo LETA, Babītes vidusskola pēdējoreiz ievietojusi jaunu informāciju tikai neilgi pēc portāla atvēršanas gadā, Mežciema pamatskolā vienīgais paziņojums par pirmklasnieku uzņemšanu parādījies gada vasarā, bet Limbažu 3. vidusskola un Tukuma 2. vidusskola gadā izveidoja savas mājaslapas. Taču Rīgas 10. vidusskola iespēju uz Skolas.lv platformas uzturēt mājaslapu izmanto joprojām. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis šovasar publiski izteicis domu par projekta pārtraukšanu, taču šobrīd intervijā Skolas Vārdam paskaidroja, ka tā pilnīga pārtraukšana nozīmētu atteikšanos no Eiropas piešķirtajiem līdzekļiem, bet jauna projekta iesniegšana, lai tos piesaistītu, aizņemtu pārāk ilgu laiku. Iepirkuma process Kaut arī noticis zināms pilotprojekta fiasko, arī tā otro posmu uzticēts realizēt AS Datorzinību centrs. Līgums par tā īstenošanu 1,2 miljonu vērtībā noslēgts gada 29. aprīli. Interesanti, ka, īstenojot šo projektu, tika izsludināti vairāki iepirkumi. Šis konkrētais līgums tika noslēgts uz iepirkuma Skolu portāla informācijas sistēmas 2. kārtas izstrāde un ieviešana (identifikācijas Nr. IZM 2010/34/ AK/ERAF) pamata. Pirms tam, kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datubāzē pieejamā informācija, tika izsludināts cits iepirkums. Tā nosaukums Skolu portāla informācijas sistēmas 2. kārtas izstrāde, ieviešana un Ķīlis skaidro, ka projekta pilnīga pārtraukšana nozīmētu atteikšanos no Eiropas piešķirtajiem līdzekļiem, bet jauna projekta iesniegšana, lai tos piesaistītu, aizņemtu pārāk ilgu laiku uzturēšana (identifikācijas Nr. IZM 2009/42/SP/ERAF). Par šo iepirkumu, kas tika izsludināts gada 23. novembrī, gandrīz pēc mēneša tika saņemta sūdzība no SIA Datakom. Iesniegumu izskatīšanas komisija uzskatīja: IZM nav sniedzis jebkuram citam ieinteresētajam piegādātājam visu nepieciešamo tā rīcībā esošo informāciju, kas bija pieejama AS Datorzinību centrs un AS RIX Technologies uzņēmumiem, kas izstrādāja pirmo projekta kārtu. Tādējādi IZM tika aizliegts slēgt līgumu par šo iepirkumu. Datakom dibinātājs Ģirts Romanovskis stāsta, ka toreiz sūdzība celta, jo uzņēmums vēlējās piedāvāt vienu konkrētu risinājumu, kas iepirkuma nolikuma dēļ nebija iespējams. To, kas bija šis risinājums, Ģ. Romanovskis neatklāj. Tomēr, kā redzams, jaunā iepirkuma nosaukumā tika atmests vārds uzturēšana un pēc aptuveni astoņiem mēnešiem, gada 5. novembrī, izsludināts jauns iepirkums, kurš iztika bez sūdzībām. Savukārt vārds uzturēšana tika ietērpts šā gada 30. janvārī izsludinātajā iepirkumā, kura nosaukums Serveru infrastruktūras piegāde, garantijas apkalpošana, izmitināšana datu centrā un atbalsta pakalpojumu sniegšana, lai nodrošinātu Valsts izglītības informācijas sistēmas, portāla un Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas 2. kārtu pilotdarbināšanu, uzturēšanu un darbību (identifikācijas Nr. IZM 2012/6/AK/ERAF). Arī 20

21 ar šo iepirkumu, spriežot pēc IUB datiem, neiet gludi. 22. martā AS Capital iesniedza sūdzību, kuru vēlāk gan atsauca, bet šobrīd šī iepirkuma statuss norādīts kā pārtraukts. Kā paskaidroja R. Ķīlis, ERAF līdzekļi nesedz paša portāla uzturēšanu vien to, kas nepieciešams, lai to pastāvīgi uzturētu. Šim nolūkam tiks paredzēta valsts budžeta nauda. Skolas.lv pilotā, bet privātie iet tālāk Iespējams, sarežģījumi ar iepirkuma veikšanu ir iemesls, kāpēc portāls Skolas.lv četrus gadus bija iestrēdzis pilotversijā. Kopš gada to izmantojuši vairāk nekā 5000 Latvijas pedagogu. Plašākai izmantošanai pilotprojekts nebija pieejams, skaidro IZM. Tajā pašā laikā gadā savu darbību sāka mācību sociālais tīkls Mykoob, kurā šobrīd kopumā reģistrējušās 3255 mācību iestādes. Daļa no tām ir ārzemju. Piemēram, šogad vasaras vidū tapa zināms, ka Mykoob panācis vienošanos par ieviešanu 900 ASV skolās. Kopš gada skolotājiem un skolēniem pieejams arī mācību materiālu un testu resurss, mācību portāls Uzdevumi.lv. Pašlaik tam ir lietotāju, un kopš gada tas sācis sadarbību ar E-klase.lv Latvijā populārāko skolvadības sistēmu, kas darbojas jau kopš gada un palīdz skolotājiem gatavot dažādas atskaites, informēt vecākus par skolēna mācību gaitām, bet skolēniem uzzināt atzīmes, kavējumus, uzdotos darbus mājās un citas ar skolu saistītās aktivitātes. Pašlaik E-klasi lieto skolotāju un ģimeņu Latvijā. Arī portāla E-klase.lv izstrādātājs SIA DEAC savulaik sniedza sūdzību par iepirkuma procesu šim projektam. Tiesa, tas bija vēl trešais, precīzāk, pats pirmais iepirkums, kas tika izsludināts, lai radītu Skolas.lv. Tā nosaukums bija gluži tāds pats kā Datakom sūdzības pārtrauktais, taču tam piedēvēts cits identifikācijas Nr. IZM 09/26/SP. E-klase.lv projekta vadītājs Jānis Kaģis stāsta, ka sūdzība tolaik tika sniegta par to, ka valsts jaucas tajās funkcijās, ko sekmīgi pilda privātais sektors. Tā bija daļa no vienošanās, kas nu starp E-klase.lv un Skolas. lv novelk skaidru robežu, kas ir valsts un kas privātā sektora funkcijas. Pašlaik IUB reģistrā šim iepirkumam nav norādīts nekāds īpašs statuss. Vien tas, ka notiek sarunas. Šaubas par Skolas.lv konkurētspēju Lai gan portāls piedāvās arī īpašas iespējas, piemēram, valsts pārbaudījumu kārtošanu elektroniski, privātie nozares spēlētāji uzskata, ka Skolas.lv lietotāju piesaistē klāsies grūti. Svetlana Valdmane, portāla Uzdevumi.lv izstrādātāja SIA Data Pro Grupa Attīstības daļas vadītāja, uzskata, ka portāls Skolas.lv dublē to, ko jau piedāvā Uzdevumi.lv. Privātie pakalpojumi attīstījušies daudz straujāk un kvalitatīvāk. Manā uztverē šis portāls [Skolas.lv] LETA mirst. Ja būs kāds, kas viņu reanimēs, varbūt kaut kas notiks, bet panākt to, ko ir izdarījuši privātie piedāvātāji, manuprāt, būs ļoti grūti: principā kā izgudrot divriteni, viedokli pauž S. Valdmane. Savukārt portāla E-klase.lv izstrādes vadītājs Jānis Kaģis stāsta: cik zināms, pārklāties funkcijām nevajadzētu atbilstīgi abu pušu sadarbības nosacījumiem. Taču arī viņš izsaka šaubas par projekta spēju iedzīvoties: Ja šis projekts būtu realizēts ātrākā tempā, tam vieta būtu viennozīmīgi. Bet, kamēr tas gadu gadiem tika realizēts, šis tukšums tika aizpildīts. [..] Lielā problēma sistēmai Skolas. lv būs ne tik daudz iekarot, kā atkarot vietu, kuru pēc hierarhiskās loģikas tai būtu jāieņem. Neviens vēl nezina Lai gan 4. oktobrī Datorzinību centra telpās un interneta vidē notika Skolas.lv jaunās versijas prezentācija, Skolas Vārda uzrunātie skolotāji un skolu direktori vērtējumu varēja sniegt vien par veco versiju. Lielākā daļa atzina, ka prezentāciju nav redzējuši un uzskata tas šobrīd nespēj konkurēt ar aktīvajiem privātajiem portāliem. Skolas.lv otro kārtu plānots ieviest visās Latvijas skolās un ar vienotu autentifikāciju. Skolas.lv varēs ielogoties, izmantojot Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS), Latvija.lv, E-klases un Mykoob lietotājvārdu un paroli. Projekta 2. kārtas pilotēšanu plānots sākt šā gada novembrī, un tā ilgs vairākus mēnešus. Arī tajā piedalīsies vairākas izglītības iestādes un augstskolu pārstāvji. Jaunajā versijā tiks piedāvāta mācību resursu krātuve, testu un uzdevumu izveides rīks, kuru varēšot lietot, arī neesot tiešsaistē, stundu saraksta plānošanas rīks un informācija par Latvijas izglītības iestādēm. Elektroniskajā vidē tiks izveidots profils atbilstīgi lomām pedagogs, skolēns, vecāki, administrācija, IZM u. c. Tā kā Skolas.lv sistēma savienota ar VIIS, tajā notiks arī valsts pārbaudījumi. Skolēns eksāmenu varēs pildīt gan elektroniski, gan papīra formātā, bet pārējie procesi notiks ar elektroniskās sistēmas starpniecību. Elektroniski notiks arī skolotāju profesionālās kvalifikācijas pilnveide. 21

22 KOMENTĀRS Ko apgūstam tālākizglītības kursos? Tehnoloģiju apguvei ir visvairāk iespēju, arī kursu piedāvājums ir profesionāls Māra Bērente, skolotāja Mūžu dzīvo, mūžu mācies vispatiesākās ir senās un vienkāršās patiesības. It īpaši, ja tās pastiprinātas ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka pedagogam regulāri jāpaaugstina kvalifikācija. Obligātais minimums ir 36 stundas trīs gadu laikā. Būtībā ikviens pedagogs pats apzinās, ka nepieciešams mācīties: mainās mācību saturs, mainās mācību metodes, attīstās tehnoloģijas, arī citās jomās dzīve nestāv uz vietas. Tā ikvienam skolotājam ir uzkrāta sava pieredze, es neesmu izņēmums. Mēģinu atsaukt atmiņā pēdējā gada interesantākos notikumus šajā jomā. Jāsaka, ka tehnoloģiju apguvei ir visvairāk iespēju, arī kursu piedāvājums ir profesionāls. Tiesa, daļēji tā mēdz būt reklāma, tāpēc ne vienmēr speciālists produkta reklāmā var atbildēt uz specifiskiem jautājumiem. Īpaši tas attiecas uz matemātikas problēmām. Bet šeit ir diezgan liela atsaucība un elastīgums. Kursi paredzēti cilvēkiem ar dažāda līmeņa priekšzināšanām. Piemēram, š. g. pavasarī Microsoft Latvijā birojs piedāvāja apgūt blogu veidošanu. Mēs ar kolēģi aizbraucām. Ceļš, protams, bija pašu ziņā. Kursi bez maksas. Varbūt tika reklamēta vietne WordPress.com, bet kursi ietilpa mūžizglītības programmā. Kā populāri šodien izteikties sausais atlikums bija bagātīgs. Jauni kolēģi stāstīja par savu pieredzi blogošanā: gan izmantojot draugiem. lv platformu, gan interneta iespējas, piemēram, vēstures mācīšanā (digitālie ceļojumi). Tad tika piedāvāts praktiķa izklāsts par bloga izveidi minētajā platformā. Nodarbību varēja skatīties arī attālināti virtuālās klases ietvaros. Mūsu sausais atlikums bija mācību materiālu vietnes izveide Matemātika un citi zvēri (matuncz.wordpress.lv). Tajā esam ievietojušas slaidrādes par noteiktām matemātikas tēmām ar komentāriem. Pieeja brīva, slaidrādi saglabājot, var iegūt sev pielāgojamu mācību uzskates materiālu. Vienīgā darvas lāse bija Daugavpils profesores lekcija par mūžizglītību (vai kaut ko tamlīdzīgu), kuru bija grūti klausīties. Modernā pasaule apzinās, ka vislabāk skolotājs mācās no kolēģa. Tāpēc man nav saprotams fakts, ka skolotāju pieredzes apmaiņa netiek fiksēta kā kvalifikācijas paaugstināšana. Tomēr speciālisti šajā jomā tiek gatavoti. Protams, par ESF naudu. Mentora mācību programma Laikā no janvāra līdz maijam iesaistījos skolotāja mentora mācību programmā. Kā jau teicu ESF finansējums, Latvijas Universitātes koordinējums. Kursi bija Kuldīgā, lai gan no Ventspils tajos piedalījās 11 skolotāji. Labi, ka mūsu izglītības pārvalde Modernā pasaule apzinās, ka vislabāk skolotājs mācās no kolēģa. Nav saprotams fakts, ka skolotāju pieredzes apmaiņa netiek fiksēta kā kvalifikācijas paaugstināšana atļāva rakstīt komandējumus, tā finansējot ceļa un arī pusdienu izdevumus. Bet šādas iespējas nebija visiem kursantiem. Daļai ceļa izdevumi bija pašu ziņā. Apmaksāt piedāvāja tikai pēdējo braucienu: uz Liepājas Universitāti pēc sertifikāta. Jānorāda, ka kursu pieteikuma laikā (pirms gada!) bija norāde par stipendiju. Kursu vadītājas teica, ka pat ar papīra iegādi materiālu kopēšanai bijušas problēmas, tāpēc materiālus lielākoties saņēmām e-pastā. Vispār laba prakse. Līdz š. g. maijam kursos bija izglītoti ap 900 skolotāju. Dažādās vietās kursu pieredze bija dažāda. Tā kā kursi labi palikuši atmiņā, arī pietiekami apjomīgi laika ziņā, atļaušos pamatīgāku raksturojumu. Plusi: mums laimējās ar vadītājām (Liepājas skolu skolotājām), kuras bija pieticīgākas dažādu aktivitāšu izmantošanā, ja salīdzina ar citām grupām. Tādu vērtējumu izteica citas grupas dalībnieces, kuras dažas nodarbības strādāja Kuldīgā. Bija interesanti video pielikumi (bez nozīmīga teksta, tāpēc man neradās diskomforts par angļu valodas nezināšanu). Vadītājas centās mainīt savu iepriekšējo plānojumu, ņemot vērā pieredzi darbā ar pirmo grupu. Pāris lomu spēles kursu norisē bija vietā. Pamatā laimējās ar grupas sastāvu, kur skolotāji parādīja labu humora izjūtu un labu profesionalitāti (protams, bija arī atsevišķi izņēmumi). Bija iespēja izmantot LU mācību materiālus, es papildināju zināšanas par Moodle platformas iespējām. 22

23 ka iepriekšējā pieredze šeit ir vissliktākā. Ja neskaita lekcijas, ko piedāvā augstskolas kādu apjomīgāku projektu sakarā (kārtējā skolotāju sadalīšanā pa pakāpēm, maģistrantūrā u. c.). Lai gan skolotāju mentoru nodarbībās liela vērība tika veltīta sadarbības jautājumiem, kas arī iederas minētajā jomā pat bez pēdiņām. Mīnusi: dažkārt staigāšanas tomēr bija par daudz. Pietrūka skaidrības, sākot darbu: formulējot kursu mērķi un kursantu noslēguma darba saturu. Noslēguma darba rezultāti mentora prakse netika prezentēti, lai gan vairums no grupas bija sagatavojuši prezentācijas. Apskatījām mapes, savstarpēji grupās apmainījāmies kādām idejām, lai gan vairāk runājām par vispārīgām tēmām. Diemžēl nav arī sausā atlikuma. Lai gan tika projektēts, ka skolās tiks papildināts štata vienību saraksts, iekļaujot mentoru. Diemžēl manā skolā tas nav noticis, neatradu arī IZM darba samaksas pielikumos ailīti mentors. Tas, ko biju iedomājusies ka varēšu oficiāli piedāvāt savu pieredzi kolēģiem, ko jau esmu darījusi bez sertifikāta, nav realizējies. Pieļauju, ka minētais sertifikāts ir izmainījis to skolotāju statusu, kuri strādā ar studentiem, vada prakses skolā. Jā, vēl ir kursi mācību priekšmetā. Tie pilnībā ir atkarīgi no lektora pašvērtējuma. Ja laimējas ar labu praktiķi, kurš nevēlas pierādīt savu izcilību, kursi ir labi. Lai gan šajos kursos īpaši mēdz pārspīlēt ar klausītāju pieredzes ekspluatēšanu. Paši par savu (vai izglītības pārvaldes) naudu dalās savā pieredzē. Tas nenozīmē, ka citu pieredze mani neinteresētu. Bet arī tai vajadzētu būt iepriekš plānotai, LETA sagatavotai, nevis man bija situācija.... Te esmu procesā. Jāsaka, ka kursi saturīgi, tie raksturo sistēmas pozitīvās tendences. VISC pajumtē tiek īstenots projekts par Eiropas naudu Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība, kur pašlaik apgūstu Pārmaiņas matemātikas mācību procesā klasē atbilstoši dabaszinātņu un matemātikas satura attīstības koncepcijai vispārējā izglītībā. Tā kā ventspilnieku ir daudz, tad arī norises vieta Ventspilī. Bez maksas. Kursi specialitātē bieži vien ir saturīgi, lai gan tādi nav visi. Pārāk dažādi ir piedāvājumi augstskolas, skolas, projekti, mācību centri... Pēc nodarbības satiku kolēģi, ķīmijas skolotāju, kura apbēdināti konstatēja tukšu runāšanu par interaktivitātes plusiem un mīnusiem, ko klausās jau otro reizi (viņa strādā skolā, kas pieteicās uz ESF projekta eksperimentu dabaszinību apguves uzlabošanai jau pirmajā kārtā, šis seminārs it kā bija iesāktā turpinājums). Gada laikā neesmu iesaistījusies audzināšanas (ja pēdiņas jums liekas neiederīgas, es atvainojos, bet man ir savs skatījums uz šo mūsu darba pusi) jomas kursos. Varbūt tāpēc, Nesenā pagātnē atradu Labklājības ministrijas un ESF piedāvājumu Pieeja un darba paņēmieni vienādu iespēju nodrošināšanai zēniem un meitenēm (2006). Kursi notika skolā, skolotājiem nekas nebija jāmaksā. Vienīgais, ko atceros: kam domātas mācību grāmatas zēniem vai meitenēm. Pēc kursiem, mācot statistiku, piedāvāju skolēniem paskaitīt tekstus, zīmējumus. Izrādījās, ka matemātika ir godīgi sadalīta uz pusēm. Kolēģu negatīvā pieredze saistās ar vīzijām vienā ESF atbalstītā socializācijas projektā. Pēc viņu teiktā, visvairāk laika ievadnodarbībā aizņēma lektora iepazīstināšana ar sevi. Vismaz viena no grupu vīzijām bija kursa dalībnieku diskusijas par skolotāja piedāvāto situāciju, vadītājam tajās neiesaistoties. Par pedagoga personības pilnveidi jāsaka, ka ikviena jauna informācija mūs bagātina. Un, kaut arī man ir kritiska attieksme, arī t. s. audzināšanas jomas kursi dod kādu labumu tās klausītājiem. Jautājums vai katrs pedagogs ir gatavs augt, pieņemt izmaiņas, pats mainīties. Manā pieredzē vislabākie (šajā gadu simtā) bija biedrības Integrācija sabiedrībai kursi par mediāciju (nejaukt ar meditāciju) skolā projekta Bērniem draudzīga skola ietvaros (2007). Pamatā tā ir cita pieeja konfliktsituāciju risināšanai. Tie ne tikai deva metodiku un dažādas rīcības izpratnes treniņu, bet piedāvāja arī kursantiem paskatīties uz sevi 23

24 no malas, lai labāk izprastu savas rīcības patiesos iemeslus. Gandrīz vienīgā reize, kad visas aktivitātes bija loģiskas un mērķtiecīgas (par materiālo pusi neatceros, domāju kursi bija bez maksas, komandējumu apmaksāja). Vēl ir skolvadība. Tā kā savus 13 gadus šajā jomā nostrādāju pirms gadiem... 13, tad man ir tikai labas atmiņas. Vienas par pašvaldību Metodisko centru kursiem, kuros tika piedāvātas ne tikai darbam nepieciešamās zināšanas vadības teorijās, bet arī par stilu un pat kosmetologa padomi ar demonstrējumiem. No šīs jomas arī ir mana ideālu kursu pieredze. Sorosa fonds Latvijā bija izstrādājis programmu Pārmaiņas izglītībā, kas piedāvāja kursus interesentiem par plānošanu, darba analīzi, vērtēšanu kā sistēmu, skolas attīstības programmas veidošanu u. tml. ( ). Tā bija vienīgā reize, kad pieaicinātie speciālisti (Norvēģija) pēc pirmās dienas saprata, ka mums vajag citu informāciju un pieredzi; vakaru un daļu nakts viņi strādāja, lai pārveidotu savu piedāvājumu. Tas, pirmkārt. Otrkārt, mums bija darba grupa, kas strādāja kopīgo semināru starplaikos, izvērtēja iepriekšējās nodarbības rezultātus un plānoja nākamo, reizē arī izstrādājot citiem izmantojamu materiālu. Perfekti! Diemžēl tas bija sen pagājušajā gadu simtenī... Mani secinājumi par šodienas tālākizglītības kursu realitātēm: Pārskatot kursu apliecinājumus, saskaitīju 11 dažādas organizācijas: augstskolas, skolas, mācību centri, ESF projekti, aģentūras... pat Labklājības ministrija iesaistījusies. Tātad nav koordinācijas. Nav diferencēšanas, piesakoties uz kursu: vienu un to pašu piedāvā kā jaunajam skolotājam, tā pieredzējušam, dažkārt pat tehnoloģiju jomā. Nav informācijas darba plānojumu visbiežāk saņem kursu pirmajā dienā. Labākajā gadījumā neilgi pirms kursiem, uz kuriem jau esi pieteicies. Tātad: ņem par labu, ko dod. Nav intereses par klausītāju vajadzībām (ESF projektu kursos gan tiek izzināts vērtējums pēdējā kursu dienā. Laikam atskaitei, nevis iespējamiem uzlabojumiem). Reāla ir prakse pārblīvēt kursus ar dažāda veida pārgrupēšanos, spēļu elementiem. Mans, arī daudzu kolēģu skatījums ir tāds, ka kursu vadītāji tādā veidā aizpilda laiku, tā plānoto efektu pārvēršot defektā. Lietderīgums: kursu organizatori neizrāda interesi par piedāvājuma pielietojamību. Trūkst atgriezeniskās saites. Lai gan vajadzētu! Tad būtu mazāk vāju kursu. Pedagoģisko augstskolu devums: ir konferences, kursu tomēr daudz mazāk, nekā vajadzētu. Kaut vai tās pašas atgriezeniskās saites vārdā. Arī pedagogu labās pieredzes vārdā topošajiem pedagogiem. Kursi pedagoga personībai jāmeklē pašam. Es tos nosauktu par sirds kursiem. Domāju, ka šī kopa ir patukša arī sagatavojot jaunos speciālistus. Bet vajadzētu būt pilnai. Šodien VISC piedāvā kādas 4 tēmas. Par to saturu jājautā kursantiem. 24

25 SARUNA Maza lauku skola. Mēs esam un būsim Saruna ar Sīļukalna pamatskolas direktori Mariju Bernāni un direktores vietnieci mācību darbā Ivetu Broku-Kazāku par mācībām, ikdienu un iespējām mazā lauku skolā, kurā mācās vien 51 skolēns. Inese Matisāne Kad pa autoceļu Viļāni Preiļi nobraukti 12 kilometri, ceļa stabiņš ar uzrakstu Sīļukalns 7,6 km aicina doties pa labi. Grantēts ceļš izvijas cauri pļavām un laukiem un aizved līdz baltai divstāvu ķieģeļu ēkai. Tā ir Sīļukalna pamatskola mana pirmā skola un pirmā darba vieta. Dziļi un tālu var stiepties mūsu saknes. Mēs esam stipri arī ar to, kas nāk līdzi no iepriekšējām paaudzēm. Sīļukalna astoņgadīgo skolu (tagad Sīļukalna pamatskolu) ir cēlis mans tētis, toreiz teicamnieks izglītības darbā; par sākumskolas skolotāju šeit strādājusi mamma. Pedagoga darbā Sīļukalnā nostrādāti 13 gadi, un te dzīvo vitāli, patiesi cilvēki, kuru garīgajai izaugsmei, tāpat kā pilsētā, ir nepieciešama izglītība. Rudens ir laiks, kad cilvēks vislabāk apjauš sevī tās zeltītās pēdas, kas mīt un paliek mūsos, lai arī cik tālu iets un kādi vēji pūš ceļā. Kas ir maza lauku skola kopienai? Tā nav tikai cipari. Skola ir autores foto Direktores vietniece mācību darbā Iveta Broka-Kazāka. telpa, kurā norisinās mazo vietu sociālā dzīve. Tā ir emocionāla piesaiste un iespēja te būt. Kā šodien dzīvo lauku skola par to sarunā ar Riebiņu novada Sīļukalna pamatskolas direktori Mariju Bernāni un direktores vietnieci Mazās skolas ar vaučeru vien neizdzīvos par tām ir īpaši jādomā, ir nepieciešams lielāks valsts finansiālais atbalsts. Lauku skolām ir jāpiemēro noteikts koeficients, kas ļautu uzlabot skolu finansiālo situāciju, norāda skolas direktore Marija Bernāne. mācību darbā Ivetu Broku-Kazāku. Ar kādām pozitīvām emocijām Sīļukalna pamatskolas kolektīvam aizsācies šis mācību gads? Labā ziņa: mēs joprojām esam un ceru būsim. Vasarā realizējām vecāku biedrības projektu paplašinājām un atjaunojām rotaļu laukumu, kas liecina, ka dzīvojam un iespēju robežās arī attīstāmies. Priecājamies par algu. Protams, ja nebūtu algas paaugstinājuma, mūsu algas būtu vēl mazākas. Skolotāju kolektīvam atalgojums kopumā, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu, ir lielāks par 104 latiem. Atkarībā no slodzes vienam vairāk, citam mazāk. autores foto Cik vidēji šogad nopelna jūsu vadītās skolas skolotāji? Apmēram 200 latu pēc nodokļu nomaksas. Protams, ne visi, jo ir arī tādi, kas saņem krietni mazāk. Mums ir mazas slodzes, pilnu slodzi strādā tikai sākumskolas skolotāji, kuri papildus māca kādu mācību priekšmetu vecākajās klasēs. Man kā direktorei ir 0,522 likmes. (Saruna uz īsu brīdi pārtrūkst, skolotāju istabā norūpējies iesteidzas pagasta autobusa šoferis Juris. Viņš arī cer uz skolas administrāci jas atbalstu šodien agrāk jābūt Ereļos, vienā no pagasta tālākajām vietām.) Vai jūsu skolas pedagogi ir ieguvuši 4. un 5. kvalitātes novērtēšanas pakāpi, kas ar šo gadu paredz piemaksu pie algas? Mums šādu pedagogu nav, un domāju tas nav noticis mūsu vainas dēļ. Centāmies izmantot visas mums dotās iespējas, bet pakāpju iegūšana nebija visiem vienādi pieejama. Pēc administratīvi teritoriālās reformas izveidojās novadi, bet galvenais finansējuma saņēmējs no Izglītības un zinātnes ministrijas pedagogu kvalifikācijas pakāpju iegūšanai palika Preiļu izglītības pārvalde. 25

26 Neatkarīgi no tā, gribam to vai negribam, mēs esam nomale, tāpēc neesam viņējie. Tā kā līdzekļu visiem tiešām nepietika, triju gadu laikā mums katram tika dota viena iespēja, turklāt mūs aicināja vispirms iegūt otro vai trešo pakāpi, tad startēt augstāk. Pēc otrās pakāpes iegūšanas atkārtoti sniedzām dokumentus, lai iegūtu vēl augstāku vērtējumu, bet mūsu iniciatīva tika noraidīta. Skolotājas, kuras apmeklēja kvalifikācijas kursus (jo tāda bija viena no izvērtēšanas prasībām), vispār neieguva pakāpes, jo bija jāizvēlas vai nu kursi, vai pakāpju iegūšana. Tomēr mēs ceram uz jaunām iespējām, jo ministrija šogad Skola ir spiesta rēķināties ar novada pašvaldības iekšējo varas sadalījumu un varas turētāju interesēm aicinājusi vispirms atbalstīt tos pedagogus, kuri līdz šim nav varējuši iesaistīties kvalitātes novērtēšanas procesā, kā arī uz iespējām paaugstināt iepriekšējo novērtējumu. Vai finansēšanas princips Nauda seko skolēnam mazā lauku skolā strādā? Mazā skolā šis princips nestrādā. Mēs iztiekam ar tiem līdzekļiem, kas paredzēti atbilstoši šim izglītības finansēšanas modelim. Klases ir apvienotas, bet tādus mācību priekšmetus kā latviešu valoda, matemātika, svešvalodas un vēl citus skolotāji māca atsevišķi. Īstenojot mācību saturu, ir svarīgi uzlikt kvalitātes latiņu, bet kvalitatīvu mācību procesu iespējams nodrošināt, tikai pateicoties pedagogiem, kuri ir sava darba entuziasti. Konkurences cīņa starp skolām ir nežēlīga. Taču, ja salīdzinām olimpiāžu un dažādu konkursu rezultātus, mēs daudz neat paliekam no lielākajām novada skolām. Mēs lepojamies ar saviem audzēkņiem. Mums ir labi vecāki, mūsu Informācija par skolu Sīļukalna pamatskolā (kopā ar pirmsskolu) 2012./2013. mācību gadā mācās 51 skolēns Strādā 10 skolotāji (8 no tiem pamatdarbā) Skolotāju alga vidēji 200 latu pēc nodokļu nomaksas Grāmatu iegādei pagājušajā mācību gadā skolai bija piešķirti 35 lati Sīļukalna pagasts atrodas Riebiņu novada ZR daļā, robežojas ar sava novada Galēnu un Stabulnieku pagastiem, Viļānu novada Dekšāres pagastu, Līvānu novada Rudzātu pagastu un Krustpils novada Atašienes pagastu. Viļāni ir 18 km attālumā. Varakļāni 12 km, Preiļi 35 km bērni nāk no stiprām ģimenēm. Bērniem ir ielikts labs pamats, kuru atliek vien skolā stiprināt. Šis princips, tāpat kā daudzi citi jautājumi, Latvijā ir politizēts. Ko darīt, lai izmainītu šo modeli? Valsts nav definējusi, ka ikvienam bērnam vienlīdzīgā apjomā pienākas arī pašvaldības finansējums. Skola ir spiesta rēķināties ar novada pašvaldības iekšējo varas sadalījumu un varas turētāju interesēm. Vairākas ieinteresētās puses cīnās par iespēju ietekmēt novada izglītības politiku, bet plānošana ir atbīdīta otrajā plānā, to padarot tikai par līdzekli, kā atzīt par likumīgu iegūto rezultātu. Uzskatu: lai panāktu izmaiņas, vispirms ir jāmaina cilvēku domāšana. Kā apstādināt sociāli ekonomisko mazspēju laukos? Teorētiski dzīvojam vienādu iespēju sabiedrībā, bet reālajā dzīvē ir citādi gadu no gada plaisa starp pilsētniekiem un lauciniekiem kļūst arvien dziļāka. Dažādos Latvijas reģionos ir atšķirīgs dzīves līmenis. Skolu līmenis arī ir dažāds, jo atšķirīgs ir finansējums, ko pašvaldības atbilstoši savam turības līmenim iegulda izglītības attīstībā. Bet tas nav tikai izglītības jautājums, tā ir valsts mēroga problēma. Lai pašvaldības būtu turīgas, novados ir jāattīsta ražošana, jārada darbavietas. Kā to izdarīt? Vairāk atbalstot lauksaimniekus. Tos cilvēkus, kuri dzīvo laukos un tur arī strādā. Mūsu pusē ir diezgan daudz ģimeņu, kurās bērni, pabeiguši augstskolas, ir atgriezušies tēva mājās. Pagājušajā gadā 9. klases puiši teica, ka viņi labprāt atgrieztos dzimtajā pagastā. Taču, ja vecu māju te vēl var nopirkt, tad brīvu zemju vairs nav visa zeme ir izpirkta un apstrādāta. Ja jaunais zemnieks gribētu sākt saimniekošanu no nulles, jābūt valsts garantētiem kredītiem, lai viņš varētu vismaz vienu traktoru nopirkt. Bērni grib dzīvot un strādāt patstāvīgi. Mazās skolas ar vaučeru vien neizdzīvos par tām ir īpaši jādomā, ir nepieciešams lielāks valsts finansiālais atbalsts. Lauku skolām ir jāpiemēro noteikts koeficients, kas ļautu uzlabot skolu finansiālo situāciju. Ja vaučera grozā būtu tas, kas tajā ir Zviedrijā, un skola būtu neatkarīga institūcija, kas pati pārvalda finanses, varētu klāties labi. Ministrija ir izsludinājusi konkursu par mācību līdzekļu digitalizāciju. Tagad domājam: cik reāli tas ir iespējams laukos, ja mums nav pieejams platjoslas internets? Pilsētniekiem tā nav problēma viņi jebkurā brīdī atver internetu un atrod to, kas vajadzīgs. Mēs varam izmantot tikai divus pakalpojumus vai nu mobilo sakaru sniedzēju internetu, vai uzlikt augstākajā tornī antenu: tad noteiktā kilometru rādiusā internets ir. Piemēram, Kassaliešos ir diezgan slikti mobilie sakari un ātrs internets nav pieejams. Mobilie pakalpojumi ir dārgi, un tos ģimene nemaz nevar atļauties, ja tajā ir vairāki 26

27 Matemātikas stunda pie skolotājas Līgas Čačas. bērni. Cik gadu pagājis, kopš tika solīts platjoslas internets, ka optiskais kabelis līdz Stabulniekiem jau esot ierakts un ies tālāk... Latgalē ir solīta interneta infrastruktūras sakārtošana, Lattelecom šos darbus veikšot viss ir apklusis, nedzird vairs. Otrs, par ko jārunā, ir ceļi. Varakļānos, Viļānos ir mūzikas un mākslas skolas, darbojas dažādi pulciņi, arī vecākiem ir interesanti pasākumi, bet kurš lauzīs mašīnu divreiz trīsreiz nedēļā, lai braukātu pa sliktiem ceļiem? Daudzi vecāki tā tomēr dara... Novads cenšas labot ceļus, bet valsts finansējums nav pietiekams. Ņemot vērā to, cik naudas ir sagrūsts uz valsts ceļiem, tēlaini runājot, tiem vajadzētu būt ar zelta mežģīnēm gar malām. Būtu vismaz bedres aizbēruši... Kā pašvaldība nodrošina bērnu pievešanu skolai? Pašvaldībai ir jādomā, kā bērnus atgādāt uz skolu un aizgādāt uz mājām. Tie, kas dzīvo tālu, skolā pavada augu dienu no agra rīta līdz vēlam vakaram. Pašus mazākos skolotājas pavada uz pagasta (reisa) autobusu četros pēcpusdienā kopā ar lielajiem bērniem. Piemērs tam ir brāļi Aizpurvieši, kuri līdz lielceļam, pa kuru kursē autobuss, vēl pusotru kilometru pa dubļainu lauku ceļu iet kājām, mājās pārrodas pulksten piecos, bet rudenī un ziemā mamma ar kabatas lukturīti iet bērnus sagaidīt. Ja nolikvidēs mūs, viņiem būs jāiet vēl tālāk. Bieži ir gadījumi, kad mazie bērni, braucot reisa autobusā, aizmieg. Lai mazajiem bērniem nebūtu tik agri jāceļas, stundas skolā sākas pulksten pusdesmitos. autores foto Ministrija ir izsludinājusi konkursu par mācību līdzekļu digitalizāciju. Tagad domājam: cik reāli tas ir iespējams laukos, ja mums nav pieejams platjoslas internets? Pilsētniekiem tā nav problēma viņi jebkurā brīdī atver internetu un atrod to, kas vajadzīgs Kādus pozitīvus lēmumus izglītības sistēmas sakārtošanai valstī patlaban saskatāt? Pagaidām ir vairāk vārdu, bet darbu pamaz. Ja tiks definēti mācību līdzekļi, kas vecākiem nav jāpērk, pilns ekipējums grāmatas, burtnīcas, zīmuļi, pildspalvas, somas, tas būs apsveicami. Grāmatu iegādei pagājušajā mācību gadā skolai bija piešķirti 35 lati, šogad gan ir vairāk. Valsts noteikto finansējumu 7 latus vienam skolēnam vēl neesam saņēmuši. Skolēniem ir nepieciešamas ne tikai jaunas mācību, bet arī daiļliteratūras grāmatas. Piedaloties Bērnu žūrijā, esam ieguvuši vairākas enciklopēdijas, bet gribam jaunākus izdevumus. Mums ir labi aprīkota datorklase, šogad papīra žurnālus ir nomainījusi E-klase. Pedagogu darbu būtiski atvieglos pirmsskolā atceltā skolotāja dienasgrāmata, kā arī ir atcelts mācību priekšmetu tematiskais plānojums. Taču jāsaka mēs neprotam strādāt bez tematiskā plāna. Pozitīvi ir tas, ka tagad skolotājs var elastīgi izmantot savu tematisko plānojumu, vajadzības gadījumā variējot mācību priekšmeta saturu. Kā novads palīdz ģimenēm ar zemākiem ienākumiem nodrošināt vienlīdzīgu pieeju izglītībai? Daudzbērnu ģimeņu bērniem novads pilnībā apmaksā brīvpusdienas. Jauno mācību gadu uzsākot, tiek piešķirts vienreizējs pabalsts daudzbērnu ģimenēm 10 latu apmērā katram bērnam. Ja bērns izmanto reisa autobusu, tiek apmaksāti ceļa izdevumi. Ziemassvētkos bērni saņem saldumus. Vecāki, kuriem nav darba, var iesaistīties simtlatnieku programmā. Visi, kas to ir gribējuši, arī varējuši gūt pašvaldības atbalstu. Transports skolēnu mācību ekskursijām ir bez maksas. Skolotājiem pietrūkst stabilitātes un drošas cerības nākotnei. Kā šādos apstākļos iespējams neapmaldīties, un kā personībai turpināt attīstīties? Mēs esam skolotāji profesionāļi, un savs darbs mums ir jāpadara, vienalga, kādi apstākļi. Bērniem ir jāiegūst labas zināšanas. Mēs nekad neesam kaunējušies par savu darbu visi, kuri ir gribējuši mācīties, ir pabeiguši Sīļukalna pamatskolu, iestājušies vidusskolās un pabeiguši augstskolas. Mums ir divkārši maģistri, kuri strādā ārzemēs, ir, ja ne augstos amatos, tad ļoti labi frizieri, lauksaimnieki un citu profesiju pārstāvji. Mēs gribam turēties tik ilgi, kamēr varēsim sniegt kvalitatīvas zināšanas. Līdz šim mums tas ir izdevies. 27

28 ALGU JAUTĀJUMS Kāpēc skolotāju atalgojums atšķiras? Lai arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šogad panāca pedagogu zemāko mēneša darba algu likmju paaugstināšanu par 10%, lielākā daļa jeb 36% no LIZDA mājaslapas aptaujas respondentiem šajā mācību gadā savos maciņos nav sajutuši algas pielikumu, jo viss samazinājās (bērnu skaits, slodze u. c.), savukārt 29% aptaujāto atalgojumā saņemot to pašu, ko līdz šim. 26% aptaujāto pedagogu ir sajutuši kaut nelielu algas pielikumu, bet 5% saņemot krietni vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Par to, kā tiek aprēķināts pedagogu atalgojums, stāsta LIZDA biroja speciāliste sociāli ekonomiskajos jautājumos Ilze Priževoite. Pedagogu algas ir atkarīgas no bērnu skaita skolās un novadā. Kārtību, kādā aprēķina mērķdotāciju, kas nonāk novada rīcībā, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai. Galvenie mērķdotācijas aprēķināšanas principi paredz noteikt normēto bērnu un skolēnu skaitu katrā izglītības pakāpē, piemērojot atšķirīgus koeficientus, piemēram, klase 0,75, klase 1, klase 1,25, kā arī atbilstīgi īstenotajai izglītības programmai. Pēc finansēšanas modeļa Nauda seko skolēnam, vidējā izmaksa uz vienu normēto skolēnu pagājušajā gadā bija 678 lati, savukārt šajā mācību gadā tā ir 740,52 lati, kas ir par 62 latiem vairāk nekā pērn. Tas nenozīmē, ka pedagogiem algas pielikums ir 62 lati. Izglītojamo skaits joprojām valstī turpina samazināties, savukārt pedagogu skaits nesamazinās, jo to ietekmē prasības pedagogu izglītībai un kvalifikācijai, kā arī mazais stundu skaits noteiktos mācību priekšmetos. Ja vidējā izmaksa uz vienu izglītojamo atbilstīgi finansēšanas modelim Nauda seko skolēnam netiktu paaugstināta, tad novadi nespētu nodrošināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi pēc MK noteikumiem, jo Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība šogad panāca, ka pedagogu zemākā mēneša darba algas likme no 1. septembra ir paaugstināta par 10%, proti, no 255 līdz 280 latiem par likmi, kas ir par 25 latiem vairāk nekā pērn. Kā tas ietekmē vai neietekmē pedagogu atalgojumu, ir atkarīgs no mērķdotācijas sadales principa katrā novadā. Lai saglabātu laukos skolas ar nelielu skolēnu skaitu, katra pašvaldība izstrādā vienotu kārtību pedagogu darba samaksas noteikšanai atbilstīgi MK noteikumiem. Pašlaik skolas ar lielāku skolēnu skaitu ir mazo skolu donori, kas ļauj tām pastāvēt. Kamēr netiks apstiprināta iecerētā mazo skolu programma un tām netiks paredzēts atsevišķs finansējums, mazajās skolās pastāvēs nevienlīdzība un neapmierinātība. To skolu pedagogiem, kuriem algas likme jau iepriekš bija augstāka par zemāk noteikto, šogad tā varētu būt tāda pati kā iepriekšējā mācību gadā vai samazināties, vai arī palielināties. To ietekmē skolēnu skaits skolā un novadā, kā arī pašvaldību budžets. Ar vaicājumiem par darba samaksas aprēķināšanu un tās principiem, mērķdotāciju sadali, valsts budžetu un nozares finansējumu, normatīvo aktu nosacījumiem saistībā ar darba samaksu, nozares statistiku un citiem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem arodbiedrības biedri var vērsties pie LIZDA biroja speciālistes sociāli ekonomiskajos jautājumos Ilzes Priževoites , ). Lai saņemtu bezmaksas konsultāciju, lūdzam obligāti minēt savu vārdu, uzvārdu un LIZDA pirmorganizācijas nosaukumu, kurā esat reģistrēts kā arodbiedrības biedrs. 28

29 PERSONĪBA Akadēmiķis Jānis Stradiņš: Latvijai zinātni vajag Pārdomās par zinātni, Latviju un latviešiem dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs, akadēmiķis un profesors Dr. habil. chem., Dr. hist. h. c. Jānis Stradiņš. Inese Matisāne Sena un vispārzināma patiesība, ka izglītība un zinātne ir priekšnoteikums valsts konkurētspējai un vispārējai labklājībai. Kāpēc līdz šim attieksme pret izglītību un zinātni Latvijā ir bijusi tik bezatbildīga? Iekšējā emigrācija no zinātnes Vai zinātnē pēdējo 20 gadu laikā ir jūtama pozitīva virzība? Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas zinātnē, tāpat kā rūpniecībā un lauksaimniecībā, sākās sabrukuma process. To varētu saukt arī par pārstrukturēšanos no zinātnes lielvalstī uz zinātni mazā valstī. Zinātne kļuva daudz sīkāka un provinciālāka, finansējums zinātnei krasi samazinājās. Bet zinātnes sabrukums bija ne tikai Latvijā, arī visās bijušajās PSRS republikās Baltkrievijā, Ukrainā un vēl jo vairāk Krievijā. Krievija joprojām pūlas atgūties no tā, tur raksturīga augstas klases zinātnieku emigrācija. Ļoti daudz Latvijas zinātnieku pēc gada aizgāja uz administratīvajām struktūrām, kļuva par ierēdņiem, biznesmeņiem, jo algas 90. gados bija ārkārtīgi zemas. Zinātne tapa noplicināta, bija vērojams paaudžu pārrāvums. Zinātnē palika gados vecāki cilvēki, viņu vidū izcili zinātnieki visās zinātņu nozarēs: akadēmiķis Ivars Kalviņš, kas strādā ar jauniem ārstniecības preparātiem, akadēmiķi Ēvalds Mugurēvičs un Andris Caune, kas izpelnījušies starptautisku atzinību arheoloģijā, akadēmiķis Rūsiņš Mārtiņš Freivalds informātikā un matemātikā un citi. No otras puses un neapšaubāmi tas ir pozitīvi vērtējams, zinātne, salīdzinot ar komunisma režīmu, kļuva brīvāka, atvērtāka, Zinātnē Latvija maksimāli iegulda 0,7% no nacionālā kopprodukta, tai pašā laikā Igaunija 1,5%. Nacionālajā attīstības plānā mums šis skaitlis gadā nav palielināts gadā mēs tikai tuvosimies Igaunijas līmenim Mūsu sabiedrībai ir jāsniedz informācija un jārosina interese par Latvijas vērtībām, jo liela daļa sabiedrības ir kūtra, ar patērētāju psiholoģiju un mazu vērību pret nacionālajām vērtībām, norāda J. Stradiņš. vairāk iespēju bija saistīties ar Rietumiem, gan aizceļojot, gan veidojot stabilus sakarus ar Rietumu universitātēm un zinātniskajiem institūtiem. Zinātniekiem pavērās daudz plašākas iespējas piedalīties starptautiskajās zinātniskajās konferencēs. Latvijas zinātne iesaistījās Eiropas zinātnes telpā. Kā mainījās situācija zinātnē pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā? Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ES sāka subsidēt zinātni Latvijā, un tas ir pareizi. Sākot ar gadu, stāvoklis krasi LETA mainījās, proti, jaunie zinātnieki varēja iegūt Eiropas doktoranta stipendiju pat līdz tūkstoš latiem mēnesī. Taču stipendija bija paredzēta trim gadiem, un jaunie zinātnieki pēc doktorantūras beigšanas un vairums arī disertācijas aizstāvēšanas tik labi atalgotu darbu šeit, Latvijā, vairs nevarēja iegūt, viņiem bija jāpiekrīt vai nu zemāk atalgotam darbam, vai jādodas uz ārzemēm, vai jāiziet praktiskajā dzīvē. Taču latviešiem diemžēl ir vāji attīstīta inovatīvu uzņēmumu radīšanas spēja. Latvietis drīzāk ir strādātājs, ļoti labs izpildītājs, mazāk organizētājs un apsviedīgs cilvēks. Kopējā katlā būs jācīnās kopīgi Kā Latvijas zinātnieki jūtas pašlaik? Ir ļoti spēcīgi zinātnieki un varbūt starptautiskā līmenī mazāk konkurētspējīgi zinātnieki. Latvijas zinātniekiem ir jākonkurē ar Eiropas kolēģiem, un vieglāk to izdarīt vai nu sadarbojoties 29

30 vai, sacīsim, kādreiz emigrējot/ migrējot. Labs piemērs ir šā gada Ministru kabineta balvas laureāts Linards Skuja, kurš, lai Latvijā uzturētu ģimeni, pelna naudu, strādājot Japānā vai Rietumeiropas valstīs, pēc tam atgriežas Latvijā un ir Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks. Ir zinātnieki, kas joprojām veiksmīgi darbojas Latvijā. Es varētu nosaukt daudzus Latvijas mediķus, kas ir sasnieguši labus rezultātus. Arī Organiskās sintēzes institūts joprojām strādā ļoti labā līmenī. Latvijas valsts ļoti maz finansē zinātni. Zinātnes finansējuma un inovāciju piesaistē Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā. Ja Padomju Savienības ietvaros Latvijas zinātnieki bija pirmrindas pozīcijās un Latvijas vai Rīgas vārds skanēja pasaulē kosmosā un citviet, kur tika izmantoti Latvijas zinātnieku sasniegumi, tad tagad var droši pateikt tas neskan, un ir grūti paredzēt, vai tuvākajā laikā skanēs. Kā skaidrojat to, ka mēs atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas ne tikai pēc IKP zinātnei, bet arī citēto zinātnisko publikāciju mums ir mazāk? No Igaunijas atpaliekam tīri objektīvu iemeslu dēļ. Igaunija pēc neatkarības atgūšanas ir saglabājusi nedaudz augšupejošu līkni. (Rāda grāmatu par pētniecību Igaunijā, Latvijā līdzīga izdevuma nav.) Mēs arī varētu šādu grāmatu izdot, bet, pirmkārt, mums varbūt nav tādas uzņēmības, lai izveidotu autoru kolektīvu un apkopotu paveikto. Turklāt Igaunijā ir vairāk citējamu žurnālu. Igauņiem ir labākas angļu valodas zināšanas. Latviešu valodas pārmērīgā prioritāte zinātnē un augstākajā izglītībā ir kaitējusi ne tikai likumdošanai, bet arī augstākās izglītības un zinātnes konkurētspējai. Latvijas zinātnieki publicējas vairākos igauņu žurnālos, jo Latvijā šāda veida žurnāli neiznāk. Humanitārajās zinātnēs mēs esam vairāk vērsti uz sevi. Zinātņu Akadēmijas Vēstis ir labs žurnāls: A daļa iznāk latviešu valodā, B daļa, kas ir veltīta dabas - zinātnēm, angļu valodā. Savukārt lietuvieši ir apsviedīgāki. Es neteikšu, ka lietuviešu žurnāls par lituānistiku ir kas īpašs, bet viņi ir pratuši panākt, ka šis žurnāls ir starptautiski citējamo žurnālu sarakstā. Mūsu Latvijas Vēstures institūta žurnāli nav zemākā, ja ne augstākā, līmenī, bet tie nav iekļauti starptautiskajās datubāzēs, un tas varbūt ir mūsu zinātnieku trūkums, kaut gan pašlaik tiem jau ir izveidota starptautiska redkolēģija. Līdz mērķim tiek caur ceļu Vai zinātniekiem vienmēr ir jāpieliek lielas pūles, lai attīstītu ražošanu? Mūsu vadošajās nozarēs kokapstrādē, metālapstrādē, agrobiotehnoloģijās vai pārtikas ražošanā zinātne ir vajadzīga ierobežotā mērā. Pēdējais, par ko nesen lasīju un dzirdēju, Jelgavā sāk veidoties furfurola ražotnes. Furfurolu ražo no lauksaimniecības produktu atkritumiem, un tā ir ļoti laba izejviela plastmasu izstrādei un dažādu eļļu ražošanai. Furfurolu ieved no Ķīnas, un to varētu eksportēt. Metodes furfurola ražošanai kādreiz tika izstrādātas Latvijā, bet īstenotas Kirovas apgabalā, Krievijā, vai bijušajā Dienvidslāvijā. Akadēmiķis Nikolajs Vederņikovs un profesors Aivars Kreituss, kuru mēs vairāk pazīstam kā politiķi, bija šīs metodes virzītāji. Cik gadu bija jāpaiet, lai varētu iegūt kapitālu un īstenot šo metodi Latvijā! Un tie ir samērā reti piemēri. Kā varēja pieļaut, ka Latvijas Organiskās sintēzes institūta jaunais pretvēža preparāts Belinostats iziet pēdējo klīnisko izpēti Anglijā un pēc tam šis izgudrojums vairs nepiederēs Latvijai? Ārzemju firmas ar to pelnīs ne tikai miljonus, bet pat miljardus... Latvijas zinātnes kopējais finansējums ir 90 miljoni latu, bet lauvas tiesa nāk no dažādiem Eiropas fondiem sadarbības fondiem, struktūrfondiem, Kohēzijas fonda un infrastruktūras. Latvijas valsts no šiem 90 miljoniem zinātnei atvēlējusi tikai 19 miljonus. Zinātnē Latvija maksimāli iegulda 0,7% no nacionālā kopprodukta, tai pašā laikā Igaunija 1,5%. Nacionālajā attīstības plānā (NAP) mums šis skaitlis gadā nav palielināts tas ir tāds pats, kāds Igaunijā ir šodien, un tas nozīmē, ka gadā mēs tikai tuvosimies Igaunijas līmenim, ja mēs tā pelnīsim. Latvijas ekonomiskais izrāviens, kā to paredz NAP, nav balstīts uz zinātni, inovācijām, uz jauniem atklājumiem un jaunām tehnoloģijām, bet drīzāk ir balstīts uz pārtikas ražošanu, koka vai metāla eksportu, kā tas ir bijis līdz šim. Tādēļ jau bija šie zinātnieku protesti NAP vadības grupai, ka vajadzētu citādi formulēt Latvijas valsts nākotnes attīstības uzdevumus. Latvijas sabiedrībā un Latvijas varas struktūrās nav labvēlīgas attieksmes pret zinātni. Pirmajos valsts pastāvēšanas gados līdz Šķēles valdībai, apmēram gadam, inerces pēc bija samērā labvēlīga attieksme Domāju, ka radīsies tāds stāvoklis, ka tie Latvijas zinātnieki, kuri gribēs tikt pie naudas, pāries strādāt uz Rietumiem vai izstrādās kopīgus projektus, jo nabagie Latvijas zinātnieki vienkārši nebūs konkurētspējīgi pret zinātni, jo Padomju Savienībā zinātnei bija augsts prestižs. Redzot to, ka no zinātnes nav tūlītējas atdeves vai arī pēc zinātnieku izgudrojumiem varbūt nav pieprasījuma, valsts pārstāja zinātni finansēt. Mums zinātnes un augstākās izglītības politikas Latvijā nav vai arī tā bijusi samērā neveiksmīga. Ar pietāti pret Rietumiem Kāpēc Latvijā ir izveidojies pārmērīgi daudz zinātnisko institūciju? Pašlaik Latvijā ir 136 zinātnis- 30

31 kās pētniecības institūti. Kādreiz bija nopietni institūti. Bija arī vissavienības pētniecības institūti... Teiksim, Vagonbūves pētniecības institūts tomēr izstrādāja visātrākos vilcienus, kādi gāja toreizējā Padomju Savienībā. Bija VEF institūts, daudzi Zinātņu akadēmijas institūti... Bet tad pieņēma likumu, ko izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ka zinātnei jāpāriet uz augstskolām un augstskolās jāveido mazi institūti. Tagad daudziem institūtiem bez tiem līdzekļiem, ko tie iegūst, realizējot projektus, tiek piešķirts arī noteikts bāzes finansējums. Tas ir pamats, lai pēc gada, sevišķi Rīgas Tehniskajā universitātē, sarastos milzīgs skaits mazu institūtu. Agrāk tādas sauca par problēmu laboratorijām un tās atradās pie mācību katedrām, tagad tie ir institūti, kuri cīnās šīs sīknaudas dēļ. Institūtu skaits ir pārāk liels, un ne vienmēr to atdeve ir tik liela. Varbūt vajadzētu daudzos institūtus apvienot vai pārstrukturēt, bet uz tā rēķina nevajadzētu nogremdēt labus institūtus. Kā vērtējat Ministru kabinetā atbalstīto IZM lēmumu par zinātnisko institūciju ārējo izvērtēšanu, kuru organizēs Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā? Visumā to vērtēju pozitīvi. Esmu piedalījies šādā izvērtēšanā, kas notika tieši pirms 20 gadiem gadā. Mēs labi sadarbojāmies, un dāņu slēdzieni Latvijas zinātnei, īpaši humanitārajām zinātnēm, fizikai, bija ļoti labvēlīgi. Bija arī tādi vadošie virzieni, kurus dāņi novērtēja ne visai objektīvi, jo nesaprata šīs teorijas. Varbūt mēs visus šos gadus esam gājuši ārvalstu konsultantu pavadā? Jāatceras, ka viņiem šeit varētu būt kādas savas valsts intereses. Daļēji tas varbūt ir. Daudzi Latvijas zinātnieki toreiz vispār neļāva izvērtēt sevi, lai nenozagtu viņu idejas un noslēpumus. Es gribu sacīt, ka pret Rietumiem ir jāizturas ar pietāti, jo sadarbība daudzos gadījumos ir laba. Pēc tam dāņi nesavtīgi atbalstīja vēl piecus gadus mūsu jaunos zinātniekus un zinātnieces ar stipendijām, kopīgiem projektiem, ilgāku stažēšanās iespēju Dānijā. Kad Dānijā nomainījās valdība, sadarbība izjuka. Taču pats galvenais būtībā dāņu ekspertu atzinumus, ka Latvijas zinātni jāattīsta diferencēti un zinātnei ir jāpalielina finansējuma daļa, Latvijas valdība, sākot ar Šķēli, neņēma vērā. Zināms atjaunošanās process sākās tikai pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Patiesību sakot, pašlaik Latvijas zinātne, izņemot humanitārās, nacionālās zinātnes, dzīvo par Eiropas naudu. Bet gada beigās šī nauda izbeigsies, un tad Latvijas zinātniekiem, lai iekarotu savas pozīcijas, būs jāstājas ļoti grūtā konkurences cīņā. Līdz šim bija tāda kārtība, ka bijušās Austrumeiropas valstis tika atbalstītas pēc citiem principiem nekā jau tā bagātās zinātnes Anglijā, Francijā, Vācijā. Domāju, ka radīsies tāds stāvoklis, ka tie Latvijas zinātnieki, kuri gribēs tikt pie naudas, pāries strādāt uz Rietumiem vai izstrādās kopīgus projektus, jo nabagie Latvijas zinātnieki vienkārši nebūs konkurētspējīgi. Rietumos zinātniekiem ir ne tikai Eiropas nauda, bet arī savas valsts liels līdzfinansējums. Ja Latvijas valsts finansiāli neatbalstīs zinātni, labākie zinātnieki, saprotot to, ka te cīnīties ir diezgan bezcerīgi, saistīs savus plānus ar Rietumu zinātnes projektiem, un Latvijas zinātne paliks pabērna lomā tas mūsos rada lielas bažas. Eiropas zinātnes politika paredz tikai fundamentālo zinātņu finansēšanu. Kas notiks ar nacionālo zinātni latviešu valodas, vēstures, kultūras un mākslas pētniecību? Pagaidām mums ir Nacionālās identitātes programma, kuras padomes priekšsēdētājs esmu es. Tā apvieno daudzus institūtus Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī un Jelgavā. Pašlaik viens no nobeiguma projektiem ir četru sējumu rakstu krājums Latvieši un Latvija, kurā iecerēti 83 labāko zinātnieku raksti folklorā, valodniecībā, vēsturē, mākslas zinātnēs. Mūs bagātina Zigmunds Skujiņš, Jānis Streičs un citi izcili Latvijas kultūras cilvēki. Mēs gribam parādīt mūsu identitātes pamatproblēmas: runāt par latviešu valodu, latviešiem kā tautu, etnosu un par Latviju kā valsti, par to, kā Latvijas valstiskums ir veidojies dažādos vēstures posmos. Mūsu nacionālā identitāte ir daudzšķautņaina un sarežģīta, un tā ir labi jāpēta un jāizprot. Latvijas ideāls patērētājsabiedrība? Kāds ir jūsu redzējums un piedāvājums Nacionālajam attīstības plānam? Ārvalstu eksperti var izlemt, cik perspektīvi esam polimēru mehānikā, elektronikā vai ķīmijā. Nacionālās zinātnes vajadzētu atstāt, ja ne tieši latviešu ziņā, tad sadarbībā ar igauņiem, lietuviešiem, somiem, zviedriem ar mazajām tautām, kuras prot šīs vērtības novērtēt Nacionālajā attīstības plānā (NAP) nacionālās identitātes problēmas ir maz akcentētas. Vairāk tiek runāts par abstraktu ekonomiku, naudas pelnīšanu, kas, protams, ir pareizi, bet bija jāparedz, ka, attīstot ekonomiku, ir jāattīsta arī kultūra un nacionālā zinātne tās nozares, kas pēta Latvijas vēsturi un kultūras ainavu. Mūsu priekšlikums bija, lai NAP ietvertu Latvijas attīstības vadlīnijas globalizētā Eiropā, vairāk akcentējot mūsu nacionālo identitāti, to, ka mēs kā tauta saglabājamies ar savu mentalitāti, savu kultūru. Tagad rodas jautājums: kā ārzemju eksperti vērtēs nacio- 31

32 nālas zinātnes un kas mums ir jādara. (Ironizē.) Vai mums ir jāizdod tāds žurnāls kā igauņiem, kur viņi runā, piemēram, par Ķīnas nacionālajām krāsām, par panhromisku filoloģisku studiju Ķīnā vai par Bukovinā, Rumānijā, atrodamajām botānikas zālītēm, vai arī mums vairāk jāraksta par tām problēmām, kas skar Latvijas Toms Grīnbergs, LU Preses centrs Bīstami Latvijas tālākai pastāvēšanai ir tas, ka netiek pievērsta uzmanība novadiem. Ir lielo pilsētu ideoloģija: Rīga un citas lielās pilsētas turpina attīstīties, bet ir veseli Latvijas reģioni, kuros nav ne ceļu, ne darba, no turienes cilvēki aizplūst uz ārzemēm vai lielajām pilsētām, un lauki kļūst arvien tukšāki. sabiedrību un Latvijas vēsturi? Mums arī ir spēcīga zinātnieku grupa docenta Jāņa Klētnieka vadībā, kas pēta Ēģiptes piramīdas. Viņi ir sasnieguši labus rezultātus, un tas ir svarīgs darbs tādi ir jāveic. Bet varbūt mums būtu jāpēta Latvijas vērtības, kultūras sakari, arheoloģija, vēstures notikumi, jāveido novadpētniecība? Tas ir strīdus jautājums. Baidos, ka, vērtējot Latvijas zinātni, visas šāda veida publikācijas tiks atmestas kā mazsvarīgas. Var taču būt tā, ka vērtētāji neizprot mazu tautu identitāti, psiholoģiju un tās vērtības, kas ir mūsu folklorā. Vienam Lielvārdes josta ir nacionāls svētums, citam krāsu salikums, kuru var pētīt tikai saistībā, piemēram, ar indiāņu ornamentiem. Varu piekrist tam, ka Lielvārdes jostai vairāk jāatrod starptautiski konteksti, taču, nepazīstot ne Indijas kultūru, ne indiāņu maiju kultūru, var rasties arī lētas spekulācijas. Mēs kļūstam par seriālu un šovu tautu, un tas ir bīstami. Kas varētu mainīt daļas sabiedrības nihilismu pret nacionālajām vērtībām? Mūsu sabiedrībai ir jāsniedz informācija un jārosina interese par Latvijas vērtībām, jo liela daļa sabiedrības ir kūtra, ar patērētāju psiholoģiju un mazu vērību pret nacionālajām vērtībām. Nav slikti, ja ģimenes, uzturot nacionālo identitāti, nodarbojas ar folkloru un ja zinātne nāk talkā un dod jaunus materiālus. Jautājums ir par to, vai Nacionālā identitātes programma valstī tiks saglabāta un tie cilvēki, kas ar to nodarbojas, turpmāk arī tiks pabaroti kā kaķēni ar siltu pienu. Sponsoru šādu problēmu risinājumam nav. Var jau teikt, ka ārzemēs, piemēram, Izraēlā, nacionālo kultūru kultivē vietējie sponsori... Mums šādu bagātu uzņēmēju, kas dotu naudu, nav. Ārvalstu eksperti var izlemt, cik perspektīvi esam polimēru mehānikā, elektronikā vai ķīmijā. Nacionālās zinātnes vajadzētu atstāt, ja ne tieši latviešu ziņā, tad sadarbībā ar igauņiem, lietuviešiem, somiem, zviedriem ar mazajām tautām, kuras prot šīs vērtības novērtēt, nevis ar kosmopolītiski orientētiem ekspertiem no Kembridžas vai Oksfordas, kuri daudzos gadījumos nacionālās vērtības nemaz neuztur. Jāņu dienu mēs nevaram iekļaut UNESCO sarakstā, esot par šauru, bet tā ir skaista tradīcija zinātniski pamatojama un izpētāma. Tāpat kā mūsu kultūrainava varbūt ne vienmēr parocīga: ceļi ir līkumaini, kādreiz arī smilšaini... (Smaida.) Nacionālā identitāte arī mainās, bet tā noteikti ir jāsaglabā. Ir jāietur līdzsvars Vai atbalstāt strauju izglītības procesa datorizāciju skolās? Ļoti strauju es neatbalstītu. Esmu konservatīvs cilvēks. Mazdēls ir spēcīgāks par mani modernajās tehnoloģijās, bet es vēlos, lai viņš lasītu arī grāmatas. Ja mēs atradināsimies no grāmatām, mēs noslīdēsim ļoti zemā līmenī. Darbības ar datoru, kur tikai jāizvēlas atbilde jā vai nē, neveicina domāšanu. Datori tāpat neizbēgami ienāk skolās caur mobilajiem telefoniem, bet dators nav brīnumzālīte, burvju zizlis, ar kuru mēs atrisināsim visas problēmas un kļūsim daudz gudrāki, tas ir līdzeklis. Saņemot ar roku rakstītu vēstuli, es priecājos vairāk nekā par e-pastu, un grāmatas arī es lasu labprāt. Kas ir pats svarīgākais attieksmē pret savu valsti? Es domāju, ka tā ir godīga, patriotiska attieksme pret savu valsti. Savu valsti ir jāmīl. Tā nav tikai valsts tā ir mana dzimtene, mana tēvzeme. Tas ir augsts jēdziens. Valsts nav tikai slaucama govs, un negribētu to nosaukt arī par pielūgsmes objektu: mums ir jāizturas kritiski pret to, kas notiek visapkārt. Tomēr mums vienmēr jāpatur prātā, ka, neraugoties uz visiem mūsu trūkumiem skaudību, nenovīdību, sašķeltību, ir tādas nepārejošas vērtības kā strādīgums, dzimtenes mīlestība, izpalīdzība, un šīs labākās latviešu tautas īpašības mums ir jāveicina. Tā būtu tāda tautas un valsts ētika, kas izpaustos gan nodokļu maksāšanā, godīgā attieksmē pret valsti, gan iecietībā un izpalīdzībā vienam pret otru. Vērojot Dziedošās ģimenes un dziesmu un deju svētkus, man rodas daudz pozitīvu emociju. Kā jūs raksturotu vēstures posmu, kurā patlaban esam? Kādi esam? Latviešiem ir divas ekstrēmas izjūtas: mazvērtības sajūta un pārmērīga pašcildināšanās. Otrā izaug no pirmās, kad cilvēks kādreiz dumji paceļ sevi. Igauņi katru savu sasniegumu prot labi parādīt un izpaust pasaulei, latvieši bailīgi paiet malā. Tomēr es domāju, ka latvieši ir čakla, godīga un ļoti apdāvināta, pat neparasti apdāvināta, tauta. 32

33 SKOLU REITINGI Draudzīgā aicinājuma skolu reitings ko šogad tas vēsta? Laba izglītības kvalitāte ir ne tikai ģimnāzijās, pārliecinoši rezultāti šogad bijuši Latgales skolām. Laura Jansone Zinaīda Logina Par labāko Latvijas skolu arī šogad atzīta Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, liecina Draudzīgā aicinājuma skolu reitinga 2012 rezultāti. Rīgas Valsts 1. ģimnāzija arī atzīta par labāko ģimnāziju. Kategorijā Pilsētas vidusskola līdere ir Rīgas 64. vidusskola, savukārt labākā lauku vidusskola ir Bērzpils vidusskola. Par labāko specializēto vidusskolu atzīta Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskola. Balvu par visstraujāko izaugsmi saņēma Tilžas vidusskola no Balvu novada. Šogad pirmo reizi tika pasniegta arī balva kategorijā Latviešu valoda un literatūra mazākumtautību skolā. Labākie rezultāti šajā kategorijā bija Daugavpils krievu vidusskolai licejam. No šā gada reitingu rezultātiem ir secināts, ka ģimnāziju un pilsētu vidusskolu rezultāti ir stabilāki par lauku skolu rādītājiem. Tāpat arī secināts, ka latviešu valodā un literatūrā mazākumtautību skolās vislabākie rezultāti ir Latgales skolām, nevis Rīgas. Tika vērtēti arī skolu sasniegumi noteiktos priekšmetos. Reitinga rezultāti liecinot, ka angļu valodas rezultāti ir tādi paši kā iepriekšējā gadā, bet matemātikā rezultāti ir augstāki. Visaugstākie rezultāti latviešu valodā un literatūrā kopvērtējumā bija Rīgas Franču licejam, savukārt katras skolas grupā attiecīgi Rīgas 64. vidusskolai, Siguldas Valsts ģimnāzijai, Skrundas vidusskolai un Nītaures vidusskolai. Savukārt angļu valodā vislabākās sekmes joprojām ir Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, Rīgas Centra humanitārās vidusskolas un Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkņiem. Viņiem piepulcējas Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija, Saulkrastu vidusskola un Špoģu vidusskola. Labākās zināšanas vēsturē bijušas Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēkņiem. Skolu grupās labākās ir LETA Jānis Endele, Draudzīgā aicinājuma fonda valdes priekšsēdētājs: Draudzīgā aicinājuma skolu reitingā tiek atspoguļots visu vidējo mācību iestāžu novērtējums Latvijā. Pašlaik vienīgais reālais un objektīvākais darba vērtējums ir centralizētie eksāmeni. Skala, kā mēs vērtējam, ir lineārā. Esam eksperimentējuši arī ar citām skalām, bet rezultāti praktiski neatšķīrās. Līdz ar to, lai cilvēkam būtu vieglāk kontrolēt, izvēlējāmies lineāro skalu. Skolas iedalām četrās grupās vidusskola, ģimnāzija, lauku skola un specializētā skola. Salīdzināt skolas ir ļoti sarežģīti, jo iespējas ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, ir grūti salīdzināt iespējas kādā lauku skolā un Rīgas 1. ģimnāzijā. Kopvērtējumā šī gada reitingā Latgales skolu lēcieni bija pārsteidzoši. Kā to varētu skaidrot? Varbūt cilvēki, kuriem iet grūti, kļūst centīgāki un mērķtiecīgāki? Varbūt tur, kur cilvēki dzīvo sliktāk, tiekšanās pēc labākas dzīves tiek saskatīta caur izglītību. Mēs zinām lai reāli novērtētu skolas pievienoto vērtību, ar centralizēto eksāmenu atzīmēm vien ir par maz, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai ir vajadzīgs iztaisīt vienotu datubāzi par visu skolēnu visām sekmēm, kuri iestājas 10. klasē. Šāda informācijas bāze jau ir iesākta, bet pašlaik tas ir nākotnes plāns, kurš droši vien tik ātri neīstenosies. Ja izveidotu šādu bāzi par visām skolēna sekmēm, tad pēc trīs gadiem, kad skolēns beigtu vidējās izglītības iestādi, centralizētais eksāmens būtu otrs vērtējums, kuru varētu salīdzināt ar pirmo (kas iegūts pirms trīs gadiem). Tad arī varētu novērtēt, ko skola ir panākusi par šiem trim gadiem. Varētu vērtēt skolu kvalitāti. Jau ar nākamo gadu īstenosies kāds uzlabojums: nedaudz mainīsies centralizēto eksāmenu novērtējums. Uzskatu, ka nākamgad būs godīgāka centralizēto eksāmenu sistēma, jo starp diviem blakus esošiem līmeņiem ir 13 14% atšķirība. Piemēram, 93% ir A līmenis, bet 91% ir B līmenis, tad sanāk, ka šis līmenis skolēnu un viņa zināšanas uzreiz nobīda citā zināšanu līmenī. Tiek plānots atteiktsies no A, B, C, D, E un F līmeņu vērtējuma, un tiks rakstīts procentu punktu vērtējums, kas kopumā objektīvāk uzrādīs arī skolu reitingu. Jūrmalas Valsts ģimnāzija, Rēzeknes 1. vidusskola, Salaspils 1. vidusskola, Nīcas vidusskola, Misas vidusskola, Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskola, Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola. Matemātikā par visspēcīgākajiem kopvērtējumā arī šogad nemainīgi atzīti Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni, lielo pilsētu kategorijā nemainīgi līderu pozīcijas saglabā Rīgas 64. vidusskola. Šogad viņiem piepulcējas Preiļu Valsts ģimnāzija, Zilupes vidusskola un Tilžas vidusskola. Specializēto skolu kategorijā Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskola. Dabas zinībās savas līdera pozīcijas saglabā Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, kam piepulcējas Āgenskalna Valsts ģimnāzija, Siguldas Valsts ģimnāzija, Rēzeknes 1. vidusskola, Kārsavas vidusskola un Tilžas vidusskola. Skolu reitinga 2012 svinīgajā ceremonijā šogad ar izglītības simbola Pūces statujām pavisam apbalvotas 50 Latvijas labākās skolas vairākās kategorijās. 33

34 LETA Zane Oliņa, izglītības eksperte, programmas Iespējamā misija attīstības vadītāja: Kopumā Draudzīgā aicinājuma fonda iniciatīva ir ļoti vērtīga. Turklāt tā ir privāta, nevis valsts iniciatīva. Jo vairāk ir informācijas, kas skolās notiek un kāds ir to darbības rezultāts, jo kopumā visi no tā varētu būt ieguvēji. Taču skaidrs, ka tā ir viena mēraukla, pēc kuras kaut kas tiek mērīts. Tāpēc jautājums varētu būt ko šis reitings nozīmē? Būtībā viss tiek skatīts no vienas dimensijas pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, kas pārstāv tikai daļu no sasniedzamajiem rezultātiem, ko mēs gribētu sagaidīt no skolas. Tā ir tikai daļa no rezultāta, uz ko skolas strādā. Ļoti svarīgi ir arī saprast, ka ar šādu mērījumu nav redzama skolas pievienotā vērtība. Attīstība pozitīvā virzienā būtu veidot datubāzi par visu skolēnu visām sekmēm, uzsākot 10. klasi. Tas noteikti uzlabotu konkrētā reitinga vērtību. Svarīgi ir diskutēt arī par kritērijiem, kurus mēs kā sabiedrība, tajā skaitā vecāki, uzskatām par vērtīgiem. Tās ir gaidas no skolas. Viena lieta ir tā, ka nav viena universāla kritērija, pēc kura var teikt šī skola ir vai nav vislabākā, jo vecākiem ir dažādas gaidas, ko viņi no skolas gribētu. Vieniem tās ir akadēmiskās zināšanas, otriem svarīgākas ir iespējas attīstīt savu bērnu, iegūt viņam pārliecību pār savām spējām. Tie ir dažādi rezultāti, bet tie nav pretrunā viens ar otru. Lai to izmērītu, ir vajadzīgi atšķirīgi instrumenti. Jādomā arī par mērķi: kāpēc kaut kas tiek mērīts? Būtiskākais mērīšanas mērķis izglītības sistēmā ir tas, lai procesā iesaistītie zinātu, kur viņi ir, un lai uzlabotu viņu darbu. Tas attiecas gan uz skolotājiem, gan skolēniem. Izvērtēšanas mērķauditorija ir tie, kas šajā procesā ir iekšā, un šī informācija viņiem ir vajadzīga visvairāk. Balstoties uz šo iegūto informāciju, ir iespēja savu darbu uzlabot. Ja galvenais fokuss ir nomērīt gala rezultātu, tad jājautā kāpēc vispār šāds mērījums ir nepieciešams? Uzskatu: skolu reitingi vai mērījumi ir kā šī mirkļa fotogrāfija, bet, no otras puses, skolām ir vērtīgi salīdzināties, lai savā attīstībā virzītos uz priekšu! Skolu reitinga 2012 rezultāti pieejami mājaslapā www. draudzigaisaicinajums.lv Labākā lauku vidusskola Bērzpils vidusskola Balvu novada Bērzpils vidusskolas direktores Ilonas Stepānes kabinetā uz galda stāv zināšanu simbols Pūce. Draudzīgā aicinājuma fonds, apkopojot Skolu reitinga 2012 rezultātus, lauku vidusskolu kategorijā godalgotajā pirmajā vietā ierindojis Bērzpils vidusskolu. Panākumu atslēga laba sadarbība Skolas direktore Ilona Stepāne, paužot gandarījumu par sasniegumu, uzreiz saka, ka tas ir skolēnu, viņu vecāku un skolotāju kopīgais nopelns. Pēdējos divus gadus Draudzīgā aicinājuma balvu piešķir par centralizēto eksāmenu rezultātiem, un šie rādītāji lauku vidusskolu kategorijā šogad Bērzpilij ir visaugstākie. Šī gada absolventi bija centīgi, atsaucīgi un talantīgi, viņiem ļoti labs bija arī semestra vērtējums, daudzi no viņiem piedalījušies dažādās mācību priekšmetu olimpiādēs un guvuši labus rezultātus, tāpēc rezultāti eksāmenos bija likumsakarīgi, saka direktore. Eksāmenus kārtoja desmit skolēni, viens veselības dēļ no eksāmeniem bija atbrīvots. Skolēni šogad kārtoja obligātos eksāmenus matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā angļu valodā, bet Armands Svelpe brauca uz Balvu Amatniecības vidusskolu kārtot eksāmenu vēsturē un ieguva A līmeni, arī latviešu valodas eksāmenā divas skolnieces Sintija Prole un Kristīne Čivča guva A līmeni. Liela nozīme skolēnu izaugsmē un attīstībā ir bijusi visiem skolotājiem, kas dažādos izglītības posmos ir šos skolēnus mācījuši. Direktore pastāstīja, ka trīs no šā gada skolas absolventiem strādā, pārējie studē dažādās augstskolās. Bērzpils vidusskolas direktore Ilona Stepāne (pirmā no labās) kopā ar kolēģēm. Piedzīvo patīkamu pārsteigumu Balvas pasniegšanas ceremonija notika Latvijas Nacionālajā operā, kuru apmeklēja pieci Bērzpils vidusskolas skolotāji. Ielūguma saņemšanas laikā viņi rezultātus vēl nezināja, jo tos paziņoja tikai pasākuma dienā, tāpēc priecīgais mirklis bijis pārsteiguma pilns. I. Stepāne rāda diplomus, kuri pasniegti latviešu valodas skolotājiem par izciliem sasniegumiem latviešu valodas un literatūras mācīšanā un skolas 34

35 vadībai par izcilu mācību darbu organizāciju, kā arī grāmatu, kurā var izlasīt arī par citu skolu sasniegumiem. Latviešu valodas jomā mēs esam otrie labākie aiz Nītaures vidusskolas, piebilst I. Stepāne. Darbojies radoši un mācies pats! Šobrīd arī Bērzpils vidusskolas skolotāji piedalās Eiropas Savienības finansētajos tālākizglītības kursos. Katrs pedagogs pats izvēlas kursus, to moduļus un mācību priekšmetus, kuros kursus apgūt. Ministru kabineta noteikumi šobrīd nosaka, ka tālākizglītība ir paša skolotāja pienākums, saka direktore, piebilstot, ka atsauksmes par kursiem pārsvarā ir labas. Aizvadītajās brīvdienās Rīgā biju vēstures skolotāju kursos, jo Krišjāņu filiālē skolēniem pasniedzu šo priekšmetu. Lektors vēstures grāmatu autors Vilnis Purēns vadīja interesantas un pilnvērtīgas nodarbības, kas man deva jaunas atziņas, saka I. Stepāne. Viņa piebilst, ka kursos pozitīvi vērtējama arī dalīšanās pieredzē, tomēr vairāk vajadzīgas ir tieši jaunās atziņas. Protams, ir tikai pozitīvi, ja skolotāji izrāda papildu iniciatīvu un apmeklē arī cita veida izglītojošus kursus. Tālākizglītība tās ir katra iespējas darba tirgū, tāpēc pašam vien jādomā par savu izaugsmi. Ir jābūt jaunai pieejai, kā iegūtās zināšanas pasniegt skolēniem. Mācību stundā skolēniem ir aktīvi jālīdzdarbojas, skolotājam mācību saturs jāsasaista ar reālo dzīvi, jāstrādā radoši, ļaujot bērniem pašiem nonākt pie konkrētām atziņām un izdarīt savus secinājumus, uzskata I. Stepāne. Ja nauda sekotu skolēnam, lauku skolas izzustu Skolotāju algas arī Bērzpils vidusskolā ir atkarīgas no tā, kāds ir skolotāju noslogojums. Skolā strādā 27 pedagogi, un ne jau visiem ir pilna likme. Manuprāt, nav pareizi tas, ka, sadalot pedagogu mērķdotācijas pa novadiem, netika papildus iedalīti līdzekļi 4. un 5. kvalifikācijas pakāpi ieguvušo skolotāju likmju paaugstināšanai, šie līdzekļi bija jāiedala pašiem novadiem no jau piešķirtās mērķdotācijas. Mūsu skolā 4. pakāpe ir četriem pedagogiem. Mēs esam maza skola abās skolās ir 138 skolēni, tajā skaitā Bērzpilī 104, filiālē Krišjāņos 34 skolēni, un mums ļoti palīdz Balvu novads. Jāteic, ka ar sapratni izturas arī pilsētas lielās skolas. Tas ļauj mums normāli organizēt mācību procesu. Ja modelī nauda seko skolēnam līdzekļi sekotu uz skolu, daudzas mazās skolas nevarētu pastāvēt. Tas ir netaisnīgs princips, jo būtībā visi skolotāji ir ar līdzvērtīgu izglītību, beiguši vienas un tās pašas augstskolas, strādājot vienā valstī vienādas likmes, saņem nevienādu atalgojumu. Tas ir netaisnīgi! vērtē Bērzpils vidusskolas direktore. Viņa uzskata, ka mazajās skolās, strādājot ar apvienotām klasēm, skolotājam ir jāsagatavojas vēl atbildīgāk un rūpīgāk; lai stundā spētu apgūt jauno vielu visi skolēni, liela nozīme ir pareizai darba plānošanai un organizēšanai. Bērzpilī ir divi, bet Krišjāņos četri apvienoto klašu komplekti. Daudzi skolotāji Bērzpilī ieguvuši otru profesiju, lai varētu mācīt arī citus priekšmetus, jo vienā nevar nokomplektēt stundu skaitu, lai varētu saņemt pietiekamu atalgojumu. Mēs nekad nevarēsim būt vienādā līmenī skolēnu skaita ziņā ar pilsētas skolām. Kur vairāk iedzīvotāju, tur arī skolēnu būs vairāk. Laukos skolām ir jābūt, citādi veidosies situācija, ka ciemi bez skolām paliek tukši, uzskata I. Stepāne. Ja mācībās neveicas Katrā skolā ir gan talantīgie bērni, gan tādi, kuriem mācību vielas apguve sagādā grūtības. Līdz šim Bērzpilī bijušas apmaksātas konsultācijas, lai ārpus stundām skolēni var iet pie skolotājiem un mācīties papildus, skolēni šīs konsultācijas apmeklēja. Šogad konsultācijas neapmaksā, taču skolotāji turpina iesākto, viņi ir sava darba entuziasti, kuri grib redzēt savu darba rezultātu, grib palīdzēt skolēniem. Mazo skolu priekšrocība skolotājs stundās var uzreiz pamanīt, ko skolēns ir sapratis, kas vēl jāapgūst, iedot kādu uzdevumu papildus, uzreiz sniegt paskaidrojumu. Tā ir mazo skolu privilēģija, konstatē direktore. Vaučeri? Vēl radikālāks solis! Šobrīd skolu uztur pašvaldība, bet skolotāju algas no mērķdotācijām maksā valsts. Turpmāk ir domāts, ka atbilstīgi skolēnu skaitam iedod konkrētu summu, kura paredzēta gan saimnieciskiem, gan mācību procesa izdevumiem. Es saprotu, Mazo skolu priekšrocība ir, ka skolotājs stundās var uzreiz pamanīt, ko skolēns ir sapratis, kas vēl jāapgūst, papildus iedot kādu uzdevumu, uzreiz sniegt paskaidrojumu. Tā ir mazo skolu privilēģija ka ir valstis, kur tas veiksmīgi darbojas. Uz bērnu iedod konkrētu summu, un valsts it kā nodrošina vienādu finansējumu. Tomēr tad ir jāņem vērā daudzi faktori: iedzīvotāju blīvums, attālums līdz galvaspilsētai, novada centram, bet vai būs kādi pretimnākoši soļi tieši lauku skolām? Šobrīd pašvaldības ļoti izprot, ka, līdzko pagastā nav skolas, pazūd apdzīvotas vietas, pazūd veikali, feldšeru punkti, jo cilvēki darba meklējumos aizbrauc. Visi uz pilsētu neaizies, kādam ir jāapstrādā zeme, ir svarīgi noturēt cilvēkus Latvijā, arī mazajos lauku ciemos, domā Bērzpils vidusskolas direktore Ilona Stepāne. Saruna ar skolas direktori tapusi sadarbībā ar reģionālo laikrakstu Vaduguns. 35

36 SKOLOTĀJA PIEREDZE Nepareizās literatūras skola Ir aplami uzskatīt, ka skolēnu lasītprieks veidosies, ja to mēģinās attīstīt ar laikam neatbilstīgu literatūru, kur morālās un ētiskās vērtības, cilvēku domāšanas un darbības apstākļi neatbilst laikam, kurā esam šobrīd. Arī klasikai ir vieta lasītprieka veicināšanā, taču tam būtu jābūt nākamajam solim, kad jaunietis ir pieņēmis lasīšanu kā jēgpilnu, aizraujošu nodarbi. Kā veicināt bērnu lasītprieku Pēdējā desmitgadē, strauji attīstoties tehnoloģijām, lasīšanas paradumi ir krasi mainījušies. Par lasītprasmi kopumā tiek runāts plašāk, tajā ietverot arī lasīšanas formas, kas ir neierastas. Būtu aplami sacīt, ka cilvēki vai, konkrēti, jaunieši lasa mazāk. Piemēram, lasīšanas seminārs kā mācību metode sevi apliecina kā dzīvotspējīgu visās skolēnu vecuma grupās. Turklāt skolēni ir gatavi lasīt un reflektēt par visu, ko lasa, vienalga, vai tas ir latviešu teiku krājums vai mākslas žurnāls Studija. Izteikti piesaista ilustrētās zinātnes un vēstures literatūra. Taču ir arī tādi skolēni, kas izvēlas, piemēram, Umberto Eko Fuko svārstu, nebīstoties no apjoma. Skolotāja uzdevums ir prast virzīt šo procesu. Lasītprieku veicina nevis nosacīta abstrakcija par to, ka lasīšana attīsta iztēli, veicina lasītprasmes attīstību, bagātina valodu, palīdz izprast valodas struktūras, metaforas un zemtekstus utt., bet gan tas, ka jebkurā tekstā, kuru skolēns ir izvēlējies lasīt, skolotājs spēj ieraudzīt vērtības un likt pamanīt tās ar konkrēta piemēra palīdzību. Protams, ir daudz dažādu veidu un metožu, kā attīstīt lasītprieku un lasīšanu padarīt par nozīmīgu, aizraujošu un noderīgu nodarbi. Kā skolotājiem veiksmīgāk izvēlēties mācību metodes un literatūru? Ideālā pasaulē skolotāja uzmanības centrā būtu jaunietis kā individuāla personība ar tā interesēm un vajadzībām. Skolotājs Skolotāju uzdevums ir saprast, ko skolēni lasa, kā veidojas lasīšanas paradumi strauji mainīgajā pasaulē spētu piemērot mācību metodes un literatūru katram jaunietim. Skolotājs organizētu darbu tā, lai katrs iepazītu literatūras brīnišķīgo pasauli ar tieši viņam piemērotākajām metodēm, tā spējot izprast tās daudzveidību un nozīmi savas personības veidošanā. Realitāte šāda tipa skolotājus piezemē, jo realitātei ir daudzas sejas liela nozīme ir sociālajiem apstākļiem, videi, sistēmai, prioritātēm, kas valda apkārt. Tomēr, lai kādi būtu apstākļi, skolotājam ir vairākas iespējas. Piemēram, apzinoties skolēnu mācīšanās paradumu daudzveidību, mācībās regulāri izmantot dažādas metodes: gan tādas, kas dod iespēju attīstīt sociālās prasmes, gan tādas, kas dod pamatu dziļam individuālam darbam. Šīs pieejas var arī apvienot, dodot skolēniem izvēles iespējas pašiem izlemt, kā veikt noteikto uzdevumu. Izvēle māca atbildību. Būs skolēni, kas lielākoties vēlēsies analizēt literāros tekstus un strādāt vieni. Citi vairāk vēlēsies dažādas projektu darba metodes, radoši un daudzveidīgi strādājot ar tekstu grupās. Būs tādi, kas izmantos katru iespēju uzstāties, inscenēt literāros tekstus, un tas nav atkarīgs no tā, vai strādāsiet ar prozu, dzeju vai drāmu. Skolotājam ir vien jāsaprot mērķis un virsuzdevums, kas jāsasniedz vai jāsaprot skolēnam, strādājot ar konkrēto literāro tekstu, kā arī jānosaka minimums katras metodes lietojumam semestrī. Strādājot ar dažādu formu projektiem, ieinteresēt lasīšanā Lauris Bokišs, Rīgas Teikas vidusskolas literatūras un kulturoloģijas skolotājs, Iespējamās misijas vēstnieks var pat tos, kuriem lasīšana sākotnēji nešķiet saistoša. Ja skolotājs kā mācību rezultātu piedāvā veidot video vai inscenējumu, skaidrojot, ka teksta lasīšana ir viens no būtiskiem soļiem šajā procesā, iesaistās arī tie skolēni, kuriem lasīšana nesagādā prieku, jo saprot, ka tas ir nepieciešams solis mērķa sasniegšanā. Līdzīga situācija veidojas, ja uzdevumā lūgts izveidot trīs minūšu reklāmas klipu kādam literāram darbam. Lai to veiktu, nepieciešams gan ļoti rūpīgs, daudzslāņains darbs ar literāro tekstu, gan tā izpratne un interpretācija, kas ir produkta iepazīšanas process. Tam seko plānošanas un nozīmīgākā izcelšana, izvēles izdarīšana, atbildības uzņemšanās par interpretāciju un galu galā reklāmas klipa veidošana. Tās ir prasmes, kurām mūsdienu skolēni ir gatavi. Cita lieta, ja gan skolotāji, gan skolēni, parastu TV reklāmu notrulināti, nemāk saprast reklāmas būtību. Te padoms ir viens pietiek noskatīties 10 labas sociālās reklāmas, izanalizēt to struktūru un noticēt, ka laba reklāma ir tieši tas, kas citus var ieinteresēt lasīt konkrēto literāro darbu. Būtiski ir pārtraukt uztvert šādus uzdevumus kā nevērtējamus. Šis darbs sastāv no konkrētām darbībām, prasmēm, kas ir precīzi definējamas un objektīvi vērtējamas gan tās, kas saistītas ar teksta izpratni, gan instrumentālās prasmes, gan arī procesa vadīšana un prezentēšana. 36

37 LETA Skolotājam ir jābūt tam, kurš apziņas līmenī izceļ jautājumu, kāpēc skolēnam patīk vai nepatīk lasīt, un tad atkarībā no skolēna atbildēm palīdz viņam kļūt par vēl prasmīgāku un prasīgāku lasītāju. Kas šobrīd interesē jaunieti? Vai viņš ir zinātkārs grāmatu lasītājs vai drīzāk tehnoloģiju piekritējs? Mūsdienu jaunietis viennozīmīgi var būt grāmatu lasītājs un tehnoloģiju piekritējs. Viens otru var veiksmīgi papildināt. Literatūrai vairs nav jāmājo grāmatu plauktos. Grāmatu kalni var būt paslēpti gan viedtālruņos, gan e-grāmatu lasītājos, gan ipod un būt audiāli klausāmi materiāli, nevis tikai uztverami tekstā. Tehnoloģiju piedāvātie risinājumi literatūras apgūšanai, uzglabāšanai un lasīšanai vārda plašākajā nozīmē ir padarījuši to pieejamu un iespējamu ikvienam. Vājais posms šajā barības ķēdē var izrādīties skolotājs, kurš nemāk vai negrib pieņemt apstākļus un dabisko attīstību, kas paplašina lasīšanas izpratni un iespējas. Ja skolotājs aizvien domā, ka literatūra un lasītprieks objektīvi var mājot tikai drukātā grāmatā, viņš apzog ne tikai sevi, bet arī savus audzēkņus. Un tas ir bīstami: bīstamāk par tehnoloģijām. Jo skolotājs ir tas, kurš lielā mērā var noteikt to, cik mērķtiecīgi un saturīgi tehnoloģijas tiek izmantotas. Skolotāju izglītošanā būtu jāiegulda ne mazāk laika un resursu, kā darbā ar skolēniem. Skolotājam ir jābūt tam, kurš uzdod jautājumu, kāpēc skolēnam patīk vai nepatīk lasīt, un tad atkarībā no skolēna atbildēm viņam jāpalīdz audzēknim kļūt par vēl prasmīgāku un prasīgāku lasītāju. Vidusskolas literatūras mācību programmas vērtējums. Mana pieredze Vidusskolā mācību laikā ir jāīsteno izglītības standarts. Tas visai brīvi ļauj skolotājam plānot un virzīt mācības. Katrs skolotājs var veidot un īstenot mācību programmu pēc saviem ieskatiem. Skolotājiem ir dota pietiekami liela brīvība un reizē atbildība. Nosacīti vieglākais ceļš ir sekot paraugprogrammām un drukātajām mācību grāmatām. Taču tas skolotājam uzliek lielu atbildību izprast, kā tieši un ko tieši mācību grāmatas autori Ja skolotājs aizvien domā, ka literatūra un lasītprieks var mājot tikai drukātā grāmatā, viņš apzog ne tikai sevi, bet arī savus audzēkņus ir vēlējušies panākt, veicināt ar katru mācību grāmatā iekļauto uzdevumu. Iznāk vest skolēnus pa vienu ceļu, kā izprast, interpretēt, piemēram, Raiņa Jāzepu un viņa brāļus, Rūdolfa Blaumaņa Raudupieti un, jā, arī Džeimsa Džoisa Ulisu, Virdžīnijas Vulfas Delovejas kundzi un Semjuela Beketa Gaidot Godo. Citiem vārdiem sakot, it kā vieglākās pretestības ceļš, strādājot ar jau gataviem materiāliem gan satura, gan uzdevumu ziņā, uzliek vēl lielāku atbildību. Jo ir jāinterpretē jau kāda interpretācija, turklāt pēc tam vēl jāvērtē interpretācija par interpretācijas interpretāciju. Kur paliek literārais darbs pats par sevi? Lai kādu ceļu skolotājs izvēlas, labāk ir šo ceļu iemācīties neiet vienam. Proti, padarīt skolēnu par līdzatbildīgu visos mācību posmos: sākot ar literārā darba iepazīšanu un beidzot ar veiktā darba vērtēšanu. Tieši vērtēšanas sistēmu pilnveidošana ir viens no veidiem, kā skolotāji var sev rast laiku autorprogrammu veidošanai, uzdevumu un darba metožu daudzveidības paplašināšanai. Kad skolotājs izstrādā un ievieš efektīvas savstarpējās un pašnovērtēšanas sistēmas, izvēloties darba metodes, kur ne vienmēr vērtējamais darbs ir rakstīts teksts, rodas iespējas un laiks veidot savas autorprogrammas, kas atbilst izglītības standartam. Skolēni lasa. Skolotāju uzdevums ir saprast, ko skolēni lasa, kā veidojas lasīšanas paradumi strauji mainīgajā pasaulē. Viņiem jāspēj virzīt mācību procesu vēlamajā virzienā, ņemt vērā, ka pasaule, nepieciešamās prasmes un informācijas apmaiņas ātrums ir cits. 37

38 12. klases skolēnu viedokļi, atbildot uz jautājumu, kā viņi sevi apzinās kā lasītājus Kaspars, kurš gribētu studēt sabiedriskās attiecības, stāsta: Grāmatas palīdzēja man labāk saprast sevi un līdzcilvēkus, savu lomu un nozīmi dzīvē un to, cik daudz skaistā un izglītojošā var slēpties aiz rakstītā vārda. Lasīšana joprojām man ir ļoti iemīļots un neaizstājams veids, kā izzināt sevi, relaksēt prātu un garu un baudīt rakstītā vārda iespējas. Kā lasītāju sevi es apzinājos brīžos, kad rakstītais pārņēma manu prātu, maņas un laika uztveri. Brīžos, kad teikumi un rindkopas kļuva par manu realitāti, kad rakstīto tēlu elpa, domas un darbības kļuva par manu elpu, manām domām un manām darbībām. Tie bija brīži, kad pēc skolas es atvēru grāmatu, lai to atpūšoties pašķirstītu uz pāris minūtēm, un attapos, kad pūces ieskandināja mēness parādīšanos. Tie bija brīži, kad es katru reizi no jauna atklāju lasīšanas neaizstājamo prieku un literatūras neizsmeļamās iespējas. Toms, kuru interesē aktiermāksla, atzīstas: Teikšu godīgi: pašlaik esmu nonācis tādā brīdī, kad lasīšana ir pacilājošais ikdienā, jo esmu caur lasīšanu spējis daudz saprotamāk tvert brīžus ikdienas dzīvē. Rodas iekšējas bagātības sajūta, jo no grāmatām, kuras lasu, tik daudz gūstu sev, un vēl, ja ir iespēja, ka kāds mani uzklausa, tad nav nekā skaistāka par dalīšanos tajā, tas dara mani bagātu. Diezgan ilgi biju vienaldzīgs pret literatūru, īpaši pamatskolas gados, jo neredzēju tai nekāda labuma, vismaz ne tajā laikā. Lai arī par savu nākotni esmu nedaudz nobažījies, tomēr apzinos, ka lasot literatūras bagātība manī krājas un lasīšana ir viens no līdzekļiem, kas palīdz uzzināt daudz jauna gan par sevi, gan procesiem apkārt. Sākumā man nācās sevi piespiest lasīt, lai arī jau senāk esmu mīlējis lasīt dažādas garas intervijas vai rakstus, tomēr izlasīt kārtīgu grāmatu, ko nevar izdarīt pa vienu vai divām stundām. Ir grūtāk, bet guvums ir nesalīdzināms. Ir viena skaista lieta, ko es nekad nevēlētos pazaudēt: kad izlasi grāmatu, ir tā dīvainā sajūta ķermenī, ka kaut kas tur griežas vai mainās vietām, tad es arī apzinos, ka pavadītais laiks ir bijis tā vērts, jo ieguvējs esmu es un nav nekādu sirdsapziņas pārmetumu par it kā zemē nomestu laiku. Manuprāt, ir jāsaprot primāri, ko lasu, kāpēc to lasu un ko no tā saprotu un gūstu. Grāmata ir jājūt, un sevi ir jājūt. Savukārt Dana atzīst, ka lasītprieks ir audzis jau no bērnības: Lasīšana ir tas, bez kā es nespētu iedomāties savu ikdienu, tas ir veids, kā es varu ieslīgt pat pavisam citā pasaulē, tāpēc parasti neuzspiežu sev lasīt grāmatas, kuras nudien neuzrunā, to novērtēju pēc sen, bet netīšām sākta paraduma izlasīt pirmo un pēdējo grāmatas teikumu. Tas ir visvienkāršākais veids, kā paplašināt savas zināšanas, piemēram, lasot uz patiesiem notikumiem balstītas grāmatas un par vēsturi, kā arī valodas pilnveidošana, kas sniedz savā ziņā augstāku vērtējumu sevis pašas acīs, jo tādējādi es parūpējos par to, lai pēc iespējas mazāk degradētu savu valodu. Lasītprieks, man šķiet, ka manī ir mitis jau izsenis. Regulāri radās situācijas, kad konflikti radās tieši dēļ ilgstošās lasīšanas, kas ieilga manas aizrautības dēļ. Lasot grāmatas, iedzīvojoties to sižetos, tikpat reāli izjūtot visu aprakstīto kā patiesi pastāvošo, es esmu kļuvusi atkarīga no lasīšanas, kas tādā veidā ir pārņēmusi mani savā varā. Tas nav tik vienkārši aprakstāms process, to pat ir grūti novērot un piefiksēt tā fāzes. 38

39 SKOLOTĀJI UN SOCIĀLIE TĪKLI Skolotāji blogeri Noslēdzies Microsoft Latvia, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un portālu Skolotājs.lv un Nākotnesskola.lv iz sludinātais Laura Jansone konkurss Izglītības blogs 2012, kurā pedagogi tika aicināti pieteikt savus blogus jeb emuārus. Konkursa uzvarētāji stāsta par savu pieredzi ko guvuši blogojot. Arturs Teihmanis, Rīgas Kultūru vidusskolas matemātikas skolotājs. Nominācijas Skolotāja individuālais/personīgais memuārs uzvarētājs Blogs: teihmanis Konkurss atrada mani, nevis es konkursu. Savu emuāru sāku rakstīt apmēram pirms pusotra gada, sēžot Liepājas Universitātes studijā izdomāju, ka jāapvieno ar sava emuāra rakstīšanu. Jau pašā sākumā lv administratori manai lapai uzdāvināja statusu 5 latu vērtībā. It kā sīkums, tomēr tas bija pozitīvs stimuls. Tad Ainārs Sviklis no mani uzaicināja sadarboties, un tad nāca arī šis konkurss. Blogā lieku iekšā visu, kas saistās ar izglītību, konkursiem, savu stundu darbus. Piemēram, novadu interesantu mācību stundu, to safotografēju, uztaisu video un ielieku lapā. Tad skolēni un visi sekotāji redz sava darba rezultātu. Konkursam pieteicos ar jau gatavu blogu, nevis to veidoju speciāli šim pasākumam. Domājot par kolēģiem un viņu aktivitātēm sociālajos tīklos, jāsaka, ka katram jārīkojas pēc savas situācijas un nevajag baidīties kaut ko darīt un eksperimentēt. Tad arī katrs skolotājs atradīs savu formulu, jo ne visiem der viena. Esmu sapratis, ka skolēniem ļoti patīk šāda veida skolotāju aktivitātes. Piemēram, manā lapā pašlaik ir 512 sekotāji. Daudzi no tiem ir mani pašreizējie un bijušie skolēni, kā arī kolēģi, bet daudzi ir nepazīstami. Turklāt šāda veida komunikācija ar skolēniem ir ērta un viņiem tas patīk nav jāiziet no Draugiem, var saņemt informāciju, var sarakstīties ar skolotāju skolēni to aktīvi izmanto. Varu teikt, ka šī mana lapa Draugos ir aktīvāka sarakstē nekā e-klase. Baiba Svenča, Aizkraukles novada ģimnāzijas angļu valodas skolotāja. Nominācijas Mācību priekšmeta emuārs uzvarētāja Blogs: baibasvenca. blogspot.com Veidoju mācību priekšmeta blogu, kas paredzēts skolotājiem, bet, protams, ka var lasīt visi. Kāpēc es to sāku taisīt? Bija sakrājies daudz kas tāds, ko man gribējās pateikt kādam citam. Ar dažādām datoru tehnoloģijām biju saskārusies jau iepriekš, lietojot klasē ar skolniekiem. Sākumā jau viss bija ļoti vienkārši word un PowerPoint, tad lēnām gāju uz kaut ko sarežģītāku. Man tiešām bija pilna sirds un to gribējās un laikam arī vajadzēja kādam izstāstīt. Blogā rakstu par to, ko un kā skolotājs ar dažādām tehnoloģijām skolēnam var iemācīt priekšmetā interesantāk, efektīvāk un ātrāk, kā arī par digitālajiem rīkiem, pārsvarā online, ko var atrast internetā. Noteikti blogošu arī turpmāk. Esmu sapratusi jo es dziļāk ieeju tehnoloģiju pasaulē, jo man vairāk atklājas un nekad nav garlaicīgi. Protams, visu, ko aprakstu, esmu ar skolēniem arī izmēģinājusi. Ne jau katru dienu strādājam ar tehnoloģijām, neesmu jau datoru skolotāja, bet daudzas lietas izmantojam, arī mācoties angļu valodu. Arī skolēni ir pieraduši, ka viņiem kaut kas ik pa laikam ir jāizmēģina. Par bloga veidošanu un izmantošanu esmu runājusi arī ar citiem skolotājiem, mēģinājusi viņus iedrošināt darīt kaut ko līdzīgu. Frīdis Sarcevičs, Auces vidusskolas informātikas skolotājs. Nominācijas Noderīgs mācību resursu bibliotēkas vietnes memuārs uzvarētājs Blogs: fs-it.blogspot.com Ar šīm lietām nodarbojos ļoti sen. Savu tīmekļa lapu uzturu jau kopš vai gada. Tajā laikā Kārlis Berķis mani paaicināja uz sava rajona skolotāju apmācībām. Pirms tam viņš bija izveidojies interneta lapu, kura bija pieejama visiem pasākuma dalībniekiem, un tajā bija atrodama sākuma informācija par pašu pasākumu. No tā laika arī es sāku darīt tāpat kad dodos uz kursiem, visus materiālus salieku attiecīgajā interneta mājaslapā, un dalībnieki jau kādu dienu iepriekš var iepazīsties ar informāciju par pasākumu. Strādāt uz bloga platformas mani sakūdīja mans bijušais skolēns Gatis Šeršņevs apmēram gadā. Pirms tam visu uzturēju uz savas skolas servera. Laika gaitā, nomainot interneta pakalpojuma sniedzēju, radās problēmas ar servera izmantošanu. 39

40 Tagad ir ļoti ērti uz bloga platformas izvietot visus nepieciešamos materiālus. Vēl viens pluss man nav jārūpējas par datu drošību, jo to attiecīgi dara Google vai kāda cita kompānija. Pirmā lappusīte bija skolotājiem par informāciju tehnoloģijām. Pēc tam arī sava informātikas lapaspuse, un tad jau radās vēl citas, kas ir saslēgtas vienotā sistēmā. Konkrēti šim konkursam pieteicos vairāk kolēģu aģitēts neilgi pirms termiņa beigām, un man tas ir ļoti patīkams pārsteigums. Pats regulāri vēroju arī citas platformas. Lai izglītotu skolotājus visā Latvijā, kopā ar G. Šeršņevu braukājam pa Latviju un stāstām par servera un blogu iespējām, rādām, kā tos veidot, kā dažādus materiālus izvietot digitālajā vidē utt., jo tas ir ērti, vienkārši, ātri un lēti. Gundega Rancāne, Makašānu Amatu vidusskolas direktore. Nominācijas Skolas vadītāja veidots emuārs uzvarētāja Blogs: rancane.wordpress. com Esmu diezgan publiska persona, jo mana profesija ir saistīta gan ar mākslu, gan pedagoģiju un man visu laiku ir paticis un ir bijis svarīgi komunicēt ar sabiedrību, tāpēc man likās, ka blogs ir lielisks instruments vai vēl viens veids, kā to darīt. Es taču nevaru satikties ar visiem daudzajiem paziņām un interesantajiem cilvēkiem katru dienu. Daudzus no viņiem es satieku tikai reizi gadā. Tad blogs ir iespēja informēt par to, kas notiek Makašānos, kur es strādāju, dzīvoju un esmu dzimusi. Vēl viens pamudinājums, varbūt ne tik pozitīvs, bija tad, kad sastapos ar cīnīšanos par skolēnu skaitu. Taču galvenā mana bloga doma ir vēlme dalīties ar pozitīvām izjūtām par Latgales laukiem un dabu. Veidojot šo blogu, es nezināju, ka kaut kad varētu būt šāds konkurss. Kad izlasīju par šo iespēju, pieteicu un tikpat ātri arī aizmirsu, ka esmu pieteikusi. Tāpēc balvas iegūšana man tiešām ir ļoti pozitīvs pārsteigums. Lai iesaistītu kolēģus un izglītības profesiju pārstāvjus kļūt aktīvākiem sociālajā vidē, esmu daudz par to runājusi dažādos semināros un privātās tikšanās reizēs. Uzskatu, ka ļoti maz pedagogu, skolu vadītāju un pašvaldību darbinieku izmanto sociālos tīklus, lai komunicētu ar sabiedrību. Tas ir labs komunikācijas veids. Protams, lai tajā iedzīvotos, ir jāpaiet nelielam laikam un jāsajūt savs saziņas veids. Sākumā viss šķiet tāds pagrūts, bet, kad sāk rakstīt, tas kļūst interesanti un aizraujoši. Konkursa Izglītības blogs 2012 dalībnieku sveikšana un uzvarētāju apbalvošana notiks 5. decembrī Microsoft Latvija birojā Rīgā, Zaļajā ielā 1. Aktuāli ESF projektā šoruden uzņemti 1200 jaunieši Šoruden vairāk nekā 1200 jauniešu uzsākuši mācības Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstītajās profesionālās izglītības programmās 25 profesionālās izglītības iestādēs, lai gada vai pusotra laikā apgūtu arodu. Mācības ir bez maksas, turklāt audzēkņi var saņemt līdz 70 latu ikmēneša stipendiju. Profesionālās izglītības iestādes visā Latvijā Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) īstenotajā ESF projektā Profesionālās izglītības programmu, pamatprasmju un kompetenču apguve izglītības un profesionālās karjeras turpināšanai piedāvā apgūt pavāra, metinātāja, veterinārārsta asistenta, lokomotīvju saimniecības tehniķa, meža mašīnu operatora un citas profesijas. Šā gada jaunumi profesiju klāstā - lauku īpašumu apsaimniekotājs, SPA meistars, zobārsta asistents, kuģa pavārs, celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķis, dārzkopis. Pilns profesionālās izglītības iestāžu un programmu saraksts pieejams izglītības ceļvedī NIID.LV. Par vienu no jaunajām programmām ESF projektā stāsta Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālās vidusskolas direktore Dace Cine: Pēc četru gadu mērķtiecīga darba, pieredzes apguves un darba tirgus vērojumiem Skandināvijā un Baltijas valstīs Nordplus projektā esam izveidojuši SPA meistara profesionālās izglītības programmu. Redzējām, ka Latvijas darba tirgū pieaug pieprasījums pēc veselības tūrisma un SPA meistariem. Lai izveidotu kvalitatīvu programmu, esam strādājuši kopā ar kolēģiem no Igaunijas, Zviedrijas un Lietuvas. Esam gandarīti, ka 1,5 gadu laikā ir iespēja apmācīt jaunus profesionāļus gan klasiskās, gan SPA masāžas sniegšanā. 40

41 SKOLA UN TEHNOLOĢIJAS IKT risinājumi izglītības politikā aktualitātes un izaicinājumi Šobrīd nav statistiski ticamu datu par to, kā tieši un ar kādu intensitāti IKT tiek izmantots ikdienas mācību darbā vispārējā un profesionālajā izglītībā. Boston Consulting Group (BCG) jau vairākus gadus īsteno e-intensity index mērījumu visā pasaulē, kas atspoguļo trīs būtiskākās interneta tehnoloģiju indikatīvās grupas: pieejamība, e-komercija un lietojamība gadā Latvija aptuveni simts valstu konkurencē ierindojās 85. vietā. Savukārt šogad mēs pieejamības (jeb infrastruktūras) ziņā esam top 20 valstu sarakstā. Pašlaik Latvija kopumā minētajā indeksā, kas veidojas no vairāk nekā 30 indikatoriem, ierindojas godpilnā 29 vietā. Tādējādi tiešsaistes risinājumu izmantošanai mājsaimniecībās un komercdarbībā ir ļoti liels pieaugums. Diemžēl tieši to pašu nevarētu teikt par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (KT) lietojumu izglītības procesu organizācijai. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, šobrīd katrā izglītības iestādē ir pieejams platjoslas interneta pieslēgums, kā arī dažāda līmeņa datortehnika ir pieejama gan administratīvajam, gan mācību procesam. Tomēr šajā gadījumā jāuzsver, ka tehnika ir pieejama, nevis tiek izmantota attiecīgajiem mērķiem. Šobrīd nav statistiski ticamu datu par to, kā tieši un ar kādu intensitāti IKT tiek izmantotas ikdienas mācību darbā vispārējā un profesionālajā izglītībā. Ņemot vērā augstskolu specifiku, IKT risinājumi tiek ieviesti un izmantoti daudz plašāk, un lielākās universitātes šajā jautājumā var lepoties ar ļoti sistemātiskiem un vispusīgi integrētiem risinājumiem. Te jāmin tādi piemēri kā vienotas informācijas sistēmas, dokumentu aprite, studentu identifikācijas kartes, tālmācības platformas, studiju sasniegumu reģistrs u. c. Piemēram, Latvijas Universitātē pastāv arī praktiskas iestrādnes promocijas darbu digitālo versiju brīvpieejai, un Latvijas augstskolas nodrošina dažāda veida resursus arī vienotajā bibliotēku tīklā. Aplūkojot vispārējā un vidējā profesionālajā izglītībā īstenotās iniciatīvas šajā IKT virzienā, mēs visbiežāk runājam par datorizāciju un datortīkla infrastruktūru. Vairākus gadus, tiekot īstenotam ESF projektam Dabaszinātnes un matemātika, skolas ieguva arī specifiskus digitālos mācību resursus attiecīgajās jomās. Lai gan minētie Jāatceras, ka digitāli mācību resursi vismaz tuvākajā laikā būs tikai kā brīvprātīgs atbalsta risinājums standartu apguvē resursi (piemēram, datortehnika) ir izmantojami arī sociālo zinātņu mācību priekšmetos, par šādām pedagogu aktivitātēm reprezentatīvas informācijas nav. Šobrīd IZM izglītības politikas kontekstā ir izvirzījusi vairākas darbības prioritātes, kas turpmāk materializēs gan nacionāla līmeņa iniciatīvās, gan arī nākamā struktūrfondu plānošanas perioda aktivitātēs. Pedagogu digitālā pratība, digitālie mācību resursi un vienotas informācijas sistēmas ir tie trīs virzieni, kas visspilgtāk raksturo IKT progresu izglītības politikā. Aizvien pedagogu digitālā pratība ir neapmierinoši zemā līmenī Diemžēl vēl aizvien pedagogu digitālā pratība ir neapmierinoši zemā līmenī, par ko liecina arī gadā veiktā pētījuma Pedagogu tālākizglītības vajadzību izpēte dati. Ļoti kritiski skolotāju digitālo pratību vērtē ne tikai Dr. Rūdolfs Kalvāns, IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietnieks attīstības stratēģijas un starptautiskās sadarbības jomā skolēni un vecāki, bet arī paši skolotāji. Turklāt tieši šo prasmi skolotāji ierindo piecu būtiskāko profesionālo prasmju sarakstā. Ir pilnīgi skaidrs, ka IZM un pašvaldību centieni modernizēt skolas un klases mācību vidi nedos nekādu atdevi, ja skolotāji vēl aizvien attiecīgās tehnoloģijas neizmantos pilnvērtīgi. Lai gan digitālo mācību resursu (DMR) jautājums ir vairāku izglītības iniciatīvu dienaskārtībā, tehnikas ienākšana klasē ir samērā komplicēts risinājums, kas rada arī zināmus priekšizpētes infrastruktūras modernizēšanas darbus. Pirmkārt, ir jāpārplāno skolas datortīkla (tostarp bezvadu tīkla) infrastruktūra un iekārtu pieslēgvietu tīklojums. Nedrīkst aizmirst arī par tehniskā atbalsta funkcijām, kas noteikti vairs nebūs pa spēkam vienam informātikas skolotājam, līdzko mācību procesā sāks piedalīties, iespējams, pat vairāki simti dažādu digitālo iekārtu. Pastāv vairāki DMR izmantošanas modeļi jeb klasifikācija. Viens no tiem ir mums zināmais UNESCO IKT izglītība ilgtspējīgai attīstībai un jaunais humānisms. Arī tas, kas tiek piedāvāts UNES CO ICT Competency Framework for Teachers. Vēl viena recepte pieeja, kompetence, motivācija. Tātad piekļuves iespējas DMR, prasme un vēlme tos lietot. Zināmā mērā šim modelim ir ne tikai horizontāla struktūra, bet arī vertikāla motivāciju lietot nosaka, cik lielā mērā cilvēks to prot darīt, savukārt to ietekmē tas, cik plaši un viegli viņam kā lietotājam DMR ir pieejami. Šobrīd Latvijai neatbildēts 41

42 jautājums kā un vai DMR varētu ietekmēt skolēnu mācību sasniegumus? Tā kā tieši šis mācību procesa rezultatīvais indikators ļoti bieži tiek izmantots izglītības politikas plānošanā un analīzē, arī DMR integrācijai viennozīmīgi ir jāpaaugstina šī indikatora rezultatīvie rādītāji. Tiešs atbalsts iepriekš minētajām prioritātēm ir vienots informācijas sistēmu tīkls, kas vairākos pārvaldes līmeņos varēs nodrošināt gan informatīvo, gan mācību resursu izveides, glabāšanas un izplatīšanas pakalpojumus. Jāatceras, ka digitāli mācību resursi vismaz tuvākajā laikā būs LatSTE pulcē radošus un progresīvi domājošus pedagogus tikai kā brīvprātīgs atbalsta risinājums standartu apguvē. Pagaidām, piemēram, Latvijas vispārējā izglītība nav gatava revolūcijai, pilnībā nomainot tradicionālās tāfeles, burtnīcas, mikroskopus, grāmatas un kontūrkartes. Šogad novembra pirmajās divās dienās Pļaviņu novada ģimnāzijā risinājās lielākā konference un izstāde IKT izglītībā LatSTE Šis ir viens no tradīcijām bagātākajiem skolu līmeņa pasākumiem Latvijā, kam šogad aprit jau 15. gadadiena. No dalībnieka skatupunkta visvērtīgākās, protams, bija praktiskās darbnīcas un lielā tehnoloģiju ekspozīcija, kurā brīvi varēja izzināt un izmēģināt inovatīvākos IKT risinājumus izglītības vajadzībām. Jāpiemin apgāda Lielvārds un Promethean jaunākie piedāvājumi skolēniem un mācību procesa vadītājiem. Īpašs bija jaunais digitālais mācību galds, kas paredzēts līdz pat sešām skolēnu darba vietām, nodrošinot interaktīvu mācību procesu dažādos mācību priekšmetos. Arī uzņēmums Datorzinību centrs un Baltijas Biroju tehnoloģijas demonstrēja dažādas biznesa iedvesmotas tehnoloģijas, kas izraisīja samērā lielu apmeklētāju interesi. 1. un 2. novembrī Pļaviņu novada ģimnāzijā norisinājās Latvijas Skolu tehnoloģiju ekspozīcija (LatSTE). LatSTE ik gadu Mg. soc. Gatis Šeršņevs pulcē aktīvus ar izglītības jomu saistītus cilvēkus, iestādes un uzņēmumus, kas dalās pieredzē par paveikto, saviem realizētajiem projektiem un jaunumiem IKT jomā. Tā ir ikgadēja konference, kas norisinās kopš gada. Šogad konference notika jau 15. reizi. Tāļa Bērča balvas laureāts Smiltenes ģimnāzijas informātikas un fizikas skolotājs, direktora vietnieks informātikas jautājumos Andrejs Miķis. Datori, projektori, interaktīvās tāfeles, ipad, interneta rīki ir tehnoloģijas, kas skolā ienākušas relatīvi nesen un turpina ienākt straujiem soļiem. LatSTE var uzskatīt par savdabīgu katalizatoru tam, kā tehnoloģijas parādījās skolās, un tam, kā izglītība mainījusies to ietekmē. Ja sākotnēji LatSTE bija vieta, kur ieraudzīt jaunos tehnoloģiju brīnumus, tad pēdējā laikā arvien biežāk tiek uzsvērta uz rezultātu vērsta pilnvērtīga tehnoloģiju izmantošana izglītībā. Gadu laikā nedaudz mainījies arī LatSTE formāts. Ja sākotnēji pasākums notika trīs dienas, tad nu jau vairākus gadus LatSTE ir koncentrētāka un notiek divas dienas. Plenārsēdes, lekcijas, paneļdiskusijas, prezentācijas, demonstrējumi, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju u. c. firmu produkciju izstāde, pārdošana tas viss LatSTE ir bijis kopš tās pirmsākumiem. Vairākus pēdējos gadus LatSTE parādījušās radošās darbnīcas, kurās dažādu priekšmetu skolotāji dalās tehnoloģiju izmantošanas pieredzē un firmu pārstāvji prezentē jaunākos sasniegumus. Liels darbnīcu klāsts tika piedāvāts arī šogad. Šogad LatSTE sākās ar lekcijām par izglītības aktualitātēm un attīstības virzieniem, kurās uzstājās Latvijas un starptautiskie eksperti. Ar uzrunām uzstājās Rūdolfs Kalvāns, IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietnieks attīstības stratēģijas un starptautiskās sadarbības jomā, Aleksandrs Uvarovs (Krievija), Krievijas Zinātņu akadēmijas datorcentra vadošais pētnieks, Krievijas Inovāciju institūta direktors, Jim Goetz (ASV), dizaina speciālists, audio risinājumu izglītības iestādēm izstrādātājs, un citi. Pasākums ir ieguvis starptautisku skanējumu, jo ārzemju vieslektori pēdējā laikā piedalās regulāri. Līdztekus citām LatSTE 2012 norisēm abās konferences dienās notika ražotāju stendu izstāde, kur uzņēmumi prezentēja savus izstrādājumus un risinājumus. Pirmā diena beidzās ar kultūras programmu, kura savu kulmināciju sasniedza ar balli, kurā uzstājās Guntis Skrastiņš ar grupu. Gadu gaitā LatSTE izveidojies savs pastāvīgo apmeklētāju loks, un tā ir arī vieta, kur reizi gadā skolotāji satiek savus draugus un kolēģus. Par Tāļa Bērča piemiņas balvu Lai godinātu izcilā pedagoga, LatSTE dibinātāja, Ogres ģimnāzijas pedagoga, Ogres Interneta 42

43 centra un Ogres rajona Pašvaldību vienotā informācijas centra vadītāja Tāļa Bērča piemiņu un viņa lielo ieguldījumu Latvijas skolu informātikas attīstībā, sabiedrība Tilde ir nodibinājusi un finansē Tāļa Bērča piemiņas balvu un stipendiju gada balvas laureāts Andrejs Miķis ir Smiltenes ģimnāzijas informātikas un fizikas skolotājs, direktora vietnieks informātikas jautājumos. Smiltenes ģimnāzijas pedagogi A. Miķi raksturo kā enerģisku un svaigām idejām bagātu kolēģi, kurš vienmēr tiecas uz jauniem izaicinājumiem IT izglītības jomā. Ik gadu skolotāja vadībā Smiltenes ģimnāzijas audzēkņi piedalās novada un valsts informātikas olimpiādēs. Līdztekus darbam ģimnāzijā A. Miķis ir izveidojis vairākus nozīmīgus IT projektus Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmā. Arī citi Latvijas informātikas skolotāji ikdienā izmanto A. Miķa izstrādātos IT risinājumus dažādas programmas. Abās konferences dienās notika ražotāju stendu izstāde, kur uzņēmumi prezentēja savus izstrādājumus un risinājumus. Auces novada pieaugušo izglītības un informācijas centrs sadarbībā ar portālu Nākotnesskola.lv piedāvā tālākizglītības kursu Interneta iespējas mūsdienīgam mācību procesam Kursa lektori: Frīdis Sarcevičs Auces vidusskolas informātikas skolotājs, Gatis Šeršņevs Auces PIIC lektors Īss apraksts. Ir izveidots un aprobēts pedagogu tālākizglītības kurss Interneta iespējas mūsdienīgam mācību procesam par internetā atrodamiem un izmantojamiem tiešsaistes rīkiem, t. sk. sociālo mediju un tiešsaistes servisu izmatošanas iespējām izglītībā. Iepazīstot un pielietojot tos, pedagogi spēj dažādot mācību metodes un mācību procesu padara aizraujošāku. Mērķis ir iepazīstināt pedagogus ar plašo interneta rīku klāstu un to daudzveidīgajām pielietojuma iespējām un iespējām dažādot mācību procesu. Programma ir saskaņota Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), tās apjoms ir 36 stundas. Pēc kursa pabeigšanas pedagogiem tiek izsniegtas apliecības par profesionālās kvalifikācijas pilnveides kursa apguvi. Kursu iespējams īstenot klātienē vai attālināti Virtuālajā klasē pilnā 36 stundu apjomā vai pa atsevišķiem 12 stundu moduļiem. Dalībnieki piedalās nodarbībās, izmantojot datoru un internetu, pieslēdzoties tiešsaistes mācībām neatkarīgi no atrašanās vietas. Tiešsaistes nodarbības notiek vienu reizi nedēļā. Ja kādu apstākļu dēļ nodarbībā nav iespējams piedalīties, tās iespējams noskatīties ierakstā. Šādu nodarbību veidam ir daudz priekšrocību, ko novērtē arī paši pedagogi, t. i, nav nepieciešams transports, telpu īres u. c. Kursa 36 stundu programmu ir iespējams apgūt 3 atsevišķu moduļu veidā. Visi trīs atsevišķie 12 stundu moduļi ir saskaņoti ar IZM. Plašāka informācija un atsauksmes par kursiem atrodamas: un Kursu izmaksas: viena moduļa cena pedagogam Ls 15,00 Maksājumu iespējams veikt individuāli vai centralizēti pašvaldības/novadu skolotājiem Kontaktinformācija: Ainārs Sviklis, mob.: , e-pasts: ainars.sviklis@gmail.com Programmas saturs 1. Modulis: Interneta resursi izglītībai (12 st.) Interneta (sociālo) mediju radītās iespējas mūsdienīgam mācību procesam. Latvijas un pasaules skolotāju sociālās kopienas (sociālie tīkli), to izmantošanas iespējas. Mācību priekšmetu tīmekļa resursi, kā atrast, to pielietojums mācību procesā. Kā sistematizēt materiālus savam priekšmetam (scoop.it, snip.it Del.icio.us u.c.)? Tiešsaistes testu, krustvārdu mīklu, dažādu sagatavju servisi. Ģimenes koki, laika līnijas; domu kartes, kalendāri un tamlīdzīgi. Blogi izglītībā labā pieredze un bloga praktiska izveide. 2. Modulis: Interneta sadarbības rīki mācību procesam (12 st.) Mākoņservisi, to izmantošanas iespējas. Tiešsaistes ofisa paketes, to izmantošanas iespējas. (Googledoc, Microsoft Web aps). Tiešsaistes datu glabātuves (Dropbox, Googledrive, Skydrive). Rīki tiešsaistes grupu darbiem dažādos mācību priekšmetos. Mikroblogi, to pielietojums mācību procesā (Twitter, Ask, Educhat). Tiešsaistes konferences, to pielietojuma iespējas mācību procesā. 3. Modulis: Digitālā satura veidošana un publicēšana internetā (12 st.) Satura publicēšanas internetā plusi un mīnusi. Tekstu, attēlu, skaņas un video apstrādes un publicēšanas iespējas tiešsaistē. Digitālo materiālu veidošanas līdzekļi un vides. Digitālais mācību materiāls labā prakse un mācību materiāla izveide mācību stundai, tā publicēšana Wikispace. 43

44 PIEREDZE etwinning radoši un nevajag naudu etwinning ir ES mūžizglītības programma, kuras mērķis ir, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, veicināt izglītības iestāžu sadarbību. Inese Matisāne Brīvā griba, pozitīva vide un pozitīva attieksme ir tas, kas saista skolēnus un skolotājus etwinning mūžizglītības programmā, spriež Maija Kalniņa, Rīgas Kultūru vidusskolas angļu valodas skolotāja. etwinning neuzliek skolotājam nekādas prasības: lai ko iesāktu, nav vajadzīga nauda, skolotājs var būt radošs un darīt tad, kad viņam ir laiks, viņam nav jāveido arī atskaites. Oktobra vidū Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) Eiropas skolu sadarbības programmas etwinning ietvaros organizēja ikgadējo etwinning Nacionālo konferenci. etwinning Eiropas skolu sadarbībai Šī programma paredzēta jebkura veida un līmeņa izglītības iestādēm pirmsskolām, pamatskolām, vidusskolām un profesionālajām vidusskolām, kuras nodrošina izglītību bērniem un jauniešiem vecumā no 3 līdz 19 gadiem. Izmantojot etwinning tiešsaistes rīkus (portālu un darba virsmu), Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu skolotāji, direktori, bibliotekāri un citi skolas darbinieki var reģistrēties un atrast viens otru, virtuāli satikties, apmainīties idejām un praktiskiem darbiem, apvienoties grupās, lai kopīgi mācītos un izstrādātu tiešsaistē (online) balstītus projektus. Tagad droši dodieties uz etwinning karti, un jūs tur ieraudzīsiet, kuras skolas jau šobrīd reģistrējušās etwinning programmā. Izvēloties savas valsts nosaukumu, interneta vietnē parādīsies saraksts ar valsts reģistrētām skolām un to partnerattiecībām. Programmā 2011./2012. mācību gadā ir iesaistījušies 523 izglītības darbinieki, realizējot 102 projektus. Kopš gada etwinning reģistrējušies 1600 izglītības darbinieki no 665 Latvijas izglītības iestādēm, realizējot 646 projektus. Projekts kā mācību un audzināšanas metode Projektu metode ir viena no mūsdienīgas skolas mācību metodēm. etwinning projektu izstrādā vismaz divas skolas no vismaz divām dažādām valstīm, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT). Tā kā skolas sazinās un sastrādājas ar interneta starpniecību, nepastāv Ar etwinning ātri un redzamā veidā var izmainīt valodu apguvi skolā un attīstīt IKT prasmes. Ja agrāk diskutēja par to, kas ir interesantāk mācīties gramatiku vai apgūt runas vai rakstu valodu, tad etwinning mums parāda, ka veiksmes atslēga ir spējā komunicēt nekādas dotācijas vai administratīvie nosacījumi. Nav nepieciešamas arī tikšanās aci pret aci. Tēmas izvēle notiek pilnīgi brīvi, vien skolas projektam vajadzētu iederēties katras valsts nacionālajā mācību programmā. Pozitīvi vērtējams ir tas, ka etwinning projekti vienmēr paredz kultūras, tradīciju un vērtību apmaiņu. etwinning projekta pamatdarbības joma ir portāls www. etwinning.net, kas nodrošina reģistrētiem lietotājiem iespēju drošā interneta vidē sazināties ar 32 valstu skolotājiem un skolēniem. Te var veidot ne tikai virtuālos sadarbības projektus, izvietot savus metodiskos materiālus, piedalīties interešu grupās, apmeklēt online tālmācības kursus par IKT izmantošanu skolā dažādos mācību priekšmetos, bet arī atrast sadarbības partnerus citiem projektiem (Comenius, Nordplus u. tml.). etwinning ikgadējās konferences neatņemama sastāvdaļa ir skolotāju radošās darbnīcas, kurās skolotāji apgūst jaunākos IKT rīkus un to izmantošanu mācību stundās, kā arī uzzina par citu skolotāju pieredzi. Šoruden savu Future Classroom Lab prezentēja etwinning vēstnieces Līga Kraukle un Aiga Mikasenoka. Skolotājiem, strādājot grupās, neilgā laikā tapa interesanti projekti: Papa papagaiļi, Mode, Tek saulīte, Auto cauri gadsimtiem un Sēnes, un atlika vien pabrīnīties par Latvijas skolotāju bagāto izdomu, atraktivitāti un daudzpusīgajām zināšanām. Kāpēc tieši etwinning? Rīgas 1. speciālās internātpamatskolas skolotāja Linda Beitika, iesaistoties etwinning programmā, cer uz pieredzes apmaiņu starp skolotājiem. Piedaloties etwinning pasākumos, gribu iegūt plašāku redzesloku. Ja es iegūšu, iegūs arī bērni, teic jaunā skolotāja. Bērniem etwinning projekti ļoti patīk. Ceru, ka kādu arī izdevās iedrošināt, secina Ādažu vidusskolas sākumskolas skolotāja A. Mikasenoka. etwinning ir vienkārša un draudzīga gan skolotājiem, gan skolēniem, tāpēc tajā iesaistījušās vairāk nekā Eiropas skolu. Sarunājoties ar skolotājiem par etwinning, kļūst skaidrs, cik ļoti izmainījušās viņu mācību metodes (mācības kļuvušas jautrākas, 44

45 No kreisās: Tatjana Gvozdeva BJC Rīgas Skolēnu pils, Baiba Suseja v/a Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Liene Millere Majoru vidusskola, Kristīna Bernāne Priekuļu PII Mežmaliņa, Sandra Bukovska v/a Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Ingūna Lipska v/a Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Ilze Šmate Sērmūkšu pamatskola, Līga Kraukle Kokneses speciālā internātpamatskola attīstības centrs, Ilze Putne Stāķu pamatskola. skolēni ir vairāk motivēti, labprāt strādā arī ārpusstundu laikā), viņi ieguvuši draugus no visas Eiropas. Kā zināms, skolēni labprāt mācās tad, ja darbošanās neietver pārbaudes un nosodījumu par nepareizu rezultātu, ja viņi tiek stimulēti no skolotāja puses un labi vadīti. Viena no visintriģējošākajām etwinning daļām ir pašvērtējums un vienaudžu vērtējums. Ar etwinning ātri un redzamā veidā var izmainīt valodu apguvi skolā un attīstīt IKT prasmes. Ja agrāk diskutēja par to, kas ir interesantāk mācīties gramatiku vai apgūt runas vai rakstu valodu, tad etwinning mums parāda, ka veiksmes atslēga ir spējā komunicēt. Tādējādi, lai cik svarīga būtu gramatikas apguve, zināšanas vairāk jābalsta praksē. Un vēl viena svarīga lieta skolotāji, skolēni un skolas vadība ir vienlīdz iesaistīti šajā procesā. etwinning programmas aktualitātes Konferencē tika iezīmētas 2012./2013. mācību gada aktualitātes. Turpināsies Nākotnes klases mācības Briselē (Future Classroom Lab) par to, kāda varētu izskatīties mūsdienīga klase. Pagājušajā gadā šajās mācībās piedalījās trīs mūsu valsts pedagogi, šogad jau ir bijuši četri un iespējas vēl būšot, sola JSPA. etwinning paredzētas arī citas pārmaiņas. Septembrī tika prezentēta uzlabotā Eiropas skolu kopienas platforma etwinning. net, kas mainījusies ne tikai vizuāli, bet arī saturiski. Funkcionālas pārmaiņas visa gada garumā paredzētas etwinning dalībnieku virtuālās sadarbības vidē Teacher Desktop, bet projekta sadarbības Konkursa Nacionālā etwinning balva 2012 finālam tika atlasīti seši labākie 2011./2012. mācību gada projekti: BJC Rīgas Skolēnu pils Georg on Tour (projekta iesniedzēja Tatjana Gvozdeva); Majoru vidusskolas Environmentalists (projekta iesniedzēja Liene Millere); Daugavpils Saskaņas pamatskolas Under the Open Sky Romantic Astronomy (projekta iesniedzēja Aļesja Šapkova); Sērmūkšu pamatskolas Our Planet in Our Hands (projekta iesniedzēja Ilze Šmate); Kokneses speciālās internātpamatskolas attīstības centra Our Life in Pictures (projekta iesniedzēja Līga Kraukle); Priekuļu pirmsskolas izglītības iestādes Mežmaliņa P.A.L.E Play and Learn English (projekta iesniedzēja Kristīna Bernāne). Projektu prezentācijas noskatījās etwinning konferences dalībnieki un balsoja par tīkamāko projektu. vide TwinSpace šoruden uzlabota gan vizuāli, gan funkcionāli. Par šīm izmaiņām tika informēti konferences dalībnieki. Lai pedagogiem ikreiz nebūtu jābrauc uz Rīgu, šogad plānots uzsākt mācības tiešsaistē. Aģentūra interesentiem piedāvās arī triju dienu kursus par IKT rīkiem. etwinning programmai gada sākumā pievienosies jaunas dalībvalstis: Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Moldova, Ukraina un Tunisija. Papildu informācija par šīm pārmaiņām būs pieejama tuvāko mēnešu laikā. Gada balvu iegūst PII Mežmaliņa Nacionālo etwinning balvu 2012 skolu programmas etwinning konkursā ieguva Priekuļu pirmsskolas izglītības iestāde Mežmaliņa ar projektu P.A.L.E. Play and Learn English (projekta vadītāja un etwinning vēstniece Kristīna Bernāne). Mežmaliņas projektā P.A.L.E. Play and Learn English (Mācies angļu valodu caur spēlēm) bija iesaistīti pieci Eiropas bērnudārzi Grieķijā, Portugālē, Francijā, Austrijā un Latvijā. Bērni rotaļājoties un spēlējoties apguva angļu valodas pamatus, lietojot datoru, internetu, apguva drošas interneta lietošanas prasības, tiešsaistē angļu valodā sazinājās ar vienaudžiem citās valstīs. Pedagoga uzdevums bija izmantot bērnu dabisko vēlmi mācīties angļu valodu, piemeklējot bērniem saprotamu mācību materiālu, kas rosinātu darboties spēlējoties. Viena gada laikā pirmsskolēni iemācījās pastāstīt par sevi kas patīk un kas ne, iemācījās iepazīties ar svešiniekiem, sasveicināties un atvadīties. Viņi ir apguvuši vienkāršus vārdiņus, kas nepieciešami ikdienas saziņā. Tīmekļa vietnē wikispaces.com ir izveidots interaktīvs saraksts ar dažādiem šajā projektā izmantotajiem mācību materiāliem, kurus varētu izmantot arī citas pirmsskolas izglītības iestādes. Lai iegūtu vairāk informācijas, apmeklējiet mājaslapu 45

46 ATBALSTS Atbalsts skolēniem ar lasīšanas un rakstīšanas traucējumiem citu valstu pieredze Lai arī vairumā attīstīto pasaules valstu mācīšanās traucējumi tiek diagnosticēti apmēram 10% visu skolēnu, no kuriem savukārt 80% ir lasīšanas traucējumi, Latvijā šis skaitlis ir nesalīdzināmi mazāks. Turklāt Latvijā, izmantojot padomju laika definīciju un izpratni, mācīšanās traucējumi tiek saistīti ar pazeminātu intelektu un psihiskās attīstības aizturi, kā tas netiek darīts nekur Rietumeiropā un Ziemeļamerikā. Eva Birzniece, Latvijas Disleksijas biedrības valdes priekšsēdētāja Rietumeiropā un Ziemeļamerikā mācīšanās traucējumi tiek definēti kā kādas akadēmiskas prasmes (lasīšana, rakstīšana, matemātika) netipisks vājums cilvēkam ar jebkura līmeņa pilnvērtīgu intelektu. Latvijā diagnoze mācīšanās traucējums primāri ir balstīta uz skolēna intelektuālajām spējām, ne viņa specifiskās akadēmiskās prasmes deficītu. Tas nozīmē, ka vairums skolēnu, kuru intelektuālās spējas ir vidējas un virs vidējām, bet kuriem tāpat ir kāds mācīšanās traucējums (Rietumu definīcijas izpratnē) paliek bez jebkāda sistemātiska pedagoģiska atbalsta. Tā kā vairumam no viņiem ir lasīšanas traucējumi vai disleksija, ir ļoti svarīgi, lai skolas pamanītu to un palīdzētu pat spējīgiem un ļoti spējīgiem skolēniem, jo arī desmitajai daļai šo skolēnu ir kāds mācīšanās traucējums, visbiežāk lasīšanas traucējums. Attīstītajās pasaules valstīs šiem skolēniem nodrošina kvalitatīvus papildu pakalpojumus, lai nepazaudētu viņu potenciālu un iespējas sevi pilnvērtīgi realizēt. Daudziem jauniešiem disleksiju konstatē tikai vidējā vai augstākajā izglītībā, kad apgūstamās vielas apjoms ir tik liels un komplekss, ka viņi savu lasīšanas traucējumu vairs nespēja mazināt tikai ar centību un labām kopējām spējām. Pasaulē šos skolēnus dēvē par divkārt īpašiem (twice exceptional angļu val.), jo viņiem ir gan augstas intelektuālas spējas, gan kāda speciāla vajadzība (visbiežāk disleksija). Daudzas Rietumu valstis var nosaukt savus izcilos cilvēkus, kuriem ir mācīšanās traucējumi, un dara to ar lepnumu, jo atbilstoša palīdzība izglītībā šiem cilvēkiem ir ļāvusi sevi pilnībā realizēt. Latvijā gandrīz neviens profesionāli un sabiedriski veiksmīgs cilvēks, kuram ir kāds mācīšanās traucējums, nav vēlējies sevi identificēt. Ko šī terminoloģiskā un praktiskā Latvijas un attīstīto pasaules valstu atšķirība nozīmē mūsu skolēniem, viņu ģimenēm un skolām? Pirmkārt, tā nozīmē to, ka ļoti liela daļa mūsu skolēnu ar lasīšanas traucējumiem savās skolas gaitās cīnās ar disleksijas radītajiem ierobežojumiem tikai saviem un savas ģimenes spēkiem, bez jebkāda pedagoģiska un tehnoloģiska atbalsta. Otrkārt, jo tālāk izglītībā šie skolēni virzās, jo mazāku palīdzību viņi saņem tā praktiski neeksistē vidējā un augstākajā izglītībā, lai gan tad tā ir vēl vairāk vajadzīga nekā zemākos izglītības līmeņos, jo pieaug apgūstamā materiāla apjoms un Norvēģijā vidējā izglītībā atbalstu saņem katrs jaunietis, kas lasīšanas skrīninga testā, sākot mācības vidusskolā, izlasa 70% no vecuma normas. Norvēģu pedagogi uzskata, ka katram jaunietim, kas lasa par 30% mazāk nekā viņa klasesbiedri, ir vajadzīga palīdzība, lai viņa vājā lasītprasme negatīvi neietekmētu spējas pilnvērtīgi mācīties sarežģītības pakāpe. Treškārt, tas nozīmē to, ka mūsu skolām un skolotājiem daudz vairāk ir jādara šo skolēnu labā skolas līmenī, jo valsts līmenī tam nav nekāda atbalsta ne tiesiskā regulējuma, ne IKT nodrošinājuma, ne adaptīvo tehnoloģiju, ne finansējuma, kas vienlīdzīgi sekotu katram skolēnam. Jo vairāk drukāta teksta/ materiāla cilvēkam jāizlasa, jo spilgtāk izpaužas tā atšķirība, kas ir starp labu, tipisku lasītāju un cilvēku, kuram ir lasīšanas traucējumi vai disleksija, cilvēks ar lasīšanas traucējumiem nekad nespēs izlasīt tik daudz, cik no viņa tiek gaidīts kādā noteiktā izglītības posmā un cik bez īpašas piepūles izlasīs viņa biedrs, tipisks lasītājs. Cilvēks ar lasīšanas traucējumiem vienmēr izlasīs mazāk, un tas liegs viņam piekļuvi tai mācību vielai, kas viņam ir jāapgūst, vai informācijai, kas viņam svarīga. Piemēram, Norvēģijā vidējā izglītībā atbalstu saņem katrs jaunietis, kas lasīšanas skrīninga testā, sākot mācības vidusskolā, izlasa 70% no vecuma normas; tātad norvēģu pedagogi uzskata, ka katram jaunietim, kas lasa 30% mazāk nekā viņa klasesbiedri, ir vajadzīga palīdzība, lai viņa vājā lasītprasme negatīvi 46

47 neietekmētu gan viņa spējas pilnvērtīgi mācīties, gan adekvāti parādīt savas zināšanas pārbaudes darbos. Tas nozīmē to, ka tad, ja nedēļā skolēnam ir jāizlasa 100 lappušu teksta, skolēns ar lasīšanas traucējumiem izlasīs tikai 70, bet, palielinoties izlasāmā materiāla apjomam, šī atšķirība būs vēl lielāka ja būs jāizlasa 1000 lappušu, starpība būs jau 300 lappušu. ASV ārste un pētniece Sallija Šeivica (Sally Schaywitz) savā grāmatā Pārvarot disleksiju (Overcoming Dyslexia) norāda, cik milzīga ir atšķirība informācijas pieejamībai starp labākajiem un sliktākajiem lasītājiem labs lasītājs divās dienās izlasa tādu teksta apjomu, kādu slikts lasītājs izlasīs visa gada laikā. Vājš lasītājs lasa apmēram vienu minūti dienā, gada laikā izlasot apm vārdu, bet labs lasītājs lasa vairāk nekā 20 min. dienā, gadā izlasot 1,8 milj. vārdu (Schaywitz, Sally. Overcoming Dyslexia, New York: Vintage Books, 2005 (2003), 106.). Labā izglītībā šī atšķirība ir jāmēģina maksimāli samazināt. Izstrādā dažādus alternatīvus mācību vielas iegūšanas veidus, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas Lai mazinātu šo milzīgo atšķirību (un atšķirības, kas nav tik lielas, bet tomēr ietekmē skolēnu un studentu piekļuvi informācijai), daudzās attīstītajās valstīs ir izstrādāti dažādi alternatīvi mācību vielas iegūšanas veidi, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT). Šajā rakstā atspoguļošu galvenokārt Skandināvijas valstu Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Lielbritānijas pieredzi. Šo valstu skolās IKT balss sintezatorus, audio mācību grāmatas un citas adaptīvās tehnoloģijas izmanto 8 12% vispārizglītojošo skolu skolēnu. Skolēni, kas palīdzību izmantojoši vispārējā izglītībā, turpina to saņemt arī augstākajā. Galvenais atbalsts, lai skolēni varētu kompensēt savu ierobežoto pieeju mācību grāmatām un daiļliteratūrai, ir iespēja tekstu noklausīties, nevis lasīt. Tas tiek realizēts, pārveidojot tekstu audio materiālā (vai Braila rakstā neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem). Piemēram, Lielbritānijā astotā daļa cilvēku izglītībā nespēj lasīt drukātu tekstu viņi to klausās sev ērtā audio formātā. Vispieejamākais audio formāts ir teksta nolasīšana ar balss sintezatoru jeb mākslīgo balsi (text-tospeech angļu val.). Balss sintezators ir adaptīva tehnoloģija, kas nolasa jebkuru digitālu tekstu. Balss sintezators salīdzinājumā ar audio grāmatām ir universāls tas dod skolēnam pieeju jebkuram tekstam, nevis tikai tiem, kas jau ir ierunāti grāmatās. Lai skolēns varētu piekļūt jebkuram tekstam, kuru lasa viņa klasesbiedri, ir nepieciešams personālais dators, ieskenēts lasāmais teksts, balss sintezatora programma un austiņas, ja darbs notiek klasē. Balss sintezatora priekšrocība ne tikai jebkura digitāla teksta nolasīšana, bet arī iespēja skolēnam strādāt vienlaicīgi ar saviem klasesbiedriem, negaidot, kad viņam kāds tekstu izlasīs priekšā. Lai skolēni ar lasīšanas traucējumiem varētu strādāt ar tiem pašiem tekstiem vienlaicīgi ar pārējo klasi, skolotājiem iepriekš ir skaidri jāzina, kas tiks darīts nākamajā(-ās) stundā(-ās), lai skolotājs un skolēns varētu sagatavoties ieskenēt vajadzīgās lappuses no mācību vai citām grāmatām. Piemēram, Zviedrijā izmantot datoru un adaptīvās tehnoloģijas māca gan skolēnus, gan skolotājus, gan vecākus, lai visi varētu palīdzēt skolēnam. Zviedrijā skolēnus ar PC nodrošina skola (pašvaldība) ja skolēna disleksija ir mērena, viņam dators tiek nodrošināts tikai skolā, ja tā ir smaga arī mājās. Norvēģijā jau vairākus gadus pašvaldība pilnīgi visus vidusskolēnus nodrošina ar PC, tādēļ skolēni ar disleksiju vairs nav īpaša grupa, jo IKT mācībās izmanto pilnīgi visi vidusskolēni. Kopš 2009./2010. gada norvēģu vidusskolās un ģimnāzijās visi mācību līdzekļi ir digitalizēti. Tas ir ļoti labvēlīgi jauniešiem ar lasīšanas traucējumiem izmantojot adaptīvās tehnoloģijas, viņi var klausīties jebkuru mācību grāmatu jebkurā priekšmetā jebkurā laikā. Svarīgi arī ģimenei Iespēja skolēnam patstāvīgi piekļūt tekstam ir svarīga ne tikai viņam pašam, bet arī viņa ģimenei. Tā atbrīvo vecākus no nepieciešamības lasīt mācību vielu priekšā skolēnam ar disleksiju. Vecāki, kuriem tā ir ikdiena, zina, cik daudz laika un enerģijas prasa skolas mācību grāmatu skaļa lasīšana savam bērnam. Tas prasa ne tikai milzīgu piepūli no vecākiem, bet ir arī ierobežojoši skolēns savās mācībās ir ļoti atkarīgs no citiem cilvēkiem. Lai arī Latvijā skolēni ar disleksiju un viņu vecāki parasti nedalās savā ikdienas realitātē ar citiem, priekšā lasīšana pašreiz mūsu valstī ir vienīgais veids, kā atbalstīt jaunieti ar lasīšanas traucējumiem. Tas, ka jaunais cilvēks ir atkarīgs no citiem informācijas ieguvē, ir degradējoši ne tikai viņa spējai mācīties un iegūt citu viņam svarīgu informāciju, bet sāpīgi Lielbritānijā astotā daļa cilvēku izglītībā nespēj lasīt drukātu tekstu viņi to klausās sev ērtā audio formātā arī viņa pašcieņai. Lieki piebilst, ka skolēni ar disleksiju ar prieku klausītos ne tikai mācību grāmatas, bet arī daiļliteratūru, ja vien viņiem būtu tāda iespēja. Tas arī mazinātu aizspriedumus, ka visi jaunieši, kas nelasa nopietnas grāmatas, dara to intereses trūkuma dēļ. Ļoti liela daļa mūsu skolēnu (vismaz 20%, pēc OECD SSNP datiem) nelasa biezas un vērtīgas grāmatas, jo viņi vienkārši nespēj to izdarīt savas nepietiekamās lasītprasmes dēļ. Ja Skandināvijas valstīs un Lielbritānijā IKT mācībās izmanto apmēram 10% skolēnu, tad Latvijā būtībā neviens, jo mūsu skolās ne tikai nav pieejamas adaptīvās tehnoloģijas, bet pat arī datori, kas vismaz mazinātu skolēnu ar disleksiju iespējas veidot elektroniskus pierakstus stundās un iesniegt elektroniskus pārbaudes darbus. 47

48 PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE Fizikas skolotāju konference kas jāzina fizikas skolotājiem Kopš Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas (LFSA) dibināšanas gadā viena no mūsu tradīcijām ir ikgadējās skolotāju konferences rudenī tās ir kļuvušas par neatņemamu un būtisku asociācijas darbības sastāvdaļu. Arī šogad fizikas skolotāji 19. un 20. oktobrī pulcējās Rēzeknes Valsts ģimnāzijā jau uz 14. konferenci. Lai labāk iepazītu dažādu Latvijas novadu kultūrvēsturiskās tradīcijas, apzinātu skolotāju radošās darbības novitātes reģionos un uzzinātu, kāds ir augstskolu devums izglītības jomā, konferences esam rīkojuši Valmierā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Jēkabpilī, Kandavā, Dobelē, Cēsīs, Ogrē, Gaujienā un citur. Veidojot darba kārtību konferencei, asociācijas dome cenšas informēt asociācijas biedrus par aktualitātēm fizikas skolotāju profesionālai pilnveidei, par jaunāko un aktuālo fizikas zinātnē Latvijā un pasaulē; bieži viesi konferencēs ir jauno mācību grāmatu un metodisko līdzekļu autori, Latvijas augstskolu pārstāvji, kā arī fizikas, astronomijas, psiholoģijas un IT zinātņu speciālisti. Skolotāji iegūst informāciju par ES projektiem un iespējām tajos piedalīties, par skolēnu dalību, rezultātiem, pieredzi un iespaidiem starptautiskajās fizikas olimpiādēs un zinātniski pētniecisko darbu konkursos. Katrā no konferencēm tiek aplūkoti metodikas jautājumi, ir ekskursijas uz fizikas skolotājus interesējošiem objektiem (Aiviekstes HES, Hanzas elektronika, Suntažu observatorija u. c.), augstskolu laboratorijām, mākslas skolām. Vakara saviesīgajā daļā skolotājus ir priecējuši gan vietējie tautas deju kolektīvi, gan kori, teātri, gleznotāji, esam kavējušies atmiņās par iepriekšējā gadā ārzemju ekskursijās redzēto. Parasti cenšamies iepazīt skolu, kurā notiek konference. Tā arī šogad mūs laipni uzņēma Rēzeknes Valsts ģimnāzija un tās direktors Aivars Vilkaste; pēc viņa apsveikuma ievadvārdiem dalībniekus priecēja ģimnāzijas tautas deju kolektīva Vadži un dziedātāju priekšnesumi. Un tad kopā ar ģimnāzijas fizikas skolotāju Annu Buli veidotā konference var sākt darbu! CE iesniedzamo laboratorijas darbu izstrādes un vērtēšanas organizēšana skolā. Izmaiņas 2012./2013. mācību gadā VISC speciālists Austris Cābelis kopā ar Loretu Juškaiti (Rīgas Valsts 3. ģimnāzija) savā pārskatā CE iesniedzamo laboratorijas darbu izstrādnes un vērtēšanas organizēšana skolā. Izmaiņas 2012./2013. mācību gadā uzsvēra, ka CE šobrīd rāda, kā vajadzētu mainīties mācību procesam skolās, rosinot aktīvu skolēnu darbību stundās: CE lielā mērā arī nosaka, kāds būs mācību process. Lielais eksperimentālo prasmju pielietojuma nepieciešamības īpatsvars visās 4 eksāmena daļās ļauj secināt, ka, neveicot laboratorijas un eksperimentālos darbus skolās, nevar gūt labus rezultātus eksāmenā. Tika analizēti iepriekšējā gada iesniegto darbu fragmenti un trūkumi; doti padomi, kā rīkoties skolotājam, lai nodrošinātu darbu autentiskumu, kvalitāti un atbilstību jaunākajām prasībām. Skolotāji saņēma metodiskus ieteikumus, darbu piemērus un skaidrojumu izmaiņām šim mācību gadam. Tika norādīts, ka joprojām mācībās lielāka uzmanība jāpievērš lielumu klasifikācijai (skolēni uzrāda 2 un vairākus neatkarīgos lielumus, nenorāda fiksēto lielumu u. c.), bieži hipotēze neatbilst situācijas aprakstam vai izvirzītajai problēmai, ir nekvalitatīvi veikta analīzes un eksperimenta izvērtēšanas daļa. Biruta Šķēle, Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas prezidente Novitātes mācībās Ar novitātēm mācībās un skolotāju metodiskajā darbībā ārzemēs kolēģus iepazīstināja Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolotāja Ilva Cinīte, Pumpuru vidusskolas skolotāja Ausma Bruņiniece un Rīgas Uzņēmējdarbības koledžas pasniedzēja Inese Dudareva. Kolēģi tika iepazīstināti ar etwinning kā skolu sadarbības programmu Eiropā un rīku un vidi skolotāju profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai, kas ietver kursus, konferences, pieredzes apmaiņu un jaunu kontaktu dibināšanu. No 1. Pasaules fizikas izglītības konferences Turcijā tika atvestas jaunas atziņas par nepieciešamību mācīt skolēnus domāt un darboties praktiski, vairāk mācībās izmantot sensorus un vienkāršus demonstrējumus. Skolotājas īpaši bija iedvesmojis uz viena stenda lasāmais moto Izglītots skolēns ir kā koks, kura augļi ir satura zināšanas, koka saknes ir prasmes, bet lietus lāses, kas krīt cauri lapotnei, rāda, kā satura zināšanas baro saknes. Kolēģi tika mudināti pārņemt pieredzi, iesaistoties Microsoft Partners in Learning forumos, kuros satiekas dažādu priekšmetu skolotāji. Tajos norisinās sacensības par inovatīva skolotāja titulu; vērtēts tiek nevis mācību priekšmeta saturs, bet gan skolotāja spēja izcili un mūsdienīgi strādāt ar skolēnu. Skolotāja I. Cinīte secināja, ka Latvijas skolotāju līmenis ir tik labs, ka mums ir ko rādīt šādos forumos. Mācīt, lai vērtētu? Vai vērtēt, lai mācītu? Interesantu nodarbību par modernāko tehnoloģiju Eiropas skolās interaktīvo katra skolēna vērtēšanas sistēmu bija sagatavojuši ilglaicīgi asociācijas sadarbības partneri Lielvārda vadītāji Andris un Aivars Gribusti. Viņi nodrošināja tehnisko aprīkojumu un vadīja interaktīvo darbnīcu 48

49 Mācīt, lai vērtētu? Vai vērtēt, lai mācītu?. Kā atzīst lektori:.. šie ir jautājumi, uz kuriem atbildes savā ikdienas mācību procesā meklē arvien vairāk skolotāju, jo mācību sasniegumu vērtēšana ir obligāta integratīva mācību procesa sastāvdaļa izglītojamā zināšanu, prasmju, attieksmju noteikšanai, kā arī mācību procesa pilnveidošanai. Ar formatīvās vērtēšanas teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem fizikas skolotāji jau iepazinās Ogres konferencē Rudītes Haheles un Līgas Čakānes vadībā, tāpēc šīs vērtēšanas nozīme efektīvai, maksimāli individualizētai un personalizētai izmantošanai skolotājiem ir zināma. Nodarbības laikā skolotāji tika iepazīstināti gan ar metodisku pamatojumu, gan iekārtu praktisku pielietojumu, gan iespēju paplašināt un variēt mācību materiāla saturu un līmeni. Skolotāji praktiskā veidā apguva arī iekārtas izmantošanas principus un saņēma padomus ērtai un interesantai zināšanu diagnostikas lietošanai mācību stundās. Pēc kafijas pauzes konferences dalībnieki papildināja savas zināšanas vairākās darbnīcās sev aktuālajā tēmā Mūsdienīga mācīšana fizikas stundās, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Pēc Austra Cābeļa ievadvārdiem, akcentējot tehnoloģiju iespējas un nepieciešamību, skolotāji Lielvārda pārstāvju Andra Gribusta un Anitas Vēciņas vadītajā darbnīcā Enerģijas pārvērtību demonstrējumi un pētnieciskie darbi apguva, kā izmantot jaunas ierīces un iespējas; dalībnieki uzteica autoru moderno izklāstu un labi un interesenti sagatavoto materiālu. Savukārt pēc izvaigznes pārstāvju Sintijas Buhanovskas, Kristīnes Pastares, Ginta Romanovska, Līvas Mednes un Daiņa Buiļa vadīto darbnīcu par jaunajiem interaktīvajiem materiāliem klasēs, arī 11. un 12. klasēs apmeklēšanas dalībniekus priecēja materiālu labās pielietošanas iespējas gan jaunās vielas apguvē, gan atkārtojot mācību materiālu, kā arī jaunās iespējas vidusskolas materiāla izmantošanā. Kārlis Kravis un Mārtiņš Gulbis, kuri pārstāvēja Latvenergo, darbnīcā Kā lietot fizmix. lv fizikas mācīšanā demonstrēja daudzveidīgu materiālu stundām un ārpusstundu nodarbībām, piedāvāja savu skatījumu fizikas apgūšanai un parādīja, kā skolotājam iespējams aktīvi darboties, izmantojot pat ļoti ierobežotus materiālos līdzekļus. Pirmās dienas noslēgumā pēc iekārtošanās kopmītnēs konferences dalībnieki pulcējās ģimnāzijas aktu zālē uz tradicionālo fiziķu balli. Pēc svinīgas balles atklāšanas un pirmajiem sasveicināšanās tostiem dalībnieki pie bagātīgi klātiem galdiem aktīvi apsprieda pirmās konferences dienas notikumus, priecājās par atkalredzēšanos ar saviem Latvijas kolēģiem un ģimnāzijas vadības piedalīšanos sarīkojumā, piedalījās dažādās organizatoru sagatavotajās atrakcijās, atcerējās gada notikumus un kala plānus turpmākajām tikšanās reizēm un, kā vienmēr, vietējo mūziķu pavadījumā aktīvi dejoja un dziedāja līdz pat rīta gaismai... Pierādīja, ka fizika ir visa mūsu dzīve Otrajā dienā pēc brokastīm un iepazīšanās ar Latgales keramiķu darbu Jura Kromkāna darbnīcā visi ar lielu interesi klausījāmies Latvijas Universitātes asociētā profesora Andra Muižnieka lekciju Ieskats fizikas olimpiādēs: uzdevumi novadu, valsts un starptautiskajās olimpiādēs. Informācija ļoti aktuāla, rosinoša, skolotāju auditoriju interesējoša, nepieciešama, jo kopš Jāņa Krūmiņa laikiem šāda veida informāciju ierindas skolotāji būtībā nesaņēma. Tomēr vislielāko konferences dalībnieku sajūsmu izraisīja 2 darbnīcas: Andris Muižnieks un Paulis Paulins kopīgi vadīja darbnīcu Pašgatavotu ierīču izmantošana izpratnes veidošanai un padziļināšanai elektrībā un M. Gulbis un K. Kravis Fizikas eksperimenti ārpus skolas, izmantojot fizmix.lv. Sajūsmas saucieni un aplausi šo nodarbību laikā bija dzirdami visā skolā, un, darba grupām mainoties vietām, vienīgais kolēģu komentārs bija: Super, bet neko neteikšu tas ir pašiem jāredz! Fizikas skolotāji LFSA 14. konferences izvērtējumā par Andri Muižnieku rakstīja: Visvērtīgākā nodarbība ar vispaliekošāko iespaidu ; darbnīcā parādīja, kā ar vienkāršiem materiāliem demonstrēt fizikas likumsakarības, daudz rosinošu ideju koncentrētā veidā, lai radītu interesi un veicinātu skolēna izpratni par mācāmo tematu, demonstrējumiem ir vistiešākā sasaiste ar ikdienu un sadzīvi utt. Savukārt fizmix.lv puiši izpelnījās epitetus pārsteidzoši, atraktīvi, aizrautīgi, interesanti, praktiski, reāli.... Skolotāji novērtēja, ka redzētais un praktiski darbnīcā paveiktais ir devis idejas fizikas pēcpusdienām, ārpusstundu nodarbībām, aizraujošai fizikas mācīšanai un pierādīja, ka fizika ir visa mūsu dzīve. Lielais paldies par tik interesanti sagatavotām un rosinošām nodarbībām! A. Vēciņas lekcija Jauna pieeja uzdevumu veidošanā 10. klasei, izmantojot Marzano taksonomiju konferences noslēgumā ieinteresēja klausītājus, atklājot jaunas (ne mums visiem zināmas) un būtiskas mūsdienu izglītības tendences, kas varētu palīdzēt modernizēt dažādus izglītības aspektus un iedvesmot meklēt praktiskus risinājumus mūsdienu izglītības problēmām (21. gadsimts tomēr!). Lektore salīdzināja Latvijā tik absolutizēto Blūma taksonomiju ar Roberta Marzano, parādot atšķirības mērķu izvirzīšanā un norādot, ka R. Marzano interpretācijā zināšanas ir atslēga domāšanas procesam. Auditoriju iepriecināja tēlainais salīdzinājums, ka zināšanas ir degviela jebkura lieluma un sarežģītības mašīnai. Ar spilgtiem piemēriem, profesionāli vērtīgiem padomiem un auditorijas iesaistīšanu aktīvā darbībā, izvērtējot piedāvātos uzdevumus, Anita demonstrēja, kā R. Marzano pamato zināšanu klātbūtni visos līmeņos: sākot ar zināšanu apguvi, tad izpratni, analīzi un beidzot zināšanu izmantošanu. Ar piemēriem tika parādīts, kā skolēns zināšanas varētu izmantot lēmumu pieņemšanā, izvēloties labāko alternatīvu; problēmu risināšanā izstrādājot savu stratēģiju vai izdomājot citu, saviem apstākļiem piemērotu veidu; eksperimentāli pētot problēmu: pārbaudot, kas notiktu, ja... un izpētot, kā un kāpēc konkrētais process ir noticis. 49

50 MAZĀS SKOLAS Skola kā kopienas resurss mācīšanās atrast iespējas un risinājumus Par to, ko spēj izdarīt maza cilvēku grupa, ja tai ir lepnums par sevi un savu valsti. Kā skaista ieskaņa valsts svētku periodam bija 26. oktobrī notikusī noslēguma konference, kurā savu kulmināciju sasniedza laika ziņā īss, bet darbiem un notikumiem piesātināts projekts, kurā piedalījās vietējās kopienas līmeņa biedrības no 12 Latvijas pašvaldībām, tostarp 8 Sorosa fonda Latvija iniciatīvas Pārmaiņu iespēja skolām dalībskolas, kuras nu jau sevi pozicionēja kā vietējās biedrības. Šis ir patriotisks pasākums, kurā mēs redzējām labas lietas, ko cilvēki dara Latvijā. Tas ir labākais, ko mēs varam darīt, valsts svētkos parādīt plašākā mērogā, ko spēj izdarīt maza cilvēku grupa, ja tai ir lepnums par sevi un savu valsti, konferences noslēgumā teica Laura Miķelsone no Brocēnu vidusskolas un pašvaldības, kura kopā ar savu komandu uz Siguldu gan atveda brīnišķīgus stāstus par paveikto, gan savāca kaudzēm ideju tālākajiem darbiem. Projekta un visas starptautiskās iniciatīvas mērķis bija sadarbības tīklu veidošana un vietējās kopienas organizāciju spēcināšana. Tā bija iespēja atklāt kopienās esošo enerģiju, daudzveidību, resursus, par kuriem cilvēki bieži vien pat neiedomājas. Latvijā īstenotā projekta Kā apvienot indivīda vajadzības un kopienas labsajūtas pieaugumu: atbalsts vietējo nevalstisko organizāciju lomas spēcināšanai Beverīnas novada biedrība Iespēju durvis radās SFL iniciatīvas Pārmaiņu iespēja skolām ietekmē, apvienojoties cilvēkiem, kuri tic sava novada un tā cilvēku nākotnei. uzmanības centrā tika izvirzīta izpratnes veicināšana par skolu kā kopienas resursu, kā arī skolu un biedrību sadarbības spēcināšana. Tajā organiski apvienojās vairāku iepriekšējo iniciatīvu pieredze, tostarp SFL iniciatīvas Pārmaiņu iespēja skolām pieredze pozicionēt skolu kā kopienu saliedējošu elementu, Izglītības attīstības centra (IAC) gadā Aija Tūna, SFL iniciatīvas Pārmaiņu iespēja skolām vadītāja, projektu konsultante īstenotā ES finansētā projekta Eiropas iedzīvotāji kopienu labklājībai pieredze, kura gaitā kopienu līmenī tika apzinātas pilsoniskās līdzdalības pavērtās iespējas. IAC sadarbības tīkla skolu ilggadējā pieredze apliecina, ka mācību standarti un lieliska metodika ir tikai sākuma punkts ikviena skolēna un skolotāja dzīvesdarbībai. Šo pāris mēnešu laikā redzējām, kā atraisās kopienās esošā enerģija, atplaukst un mainās cilvēki, kā pieaug viņu pašvērtējums, kā pamazām rodas ticība, ka cilvēku prasmes un domas ir nozīmīgas. Projekta dalībnieki mācījās saskatīt kopienās esošo daudzveidību dalībnieku, darbību, vietu, vajadzību un visādā citādā ziņā, ieraudzīja resursus, kurus var izmantot efektīvāk, turpat blakus atrada jaunus sadarbības partnerus un draugus, iespaidus, idejas un risinājumus. Veiksmes atslēga vajadzībās balstīti risinājumi Nepilnu trīs mēnešu laikā visās 12 dalīborganizācijās notika daudzveidīgas aktivitātes, bet kopīgais bija tas, ka ikvienā gadījumā tās ietvēra un atspoguļoja vietējās sabiedrības vajadzības un intereses. Tā arī ir būtiskā atšķirība: vai projektu veidotāji un īstenotāji iekļauj tādas darbības, par kurām paši jūtas komfortabli un kas ir, maigi izsakoties, tradicionālas, vai iet jaunus ceļus, veidojot nepierastas kombinācijas gan dalībnieku, gan pašu darbību ziņā. Un, kaut arī skolas vārds ne vienmēr ir pirmajā vietā, skolas skolēnu un pedagogu klātbūtne bijusi visur, jo viņi taču ir visīstākie savas kopienas locekļi. Lūk, daži darbību piemēri: Kazdangas biedrība Kodols koordinēja vairākas Alokstes upes tīrīšanas talkas, kopumā iztīrīti vairāk nekā 8 km upes, un šajā darbā plecu pie pleca strādāja gan jaunieši, gan vidē- 50

51 jās un vecākās paaudzes cilvēki. Ar īpašu daudzveidību izcēlies Brocēnu biedrības Ģimenes ligzda projekts; noticis gan pasākums Ar pasaku azotē, kura laikā notiek pasaku lasīšana pirmsskolas vecuma bērniem, gan jauniešu un pensionāru Kafija ar politiķiem, gan brīvdabas kino izrāde, sarunas uz dīvāniņa, sava novada atspoguļošana fotogrāfijās, un tas vēl nebūt nav viss. Savukārt Siguldā biedrība Cerību spārni noorganizēja pasākumu Rudens brīnums 2012: vietējie iedzīvotāji varēja apskatīt rudens velšu izstādi, kā arī degustēt pašu sagatavotos gardumus ziemai. Līvānos biedrība Baltā māja koordinēja labdarības akcijas Kopā labāk norisi; tās dalībnieki dāvināja Līvānu Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīcai šūtus spilventiņus un krēslu paliktņus. Īpaši sirsnīga bijusi senioru ideja izgatavot un nodot Līvānu novada dzimtsarakstu nodaļai pašu adītus zābaciņus, lai tie tiktu dāvināti Līvānu novada jaundzimušajiem bērniem. Balvu novada Briežuciemā biedrība Saulessvece mudināja jaunu prasmju apgūšanu dekupāžas darbnīcās, apkaimes iekārtošanu, kā arī bērnu un jauniešu grāmatas par projekta norisi veidošanu. Kā saka šī projekta vadītāja un dvēsele Silvija Ločmele, tā bija iespēja atklāt vietējos talantus, piemēram, ielu vingrotājus, uzzināt, par ko sapņo šie jaunieši, un Balvu novada Briežuciemā biedrība Saulessvece mudināja jaunu prasmju apgūšanu dekupāžas darbnīcās, apkaimes iekārtošanu, kā arī bērnu un jauniešu grāmatas par projekta norisi veidošanu. Atceramies, ka kopiena esam mēs paši, tāpēc jāvirzās no sadrumstalotības uz veselumu, no varas pozīcijām uz savstarpēju atbalstu un sadarbību. Jāturpina mācīties sarunāties, sazināties un sadarboties, jo izrādās, ka tad, kad beidzam pieprasīt un konkurēt un sākam sarunāties, mēs esam cits citam interesanti un vajadzīgi, sadzirdam un saprotam cits citu un varam paveikt daudz vairāk spert pirmos soļus, lai šie sapņi īstenotos. Citā Latvijas pusē, Kurmenē, biedrība Kurmenes viļņi īstenoja aktivitātes ar kopējo nosaukumu Citāda Kurmene notika sporta diena ar orientēšanos un virvju trase, ģimenēm ar bērniem bija iespēja aizbraukt uz Rīgas Zooloģisko dārzu, notika radošās ēst gatavošanas sacensības, kā arī Vecumnieku novada biedrību seminārs savstarpējās sadarbības prasmju spēcināšanai. Beverīnas novada biedrība Iespēju durvis radās SFL iniciatīvas Pārmaiņu iespēja skolām ietekmē, apvienojoties cilvēkiem, kuri tic sava novada un tā cilvēku nākotnei. Linda Krūmiņa stāsta: Šī projekta ietvaros mēs turpinām veicināt veselas, gudras un aktīvas sabiedrība veidošanos Beverīnā; cilvēki iesaistās, tēvi būvē bērnu rotaļu laukumus, kopīgi strādājam un kopīgi atpūšamies, un izrādās, ka atsaucība ir lielāka, nekā gaidījām. Tēvu aktivitāte pamanīta arī Briežuciemā, kur cilvēki iekārto apstādījumus un neprasa ne santīma, jo saprot, ka tas ir viņu bērniem, saka projekta vadītāja Silvija Ločmele. Savukārt Dagdas novada biedrības Nākotnei dalībnieces stāsta, cik brīnišķīgi bijis uzņemt ciemiņus no Vīpes, kuri mācīja tapošanu, filcēšanu, ziepju vārīšanu un daudzas citas lietas, kā arī apskatīja vietējos skaistumus, par ko, kā saka Žanna Ļaha, vietējie bija tik priecīgi, jo neviens neatceras, ka pie mums kāds būtu braucis ekskursijā. Interesanti, ka situācijā, kad katrai no dalībvalstīm bija iespēja pretendēt uz noteiktu finansējumu, Latvijas kopienu organizācijas atšķirībā no pārējām dalībvalstīm nolēma savā starpā nekonkurēt un iesniedza kopīgu projekta pieteikumu, kurā tika apvienota kopīgā mācīšanās un tīklošanās un praktiskās vietējās darbības. Tādējādi projekta pieteikums ne vien tika atbalstīts, bet saņēma papildu finansējumu, jo uzskatāmi demonstrēja, kā iespējams apvienot NVO kapacitātes paaugstināšanu un praktisku darbību, kurā piedalās un kuras rezultātus jūt paši kopienas iedzīvotāji. Kā atzina vadošās organizācijas biedrības Cerību spārni pārstāvji, tas apliecina, ka sadarbība atmaksājas un, kopā darot, var sasniegt labus rezultātus. Laba mācība, ko paturēt prātā turpmākajam darbam. Esam iemācījušies saskatīt iespējas Pats lielākais projekta ieguvums visi dalībnieki pamanīja, kā mainās cilvēki un vietas, kā 51

52 atraisās talanti un pieaug potenciāls cilvēka, organizācijas un kopienas līmenī, kā cilvēki sāk uzņemties atbildību par savā kopienā notiekošo. Iemācījāmies atrast iespējas un risinājumus, tāda bija arī viena no galvenajām atziņām kopienu projekta noslēguma konferencē Siguldā. Kā teica paši dalībnieki, ar gandarījumu vērojām, kā skola un biedrība sadarbojas, un vairs nav svarīgi, kas ko dara, ja darāmais vērsts uz visu kopīgo labumu. Kaut arī daļai no dalībniekiem jau bija vērā ņemama projektu īstenošanas pieredze, šoreiz īpaši tika akcentēts tas, ka tika pilnveidota prasme (un varbūt arī drosme) saskatīt un radīt iespējas un tad sākt darīt. Izrādās, ka ar minimālu papildu finansējumu var izkustēties no sastinguma punkta un paveikt daudz labu lietu un tad atrodas arī atbalstītāji. Domājot gan par skolas, gan biedrības attīstības veidošanu un darba plānošanu, kopīgā ir vairāk nekā atšķirīgā: jāsāk ar to, ka jāvienojas par mērķi un jāizveido stratēģija, kā pie tā nokļūt. Izrādās, ka iespējas, kuras var izmantot cilvēku aktivizēšanai un saliedēšanai, ir visapkārt: tā var būt aizaugusi upe, pamesta māja, tukša neremontēta telpa, bijusī vai nekad nebijusi puķu dobe, sporta un rotaļu laukums utt. Mūsu spēkos ir to visu pārvērst par kopienas mūsu visu ieguvumu, un, ja skola ir tā vieta, kur saplūst idejas un vajadzības, jo labāk. Cilvēki ir mūsu dārgums Jā, un tāpēc jāmācās saskatīt cilvēkus, kuri prot, spēj un grib kaut ko darīt visdažādākajās jomās, ko katrs no viņiem, iespējams, varēs palīdzēt, atrast ticību saviem spēkiem un varēšanai kādam citam, kurš pagaidām turējies malā un nav bijis starp aktīvajiem vienalga, vai tas ir piektklasnieks, no skolas pirms tās beigšanas aizgājušais jaunietis, jaunā māmiņa, pirmspensijas vīrs vai seniors ar ko nu es vairs attieksmi; ir lietas, par kurām iemirdzas ikviena acis. Runājot par cilvēkiem, svarīgi arī pārvērtēt pašiem savu attieksmi un atrast veidus, kā nepazaudēt tos, kuri vēl ir; kā spēcināt saiknes ar tuviem un tāliem novadniekiem; kā dzīvot tā, lai pie mums gribas ciemoties un, iespējams, atgriezties, un kā labestīgi pieņemt tos, kuri iegriežas un atgriežas, radot vietu un veidu, kā padalīties ar jauno pieredzi un zināšanām. Galu galā atceramies, ka kopiena esam mēs paši un mēs visi, tāpēc jāvirzās no sadrumstalotības uz veselumu, no varas pozīcijām uz savstarpēju atbalstu un sadarbību. Jāturpina mācīties sarunāties, sazināties un sadarboties, jo izrādās, ka tad, kad beidzam pieprasīt un konkurēt un sākam sarunāties, mēs esam cits citam interesanti un vajadzīgi, sadzirdam un saprotam cits citu un varam paveikt daudz vairāk. Tas ir kā senajā līdzībā ar akmeņiem un katedrāli: ir svarīgi neizniekoties sīkos, nesaistītos darbiņos, nenēsāt ķieģeļus, bet būvēt savas katedrāles. Kur esam pasaules kontekstā Pirms neilga laika Latvijā un visā pasaulē tika prezentēts UNESCO globālā monitoringa ziņojums par gadu, kurā akcentētā galvenā ambīcija ir izglītība pirmajā vietā. Taču tas nozīmē arī īpašas uzmanības pievēršanu prasmju un attieksmju veidošanai. Uzmanības centrā tiek izvirzīta prasmju apgūšana un atbalsta sniegšana jauniešiem. Te mūsu projekta pieeja iederas pilnā mērā, jo prasmes neapgūst klausoties, bet darot un vislabākā darīšana sākas savās mājās, savā skolā, savā kopienā. Savukārt pozitīvas attieksmes veidošana sākas ar drošu un Kazdangas biedrība Kodols koordinēja vairākas Alokstes upes tīrīšanas talkas, kopumā iztīrīti vairāk nekā 8 km upes, un šajā darbā plecu pie pleca strādāja gan jaunieši, gan vidējās un vecākās paaudzes cilvēki. palīdzīgu vidi un atbalsta pieejamību ikvienā vecumā. Tādi ir 21. gadsimta izaicinājumi gan Briežuciemā, gan Ņujorkā, gan arī Bangladešā: atvērtība jaunajam, spēja būt pašam sev par priekšnieku un padoto, plānot un plānus īstenot, attīstoties pašam un atbalstot blakus esošo. Mēs savai kopienai vietēji un globāli. Kas tālāk? Tā gribētos, lai šī timuriešu vienība nepajuktu, saka Linda Krūmiņa no Beverīnas, kas vienlaikus ir gan pašvaldības deputāte, gan mazo skolu attīstības mudinātāja, gan radušās biedrības Iespēju durvis vadītāja. Taču tas, vai nepajuks, atkarīgs no katra ikdienas darba, no pieņemtajiem lēmumiem, no mūsu prioritāšu sarakstiem. Vienmēr laiks un spēks, un citi resursi atrodas tam, kas mums šķiet nozīmīgs, kam piešķiram vērtību. Kāds no semināra dalībniekiem teica: Rasta pārliecība, ka VAJAG (!), un idejas kā mājās stāties pretī skeptiķiem. Tas rada pārliecību, ka viss turpināsies. 52

53 SKOLA UN VECĀKI Risinājumi mobinga ma zināšanai skolās ir, taču tos jālieto Vai jums skolas gados bijusi situācija, kad vairāki bērni nolemj turpmāk nerunāt ar jums vai citu bērnu? Vai kādu regulāri apsmējuši par augumu, ģērbšanās stilu? Vai kādam klasesbiedram skolotājs ir pateicis, ka no tāda jau nekas neizaugs, tikai sētnieks? Vai kādam ir bijis bail iziet no skolas, jo tur, aiz stūra, aizvien stāv bariņš vecāku bērnu, kas grūstās un izsaka nicīgas piezīmes? Kristīne Dūdiņa Parasti ar vardarbību skolā mēs iedomājamies zvērīgu kautiņu ar izlauztiem zobiem. Atšķirībā no fiziskās vardarbības emocionālā vardarbība ir mazāk pamanāma, bet tāpat atstāj ļoti nopietnas sekas. Mobings ietver gan emocionālo, gan fizisko vardarbību. Tā galvenās pazīmes ir ilglaicīgums, kā arī nevienmērīgs spēku sadalījums varmāka ir spēcīgāks par upuri vai arī varmākas ir vairāki. Konflikta vai kautiņa gadījumā parasti spēku samēri ir vienādi. Tomēr neatrisināts konflikts ar laiku var pāraugt mobingā. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas pētījuma datiem (Currie et.al. (2010). Social V. Havia informēja par Zviedrijā izmantoto metodi pretvardarbības plānu izstrādei. Tā sākas ar situācijas rūpīgu izpēti kartēšanu, nosakot nedrošākās vietas skolā (piemēram, skolas garderobe, tualetes). Plāniem jāpalīdz reālajā situācijā, nevis jāsilda plauktus, pārliecināta Zviedrijas mobinga speciāliste. determinants of health and wellbeing in Young children. International report from 2009/2010 report. World Health Organization). Latvijas skolās ir vieni no augstākajiem vienaudžu neiecietības un vardarbības rādītājiem 38 pētītajās valstīs. Vecāku un speciālistu konferences Risinājumi drošām skolām gaitā 2. un 3. novembrī virkne Latvijas un ārvalstu speciālistu apliecināja, ka pastāv risinājumi mobinga ierobežošanai skolās, tomēr Latvijā tos reti lieto, trūkst sistēmiskas pieejas. Jana Simanovska Kristiāna Kalniņa Somijas pieredze Kā informēja Turku Universitātes pārstāve Sanna Herkama, Somijas skolu antimobinga programma (KiVa) izstrādāta universitātē, izmantojot ļoti rūpīgu pētniecisko datu analīzi. Programmu īsteno vairāk nekā 90% somu skolu, tā atzīta par ļoti iedarbīgu, tāpēc tā adaptēta arī citu valstu vajadzībām. Līdztekus programmas izstrādei tika sagatavotas arī izmaiņas likumdošanā. S. Herkama uzsvēra mobings ir grupas, nevis individuālu personu problēma, tieši tāpēc tas jārisina skolā. Mobinga upuri un varmākas ir skaitliskā mazākumā, bet lielākā daļa mobingā piedalās netieši vērojot. Ir ļoti svarīgi strādāt arī ar vērotājiem. Nereti uzskata, ka upuris pats izraisījis mobingu. S. Herkama uzsvēra, ka bērni, kas vairāk nekā citi pakļauti mobinga riskam fiziski vājāki, ar zemāku pašvērtējumu, nevar būt atbildīgi par šādu situāciju un mobings nav neizbēgama parādība. Iekļaujošā vidē šādi jūtīgi bērni netiktu pakļauti mobingam. Pētījumi rāda, ka nereti mobingu izmanto visnotaļ pozitīvi, izglītoti skolēni un līderi, lai celtu savas akcijas. Upurim jāzina, ka viņu uzklausīs un ka viņš nav vainīgs problēma ir citur. Vardarbīgajam jāapzinās, ka nedrīkst citus aizskart un ka viņam jāmaina sava uzvedība Zviedrijas pieredze Zviedrijas mobinga speciāliste Vivi Havia iepazīstināja ar Zviedrijas antimobinga pasākumu vēsturi gadā pieņemts likums, kas aizliedz diskriminējošu uzvedību un pazemošanu izglītības iestādēs. Ja skola nav strādājusi, lai novērstu vardarbību un mobingu, tad tai jāatlīdzina ģimenēm, kuru bērns ir upuris, samaksājot 2000 kronu. V. Havia iepazīstināja ar Zviedrijā izmantoto metodi pretvardarbības plānu izstrādei. Tā sākas ar situācijas rūpīgu izpēti kartēšanu, nosakot nedrošākās vietas skolā (piemēram, skolas garderobe, tualetes). Plāniem jāpalīdz reālajā situācijā, nevis jāsilda plauktus. Kartēšana jāveic 53

54 precīzi, skaidri definējot, kādas parādības un kāpēc novērotas (piemēram, grūstīšanās, apsaukāšanās, izolēšana). Tikai pēc kartēšanas tiek skaidroti mobinga cēloņi (pieaugušo uzraudzības trūkums u. c.). Nereti Latvijā problēmas risina, radot jaunus priekšmetus, kā to labi aprakstījis sociālantropologs Klāvs Sedlenieks ( sedlenieks.wordpress.com/2012/05/17/ pastum-pastum-nemacies-no-gramatas). Iepazīstoties ar Zviedrijas pieeju, redzams, ka izglītošana ir tikai viens no iespējamiem elementiem. Piemēram, konkrētā skolā, lai mazinātu vardarbību gaiteņos, tika paredzētas vairākas darbības: 1) pieaugušais gaitenī starpbrīžos; 2) pretvardarbības izklaidējošas aktivitātes starpbrīžos; 3) skolotājs pārrunā klasē; 4) kopā ar skolēniem tiek izstrādāti un pieņemti noteikumi, S. Herkama uzsver mobings ir grupas, nevis individuālu personu problēma, tieši tāpēc tas jārisina skolā. Mobinga upuri un varmākas ir skaitliskā mazākumā, bet lielākā daļa mobingā piedalās netieši vērojot. Ir ļoti svarīgi strādāt arī ar vērotājiem. kā uzvesties klasē un gaiteņos; 5) kopīgs antimobinga izklaidējošs pasākums skolā. Antimobinga pasākumi skolā tiek veidoti, lai bērnus izglītotu, iesaistītu un arī popularizētu pozitīvu rīcību. Svarīgi, lai darbs nebūtu vienreizējs ir nepieciešams regulārs monitorings, lai novērtētu rīcības rezultātus un paredzētu jaunus pasākumus, ja esošais plāns ir nepietiekami iedarbīgs. Nekavējoties notiek saruna ar upuri S. Herkama izstāstīja, kā rīkojas KiVa programmas skolās, ja tiek ziņots par mobingu: nekavējoties notiek saruna ar upuri, lai saprastu, kas noticis. Turklāt upurim ļoti svarīgi tikt uzklausītam un just atbalstu, jo tieši vienaldzība un atbalsta trūkums ir viņam vissāpīgākais. Pēc tam notiek pieaugušo saruna ar agresoru. Ja agresori bijuši vairāki, pārrunas tiek organizētas tā, lai viņi nepaspētu saskaņot viedokļus. Pārrunu mērķis ir bērniem skaidri likt saprast, ka mobings un emocionālā vai fiziskā vardarbība skolā netiek akceptēta, kā arī palīdz bērniem saprast, kā rīkoties citādi. Ļoti svarīgi, ka pēc noteikta laika notiek atkārtotas pārrunas, lai redzētu, vai bērnu uzvedība ir mainījusies. Vecāki ne vienmēr tiek informēti par notikušajām pārrunām, jo tā ir skolas kompetence. Mobinga samazināšanās Somijas skolās pozitīvi iespaidojusi skolēnu patiku pret skolu, kā arī uzlabojušies akadēmiskie rezultāti. Kā sprieda dalībnieki vienā no konferences darba grupām, mobingu veicina arī vecāku un skolotāju piemērs, tāpēc jāsāk būtu arī ar pieaugušo attieksmes un izturēšanās maiņu. Svarīgi strādāt ar bērniem, kas ir agresori Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas docente Ilze Damberga uzsvēra, ka ļoti svarīgi strādāt ar bērniem, kas ir agresori, un palīdzēt viņiem veidot pozitīvus izturēšanās modeļus, jo pētījumi liecina, ka šādi bērni biežāk nonāk atkarību varā vai konfliktē ar likumu. Svarīgi vecākiem ir ieklausīties bērnā un pamanīt mobingu, jo bērni nelabprāt stāsta par pāridarījumiem, viņiem ir kauns un bailes, tāpēc par pāridarījumiem nereti liecina somatiskas pazīmes, piemēram, vēdersāpes, mēdz arī pasliktināties sekmes. Vecākiem I. Damberga iesaka sākotnēji vērsties pie klases audzinātāja, sociālā pedagoga un skolas psihologa. Ja nav sekmju, nākamais solis ir vēršanās pie skolas direktora un tālāk Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā. Vecāku un skolas sadarbība ir ļoti svarīga konfliktsituāciju risināšanā. Vecāki parasti kaunas un vaino sevi, ja agresors izrādās pašu bērns, tomēr jāatceras, ka arī no četrus gadus veca bērna varam prasīt atbildību par Mēs nereti uz bērniem skatāmies kā uz kaut ko negatavu, vērā neņemamu, nevis kā uz spriest spējīgām personām savu rīcību. Malina Abrahamsone no Zviedrijas nevalstiskās antimobinga kustības Friends akcentēja, ka arī skolēnus nepieciešams iesaistīt antimobinga pasākumos. Šo organizāciju gadā izveidoja meitene, kas pati piedzīvoja sociālo izstumšanu skolā. Pašreiz Friends ir ietekmīga organizācija, kas veido dažādas sociālās kampaņas, lai informētu sabiedrību par mobingu. Skolēni var kļūt par Friends pārstāvjiem savās skolās. Tomēr ļoti svarīgi bērnus nepārvērst mazos policistos un nepārlikt atbildību bērnu rokās antimobinga pasākumi ir pieaugušo atbildība. Antimobinga politika Zviedrijā aizsākās pēc Otrā pasaules kara, kad zviedru sabiedrība secināja, ka demokrātijas noturēšanai būtiski faktori ir kritiskā domāšana un savstarpējā cieņa. Noslēgumā dalībnieki apkopoja viedokļus, ko darīt vecākiem, skolai un politiķiem, lai mazinātu vienaudžu neiecietību un vardarbību skolās. Konferenci rīkoja konsorcija Latvijas vecāku forums dalīborganizācijas Izglītība un atbalsts Latvijas vecākiem un Vecāki par izglītību sadarbībā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju. Tajā pulcējās apmēram 130 vecāki, pedagogi, pētnieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Ideja aizsākās Latvijas 1. vecāku forumā šā gada 12. maijā. Konferences laikā notika arī paralēla sesija par atkarību mazināšanu un drošību internetā. 54

55 Emocionālās vardarbības veidi pieaugušais pret bērnu skolā Vēlamā izturēšanās Emocionālās vardarbības piemēri Sekas bērnu vidē Respektēt bērna dzimumu un izvairīties no diskriminējošām piezīmēm Aizsargāt bērna privāto telpu Neizmantot bērnus nievājošas piezīmes Vienlīdzīga attieksme pret bērniem. Nesalīdzināt bērnus Bērna uzticības persona Neglaimojošas piezīmes par dzimumu vai seksuālo orientāciju Skolotājs liek bērnam izgāzt somas saturu, rakņājas bērna somā Skolotājs izmanto noniecinošas piezīmes Klasē skaidri zināmi ir mīluļi un nemīluļi Bērni tiek regulāri salīdzināti. Izpaust sensitīvus datus par bērnu Bērni saprot, ka šādam diskriminēšanas veidam dota zaļā gaisma Privāto lietu aizskaršana ir atļauta Noniecināšana ir pieļaujama. Nereti skolotāju izmantotie vārdi (piemēram, mīkstais) bērnam pielīp kā iesauka Mīluļi un nemīluļi atļauti arī bērnu vidē Bērna pašvērtības krišanās, akciju samazināšanās vienaudžu uztverē Bailes uzticēties pieaugušajam, pastāstīt par pāridarījumu. Bērni izmanto uzzināto informāciju pret upuri 55

56 SKOLAS VIDE Kārtība skolā nav neiespējamā misija Skolēnu kārtības noteikumu pārkāpumi skolā ir dabisks skolēnu uzvedības kopums, un, lai šo uzvedību koriģētu, ir nepieciešama gudra un visiem skaidra rīcības shēma. Mēs nereti domājam, ka bērniem un pusaudžiem ir jāklausa mūs uz vārda, bet par pašsaprotamu pieņemam faktu, ka uz pieaugušajiem tas pārāk nedarbojas. Pieaugušajiem mēs sabiedrībā izvirzām skaidrus noteikumus un skaidras sekas par to pārkāpšanu. Atbilde disciplīnas problēmu risinājumam ir mūsu acu priekšā bērniem ir jāizvirza skaidras prasības un jāpiemēro noteiktas sekas par noteikumu pārkāpšanu. Mums ir jābūt paredzamiem. Skolēnu uzvedības disciplīnas jautājums skolā ir gana grūts un interesants. Atceros kāda skolas direktora stāstīto: Atnāk pie manis skolēna mamma un saka es ar viņu netieku galā, viņš mani neklausa, tāpēc jums pašiem jātiek ar viņu galā. Mācību stundas laikā skolotājiem ir jātiek galā ar daudz lielāku skolēnu skaitu un tas bieži ir pamatīgs izaicinājums. Skolēnu kārtības noteikumu pārkāpumu problēmas nereti ir strīdus ābols starp pedagogiem, kā arī vecākiem. Klases audzinātāja uzskata, ka problēma jārisina katrā mācību stundā uz vietas, bet priekšmetu skolotājas reizēm uzskata, ka klases audzinātājai būtu jānovērš savas klases skolēnu uzvedības problēmas. Kad rodas grūtības, tad strīdus ābols Mg. psych. Sandis K. Dūšelis tiek pasviests vecākiem, skolas administrācijai, psihologam vai sociālajam pedagogam. Nav nozīmes, kam šo situāciju mēs piespēlējam izmisuma brīdī, bet svarīgi, lai tā vietā mēs risinātu šo problēmu visi kopā. Katram savā darbavietā ir jāizdara noteikts uzdevumu kopums. Visu rīcībai ir jābūt saskaņotai un savstarpēji papildinošai. Skolēnu kārtības noteikumu pārkāpumi skolā ir dabisks skolēnu uzvedības kopums, un, lai šo uzvedību koriģētu, ir nepieciešama gudra un visiem skaidra rīcības shēma. Metodes darbam ar skolēnu disciplīnas pārkāpumiem: psihologa darbs ar klases kolektīvu, lai uzlabotu skolēnu savstarpējās attiecības un paaugstinātu dzīves prasmes; individuālas psiholoģiskās intervijas un konsultācijas ar skolēniem, skolotājiem un vecākiem; skolēnu anketēšana un izpēte, lai saprastu skolēnu savstarpējās attiecības, attiecības ar pedagogiem un atklātu skolēnu kārtības noteikumu pārkāpumu cēloņus; sociometrija jeb klasesbiedru attiecību izpēte; skolēnu un klases audzinātājas sadarbības izpēte; katra skolēna ģimenes situācijas izpēte; ģimenes konsultācijas; izglītojošas atbalsta grupas skolotājiem; izglītojošas lekcijas vecākiem; skolēnu filmēšana mācību stundās ar nolūku fiksēt pārkāpumus un mazināt tos; video materiāla demonstrēšana skolēnu vecākiem ar mērķi paplašināt vecāku izpratni par bērnu uzvedību skolā, kā arī veicināt vecāku iesaistīšanu aktuālo uzvedības problēmu risināšanā. Secinājumi: Dotās aktivitātes sniedza īslaicīgu efektu, bet nepalīdzēja risināt šīs problēmas skolā kopumā. Skolēnu uzvedība uzlabojās tikai noteiktu pedagogu stundās. Skolotāju kompetence tika paaugstināta, tomēr nebija skaidrības, kāpēc skolēni turpina traucēt darbu stundās. Skolēnu attiecības klasē uzlabojās, tomēr attiecības ar skolotājiem nereti saglabājās iepriekšējās. Radās iespaids, ka lielākie uzvedības traucētāji ir apmierināti ar īpašo tiem veltīto uzmanību. Uzlabojumi bija nestabili un pārejoši. Vecāki nereti bija pārliecināti, ka uzvedība klasē ir skolotāju kompetences problēma, bet skolotāji domāja otrādi. Psihologs nevarēja risināt uzvedības problēmas un pārtaisīt skolēnus, jo tas bija pretrunā ar psihologa tiešo uzdevumu pieņemt skolēnu/klientu tādu, kāds viņš ir. Lai izpētītu veidus, kā tiek risinātas uzvedības problēmas, stundu laikā tika veikta skolotāju aptauja. Tās rezultāti pārsteidza ar daudzveidīgo rīcības veidu klāstu. 56

57 Lai disciplinētu skolēnus klasē stundas laikā Skolotāji bieži: ieraksta dienasgrāmatā piezīmi; izsauc vecākus uz individuālām pārrunām, informē viņus pa telefonu; apsauc skolēnus un kliedz; ieliek sliktu vērtējumu; liek rakstīt skolēnam paskaidrojumu; aizrāda un nopeļ; izsaka ironiskas piezīmes, attiecinātas uz skolēnu; veic individuālas pārrunas ar skolēnu pēc stundas un noskaidro iemeslu; uzdod skolēnam individuālu uzdevumu ar vērtējumu; izsaka joku kā aizrādījumu; uzskaita attieksmes punktus, vērtē uzvedību ballēs; uzdod visai klasei patstāvīgo darbu, kontroldarbu; norāj, liek stāvēt kājās. Skolotāji reizēm: aicina klasesbiedrus aizrādīt attiecīgam skolēnam; pieceļ stāvēt kājās visu klasi; klusē; pārsēdina skolēnu uz citu vietu; atvainojas kārtības traucētājam; nostājas blakus; samazina semestra atzīmi par 2 ballēm; izsauc skolēnu stāvēt klases priekšā; noorganizē mazo pedagoģisko sēdi; izsūta no klases; stingri skatās; informē klases audzinātāju; liek nolikt uz galda dienasgrāmatu; aizliedz izklaides; neliek izpildīt uzdevumu; uzdod darbu pēc stundām; nereaģē. skumji skatās. Skolēnu intervijas liecina, ka skolēni: ir apjukuši un nezina, kādu rīcību no skolotājiem gaidīt; uztver disciplīnas problēmas kā personiskas skolēns skolotājs attiecības, jo, piemēram, viens skolotājs par to, ka skolēns lietojis mobilo tālruni, neko neteica, bet otrs lika rakstīt paskaidrojumu; cīnās ar skolotājiem par varu, jo šai cīņai ir reāli panākumi; tam par iemeslu kalpo fakts, ka skolotāju rīcība nav vienota un saskaņota; var apvienot klasi, lai cīnītos pret skolotajiem; izdomā katram skolotājam īpašus trikus, lai panāktu sev vēlamu rezultātu; neredz jēgu uzlabot progresu mācībās, ja skolotāji samazina sekmju atzīmes par sliktu uzvedību stundas laikā; ar sabojātu reputāciju netic, ka viņu sekmes var uzlaboties. pamana, ka dažādās skolas vietās valda dažādi likumi, ja klasē, koridorā, ēdnīcā un skolas ārpusē viņu rīcība netiek piefiksēta un nekādas sekas par pārkāpumiem neseko; zina, ka skolotājiem nav iespējas paziņot par katru pārkāpumu audzinātajai, un tāpēc daudz ko var noslēpt; var domāt: ja vien es būšu pietiekami izveicīgs. Secinājumi Ļoti daudzās skolās nav vienotas sistēmas, kā tiek risināti skolēnu kārtības noteikumu pārkāpumi. Skolotājiem ir individuālas pieejas un metodes, kā ieviest kārtību. Šajā apstāklī es saredzu problēmu, kas traucē panākt efektīvu uzvedības maiņu vēlamajā virzienā. Secinājums Vienotas un saskaņotas rīcības trūkums skolotāju starpā padara uzvedības risināšanas jautājumus pārāk personiskus. Zīmējuma 1. variantā jūs redzat shēmu, kurā skolēns uztver, ka tikai no skolotāja personiskās attieksmes un labvēlības ir atkarīgs, vai viņš tiks sodīts vai nē. Kā jau minēju, šo ideju rada apstākļi, ka atsevišķi skolotāji piemēro atšķirīgas sankcijas vienādu pārkāpumu gadījumā vai viens un tas pats skolotājs vienā dienā ir labvēlīgs un nepiemēro sankcijas, bet otrā dienā piemēro. Savukārt 2. variantā ir attēlota shēma, kurā skolotājs parāda savu lomu skolēnu kārtības noteikumu piemērošanas mehānismā, skolotājs tikai fiksē skolēna noteikumu pārkāpumus, un tas nav tieši saistīts ar skolotāja personisko patiku vai nepatiku pret pārkāpuma faktu. 57

58 Kā klases audzinātāja var ierosināt pozitīvas izmaiņas visā skolā? Klases audzinātāja var apvienoties ar citām skolotājām un skolas administrāciju, lai veidotu vienotu uzvedības uzraudzības un maiņas sistēmu visa skolā. Uzlabojumi var tikt panākti, sekojot vairākiem soļiem. I solis Skolotājiem jārīkojas konsekventi un pēctecīgi; kad pārkāpums izdarīts, tas jāuzskaita II solis Skolotājiem ir jārīkojas saskaņoti un paredzami. Ir jāpiemēro vienas un tās pašas sankcijas līdzīgu pārkāpumu gadījumā III solis Jāizvirza skaidri noteikumi par pārkāpumiem. Jāpiemēro vienas un tās pašas sankcijas par vienādiem pārkāpumiem visās klasēs un visas stundās IV solis Jāpiefiksē skolēnu kārtības noteikumu pārkāpumi katrā mācību stundā, koridorā, ēdnīcā un skolas teritorijā V solis Jāsaprot esošā informācijas aprite. Vai ir priekšmeta skolotājai iespējams paziņot klases audzinātajai par katru pārkāpumu? VI solis Jāizveido efektīva informācijas nodošanas sistēma: klases audzinātājai regulāri jāsaņem skaidra informācija, kā skolēni uzvedušies citās mācību stundās, skolas koridoros un ēdnīcā VII solis Jāpiedāvā skolēniem iespēja pārkāpumus labot VIII solis Tiem, kas uzvedas kārtīgi, un tiem, kas labo savu uzvedību, ir jāpiedāvā kaut kas labs Kopīgi ir jāveido praktiska un ērta sistēma Visi skolotāji fiksē pārkāpumus stundās un tos reģistrē, piemēram, soda punktu veidā Klašu audzinātāji saņem pilnīgu informāciju par skolēnu uzvedību skolā Klašu audzinātāji apkopo informāciju un piemēro sekas Jo vairāk pārkāpumu tiek fiksēts, jo stingrākas sankcijas tiek piemērotas Skolēniem tiek dota iespēja pašiem labot savu uzvedību. Viņiem ir iespēja dzēst soda punktu skaitu, uzlabojot savu uzvedību Tā kā rezultāts ir viegli paredzams, skolēni labprāt iesaistās savas uzvedības korekcijā Skolēni, kas ievēro skolēnu kārtības noteikumus, saņem dažādus stimulējošus piedāvājumus no klašu audzinātājiem un skolas administrācijas Rezultāti pēc līdzīgas uzvedības korekcijas sistēmas ieviešanas skolās Uzvedības problēmas samazinās visās iesaistītajās klasēs Skolotāji izrāda lielāku apmierinātību ar darbu, jo viņiem ir pieejama praktiska metode, kā nodrošināt kārtību klasē Ir bijis gadījums, kad skolotāja, kura vēlējās pamest darbu, piekrita to turpināt, jo jaunā sistēma palīdzēja nodrošināt darbu stundā Skolotājiem nav jābaidās sabojāt attiecības ar skolēniem, jo noteikumi visiem vienādi tās vairs nav kurš kuru attiecības Samazinās stress skolas administrācijai, jo uzvedības problēmas biežāk tiek atrisinātas klasēs uz vietas Jaunie skolotāji nebaidās sākt darbu skolā, jo skolotāji efektīvi sadarbojas uzvedības problēmu risināšanā Atbildība par skolēnu uzvedību ir skolēnu pašu rokās Raksta vietne: 58

59 VIEDOKLIS Pedagoģiskais dress code Kas mēs esam, kas vēlamies būt, un kādu informāciju nes mūsu ārējā čaula. Skolotājam jābūt... kādas ideālas ainas mums piedāvā pedagoģiskā literatūra un arī dažāda līmeņa dokumenti, aizmirstot, ka skolotājs ir noteiktas sabiedriskās formācijas elements. Nav ideālu cilvēku, arī skolotāju. Un vajadzētu pētīt reālo sabiedrisko pasūtījumu. Man ir iestrādes šajā virzienā. Tā kā skolotājs tiek ļoti uzmanīgi vērots ik dienu, ik stundu, tad šoreiz par... Vispirms vēlos novērst tēmas izraisītās asociācijas man nav atbilstīgu zināšanu, lai uzdrīkstētos klāstīt, kā jāģērbjas skolotājam. Vairāk gribu akcentēt profesijas sasaisti ar personības zīmolu, kas atspoguļojas arī apģērbā. Mans jautājums ir kas mēs esam, kas vēlamies būt un kādu informāciju nes mūsu ārējā čaula. Dažas, manuprāt, klasiskas iekšējā tēla ārējās izpausmes. Tātad klasika kostīms. It kā profesijas noteikts apģērbs. Korekts, atturīgs, profesionāls, tikai... Vispirms jau ar ārkārtīgi senu pieskaņu. Tad vēl pārāk atturīgs un distancēts. Kostīms jau iztālēm dara zināmu nekādu emociju. Cilvēks šādā ietērpā ir izteikti ekstraverts, uzcēlis ap sevi ne jau vienkārši žogu, bet īstu mūri. Attiecības ar skolēniem vēsas un... jā, varbūt tiešām profesionālas. Varbūt tā arī vajag. Iespīlēšanās apģērbā, kas pirkts ar cerību novājēt. Tā tiek parādītas ne tikai ķermeņa nepilnības. Tiek parādīta sevis noliegšana. Liekā svara problēma, īpaši gadījumos, kad tievēšanas mēģinājumi paliek bez rezultātiem, slēpjas galvā. Visbiežāk cilvēks dara kaut ko, kas ir pilnīgā pretrunā ar viņa vēlmēm un patieso būtību. Tai skaitā strādā skolā un dienu no dienas izliekas par... Protams, ir izņēmumi veselības problēmas komplektā ar sliktu gaumi un/vai maciņa vieglumu. Bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par izlikšanos. Par izlikšanos un sevis noliegšanu. Jo visbiežāk šī tipa cilvēki sevi pazīst tikai spogulī. Un arī tad ne par visiem 100%. Es zinu, ka mēs neviens sevi neredzam tāpat, kā mūs redz citi, bet tomēr gribas, lai pašvērtējums būtu adekvātāks. Esmu sena skolotāja, tāpēc man šajos gadījumos uzmācas neizskaidrojama kauna sajūta. It īpaši, ja šādi tērpta dāma iznāk lielas auditorijas priekšā un stāsta par augstām vērtībām. Vienīgā mana cerība tādos gadījumos ir, ka publika redz tikai nepiemērotu apģērba izvēli. Līdzīgi, manuprāt, signalizē arī tērpšanās pārāk lielā, ķermeni pilnībā slēpjošā tērpā (lielas jakas, vestes, lakati...). Atšķirība gan ir, turklāt būtiska: šie cilvēki slēpj sevi apzināti. Un dara to tāpēc, ka zina, kādi ir. Dara to, jo paši sev galīgi nepatīk, tomēr mainīties tādu vai citādu iemeslu dēļ nespēj. Dara to arī tad, ja nevēlas citus sev pielaist pārāk tuvu. Šāds signāls tiek nodots pat tad, ja cilvēks pats ir pārliecināts, ka tāds ir viņa mākslinieciskais stils. To, starp citu, bieži dara arī Ja man būtu jānosauc pamatprasības pedagoga (arī skolas vadītāja!) profesijai, tad es uzsvērtu tikai: zināšanas specialitātē (vadītājam skolvadībā), metodikā un psiholoģijā; mācīšanas metodikas, saskarsmes un mediatora prasmes; speciālista vadīta pašanalīze; speciālista izstrādātas ģērbšanās stila un oratora prasmes. Māra Bērente, skolotāja pusaudži īpaši, ja izteikti nevēlas atbrīvoties no virsdrēbēm. Dažkārt vērojama galēja sekošana jaunajām modes tendencēm. Tā, manuprāt, nesignalizē, bet kliedz. Vispirms, protams, par labu materiālo nodrošinājumu. Bet reizē arī par vēlmi izcelties un sava stila trūkumu. Ja runājam par skolotāju, tad šis tips ir pat kaitīgs, jo māca, ka svarīga ir tikai āriene. Skolēni labprāt uzklausa šādu skolotāju, vienmēr pamana jaunās izmaiņas izskatā, tikai priekšmeta apguve nez vai būs prioritāte. Gadiem nemainīgs apģērbs ir otra galējība. Tas, protams, ir arī materiālās situācijas raksturlielums. Bet tas rāda tikpat ilgi nemainītus uzskatus, zināšanas un attieksmi. Vienreiz izdarīta izvēle pat netiek otrreiz apspriesta. Šādi skolotāji izliekas par skolas pamatiem, nepamanot, ka laika zobs tajos atstājis neizdzēšamus postījumus. Jāsaka, ka tā visbiežāk ir ļoti stingras audzināšanas blakne un skolā nebūtu pieņemama. Jo vairāk atgādina dresūru, kuras pamatā ir pātaga, ne burkāns. Ar šādu attieksmi mācot, piemēram, matemātiku, katram uzdevumam ir tikai viens risinājuma veids. (Pati mācu matemātiku un zinu, par ko runāju.) Ir jau arī citi varianti, bet nevar aptvert neaptveramo. Kāda ir mana morāle šai stāstā? Jaunie skolotāji jāgatavo ne tikai priekšmeta pasniegšanai un bērna psiholoģisko īpatnību izpratnei. Un ne tikai jaunie skolotāji. Civilizētajā pasaulē dreskoda zināšanas pieder pie izglītības, īpaši jomās, kur tiek lietots tāds jēdziens kā menedžments. Man laimējās būt kursos, kur šāda tēma tika iekļauta kā vadītājam nepieciešama. Tiesa, tas bija pasen, bet kādas atmiņas par krāsu izvēli atbilstīgi darāmajam darbam un savai personībai ir aizķērušās. 59

60 METODISKIE MATERIĀLI Mācību stunda ģeogrāfijā Izmantosim lietderīgi atkritumus! Stundas karte Ģeogrāfija, 10. klase Inese Dambe, Lizuma vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja Stundas tēma Mērķis priekšmeta programmā, no Izmantosim lietderīgi atkritumus! (4 mācību stundas) Padziļināt skolēnu zināšanas un prasmes par attapīgu un racionālu resursu izmantošanu. kura atkarīgi stundas uzdevumi Stundas uzdevumi 1. Izmantojot interneta resursus, skolēni noskaidro atkritumu veidus, otrreizējās pārstrādes iespējas, kā tie tiek uzglabāti. 2. Skolēni grupās vienojas, no kādiem atkritumiem veidos instalācijas. 3. Sadarbojoties grupā, zīmē instalāciju skices un veido instalācijas. 4. Prezentē instalācijas, skaidro, kāda materiāla atkritumi tika izmantoti un kas attēlots instalācijās. Stundas tips Prasmju un iemaņu attīstīšana. Izmantotās metodes Stundas gaita Ilustratīvā, problēmu metode un IT izmantošana informācijas iegūšanai. 1. Ievaddaļa: skolēni uzzina par stundas mērķi un uzdevumiem, uzdodot skolēniem jautājumus, noskaidro jēdzienu ilgtspējīga attīstība. 1. Pamatdaļa: skolēni darba lapās (pielikums Nr. 1)veic uzdevumus, izmantojot interneta resursus ( u. c.); noskaidro atkritumu veidus, un katrs skolēns pastāsta par kādu no atkritumu uzglabāšanas veidiem vai otrreizēju pārstrādi; skolēni sadalās grupās un vienojas, kādus atkritumus izmantos instalāciju veidošanai; zīmē instalāciju skices; katrai grupai izdalu praktiskās nodarbības skolēna darba lapas (pielikums Nr. 2); sekoju skolēnu darbam un atbildu uz jautājumiem; pārbaudu darba vietas un palīdzu iekārtot izstādi; uzslavēju skolēnus par aktīvu un radošu darba gaisotni. Noslēguma daļa: darba grupas prezentē instalācijas; prezentācijas vērtē skolotājs un klasesbiedri (pielikums Nr. 3); izstādi vērtē skolasbiedri un vecāki. 60

61 Kā tiks konstatēta vēlamā rezultāta sasniegšana stundā? 1. Tiks vērtēts skolēnu grupu un individuālais darbs stundā. 2. Uzslavēti skolēni, kuri aktīvi strādā stundā. Praktiskā nodarbība ģeogrāfijā 10. klasei Atkritumu instalācijas. Skolēna darba lapa Darba nosaukums Darbu izpilda Darba mērķis Darba uzdevumi Izmantotie materiāli Darba gaita Mērķa sasniegšana Darba vērtējums 61

62 Darba lapa skolēniem Atkritumu iedalījums, uzglabāšanas veidi un otrreizējā pārstrāde Darba mērķis: uzlabot darba prasmes ar datoru, meklējot informāciju par atkritumu iedalījumu, uzglabāšanas veidiem un otrreizējo pārstrādi. Atkritumu iedalījums Atkritumu veidi Atkritumu īpašības Padomi uzglabāšanai un šķirošanai Sadzīves atkritumi Bīstamie atkritumi Inertie atkritumi Prezentācijas novērtējuma kritēriji Kritērijs Punkti Piezīmes Zināšanas vai bija pietiekamas zināšanas par atspoguļojamo tematu? Pieklājība vai runātājam bija pienācīgi pieklājīga attieksme un runas veids, vēršoties pie auditorijas un pārējiem runātājiem? Pasniegšanas veids vai runātājs izmantoja efektīvas runas tehnikas, ķermeņa valodu un skatiena kontaktu? Vai viņu varēja labi sadzirdēt? Loģika vai sniegums bija plānveidīgs un loģisks? Pārliecība vai runātājs bija pārliecināts par savu uzskatu pamatotību? Secinājumi vai tika atspoguļots tēmas kopsavilkums? Noformējums vai materiāls ir glīti noformēts? Kopējie punkti 62

63 Prasme klausīties. Kāpēc mums ir dotas divas ausis, bet tikai viena mute? Ingūna Helviga, Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktores vietniece izglītības jomā, latviešu valodas, literatūras un vācu valodas skolotāja, LPMC un RIIMC lektore Mūsdienu sabiedrībā šobrīd valda tendence parādīt un apliecināt sevi, daudz runājot, nevis sadzirdēt un izprast apkārt esošos cilvēkus. Bet kāpēc tad mums ir dotas divas ausis, bet tikai viena mute? Un ne otrādi? Uzdodiet šo jautājumu saviem skolēniem un paši sev! Attapīgākie bez liekas domāšanas atbildēs lai klausītos divreiz vairāk, nekā mēs runājam. Klausīšanās ir vissenāk mācītais un visbiežāk lietotais komunikācijas veids no visiem. Ne jau velti to jau pirms vairākiem gadsimtiem uzsvēris kāds tā laika gudrais: Mums ir dotas divas ausis, bet tikai viena mute, lai klausītos vairāk, bet runātu mazāk. Un atcerēsimies, ka dzirdēšana un klausīšanās ir divas dažādas darbības! Dzirdēšana ir automātiska vai netīša sajūtu un nervu sistēmas reakcija, taču klausīšanās ir tīša uzmanības pievēršana runātājam un viņa teiktajam, tā prasa īpašu koncentrēšanos, citādi tiek dzirdēts tikai tik daudz, cik ir vajadzīgs vai ir vēlēšanās saklausīt, bet ne viss, kas ir teikts. To apliecina arī Kanādas Eriksona Universitātes pētījums cilvēks parasti pasaka tikai 80% no tiem 100%, ko vēlas pateikt, bet tas, kurš to visu klausās, no šiem pateiktajiem 80% sadzird 60%, saprot 40%, bet atceras tikai 10%! Tādējādi, lai atcerētos pēc iespējas vairāk, ļoti svarīgi ir klausīties uzmanīgi koncentrēt uzmanību un izvairīties no blakusdomām, saklausīt un atcerēties nianses, ļauties pozitīvām emocijām pret runātāja izteiktiem atsevišķiem vārdiem vai domām, jo prasme klausīties ir viena no attiecību un panākumu galvenajām atslēgām: uzmanīgi klausoties, mēs labāk izzinām un izprotam cilvēkus un lietas, kas ir mums visapkārt. Ievērojot visu iepriekš minēto, mācību procesa organizēšanai skolā iesaku skolēniem piedāvāt dažādus vingrinājumus un uzdevumus, kas pilnveido viņu klausīšanās prasmi sākot ar skaņu saklausīšanu, beidzot ar ieklausīšanos dzirdētajā un klausītā izpratni. Vingrinājumi klausīšanās prasmes pilnveidošanai Klusā minūte. Bērni aizver acis un uzmanīgi klausās. Pēc tam stāsta par dzirdēto ārējās skaņas un arī iekšējās skaņas, piemēram, sirdspuksti, elpa, vēdera rūkšana u. c. Trokšņu noteikšana. Bērni aizver acis, iepriekš vienojas, kurš no viņiem drīkst radīt 3 trokšņus. Bērni cenšas atpazīt trokšņus, pēc tam atver acis un nosauc dzirdētos trokšņus pareizā secībā. Virziena noteikšana. Bērni aizver acis. Telpā tiek radīts kāds iepriekš norunāts troksnis. Katrs, neatverot acis, ar roku norāda virzienu, no kurienes troksnis nāk. Dārgumu laupītāji. Visi sēž aplī, apļa vidū atrodas atslēgu saišķis. Viens bērns ir laupītājs, pārējiem acis ir aizvērtas. Laupītājs mēģina atslēgu saišķi klusiņām paņemt, bet, ja kāds no pārējiem bērniem to izdzird, tas sauc: Uzmanību! Pirāts! Viņš drīkst būt nākamais laupītājs. Vai tu vēl saklausi skaņu? Bērni aizver acis. Skolotājs rada skaņu ar tāda instrumenta palīdzību, kas rada un saglabā skaņu ilgstoši, piemēram, mūzikas trīsstūris vai Tibetas zvani (metāla bļodiņa ar koka vālīti). Bērni drīkst pacelt roku tikai tad, kad vairs nesaklausa nevienu toni. 63

64 Radošs uzdevums klausīšanās prasmes pilnveidošanai KURŠ VAINĪGS? Metodiskās norādes un ieteikumi Klausīšanās uzdevums paredzēts sākumskolas un pamatskolas skolēniem valoddarbības prasmes klausīšanās pilnveidošanai. Skolotājs skolēnus iepazīstina ar doto situāciju un 4 aizdomās turamo pelēnu aprakstiem par katru pelēnu nolasa informāciju vairākas reizes, lai skolēni paspēj visu uzzīmēt. Skolēni, uzmanīgi klausoties un izmantojot krāsainos zīmuļus, papildina pelēnu attēlus ar saklausītajām detaļām. Noslēgumā skolotājs uz interaktīvās tāfeles vai vienkārši uz baltā ekrāna rāda savus zīmējumus, kādus viņš uzzīmējis pēc dotajiem aprakstiem. Vēlams zīmējumos pieļaut arī kādu kļūdu, lai pārliecinātos, vai skolēni zīmējumus aplūko uzmanīgi un atrod skolotājas pieļauto kļūdu. Skolēni salīdzina savus attēlus ar skolotājas veikumu. Ja ekrāns vai tāfele nav pieejama, šo daļu var arī izlaist. Strādājot pārī, skolēni apspriežas un nosaka, kas, viņuprāt, ir vainīgs, un pamato savu spriedumu. Katrs pāris skaļi izsaka savu viedokli un pamato to. 64

65 KURŠ VAINĪGS? Skolotāja lapa No vecmāmiņas ledusskapja pazudis siera gabals. Runcis Muris ledusskapja tuvumā manījis 4 pelēnus, uz kuriem tagad krīt aizdomas. Klausies runča Mura liecības un zīmē pelēnu pazīmes! 1. pelēns apmēram 2 gadus vecs. Kājās zaļas čības ar dzelteniem bumbulīšiem. Starp ausīm redzami 3 4 izspūruši melni mati. Melns deguntiņš. Uz labās auss neliels tetovējums zvaigznes formā. Mugurā zila adīta veste. Kreisajā rokā tējas tase. 2. pelēns apmēram 1,5 gadus vecs. Uz kreisā vaiga dzimumzīmīte. Sārts deguntiņš. Kājās sarkanas augstpapēžu kurpes. Ap kaklu zaļas krelles. Abās ausīs auskari rozā bumbiņas. Matos koši zila bante. Uz labās rokas neliela, brūna rokassomiņa. Kreisajā rokā sarkana roze. 3. pelēns apmēram 4 gadus vecs. Bez matiem. Kājās melnbaltas kedas. Zem labās acs zilums. Mugurā melna jaka. Nedaudz iedzelteni zobi. Uz labās rokas pamanāma rēta. Kreisajā rokā nazis ar brūnu spalu. Uz astes gala balts apsējs. Ap kaklu bieza zelta ķēde. 4. pelēns apmēram 1 gadu vecs. Kreisajā rokā zaļa rotaļu lāpstiņa. Kājās dzeltenas bikses un sarkani gumijas zābaki. Brūns deguns. Sārti vaidziņi. Ap kaklu brūna šalle. Ap asti apsieta sarkana bante. Starp ausīm redzami brūgandzelteni mati. Uz labās rokas neliels puķains rotaļu spainītis. Doti 4 aizdomās turamo pelēnu raksturojumi. Vainīgs ir tikai viens. Pārī ar blakussēdētāju apspriediet un nosakiet, jūsuprāt, vainīgo pelēnu! Savu spriedumu pamatojiet! Skolēna lapa Izmantotie avoti: index.aspx Untāls E. Pārdošanas burvis. Zvaigzne ABC, 177. lpp. Žurnāla turpmākajos numuros lasītāji varēs lasīt par pārējiem valoddarbības veidiem lasīšanu, rakstīšanu un runāšanu sākumskolā. Nākamajā numurā Bērns negrib lasīt! Ko darīt skolotājam?. 65

66 Didaktisko spēļu izmantošana dažādos ķīmijas apgūšanas posmos Dr. paed. Mihails Gorskis, Daugavpils Universitātes asociētais profesors, Iecavas vidusskolas ķīmijas skolotājs Galvenā didaktisko spēļu loma mācībās ir padarīt nopietna ķīmijas kursa satura apgūšanu psiholoģiski komfortablāku, jautrāku, emocionāli piesātināt un padarīt par patīkamu reizēm grūti uztverama un sausa teorētiskā materiāla mācīšanos. Galvenie kritēriji, pēc kuriem ir jāizvērtē izveidotās didaktiskās spēles saturiskā puse un izvēlētā organizēšanas forma, ir tas, cik lielā mērā uzdevuma saturs veicina izvirzīto izglītojošo mērķu sasniegšanu un cik lielā mērā izvēlētais metodiskais paņēmiens ir veicinājis skolēnu aktivitātes pieaugumu mācību priekšmeta satura apgūšanā. Ķīmijas stafete Lai spēlētu didaktisko spēli jaunā mācību materiāla apgūšanas gaitā, parasti skolēniem trūkst priekšzināšanu ķīmijā, kuras ir nepieciešamas, lai konsekventi ievērotu spēles noteikumus. Tomēr ir iespējams piemeklēt ķīmijas saturā tādus tematus, kad skolēniem jaunu priekšstatu un jēdzienu veidošanu iespējams aranžēt tieši didaktiskās spēles veidā. Tādi ir temati, kur ir jāanalizē iepriekš apgūtais faktu materiāls, jāatrod saiknes starp faktiem un jēdzieniem, jāapkopo faktu materiāls, lai veidotos augstākas kārtas teorētiskie jēdzieni. Piemēram, viens no grūtākajiem brīžiem ķīmijas kursa saturā ir saistīts ar radnieciskās saiknes atklāšanu starp atsevišķām neorganisko un organisko vielu klasēm. Parasti shēmas, kuras ataino šādu saikni, vienkārši ilustrē ar atbilstošiem ķīmisko reakciju vienādojumiem. Sauso un brīžiem pat stipri garlaicīgo procesu iespējams padarīt par aizraujošu un atraktīvu, ja klasi sadala komandās un organizē stafeti sportiskā garā. Katrs nākamais komandas dalībnieks sāk sastādīt ķīmiskās reakcijas vienādojumu tikai pēc tam, kad iepriekšējais jau ir pabeidzis rakstīt iepriekšējo vienādojumu. Izvērtējot spēles rezultātu, no laika, ko katra komanda iztērēja, lai izietu distanci, par katru kļūdaini uzrakstītu reakcijas vienādojumu tiek atņemts, piemēram, 15 sekunžu soda laiks (par soda punktiem komandām ir jāvienojas pirms spēles sākuma). Ja komandas dalībnieks kļūdās un raksta nepareizo reakcijas vienādojumu, bet nākamais skolēns, izmantojot iepriekš iegūto vielu, sastāda pareizo reakcijas vienādojumu, komanda saņem soda punktus tikai par nepareizi uzrakstīto. Ar sacensības noteikumiem dalībniekus iepazīstina tiesnešu kolēģija, kas sastāv no 2 līdz 3 iepriekš sagatavotiem skolēniem. Tiesneši seko sacensības gaitai, kā arī pieņem gala lēmumu par to, kura no komandām ir uzvarējusi stafetē. Atkarībā no vidējā klases sagatavotības līmeņa šādas stafetes organizēšanai var piedāvāt dažādas grūtības pakāpes pārvērtību virknītes. Skolēniem ir vieglāk pareizi izpildīt šādu vingrinājumu, ja uzdevumā tiek norādītas konkrētas vielas. Piemēram: 66

67 Daudz grūtāk bez kļūdām pārvarēt distanci, ja minētais uzdevums ir piedāvāts komandām vispārinātā veidā: Līdzīgu stafeti ir iespējams organizēt, veicinot arī skolēnos priekšstata veidošanos par radnieciskām saiknēm starp organisko savienojumu klasēm: Nosauktos piemērus var ņemt par paraugu, sastādot citas pārvērtību virknītes, mainot gan uzdevuma saturu, gan grūtības pakāpi atkarībā no tā, kādu izglītojošo mērķi skolotājs ir izvirzījis un cik lielā mērā noteiktās klases skolēni ir sagatavoti iepriekš apgūta faktu materiāla vispārināšanai. Kurš vairāk? vai Izveido vielas ķīmisko formulu! Didaktisko spēli ķīmijas apguvē ir iespējams efektīvi izmantot arī prasmju veidošanas posmā. Veidojot prasmes, ir svarīgi dot skolēniem iespēju trenēties, izpildot dažādus vingrinājumus. Pieredzējuši skolotāji zina, kādas grūtības parasti skolēniem sagādā specifiskās ķīmijas valodas apgūšana, kura saistīta ar prasmi sastādīt vielu ķīmiskās formulas veidošanos. Ķīmijas mācību metodikā jau pasen ir izstrādāti vairāki paņēmieni, kuri parasti balstās uz dažāda veida vingrinājumu izpildi. Šādus vingrinājumus ir iespējams atdzīvināt pārveidot, piešķirot tiem elementus, kas ir raksturīgi spēlei. Kā piemēru šādas pieejas realizēšanā var nosaukt didaktisko spēli par bināro savienojumu formulu sastādīšanu, kuru izveidojuši projekta Dabaszinības un matemātika speciālisti. Līdzekļu klāstu vingrinājumu organizēšanai var paplašināt ar spēli, kas neprasa īpašus papildu resursus: ir vajadzīgs tikai papīrs un rakstāmais. Spēles dalībnieki sacenšas savā starpā pāros. Pirmais skolēns uzzīmē kvadrātu, kurā ieraksta kāda ķīmiska elementa simbolu. Partnerim blakus (no kreisas vai no labas puses, virs vai zem) jāuzzīmē savs kvadrāts, ierakstot cita ķīmiska elementa simbolu (var ar indeksu) tā, lai iznāktu vielas ķīmiskā formula. Tad gājiens atkal pirmajam spēles dalībniekam utt. Ja kāds no skolēniem nespēj papildināt figūru ar savu kvadrātu, gājiens tiek izlaists. Spēlē uzvar tas partneris, kurš spējis izveidot vairāk pareizu vielu ķīmisko formulu. Var vienoties, ka katram skolēnam tiks dota iespēja spēles gaitā uzzīmēt divus sākotnējos kvadrātus, tas ir, vienādu ar savu partneri reižu skaitu sākt spēli. Tiesneša loma šajā spēlē var būt pašam skolotājam, jo skolēni nereti nespēj pilnvērtīgi izvērtēt, cik pareizi ir izveidota viena vai otra vielas formula. Tātad, beidzot spēli, skolēni nodod savas lapiņas skolotājam, un skolotājs pieņem lēmumu, kurš dalībnieks ir uzvarējis. Lai skolotājs spētu atšķirt, kam pieder lielākais piedāvāto ķīmisko formulu skaits, jāparūpējas, lai spēles dalībnieki izmantotu atšķirīgos rakstāmos. Piemēram, viens zīmē un raksta ar pildspalvu, bet otrs ar zīmuli. Spēles sākumā noteikti ir jāvienojas par reglamentu, lai būtu iespējams nodrošināt lietderīgu laika izmantošanu. Ir jāparūpējas arī, lai pāros, kas spēlē, būtu apvienoti apmēram vienādi pēc savām spējām skolēni, lai katram būtu iespēja ja ne uzvarēt, tad kaut zaudēt ar nelielu punktu skaitu atšķirību ja skolēns regulāri zaudē, spēlei var būt pretējais efekts, nekā bija plānots, tas ir nevis palielinās interese par ķīmiju, bet skolēns galīgi zaudē. 67

68 Zemāk kā piemērs ir attēlots vienas šādas spēles gaitas fragments tādā secībā, kādā dalībnieki papildinājuši viens otru: Izpētot šo fragmentu, var secināt, ka pagaidām spēlē uzvar pirmais skolēns, jo ir izveidojis vairāk vielu ķīmisku formulu (S, SO 3 un FeSO 4 ) nekā otrais (FeS un H 2 SO 3 ). Spēles beigās skolotājs komentē interesantākos izveidoto ķīmisko formulu variantus, kā arī analizē biežāk sastopamās kļūdas. Ir ieteicams apkopot spēles rezultātus tajā pašā stundā, kad spēle ir notikusi, bet, ja tas nav iespējams, to var izdarīt arī nākamajā stundā. Uzmini nu! It īpaši efektīvi didaktiskās spēles var izmantot, atkārtojot un nostiprinot mācību vielu. Tas ir izskaidrojams ar faktu, ka skolēniem jau ir izveidojušies priekšstati un zināšanas, kuras ir nepieciešamas, lai spēle veiksmīgi noritētu. Spēlēt var nelielās komandās (3 4 dalībnieku). Tas dod iespēju, komandai pieņemot lēmumu, apspriedes gaitā katram dalībniekam vairākas reizes pārrunāt būtiskāko, kas ir ļoti svarīgi atbilstīgi ievērojamā psihologa P. Gaļperina prāta darbību posmsecīgas veidošanās teorijai. Nostiprinot skolēnu iemaņas atpazīt un grupēt ķīmiskos savienojumus, var organizēt spēli, kuras gaitā katras komandas kapteinis pēc ļoti īsas apspriedes ar savas komandas dalībniekiem paceļ augšā iepriekš sagatavoto krāsaino kartīti, kas atbilst noteiktai savienojumu klasei, piemēram: Šādu spēli var organizēt, arī nostiprinot skolēnu prasmi atpazīt organiskos savienojumus pēc vielu struktūrformulām vai arī pēc funkcionālām grupām, kā arī grupēt organiskos savienojumus. Tad kartītes, kuras izmanto spēlē, var izskatīties, piemēram, šādi: Vielu formulas, kuras skolēniem jāidentificē, var parādīties uz ekrāna, turklāt atbilstošam slaidam ir jāmainās automātiski ar iepriekš noregulēto intervālu. Ja kabinetā nav projektora, skolēns vai skolotājs, kas vada spēli, rāda iepriekš sagatavotas kartītes ar vielu formulām. Uzvarētājiem noteikti jāsaņem balva! Jebkurā spēlē ir uzvarētājs. Pēc žanra noteikumiem, katras spēles uzvarētāji obligāti kaut kādā veidā ir jāatzīmē. Balva var būt kādu sīku priekšmetu, iepriekš sagatavoto oriģinālu un ar ķīmiju pēc noformējuma saistītu diplomu veidā vai arī vienkārši uzslavas veidā. Skolotājam, komentējot spēles rezultātus, obligāti jāpasaka uzmundrinošie vārdi arī skolēniem, kuri spēlē ir zaudējuši. Un vēl: plānojot spēļu izmantošanu, ir jācenšas dažādot spēļu veidus, lai paaugstinātu iespēju uzvarēt skolēniem ar dažādām garīgām un fiziskām spējām un dotībām. 68

69 Mērķis Metodiskais materiāls mājturībā un tehnoloģijās Mīksto rotaļlietu pagatavošana. Lellīšu adīšana, klase Iepazīties ar adīšanu kā vienu no tekstildarbu tehnikām. Uzdevumi Apgūt adīšanas pamatiemaņas un terminus (labiskais, kreiliskais adījums), vienlaikus vingrinot un attīstot roku sīko muskulatūru. Gūt pieredzi izstrādājuma darināšanā, darba procesa un gala rezultāta vērtēšanā, atklājot savas intereses un spējas. Apzināties sava darinājuma vienreizīgumu. Izstrādājuma iecerei atbilstošu, saskaņotu materiālu un darbarīku izvēle. Nepieciešamie materiāli: Iveta Jegorova, Salnavas pamatskolas skolotāja Dažādu krāsu dzijas (3 5 krāsas ) 2. numura zeķu adāmās adatas 2 podziņas (lellītes acīm) Lāpāmā adata Vate Darba gaita Lellīti sāk adīt no pēdām Jāuzmet 30 valdziņi un jāada 20 rindiņas labiski (lellītes bikšu vai svārku daļa). Nākamās 14 rindiņas jāada ar citas krāsu dziju. Turpejošās kārtas ada labiski, bet atpakaļ kreiliski. 69

70 Sejas daļas adīšana Ar baltas krāsas dziju jāada 10 rindiņas. Turpejošās kārtas ada labiski, bet atpakaļ kreiliski. Cepurītes daļa Cepurītes daļa jāada labisko kreilisko valdziņu rakstā (sk. shēmā). Katras rindas sākumā jāsaada divi valdziņi labiski. 70

71 Sejas daļas izšūšana Sejas vienā pusē piešujam pogas (acis), izšujam lūpas un deguntiņu. Pārlokam adījumu uz pusēm un ar slīpo pārmalu dūrienu sašujam abas malas kopā. Slīpais pārmalu dūriens. 71

72 Lellīte gandrīz gatava! Piepildām lellīti ar vati. Nošujam kāju līniju. 72

73 Mašīndūrienā iešujam kājiņu un rociņu līnijas. Mēs noadījām šādas lellītes, bet kāda sanāks tev? Mūsu lellītes piedalījās izstādē, bet kāda nākotne būs tavai lellītei? 73